1. Kādus satraucošus notikumus ierauga risināmies Nehemija, kad ir atgriezies Jeruzālemē? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

JERUZĀLEMES iedzīvotājiem ir, ko pārspriest. Kādā no tempļa istabām dzīvo svešzemnieks, kam ir slikta slava. Levīti cits pēc cita pārstāj pildīt savus pienākumus. Tautas vecākie, kam būtu jāuzņemas vadība Dieva pielūgsmē, sabatā nodarbojas ar tirgošanos. Daudzi izraēlieši precas ar neebrejiem. Tie ir tikai daži no satraucošajiem notikumiem, ko ierauga risināmies Nehemija, kurš kādu laiku pēc 443. gada p.m.ē. atgriežas Jeruzālemē. (Neh. 13:6.)

2. Kā izraēlieši kļuva par svētu tautu?

² Izraēlieši bija Dievam atdota tauta. 1513. gadā p.m.ē. izraēlieši labprāt piekrita pakļauties Jehovas gribai. Viņi paziņoja: ”Visus šos vārdus, kurus tas Kungs ir sacījis, mēs gribam izpildīt.” (2. Moz. 24:3.) Tāpēc Dievs viņus svētīja jeb nošķīra no citiem, padarīdams par savu izredzēto tautu. Kāds tas bija gods! Četrdesmit gadus vēlāk Mozus izraēliešiem atgādināja: ”Tu esi tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta; tevi tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi par īpašuma tautu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes.” (5. Moz. 7:6.)

3. Kādā stāvoklī garīgā ziņā bija ebreji, kad Nehemija otro reizi ieradās Jeruzālemē?

³ Diemžēl iedvesma, ar kādu izraēlieši sākotnēji uztvēra iespēju būt svētai tautai, drīz vien apsīka. Lai gan viņu vidū vienmēr bija cilvēki, kas kalpoja Dievam, tomēr kopumā ebrejus bieži vairāk uztrauca, kā izskatīties svētbijīgiem, nevis kā pildīt Dieva gribu. Tajā laikā, kad Nehemija otro reizi ieradās Jeruzālemē, bija pagājuši kādi simt gadi, kopš Dievam uzticīgais atlikums bija atgriezies no Babilonas, lai atjaunotu patieso pielūgsmi. Atkal bija vērojama tā pati aina: tautas dedzība garīgos jautājumos bija noplakusi.

4. Kādiem faktoriem, kas mums ļauj palikt svētai tautai, tālāk ir pievērsta uzmanība?

⁴ Tāpat kā senatnē izraēliešus, Dievs mūsdienās ir  svētījis savus lieciniekus. Gan svaidītie kristieši, gan tie, kas pieder pie ”lielā pulka”, ir svēti, nošķirti svētai kalpošanai. (Atkl. 7:9, 14, 15, zemsv. piez.; 1. Kor. 6:11.) Mēs neviens nevēlamies zaudēt savu svētīto stāvokli Dieva priekšā, kā tas beigu beigās notika ar izraēliešiem. Kā to nepieļaut un palikt svētiem un piemērotiem, lai kalpotu Jehovam? Šajā rakstā pievērsta uzmanība četriem faktoriem, kas izriet no Nehemijas grāmatas 13. nodaļas: pirmkārt, ir jāizvairās no sliktas sabiedrības; otrkārt, jāatbalsta teokrātiskā kārtība; treškārt, jāierāda garīgiem jautājumiem pirmā vieta; ceturtkārt, jārūpējas, lai mūs vienmēr varētu pazīt kā kristiešus. Apskatīsim visus šos faktorus pēc kārtas.

5., 6. Kas bija Ēljašibs un Tobija, un kāpēc Ēljašibs acīmredzot uzturēja attiecības ar Tobiju?

⁵ Nolasīt Nehemijas 13:4—9. Ik uz soļa mēs saskaramies ar nelabvēlīgu ietekmi, tāpēc palikt svētiem nav viegli. To apstiprina notikumi ar Ēljašibu un Tobiju. Ēljašibs bija augstais priesteris, savukārt Tobija bija amonietis, kas acīmredzot bija nenozīmīgs ierēdnis persiešu izveidotajā Jūdejas pārvaldes sistēmā. Tobija un viņa domubiedri bija pretojušies Nehemijas centieniem atjaunot Jeruzālemes mūrus. (Neh. 2:10.) Amoniešiem nebija atļauts uzturēties tempļa teritorijā. (5. Moz. 23:4.) Kā varēja notikt, ka augstais priesteris tādam cilvēkam kā Tobija piešķīra telpu templī?

⁶ Tobijam bija izveidojušās tuvas attiecības ar Ēljašibu. Tobija un viņa dēls Johanans bija apprecējuši ebrejietes, un daudzi ebreji atzinīgi izteicās par Tobiju. (Neh. 6:17—19.) Viens no Ēljašiba mazdēliem bija precējies ar Samarijas pārvaldnieka Sanballata meitu, kurš bija viens no tuvākajiem Tobijas līdzgaitniekiem. (Neh. 13:28.) Šīs saites varētu būt izskaidrojums, kāpēc augstais priesteris Ēljašibs ļāva sevi ietekmēt neticīgam cilvēkam, Dieva tautas pretiniekam. Bet Nehemija apliecināja uzticību Jehovam, likdams izsviest Tobijas mantas no viņam ierādītās telpas.

7. Kā vecākie un citi kristieši var saglabāt svētu stāvokli Jehovas priekšā?

⁷ Mēs esam Dievam atdota tauta, un pirmām kārtām mums vienmēr jābūt uzticīgiem Jehovam. Ja neievērosim viņa taisnīgās prasības, mēs nevarēsim palikt svēti viņa priekšā. Ģimenes saites mums nedrīkst būt svarīgākas par Bībeles principiem. Kristiešu draudzes vecākajiem galvenais ir Jehovas domas, nevis pašu priekšstati un emocijas. (1. Tim. 5:21.) Vecākie uzmanās, lai nedarītu neko tādu, kas apdraudētu viņu stāvokli Dieva priekšā. (1. Tim. 2:8.)

8. Kas visiem Jehovas kalpiem jāpatur prātā, domājot par sabiedrības izvēli?

⁸ Mums jāpatur prātā, ka ”slikta sabiedrība sabojā labus ieradumus”. (1. Kor. 15:33.) Iespējams, starp mūsu radiniekiem ir tādi, kas mūs neietekmē labvēlīgi. Kad Ēljašibs atbalstīja Nehemiju Jeruzālemes mūru atjaunošanā, viņš rādīja ļaudīm labu piemēru. (Neh. 3:1.) Taču ar laiku Tobijas un citu cilvēku ietekmē Ēljašibs sāka darīt kaut ko tādu, kas viņu aptraipīja Jehovas priekšā. Laba sabiedrība mūs rosina darīt to, kas pienākas kristiešiem, — lasīt Bībeli, apmeklēt sapulces un piedalīties kalpošanā. Īpaši dārgi mums ir ģimenes locekļi, kas mūs ietekmē labvēlīgi, un mēs viņus ļoti mīlam.

9. Kāpēc templī netika ievērota noteiktā kārtība, un ko Nehemija vainoja?

⁹ Nolasīt Nehemijas 13:10—13. Kad Nehemija atgriezās Jeruzālemē, šķiet, tikpat  kā neviens vairs neziedoja tempļa vajadzībām. Palikuši bez materiāla atbalsta, levīti cits pēc cita atstāja savu kalpošanu un devās strādāt savos tīrumos. Nehemija vainoja notiekošajā priekšniekus, kas nerūpējās par saviem pienākumiem. Pēc visa spriežot, viņi vai nu neievāca desmito tiesu, vai nenogādāja to templī, kā viņiem bija uzdots. (Neh. 12:44.) Tāpēc Nehemija organizēja desmitās tiesas ievākšanu. Viņš iecēla uzticamus vīrus pārraudzīt tempļa noliktavas un uzkrājumu sadali.

10., 11. Kāda iespēja atbalstīt patieso pielūgsmi ir Dieva kalpiem?

¹⁰ Vai mēs varam kaut ko mācīties no šiem notikumiem? Jā, tie mums atgādina, ka mums ir iespēja godāt Jehovu ar savu mantu. (Sal. Pam. 3:9.) Kad dodam ziedojumus, lai atbalstītu viņa darbu, mēs vienkārši dodam Jehovam to, kas viņam jau tāpat pieder. (1. Laiku 29:14—16.) Varbūt mēs uzskatām, ka neko daudz nespējam piedāvāt, tomēr savu ieguldījumu var dot ikviens, kam ir tāda vēlēšanās. (2. Kor. 8:12.)

¹¹ Kāda liela ģimene daudzus gadus reizi nedēļā aicināja pie sevis uz maltīti kādu padzīvojušu pāri, kas kalpoja par speciālajiem pionieriem. Lai gan šajā ģimenē bija astoņi bērni, māte mēdza teikt: ”Kas gan ir divi lieki šķīvji pie galda, kurš uzklāts desmit cilvēkiem?” Viena ēdienreize nedēļā nešķiet daudz, bet cik pateicīgi abi pionieri bija par viņiem parādīto viesmīlību! Arī viņiem bija kaut kas tāds, ko viņi varēja dot mājas saimniekiem. Viņu uzmundrinošie vārdi un stāsti par kalpošanā pieredzēto pamudināja bērnus tiekties pēc garīgas izaugsmes. Vēlāk tie visi uzsāka pilnas slodzes kalpošanu.

12. Kādu priekšzīmi rāda draudzes vecākie?

¹² Vēl būtiski ir tas, lai brāļi, kas ir iecelti pienākumu pildīšanai draudzē, tāpat kā Nehemija, aktīvi atbalstītu teokrātisko kārtību. Viņu priekšzīme ietekmē citus draudzes locekļus. Tā draudzes vecākie var līdzināties arī apustulim Pāvilam, kurš atbalstīja patieso pielūgsmi un sniedza vērtīgus norādījumus. Piemēram, viņš deva vairākus praktiskus ieteikumus, kā veikt ziedojumus. (1. Kor. 16:1—3; 2. Kor. 9:5—7.)

13. Kā izpaudās tas, ka daļa jūdu necienīja sabatu?

¹³ Nolasīt Nehemijas 13:15—21. Ja mēs pieļautu, ka mūsu domas galvenokārt  kavējas pie materiālām vērtībām, tad pamazām mēs varētu zaudēt savu garīgumu. Kā var redzēt no 2. Mozus grāmatas 31. nodaļas 13. panta, iknedēļas sabats bija paredzēts, lai atgādinātu izraēliešiem, ka viņi ir svētīta tauta. Sabats bija jāatvēl, lai ģimene kopīgi pielūgtu Dievu, vērstos pie viņa lūgšanās un pārdomātu Dieva bauslību. Taču daļai Nehemijas laikabiedru sabats bija kļuvis par parastu dienu — tādu pašu kā visas pārējās. Dieva pielūgsme viņiem vairs nebija galvenais. Redzēdams, kas notiek, Nehemija lika aizslēgt pilsētas vārtus līdz ar krēslas iestāšanos nedēļas sestajā dienā un padzina svešzemju tirgotājus pirms sabata sākuma.

14., 15. a) Kas varētu notikt, ja mēs pievērstu pārāk lielu uzmanību materiālajām interesēm? b) Kā mēs varam ieiet Dieva atpūtā?

¹⁴ Ko mēs varam mācīties no Nehemijas? Viens ir tas, ka materiālās intereses nedrīkst ieņemt pārmērīgu vietu mūsu dzīvē. Pretējā gadījumā mēs viegli varētu novērst uzmanību no tā, kas ir svarīgākais, un mūsu sirds pat varētu kļūt dalīta, it sevišķi tad, ja mums patīk savs darbs. Atcerēsimies Jēzus brīdinājumu par kalpošanu diviem kungiem. (Nolasīt Mateja 6:24.) Nehemijam bija plašas materiālās iespējas, bet kā viņš izmantoja Jeruzālemē pavadīto laiku? (Neh. 5:14—18.) Viņš nevis pūlējās nodibināt darījumu sakarus ar tiriešiem vai kādu citu, bet visus spēkus veltīja tam, lai palīdzētu saviem brāļiem un darītu to, kas sekmēja Jehovas vārda svētīšanu. Arī mūsdienās kristiešu draudzes vecākie un kalpotāji pirmām kārtām rūpējas par to, kas nāk par labu draudzei, un ticības biedri viņus mīl šādas attieksmes dēļ. Iznākumā Dieva tautā valda mīlestība, miers un drošība. (Ecēh. 34:25, 28.)

¹⁵ Kaut arī no kristiešiem netiek prasīts ievērot iknedēļas sabatu, Pāvils norāda, ka ”Dieva tautai ir paredzēta vēl kāda sabata atpūta”. Viņš turpina: ”Tas, kas iegājis Dieva atpūtā, arī pats atpūšas no saviem darbiem, tāpat kā Dievs no saviem.” (Ebr. 4:9, 10.) Kristieši var ieiet Dieva atpūtā, paklausīgi darbojoties saskaņā ar viņa nodomu, kas tuvojas piepildījumam. Vai jūsu ģimene ierāda galveno vietu dzīvē ģimenes vakaram Jehovas pielūgsmei, sapulču apmeklēšanai un sludināšanai? Iespējams, mums jābūt ļoti izlēmīgiem, kad runājam ar darba devēju vai darījumu partneriem, īpaši tad, ja viņi nerespektē mūsu teokrātiskās prioritātes. Mums, tēlaini runājot, jāaizslēdz pilsētas vārti un jāaizdzen tirieši, lai pievērstu pienācīgu uzmanību tam, kas ir svēts. Tā kā mēs esam darīti svēti, mums jāpārdomā jautājums: vai tas, kā es dzīvoju, liecina, ka esmu nošķirts kalpošanai Jehovam? (Mat. 6:33.)

16. Kā Nehemijas laikā radās briesmas, ka izraēliešus vairs nevarēs pazīt kā svētu tautu?

¹⁶ Nolasīt Nehemijas 13:23—27. Nehemijas laikā izraēlieši bija sākuši precēties ar cittautietēm. Pirmo reizi ieradies Jeruzālemē, Nehemija lika visiem jūdu vecākajiem parakstīt apņemšanos, ka viņi neprecēs sievietes no pagānu tautām. (Neh. 10:1, 31.) Taču pagāja gadi, un viņš atklāja, ka šie jūdi ir apprecējuši svešzemnieces, un vairs tikpat kā nebija redzams, ka viņi pieder pie Dieva svētītās tautas. Svešzemju sieviešu bērni neprata ne lasīt, ne runāt ebrejiski. Vai vēlāk, kad viņi būs pieauguši, viņi uzskatīs sevi par izraēliešiem? Vai arī viņi atzīs sevi par ašdodiešiem, amoniešiem vai moābiešiem? Vai, neprazdami ebreju valodu, viņi vispār spēs saprast Dieva bauslību? Kā viņi varēs iepazīt Jehovu un izvēlēties kalpot  viņam, nevis viltus dieviem, ko pielūdza viņu mātes? Bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, un Nehemija tieši tā arī rīkojās. (Neh. 13:28.)

17. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem veidot personiskas attiecības ar Jehovu?

¹⁷ Arī mums ir apņēmīgi jārīkojas, lai mūsu bērni izaugtu par kristiešiem. Vecākiem būtu jāpārdomā: cik labi mani bērni runā tīrajā Bībeles patiesības valodā? (Cef. 3:9.) Vai manu bērnu sarunās atspoguļojas Dieva gara vai pasaules gara ietekme? Ja izrādās, ka viņiem vēl daudz kas ir uzlabojams, tas nav pamats nolaist rokas. Lai iemācītos valodu, ir vajadzīgs laiks, un vēl jo vairāk tad, ja ir daudz traucēkļu. Bērniem ir jāiztur milzīgs spiediens, kas viņus mudina rīkoties nepareizi. Tāpēc ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei un citos piemērotos brīžos pacietīgi palīdziet saviem bērniem veidot tuvas attiecības ar Jehovu. (5. Moz. 6:6—9.) Uzsveriet, kādu labumu dod tas, ka mēs atšķiramies no Sātana pasaules. (Jāņa 17:15—17.) Dariet visu, lai piekļūtu bērnu sirdij.

18. Kāpēc kristīgi vecāki vislabāk var sagatavot savus bērnus, lai tie izlemtu atdot sevi Jehovam?

¹⁸ Galu galā bērniem pašiem būs jāpieņem lēmums kalpot Dievam. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no vecākiem. Viņiem jārāda laba priekšzīme, jānosaka skaidras robežas un jāpārrunā ar bērniem, kādas būs viņu lēmumu sekas. Vecāki, neviens labāk par jums nespēj sagatavot jūsu bērnus, lai viņi izlemtu atdot sevi Jehovam. Viņiem ir vajadzīga jūsu palīdzība, lai viņi kļūtu par kristiešiem un lai vienmēr būtu skaidri redzams, ka viņi tādi ir. Protams, mums visiem ir jāuzmanās, lai mēs nepazaudētu savas simboliskās ”drēbes” — īpašības un uzvedības normas, kas ļauj mūs pazīt kā Kristus sekotājus. (Atkl. 3:4, 5; 16:15.)

19., 20. Kā mums jārīkojas, lai Jehova mums to pieminētu par labu?

¹⁹ Viens no Nehemijas laikabiedriem bija pravietis Maleahijs, kurš norādīja, ka tiek ”rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu”. (Mal. 3:16, 17, LB-65r.) Dievs nekad neaizmirsīs tos, kas viņu bīstas un mīl viņa vārdu. (Ebr. 6:10.)

²⁰ Nehemija lūdza: ”Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (Neh. 13:31.) Mēs, tāpat kā Nehemija, tiksim ierakstīti Dieva ”piemiņas grāmatā”, ja arī turpmāk vairīsimies no sliktas sabiedrības, atbalstīsim teokrātisko kārtību, ierādīsim garīgiem jautājumiem pirmo vietu un rūpēsimies, lai mūs vienmēr varētu pazīt kā kristiešus. Pastāvīgi ”pārbaudīsim, vai esam ticībā”. (2. Kor. 13:5.) Ja saglabāsim savas attiecības ar Jehovu svētas, viņš mums to pieminēs par labu.