1., 2. a) Kā mūs iespaido tas, ka mēs domājam un runājam par kādu, ko mīlam? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kādus jautājumus mēs aplūkosim?

KAD mēs domājam un runājam par kādu, ko mīlam, mūsu draudzība ar šo cilvēku nostiprinās. Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsu attiecībām ar Dievu Jehovu. Kad Dāvids bija gans, viņš daudzas naktis pavadīja, vērodams zvaigžņotās debesis un domādams par Radītāju, kuram neviens nespēj līdzināties. Dāvids rakstīja: ”Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis: kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Ps. 8:4, 5.) Savukārt apustulis Pāvils, aprakstījis, cik apbrīnojamā veidā Jehova īsteno savu nodomu saistībā ar garīgo Izraēlu, izsaucās: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un zināšanu dziļums!” (Rom. 11:17—26, 33.)

² Kad mēs sludinām, mēs domājam un runājam par Jehovu, un tā mūsu attiecības ar Jehovu kļūst ciešākas. Daudzi brāļi un māsas, kas kalpo Jehovam pilnu slodzi, ir pārliecinājušies, ka viena no svētībām, ko ir nesusi aktīvāka darbošanās valstības labā, ir tā, ka viņu mīlestība pret Dievu ir augusi. Šis raksts gan pionieriem, gan tiem, kas tiecas par tādiem kļūt, palīdzēs pārdomāt, kā pilnas slodzes kalpošana stiprina attiecības ar Jehovu. Ja jūs jau esat pionieri, padomājiet, kas arī turpmāk ļaus veikt šo īpašo kalpošanu. Savukārt tiem, kas pagaidām vēl nav pionieri, ir noderīgi izvērtēt, kas būtu jāmaina savā dzīvē, lai kļūtu par pionieri. Pirms mēs atbildam uz šiem jautājumiem, pievērsīsim uzmanību tam, kā pilnas slodzes kalpošana palīdz tuvoties Dievam.

3. Kā mūs ietekmē tas, ka sludināšanā stāstām citiem par svētībām, ko nodrošinās valstība?

³ Stāstot citiem par svētībām, ko nodrošinās valstība, mēs tuvojamies Jehovam. Kuru Bībeles pantu jums patīk izmantot, sludinot pa mājām? Varbūt jūs mēdzat lasīt cilvēkiem priekšā Psalmu 37:10, 11; Daniēla 2:44; Jāņa 5:28, 29 vai Atklāsmes 21:3, 4? Ik reizi, kad mēs stāstām citiem par Dieva solījumiem, mēs paši sev atgādinām, ka mūsu devīgais Dievs tiešām ir tas, no kura nāk ”ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte”, un tas mūs tuvina viņam. (Jēk. 1:17.)

4. Kāpēc var teikt, ka sludināšana palīdz dziļāk novērtēt Jehovas labestību?

⁴ Redzot, kādā garīgā tumsā dzīvo cilvēki, kam mēs sludinām, mēs dziļāk novērtējam patiesību. Cilvēki pasaulē nesaņem uzticamu vadību, kas viņiem palīdzētu dzīvot laimīgi. Lielākā daļa ļaužu raizējas par nākotni un neredz pamatu cerībai. Viņi ir dzīves jēgas meklējumos. Pat tie, kas ir reliģiozi, ļoti maz zina par Svētajiem Rakstiem. Viņi līdzinās senās Nīnives iedzīvotājiem. (Nolasīt Jonas 4:11.) Jo vairāk mēs piedalāmies kalpošanā, jo skaidrāk mēs saskatām, kāda garīgā ziņā ir atšķirība starp cilvēkiem, kam mēs sludinām, un Jehovas kalpiem. (Jes. 65:13.) Sludinot mēs labāk saprotam, ka Jehova savā labestībā gādā ne tikai par savu kalpu garīgajām vajadzībām — viņš ikvienu aicina saņemt garīgu stiprinājumu un iegūt īstu cerību. (Atkl. 22:17.)

5. Kā tas, ka palīdzam citiem garīgi, ļauj pārvarēt savas problēmas?

⁵ Palīdzot citiem garīgā ziņā, mums ir vieglāk pārmērīgi neraizēties par savām problēmām. Kāda pioniere, vārdā Triša, par to pārliecinājās, kad izšķīrās viņas vecāki. Viņa atceras: ”Tas bija viens no drūmākajiem notikumiem manā dzīvē.” Kādu dienu, kad Triša jutās diezgan nomākta un labprāt būtu palikusi mājās, viņa tomēr devās mācīt Bībeli trīs bērniem, kuri dzīvoja ļoti nelabvēlīgos apstākļos. Tēvs viņus bija pametis, un vecākais brālis bija pret viņiem izturējies nežēlīgi. Triša stāsta: ”Salīdzinot ar šo bērnu pārdzīvojumiem, visas manas problēmas un sirdssāpes likās tīrais nieks. Bībeles nodarbības laikā viņu acis sāka mirdzēt, un viņi smējās aiz sajūsmas un prieka. Šie bērni man bija dāvana no Jehovas, it īpaši todien.”

6., 7. a) Kā mūsu ticība nostiprinās, kad mēs mācām citiem Bībeles patiesību? b) Kā mūs ietekmē tas, ka redzam, kā Bībeles principi cilvēkiem palīdz mainīt dzīvi uz labo pusi?

⁶ Skaidrojot citiem Bībeles mācības, mēs stiprinām savu ticību. Uzrunādams jūdus, kas nerīkojās saskaņā ar to, ko paši mācīja, apustulis Pāvils rakstīja: ”Kāpēc tu, mācīdams citu, nemāci sevi?” (Rom. 2:21.) Par pionieriem mūsdienās var teikt pilnīgi pretējo. Tā kā lielākoties pionieriem ir daudz iespēju mācīt citiem patiesību un vadīt Bībeles nodarbības un viņi vēlas būt labi skolotāji, viņiem ir rūpīgi jāsagatavojas nodarbībām un reizēm jāizpēta kāda tēma dziļāk, lai atbildētu uz cilvēku jautājumiem. Kāda pioniere, vārdā Dženīna, stāsta: ”Ik reizi, kad es mācu patiesību citiem, es jūtu, ka Bībeles mācības dziļāk iesakņojas manā prātā un sirdī. Tāpēc mana ticība neiesūno, bet turpina augt.”

⁷ Redzot, kā Bībeles skolnieki maina savu dzīvi uz labo pusi ar Bībeles principu palīdzību, mēs vēl augstāk novērtējam Dieva gudrību. (Jes. 48:17, 18.) Iznākumā vairojas mūsu apņēmība dzīvot saskaņā ar Bībeli. Adrianna, kas kalpo par pionieri, izteicās: ”Ja cilvēki paļaujas uz savu gudrību, viņu dzīve var izvērsties par jucekli. Taču, līdzko viņi sāk paļauties uz Jehovas gudrību, dzīvē viss sāk iet uz labo pusi.” Līdzīgu domu pauda Fils: ”Tu redzi, kā Jehova palīdz mainīties  cilvēkiem, kam nebija izdevies mainīties pašu spēkiem.”

8. Kā mums palīdz tas, ka kalpošanā sadarbojamies ar brāļiem un māsām?

⁸ Kalpošanā sadarbojoties ar ticības biedriem, mēs gūstam garīgu stiprinājumu. (Sal. Pam. 13:20.) Parasti pionieri ļoti daudz sludina kopā ar citiem sludinātājiem. Tas paver daudz iespēju ”savstarpējam uzmundrinājumam”. (Rom. 1:12; nolasīt Salamana Pamācības 27:17.) Kāda pioniere, kuru sauc Līza, stāsta: ”Darbavietās bieži valda sacensības un skaudības gars un diendienā nākas noklausīties tenkās un rupjībās. Cilvēki par katru cenu grib pierādīt, ka ir pārāki par citiem. Reizēm mūs izsmej un ķircina mūsu kristīgā dzīvesveida dēļ. Turpretī, sludinot kopā ar ticības biedriem, mēs gūstam īstu uzmundrinājumu. Dienas beigās, kad pārnāku mājās, es jūtos atspirdzināta, neatkarīgi no tā, cik esmu nogurusi.”

9. Kā tas, ka abi dzīvesbiedri kalpo par pionieriem, stiprina ”trīskārtējo auklu” viņu laulībā?

⁹ Ja laulāts pāris kopā kalpo par pionieriem, ”trīskārtējā aukla”, kas saista viņu laulību, kļūst stiprāka. (Sal. Māc. 4:12.) Medlina, kura kopā ar vīru kalpo par pionieri, stāsta: ”Mēs ar vīru pārrunājam, kā mums dienas gaitā ir gājis sludināšanā vai arī kā mēs varētu izmantot kalpošanā kaut ko no tā, ko esam izlasījuši Bībelē. Kopš mēs esam pionieri, ar katru gadu mūsu attiecības kļūst ciešākas.” Līdzīgu domu izteica Triša: ”Mēs cenšamies neiekļūt parādos, lai mums pēc tam nebūtu jāstrīdas par naudu. Kalpošanā mēs ļoti bieži kopā dodamies apmeklēt cilvēkus atkārtoti un kopā vadām Bībeles nodarbības, un tas mūs vieno gan emocionāli, gan garīgi.”

10. Kā tas, ka, liekot valstību pirmajā vietā, pieredzam Jehovas atbalstu, ir saistīts ar mūsu paļāvību uz viņu?

 ¹⁰ Mūsu paļāvība uz Jehovu kļūst stiprāka, kad mēs valstībai ierādām galveno vietu, pieredzam Jehovas atbalstu un saskatām viņa atbildes uz mūsu lūgšanām. To kaut kādā mērā ir izjutuši visi, kas uzticīgi kalpo Jehovam. Taču pilnas slodzes kalpotāji ir pārliecinājušies, ka tikai paļāvība uz Jehovu ir tā, kas viņiem palīdz turpināt kalpot par pionieriem. (Nolasīt Mateja 6:30—34.) Kurts, kas ir pionieris un rajona pārrauga aizvietotājs, piekrita apmeklēt kādu draudzi, līdz kurai no viņa mājām bija jābrauc divarpus stundas. Viņiem ar sievu, kura arī ir pioniere, mašīnā bija atlicis tikai tik daudz degvielas, lai pietiktu ceļam vienā virzienā, turklāt līdz nākamajai algai Kurtam bija jāgaida vēl nedēļa. Šis brālis atceras: ”Es sāku šaubīties, vai doma turp doties ir pareiza.” Pēc tam, kad Kurts ar sievu bija lūguši Jehovas vadību, viņi izlēma braukt pārliecībā, ka Jehova parūpēsies par viņu vajadzībām. Viņi jau grasījās doties ceļā, kad pie viņiem iegriezās kāda māsa un sacīja, ka ir atnesusi dāvanu — tā bija tieši tik liela naudas summa, kāda viņiem bija vajadzīga atpakaļceļam. ”Kad tu atkal un atkal pieredzi šādus gadījumus, nav grūti saskatīt, kā Jehova tevi atbalsta,” atzīmē Kurts.

11. Kādas ir dažas no svētībām, ko pieredz pionieri?

¹¹ Pionieri bieži var apliecināt — jo vairāk viņi dara kalpošanā un jo vairāk tuvojas Jehovam, jo vairāk svētību viņi pieredz. (5. Moz. 28:2.) Taču arī grūtības viņiem nav svešas. Neviens Dieva kalps nav pasargāts no sekām, ko ir izraisījis Ādama dumpis. Dažkārt pionieri izlemj, ka problēmu dēļ viņiem ir jāpārtrauc pilnas slodzes kalpošana. Tomēr grūtības bieži var risināt vai no tām vispār var izvairīties. Kas pionieriem var palīdzēt ar prieku turpināt savu kalpošanu?

12., 13. a) Kā būtu jārīkojas pionierim, kam ir grūti realizēt savu mērķi sludināt noteiktu stundu daudzumu? b) Kāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savā dienas kārtībā ieplānot laiku Bībeles lasīšanai, studēšanai un pārdomām?

¹² Pionieri parasti ir ļoti aizņemti. Tikt ar visu galā nav viegli, tāpēc būtiska ir rūpīga plānošana. (1. Kor. 14:33, 40.) Ja pionierim ir grūti sludināt tik daudz stundu, cik viņš ir apņēmies, viņam ir jāpārdomā, kā viņš izmanto savu laiku. (Efes. 5:15, 16.) Viņš varētu sev uzdot šādus jautājumus: ”Cik daudz laika es veltu atpūtai un izklaidei? Vai man nepieciešama stingrāka pašdisciplīna? Vai es kaut kādā mērā varu mainīt savu darba grafiku?” Visi kristieši piekritīs, ka mūsu ikdienā laiku nemanāmi var aizpildīt nesvarīgas nodarbes, tāpēc pilnas slodzes kalpotājiem ir regulāri jāpārdomā savi paradumi un, ja nepieciešams, kaut kas jāmaina.

¹³ Pionieriem savā dienas kārtībā noteikti jāieplāno laiks Bībeles lasīšanai, studēšanai un pārdomām. Tāpēc ir vajadzīga pašdisciplīna, lai kaut kas mazsvarīgs neatņemtu šīm būtiskajām nodarbībām paredzēto laiku. (Filip. 1:10.) Iztēlosimies, piemēram, ka pionieris atnāk mājās pēc garas kalpošanā pavadītas dienas. Viņš ir nodomājis vakarā gatavoties sapulcei, tomēr vispirms viņš izskata pastu. Pēc tam viņš ieslēdz datoru un izlasa e-pasta vēstules un atbild uz tām. Kamēr dators vēl ir ieslēgts, viņš internetā pārbauda, vai precei, ko viņš vēlas iegādāties, nav kritusies cena. Pionieris nemaz nepamana, ka ir aizritējušas gandrīz divas stundas un viņš vēl nav pat pieķēries Bībeles pētīšanai. Kāpēc par to būtu jāuztraucas? Lai profesionāli sportisti pēc iespējas ilgāk gūtu savā karjerā panākumus, viņiem ir jādomā par to, kā uzturēt sevi labā formā. Kaut ko līdzīgu var teikt  par pionieriem: lai turpinātu pilnas slodzes kalpošanu, viņiem ir jābūt labiem studēšanas paradumiem un pastāvīgi jāatjauno garīgie spēki. (1. Tim. 4:16.)

14., 15. a) Kāpēc pionieriem ir jādzīvo vienkārši? b) Kā būtu jārīkojas pionierim, kad viņš saskaras ar grūtībām?

¹⁴ Viens no priekšnosacījumiem, lai pioniera kalpošana būtu sekmīga, ir prasme dzīvot vienkārši. Jēzus savus mācekļus mudināja dzīvot tā, lai viņu ”acs raudzītos skaidri”. (Mat. 6:22.) Viņš pats dzīvoja vienkārši, lai varētu izpildīt savu kalpošanu un nekas nenovērstu no tās uzmanību. Reiz Jēzus sacīja: ”Lapsām ir alas, un debesu putniem ir ligzdas, bet Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt.” (Mat. 8:20.) Cenšoties līdzināties Jēzum, pionieri patur prātā likumsakarību — jo vairāk cilvēkam ir mantu, jo vairāk viņam jāgādā par to uzturēšanu, labošanu vai nomaiņu.

¹⁵ Pionieri saprot, ka ne jau kādu īpašu nopelnu dēļ viņiem ir pavērusies iespēja kalpot pilnu slodzi. Viņi apzinās, ka visi uzdevumi, ko mēs saņemam kalpošanā, ir dāvana no Dieva, ko viņš ir sagādājis savā augstsirdīgajā labestībā. Tāpēc, ja vēlamies turpināt pionieru kalpošanu, mums ir jāpaļaujas uz Jehovu. (Filip. 4:13.) Grūtības un pārbaudījumi būs. (Ps. 34:20.) Kad sākas problēmas, pionieriem ir jāmeklē Jehovas vadība un jāļauj, lai viņš palīdzētu, nevis uzreiz jāatsakās no pionieru kalpošanas. (Nolasīt Psalmu 37:5.) Pieredzot Jehovas atbalstu, viņiem veidosies ciešākas attiecības ar savu mīlošo debesu Tēvu. (Jes. 41:10.)

16. Kā mums jārīkojas, ja vēlamies būt pionieri?

¹⁶ Ja arī jūs vēlaties būt pionieri un pieredzēt svētības, kādas nes šī kalpošana, stāstiet par to Jehovam lūgšanās. (1. Jāņa 5:14, 15.) Aprunājieties ar tiem, kas jau kalpo par pionieriem. Izvirziet mērķus, kas ar laiku palīdzētu kļūt par pionieri. Tieši tā rīkojās Kīts un Ērika. Tāpat kā daudzi viņu vienaudži, viņi bija strādājuši pilnu slodzi un tūlīt pēc kāzām bija nopirkuši māju un jaunu mašīnu. Viņi stāsta: ”Mēs domājām, ka šīs lietas mums nesīs gandarījumu, taču tā nenotika.” Kad Kīts zaudēja darbu, viņš kļuva par palīgpionieri. Kīts atceras: ”Kalpojot par palīgpionieri, es no jauna izjutu, cik lielu prieku var sniegt sludināšana.” Kīts un Ērika sadraudzējās ar kādu laulātu pāri, kas bija pionieri. Šie kristieši viņiem palīdzēja saprast, kādu gandarījumu sniedz vienkārša dzīve un pionieru kalpošana. Kā Kīts un Ērika rīkojās? Viņi stāsta: ”Mēs uzrakstījām uz papīra, kādi ir mūsu garīgie mērķi, piestiprinājām šo sarakstu pie ledusskapja un pakāpeniski atzīmējām, kurus mērķus esam īstenojuši.” Ar laiku viņiem izdevās kļūt par pionieriem.

17. Kāpēc ir gudri pārdomāt, vai ir iespējams kaut ko mainīt savā dienas kārtībā vai dzīvesveidā un kļūt par pionieri?

¹⁷ Vai jūs varat pievienoties pionieru rindām? Ja šobrīd jūs neredzat šādu iespēju, tad tuvojieties Jehovam, palielinot savu līdzdalību sludināšanā. Pēc tam, kad būsiet vērsušies pie Jehovas lūgšanās un rūpīgi izvērtējuši savu situāciju, varbūt jūs secināsiet, ka tad, ja veiksiet noteiktas izmaiņas savā dienas kārtībā vai dzīvesveidā, jūs spēsiet kļūt par pionieriem. Uzsākot pionieru kalpošanu, jūs redzēsiet, ka gandarījums, ko sniedz šī kalpošana, atsver jebkādus upurus, kurus nesīsiet. Gandarījumu jums sagādās arī apziņa, ka pirmajā vietā jums ir nevis pašu intereses, bet Dieva valstība. (Mat. 6:33.) Jūs izjutīsiet dziļu prieku, jo varēsiet palīdzēt daudziem cilvēkiem. Turklāt pionieru kalpošana pavērs neskaitāmas iespējas domāt un runāt par Jehovu. Tā pieaugs jūsu mīlestība pret Jehovu, un jūs iepriecināsiet viņa sirdi.