”Kas nespēj piedot, tas sagrauj tiltu, pa kuru pašam jāiet.” Šie 17. gadsimta angļu vēsturnieka Edvarda Herberta vārdi uzsver, kāpēc mums jābūt gataviem piedot, proti — agri vai vēlu mums pašiem būs jālūdz kādam piedošana. (Mateja 7:12.) Taču pastāv kāds daudz svarīgāks iemesls, kāpēc mums jāpiedod citiem. Pievērsiet uzmanību, ko apustulis Pāvils rakstīja Kolosiešiem 3:13. (Izlasiet.)

Tā kā mēs visi esam grēcīgi, mēs reizēm aizkaitinām vai aizvainojam citus, un viņi var aizkaitināt vai aizvainot mūs. (Romiešiem 3:23.) Ko mēs varam darīt, lai uzturētu labas attiecības ar citiem cilvēkiem? Dieva iedvesmots, Pāvils mudināja kristiešus būt iecietīgiem un labprāt piedot. Kaut arī šis padoms tika dots gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu, tas ir noderīgs joprojām. Padomāsim par Pāvila vārdiem dziļāk.

”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu.” Kā skaidrots kādā Bībeles komentārā, kristieši izpauž iecietību, ”paciešot citu trūkumus un nepatīkamas īpašības, kas viņus kaitina”. Vārdi ”cits pret citu” norāda, ka šādai iecietībai jābūt savstarpējai. Tas nozīmē: ja paturēsim prātā, ka mums pašiem piemīt īpašības, kas citiem var likties kaitinošas, mēs nepieļausim, ka to īpašību dēļ, kas mums nepatīk citos, mēs neuzturētu ar viņiem labas attiecības. Bet ja nu kāds pret mums ir grēkojis?

”Vienmēr.. augstsirdīgi piedodiet.” Kāds Bībeles zinātnieks rakstīja, ka grieķu vārds, kas tulkots ”augstsirdīgi piedodiet”, ”nav vārds, ar ko parasti apzīmēja piedošanu.., šim vārdam ir plašāka nozīme, un tas uzsver, cik cēlsirdīgi ir piedot”. Kādā citā Bībeles komentārā ir teikts, ka šis vārds var nozīmēt ”izdarīt kaut ko patīkamu, derīgu, parādīt laipnību”. Mēs rīkojamies cēli, ja labprāt piedodam, kad mums ir ”iemesls sūdzēties par otru”. Kāpēc mums tas būtu jādara? Viens iemesls ir tāds, ka, ļoti iespējams, drīz vien mums pašiem būs jālūdz piedošana tam cilvēkam, kas ir aizvainojis mūs.

”Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” Tātad galvenais iemesls, kāpēc mums jāpiedod citiem, ir tas, ka Dievs Jehova augstsirdīgi piedod mums. (Mihas 7:18.) Padomāsim, cik gan lielu labvēlību Jehova dāvā tiem, kas nožēlo savus grēkus. Atšķirībā no mums, grēcīgiem cilvēkiem, Jehova ir nevainojams. Ir absolūti neiespējami, ka viņam par kaut ko būtu jālūdz mums piedošana, bet viņš labprāt pilnībā piedod ikvienam cilvēkam, kas izjūt nožēlu par saviem grēkiem. Jehova patiešām rāda visizcilāko priekšzīmi, kā augstsirdīgi piedot tiem, kas nožēlo savu nepareizo rīcību.

Jehovas žēlsirdība mūs mudina tuvoties viņam un censties viņam līdzināties. (Efesiešiem 4:32—5:1.) Ikkatram no mums būtu labi pārdomāt šādu jautājumu: ”Ja jau Jehova tik augstsirdīgi piedod man, kā es varu nepiedot cilvēkam, kas arī ir grēcīgs un kas no sirds nožēlo, ka ir grēkojis pret mani?” (Lūkas 17:3, 4.)