Kristietības ”trīs pamatvirzieni — katolicisms, pareizticība un protestantisms — atzīst, ka ir viens Dievs trijās personās: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais gars. Saskaņā ar kristīgo teoloģiju, tas nozīmē nevis to, ka ir trīs dievi, bet ka šīs trīs personas ir viena vienīga.” (Jaunā britu enciklopēdija.)

Jēzus, Dieva Dēls, nekad neapgalvoja, ka viņi ar Tēvu būtu vienlīdzīgi vai vienas būtības. Tieši pretēji, Jēzus teica: ”Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir augstāks par mani.” (Jāņa 14:28.) Vienai no savām māceklēm viņš teica: ”Es uzkāpju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.” (Jāņa 20:17.)

Svētais gars nav persona. Agrīnos kristiešus ”piepildīja svētais gars”, un Jehova apsolīja: ”Es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 2:1—4, 17.) Svētais gars nav trīsvienības daļa. Tas ir Dieva aktīvais spēks.

Kā norāda katoļu zinātnieki Karls Rāners un Herberts Forgrimlers, trīsvienību ”nav iespējams izprast bez atklāsmes, un pat pēc atklāsmes tā nevar kļūt pilnīgi saprotama”. Vai ir iespējams mīlēt kādu, ko nevar ne iepazīt, ne izprast? Kā redzams, trīsvienības mācība ir šķērslis, kas traucē iepazīt un iemīlēt Dievu.

Par šādu šķērsli trīsvienība kļuva Marko, kurš bija citēts pirmajā rakstā. ”Es domāju, ka Dievs no manis slēpj, kas viņš ir,” stāsta Marko, ”un tas viņu padarīja tikai vēl tālāku, mistiskāku un nepieejamāku.” Taču Bībelē teikts, ka Dievs ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Viņš neslēpjas. Viņš vēlas, lai mēs viņu iepazītu. Jēzus teica: ”Mēs pielūdzam, ko pazīstam.” (Jāņa 4:22.)

”Kad es uzzināju, ka Dievs nav trīsvienības daļa,” atzīst Marko, ”es beidzot varēju izveidot ar viņu ciešas attiecības.” Ja Jehova mums ir reāla persona, nevis noslēpumains svešinieks, viņu ir vieglāk iemīlēt. ”Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība,” teikts Bībelē. (1. Jāņa 4:8.)