Nāve ir ienaidnieks, kas iedveš bailes, un mēs visiem spēkiem ar to cīnāmies. Kad nomirst kāds tuvs cilvēks, mums sākumā to ir grūti pieņemt. Bet, kad paši vēl esam jaunības spēka pilni, mēs varbūt iedomājamies, ka šis ienaidnieks mūs nekad neuzveiks, un šim pašapmānam mēs ļaujamies tik ilgi, cik vien iespējams.

Cilvēces vēsturē nav bijis daudz tādu personu, kas par nemirstību būtu domājuši vairāk nekā senās Ēģiptes faraoni. Lielu daļu savas dzīves viņi pavadīja, cenzdamies panākt uzvaru pār nāvi, un ziedoja šim mērķim tūkstošiem strādnieku dzīvību. Par viņu centieniem liecina piramīdas, un tās arī spilgti liecina par faraonu ciesto neveiksmi.

Par nemirstību sapņoja arī Ķīnas imperatori, tikai viņi to cerēja iemantot citā ceļā — viņi gribēja atrast leģendāro dzīvības eliksīru. Imperators Ciņs Šihuandi pieprasīja, lai viņa alķīmiķi pagatavotu brīnumdziru, kas viņam dāvātu mūžīgu dzīvi. Taču daudzos alķīmiķu pagatavotajos dzērienos ietilpa dzīvsudrabs, kas ir indīgs, un kāds no šiem dzērieniem, visticamāk, izraisīja imperatora nāvi.

16. gadsimtā spāņu jūrasbraucējs Huans Ponse de Leons devās ceļā no Puertoriko, lai, saskaņā ar nostāstiem, meklētu jaunības avotu. Viņš atklāja Floridu, bet pēc dažiem gadiem gāja bojā sadursmē ar indiāņiem. Nekāds jaunības avots tā arī netika atrasts.

Gan faraoni, gan imperatori, gan citi cilvēki ir sapņojuši par iespēju uzveikt nāvi. Lai gan mums varbūt ir iebildumi pret viņu izmantotajām metodēm, viņu alkas pēc nemirstības ir saprotamas. Savā dziļākajā būtībā gandrīz ikviens cilvēks vēlas, lai viņam nekad nebūtu jāmirst.

Kāpēc cilvēki nevēlas mirt? Iemesls ir minēts Bībelē. Runājot par cilvēku Radītāju, Dievu  Jehovu *, tajā ir teikts: ”Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs.” (Salamans Mācītājs 3:11.) Mēs gribam priecāties par zemes skaistumu nevis tikai kādus 80 gadus, bet gan mūžīgi. (Psalms 90:10.) Tas ir tas, pēc kā ilgojas mūsu sirds.

Kādēļ Dievs ir licis mūsu sirdī ”mūžību”? Lai sagādātu mums vilšanos? Tas ir neiedomājami. Tieši pretēji, Dievs ir apsolījis, ka pienāks laiks, kad nāve tiks uzveikta. Bībelē daudzās vietās ir rakstīts, ka nāve tiks iznīcināta un ka Dievs dāvās cilvēkiem mūžīgu dzīvi. (Skat.  ”Uzvara pār nāvi”.)

Pats Jēzus Kristus skaidri teica: ”Mūžīgā dzīvība ir tā, ka viņi iepazīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, — Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Tātad cīņa ar nāvi nav bezcerīga. Bet, kā izriet no Jēzus vārdiem, to var uzveikt tikai Dievs.