1., 2. a) Kādu padomu, Dieva iedvesmots, Salamans deva jauniešiem? b) Kāpēc Salamana padoms var noderēt arī kristiešiem, kam ir 50 gadi un vairāk?

ĶĒNIŅŠ SALAMANS vērsās pie jauniešiem ar šādiem Dieva iedvesmotiem vārdiem: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk.” Ko viņš domāja ar ”ļaunajām dienām”? Salamans poētiskā valodā aprakstīja grūtības, kādas sagādā vecums, — sāk trīcēt rokas, kājas pārņem nespēks, zobu kļūst mazāk, pavājinās redze un dzirde, mati nosirmo un mugura salīkst. Nevienam nevajadzētu gaidīt, līdz pienāk šis dzīves posms, lai tikai tad sāktu kalpot Jehovam. (Nolasīt Salamana Mācītāja 12:1—5.)

² Daudzi kristieši, kam ir 50 gadi un vairāk, joprojām ir pilni spēka un enerģijas. Viņiem varbūt jau ir sākuši sirmot mati, bet viņiem vēl nav tik trausla veselība, kādu aprakstīja Salamans. Vai šie kristieši var sekot Dieva iedvesmotajam, jauniešiem domātajam padomam: ”Piemini savu Radītāju”? Ko šis padoms nozīmē?

3. Ko nozīmē pieminēt savu Radītāju?

 ³ Lai cik ilgi mēs būtu kalpojuši Jehovam, ir noderīgi laiku pa laikam atvēlēt laiku pārdomām par to, cik dižens ir mūsu Radītājs. Vai gan radītā pasaule neiedveš bijību? Sarežģītība, kas tajā vērojama, pārspēj cilvēku sapratni. Tas, ko Jehova ir radījis, ir tik daudzveidīgs, ka mums ir plašas iespējas priecāties par dzīvi. Domājot par Jehovas radīto, mēs uzturam dzīvu savu pateicību par viņa mīlestību, gudrību un spēku. (Ps. 143:5.) Taču pieminēt savu Radītāju nozīmē arī domāt par to, kādi ir mūsu pienākumi pret viņu. Šādas pārdomas stiprina mūsu apņēmību apliecināt savu pateicību mūsu Radītājam, un to mēs varam, kalpojot viņam tik lielā mērā, cik ir mūsu spēkos, un tik ilgi, kamēr vien mēs dzīvojam. (Sal. Māc. 12:13.)

4. Kādu jautājumu varētu pārdomāt pieredzējuši kristieši, un kāpēc?

⁴ Ja jūs esat kristieši, kam jau ir bagātīga, gadiem krāta pieredze, jūs varētu pārdomāt jautājumu: ”Ko es varētu dzīvē darīt, kamēr man vēl ir pietiekami daudz spēka un enerģijas?” Pieredzējušiem kristiešiem ir tādas iespējas, kādu nav citiem. Jūs varat jaunākajiem mācīt to, ko jūs paši esat mācījušies no Jehovas. Jūs varat stiprināt citus, pastāstot uzmundrinošus gadījumus, ko esat pieredzējuši, kalpojot Dievam. Ķēniņš Dāvids lūdza, lai viņam būtu tādas iespējas. Viņš rakstīja: ”Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības..! Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.” (Ps. 71:17, 18.)

5. Kā gados vecāki kristieši var dalīties ar citiem tajā, ko viņi ir iemācījušies?

⁵ Kā jūs varat dalīties ar citiem gadu gaitā uzkrātajā gudrībā? Varbūt jūs varētu ielūgt pie sevis mājās gados jaunākus ticības biedrus, lai viņus garīgi stiprinātu? Varbūt jūs varat viņus aicināt doties kopā sludināt un ļaut viņiem redzēt, kādu prieku jums sagādā kalpošana Jehovam? Ēlihus, kas dzīvoja senatnē, teica: ”Lai runā lielie mūža gadi, jo tie, kam ir liels vecums, ir gudrības zinātāji!” (Īj. 32:7.) Apustulis Pāvils pieredzējušas kristietes skubināja uzmundrināt citus ar vārdiem un priekšzīmi. Viņš rakstīja: ”Vecākās sievietes lai.. māca labu.” (Tit. 2:3.)

6. Kāpēc gados vecākiem kristiešiem nevajadzētu par zemu novērtēt to, ko viņi var darīt citu labā?

⁶ Ja jūs esat pieredzējuši kristieši, jūs varat ļoti daudz ko darīt, lai palīdzētu citiem. Jūs noteikti zināt daudz ko tādu, ko nezinājāt pirms 30 vai 40 gadiem. Jūs protat izmantot Bībeles principus dažādās dzīves situācijās un spējat mācīt citiem Bībeles patiesību tā, lai uzzinātais ietekmētu viņu sirdi. Pieredzējuši draudzes vecākie zina, kā palīdzēt ticības biedriem, kas ir spēruši kādu kļūmīgu soli. (Gal. 6:1.) Viņi ir iemācījušies pārraudzīt draudzes darbību, kongresu nodaļu darbību un valstības zāļu celtniecību. Tāpat daudzi vecākie zina, kā pamudināt ārstus likt lietā ārstēšanas veidus, kas neprasa asins izmantošanu. Arī tad, ja jūs esat uzzinājuši patiesību pavisam nesen, jums ir vērtīga dzīves pieredze. Piemēram, ja jūs esat uzaudzinājuši bērnus, jūs esat apguvuši daudzas noderīgas iemaņas. Gados vecāki kristieši var būt īsts uzmundrinājuma avots citiem Jehovas kalpiem, kad viņi tos māca, sniedz tiem vadību un tos stiprina. Bībelē ir teikts: ”Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.” (Īj. 12:12, Bībeles 1926. gada izdevums.)

7. Kā pieredzējuši kristieši var pamācīt jaunākos?

 ⁷ Kā vēl jūs varētu palīdzēt citiem? Iespējams, jūs varat parādīt jaunākiem ticības biedriem, kā uzsākt un vadīt Bībeles nodarbības. Pieredzējušas kristietes jaunākām māsām, kurām ir mazi bērni, var ieteikt, kā atrast līdzsvaru starp rūpēm par bērnu un garīgo darbību. Pieredzējuši brāļi var pamācīt jaunākos teikt runas ar entuziasmu un būt prasmīgākiem labās vēsts sludinātājiem. Viņi jaunākiem brāļiem var parādīt, kā viņi apmeklē padzīvojušus brāļus un māsas, lai tos garīgi stiprinātu. Pat ja jums nav tik daudz spēka kā agrāk, jums ir brīnišķīgas iespējas mācīt jaunākus ticības biedrus. Bībelē var lasīt: ”Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.” (Sal. Pam. 20:29.)

8. Ko apustulis Pāvils darīja brieduma gados un vēlāk?

⁸ Apustulis Pāvils pilnībā izmantoja savus spēkus, lai kalpotu Dievam, nebūdams vairs jauns. Līdz mūsu ēras 61. gadam, kad viņš tika atbrīvots no ieslodzījuma Romā, viņš jau daudzus gadus pašaizliedzīgi bija kalpojis par misionāru, un pēc atbrīvošanas viņš būtu varējis apmesties uz dzīvi Romā, lai tur sludinātu. (2. Kor. 11:23—27.) Brāļi šajā lielajā pilsētā, bez šaubām, būtu augstu vērtējuši viņa atbalstu. Bet Pāvils saprata, ka citās zemēs vajadzība pēc sludinātājiem ir lielāka. Kopā ar Timoteju un Titu viņš atsāka misionāra darbību — viņš devās uz Efesu, pēc tam uz Krētu un, iespējams, uz Maķedoniju. (1. Tim. 1:3; Tit. 1:5.) Nav zināms, vai viņš aizbrauca uz Spāniju, taču viņam bija tāds nolūks. (Rom. 15:24, 28.)

9. Kad, pēc visa spriežot, Pēteris pārcēlās uz vietu, kur bija vairāk vajadzīgi Jehovas kalpi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁹ Apustulim Pēterim, domājams, bija pāri 50 gadiem, kad viņš pārcēlās uz vietu, kur bija vairāk vajadzīgi sludinātāji. Kāpēc tā var teikt? Ja viņš bija dzimis ap to pašu laiku, kad Jēzus, vai mazliet agrāk, viņam bija jābūt ap 50 gadu vecam, kad viņš 49. gadā Jeruzālemē satikās ar citiem apustuļiem. (Ap. d. 15:7.) Kādu laiku pēc šīs sapulces Pēteris pārcēlās uz Babilonu, lai sludinātu daudzajiem ebrejiem, kas tur dzīvoja. (Gal. 2:9.) Dzīvodams Babilonā, viņš ap 62. gadu uzrakstīja savu pirmo Dieva iedvesmoto vēstuli. (1. Pēt. 5:13.) Dzīve svešā zemē varbūt nebija viegla, bet Pēteris nepieļāva, ka gadu nasta viņam laupītu prieku, ko viņš guva, kalpojot Jehovam tik lielā mērā, cik bija viņa spēkos.

10., 11. Pastāstiet kādu gadījumu, kad Jehovas kalpi, vairs nebūdami jauni, ir pārcēlušies uz vietu, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem!

¹⁰ Mūsdienās daudzi kristieši, kam ir ap 50 gadiem vai vairāk, ir sapratuši, ka viņu situācija ir mainījusies un ka viņi var kalpot Jehovam jaunos veidos. Daži ir pārcēlušies uz vietām, kur ir ļoti vajadzīgi sludinātāji. Piemēram, kāds brālis, vārdā Roberts, raksta: ”Mums ar sievu bija pāri 50 gadiem, kad mēs aptvērām, kādas iespējas mums ir pavērušās. Mūsu vienīgais dēls bija izaudzis un atstājis mājas, mums vairs nebija vecāku, par kuriem rūpēties, un mēs bijām saņēmuši nelielu mantojumu. Es aprēķināju, ka tad, ja mēs pārdotu savu māju, mēs spētu atmaksāt hipotekāro kredītu un uzturēt sevi līdz laikam, kad es sāktu saņemt pensiju. Mēs dzirdējām, ka Bolīvijā ir daudz cilvēku, kas vēlas mācīties Bībeli, bet dzīve — krietni lētāka nekā pie mums. Tā nu mēs izlēmām pārcelties. Pielāgoties jaunajiem apstākļiem nebija viegli. Dzīve Bolīvijā ļoti atšķīrās no tās, pie kādas bijām raduši Ziemeļamerikā. Taču mūsu pūles atalgojās.”

 ¹¹ Roberts vēl piebilst: ”Tagad draudze un kalpošana ir mūsu dzīves centrā. Vairāki cilvēki, kuriem mēs mācījām Bībeli, ir kristījušies. Kāda ģimene, kurai mēs palīdzējām apgūt Bībeles mācības, dzīvoja vairāk nekā 10 kilometru attālā ciematā ļoti pieticīgos apstākļos. Tomēr katru nedēļu vecāki kopā ar bērniem devās grūtā ceļā uz pilsētu, lai apmeklētu sapulces. Vai varat iedomāties, cik priecīgi mēs jutāmies, redzot viņu garīgo izaugsmi un to, kā vecākais dēls šajā ģimenē uzsāka pioniera kalpošanu?”

12., 13. Pastāstiet par kādu kristieti, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir izmantojis iespēju darīt kalpošanā kaut ko jaunu!

¹² Gados vecāki brāļi un māsas var sniegt lielu palīdzību svešvalodu draudzēm un grupām. Turklāt sludināšana tiem, kas runā citā valodā, var nest lielu prieku. Piemēram, Braiens raksta: ”Kad es sasniedzu Lielbritānijā noteikto pensionēšanās vecumu — 65 gadus —, manā un manas sievas dzīvē iestājās rutīna. Bērni bija izauguši un atstājuši mājas, un sludināšanā mēs reti satikām cilvēkus, kam bija interese par Bībeli un kas vēlētos to mācīties. Tad es sastapu kādu jaunu ķīnieti, kas veica pētniecības darbu vietējā universitātē. Viņš piekrita nākt uz sapulcēm, un es sāku mācīt viņam Bībeli. Pēc dažām nedēļām viņš atveda sev līdzi citu ķīnieti, kas bija viņa kolēģis. Pēc divām nedēļām viņš atveda otro, un vēl pēc kāda laika — trešo darbabiedru.

¹³ Ap to laiku, kad piektais ķīniešu tautības universitātes darbinieks bija izteicis vēlēšanos mācīties Bībeli, es nodomāju: ”Fakts, ka man ir 65 gadi, nenozīmē, ka es varu doties garīgā pensijā.” Tāpēc es jautāju sievai, kas ir divus gadus jaunāka par mani, vai viņa būtu ar mieru mācīties ķīniešu valodu. Lai to apgūtu, mēs izmantojām ķīniešu valodas audio kursu. Tas bija pirms desmit gadiem. Sludināšana cittautiešiem mums atkal lika sajusties jauniem. Līdz šim mēs esam mācījuši Bībeli jau 112 ķīniešiem! Lielākā daļa no viņiem apmeklē sapulces, un viena ķīniete tagad ir pioniere.”

14. Par ko pusmūža kristieši var būt pārliecināti, un kā viņus var uzmundrināt apustuļa Pāvila piemērs?

¹⁴ Kaut gan daudziem pusmūža kristiešiem ir iespējas darīt kaut ko jaunu kalpošanā Jehovam, ne visi to var. Vieniem ir vāja veselība, citiem jārūpējas par vecākiem vai par bērniem. Tomēr jūs varat būt pārliecināti, ka Jehova augstu vērtē visu, ko jūs darāt, kalpojot viņam. Tāpēc neskumstiet par to, ko jūs nevarat darīt, bet priecājieties par to, ko jūs varat. Padomājiet par apustuli Pāvilu. Viņš ilgu laiku atradās mājas arestā un nespēja turpināt misijas ceļojumus. Bet, kad vien pie viņa atnāca apmeklētāji, viņš izmantoja iespēju stāstīt viņiem par Dieva Rakstiem un stiprināt viņu ticību. (Ap. d. 28:16, 30, 31.)

15. Kāpēc padzīvojušie kristieši ir ļoti dārgi Jehovam un ticības biedriem?

¹⁵ Jehova arī ļoti augstu vērtē to, ko kalpošanā var paveikt viņa kalpi, kuri jau ir krietni gados. Kaut arī, saskaņā ar Salamana vārdiem, ”ļaunās dienas”, ko raksturo trausla veselība, nav pats labākais dzīves posms, Jehovas acīs tas, ko padzīvojuši kristieši paveic, lai cildinātu viņu, ir ļoti vērtīgs. (Lūk. 21:2—4.) Arī draudzes locekļiem ir dārgi brāļi un māsas, kuri gadiem ilgi uzticīgi kalpo Jehovam un no kuriem var daudz mācīties.

16. Kādas iespējas Annai, visticamāk, nebija, bet ko viņa darīja, lai kalpotu Dievam?

¹⁶ Bībelē ir stāstīts par Annu, kas uzticīgi kalpoja Jehovam arī sirmā vecumā. Viņa bija atraitne, un viņai bija 84 gadi, kad piedzima Jēzus. Visticamāk, viņa nenodzīvoja tik ilgi, lai viņai būtu iespēja kļūt par Jēzus sekotāju, saņemt svētā gara svaidījumu un sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Tomēr Anna ar prieku darīja to, ko viņa varēja. ”Viņa nekad nepameta templi, bet dienām un naktīm kalpoja,” teikts Bībelē. (Lūk. 2:36, 37.) Priesteris ik rītu un vakaru templī kvēpināja, un Anna šajā laikā mēdza stāvēt kopā ar citiem ļaudīm tempļa pagalmā un pie sevis lūgt, iespējams, pusstundu. Kad viņa redzēja mazo Jēzu, viņa sāka ”stāstīt par bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu”. (Lūk. 2:38.)

17. Kā mēs varam palīdzēt padzīvojušiem kristiešiem un tiem, kam ir slikta veselība?

¹⁷ Mums jābūt vērīgiem, lai palīdzētu padzīvojušiem kristiešiem, kā arī tiem, kam ir slikta veselība. Daudzi no viņiem reti spēj apmeklēt sapulces un kongresus, kaut arī ļoti gribētu to darīt. Ir vietas, kur draudzes parūpējas, lai šādi ticības biedri varētu klausīties sapulces pa telefonu. Citās vietās šādas iespējas varbūt nav. Tomēr pat tādā gadījumā kristieši, kas nespēj apmeklēt sapulces, var atbalstīt patieso pielūgsmi. Piemēram, viņi var sekmēt kristiešu draudzes darbību ar savām lūgšanām. (Nolasīt Psalmu 92:14, 15.)

18., 19. a) Kā padzīvojuši kristieši, paši to neapzinoties, var uzmundrināt citus? b) Kas var atsaukties uz padomu: ”Piemini savu Radītāju”?

¹⁸ Padzīvojuši kristieši varbūt pat neapzinās, cik lielā mērā viņi uzmundrina citus. Kaut arī Anna daudzu gadu garumā regulāri bija templī, viņa droši vien nenojauta, ka daudzus gadsimtus vēlāk viņas uzticība Dievam joprojām stiprinās citus. Par Annas mīlestību pret Jehovu ir rakstīts Bībelē. Nav šaubu, ka mīlestība pret Dievu ir ierakstīta mūsu ticības biedru sirdīs. Dieva Rakstos pamatoti ir teikts: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Sal. Pam. 16:31.)

¹⁹ Tam, cik daudz mēs varam paveikt kalpošanā Jehovam, ir savas robežas. Taču, ja mums vēl ir pietiekami spēka un enerģijas, rīkosimies saskaņā ar Dieva iedvesmotajiem vārdiem: ”Piemini savu Radītāju.., pirms tās ļaunās dienas nāk.” (Sal. Māc. 12:1.)