Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kāpēc ebreji pirmajā gadsimtā ”bija gaidās”, kad parādīsies Mesija?

Jāņa Kristītāja laikā ”cilvēki bija gaidās, un visi savā sirdī sprieda par Jāni: ”Vai tikai viņš nav Kristus?”” (Lūk. 3:15.) Kāpēc ebreji gaidīja, ka tajā laikā parādīsies Mesija? Tam ir vairāki iemesli.

Pēc Jēzus piedzimšanas Jehovas eņģelis parādījās ganiem, kas netālu no Betlēmes laukā sargāja savus ganāmpulkus. Eņģelis paziņoja: ”Šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Glābējs, kas ir Kungs Kristus.” (Lūk. 2:8—11.) Pēc tam eņģelim pievienojās ”lieli debesu pulki, kas slavēja * Dievu: ”Lai gods Dievam debesu augstumos, un lai miers uz zemes cilvēkiem, pret ko viņš ir labvēlīgs!”” (Lūk. 2:13, 14.)

Šis paziņojums dziļi ietekmēja pazemīgos ganus. Tūlīt pat viņi devās uz Betlēmi un, uzmeklējuši Jāzepu, Mariju un mazo Jēzu, ”viņi pastāstīja, kas viņiem bija teikts par šo bērnu”. Iznākumā ”visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani viņiem stāstīja”. (Lūk. 2:17, 18.) Vārdi ”visi, kas to dzirdēja” liecina, ka gani runāja ne vien ar Jāzepu un Mariju, bet arī ar citiem. Pēc tam gani atgriezās mājās, ”cildinādami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, kā viņiem tas bija pavēstīts”. (Lūk. 2:20.) Kā redzams, gani neturēja pie sevis labo, ko bija dzirdējuši par Kristu.

Kad Marija atnesa savu pirmdzimto dēlu uz Jeruzālemi, lai rādītu to Jehovam, kā tas bija prasīts Mozus bauslībā, praviete Anna ”sāka slavēt Dievu un stāstīt par bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu”. (Lūk. 2:36—38; 2. Moz. 13:12.) Tā ziņas par Mesijas parādīšanos turpināja izplatīties.

Vēlāk ”no austrumiem Jeruzālemē ieradās astrologi un sacīja: ”Kur ir piedzimušais jūdu ķēniņš? Mēs austrumu zemē redzējām viņa zvaigzni un tagad esam atnākuši viņu godināt.”” (Mat. 2:1, 2.) To izdzirdējis, ”ķēniņš Hērods satraucās, un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Sapulcējis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš sāka tos izvaicāt, kur bija jāpiedzimst Kristum.”  (Mat. 2:3, 4.) Tātad ļoti daudzi cilvēki uzzināja šo faktu: nākamais Mesija ir klāt! *

Kā norādīts Lūkas 3:15, ko jau citējām, daļa jūdu uzskatīja, ka Jānis Kristītājs varētu būt Kristus. Taču Jānis šādu priekšstatu noraidīja, teikdams: ”Tas, kas nāk pēc manis, ir stiprāks par mani, viņam es neesmu cienīgs novilkt sandales. Viņš jūs kristīs ar svēto garu un uguni.” (Mat. 3:11.) Jāņa pazemīgie vārdi noteikti vēl vairāk veicināja ļaužu gaidas, kad gan ieradīsies Mesija.

Vai ir iespējams, ka jūdi pirmajā gadsimtā aprēķināja Mesijas ierašanās laiku pēc pravietojuma par 70 nedēļām, kas atrodams Daniēla 9:24—27? Kaut arī šādu iespēju nevar izslēgt, to nav iespējams apstiprināt. Fakti liecina, ka Jēzus laikā pastāvēja daudzas pretrunīgas 70 nedēļu interpretācijas, un neviena no tām neatbilst mūsu tagadējai sapratnei. *

Eseni, par kuriem tiek uzskatīts, ka tā bija jūdu mūku sekta, mācīja, ka, tuvojoties 490 gadu beigām, parādīsies divi Mesijas. Tomēr nav iespējams pārliecināties, vai eseni savus aprēķinus balstīja uz Daniēla pravietojumu. Pat ja viņi to darīja, ir grūti iztēloties, kā ebreju sabiedrību kopumā būtu varējusi ietekmēt hronoloģija, pēc kuras vadījās tik nošķirta grupa.

Mūsu ēras otrajā gadsimtā daļa ebreju ticēja, ka 70 nedēļas aptvēra laikposmu no pirmā tempļa izpostīšanas 607. gadā p.m.ē. līdz otrā tempļa sagraušanai mūsu ēras 70. gadā, savukārt citi pravietojuma piepildīšanos saistīja ar Makabeju posmu otrajā gadsimtā p.m.ē. Tātad nebija vienprātības uzskatos, kā būtu jāskaita 70 nedēļas.

Ja pirmajā gadsimtā būtu bijis skaidrs, kā jāaprēķina 70 nedēļas, visticamāk, apustuļi un citi tālaika kristieši būtu atsaukušies uz šo pravietojumu kā uz pierādījumu, ka apsolītais Mesija ir ieradies tieši laikā un ka viņš ir Jēzus Kristus. Taču nekas neliecina, ka agrīnie kristieši to būtu darījuši.

Ievērības cienīgs ir vēl kāds fakts. Evaņģēliju sarakstītāji bieži norādīja, ka noteikti pravietojumi no Ebreju rakstiem ir piepildījušies Jēzū Kristū. (Mat. 1:22, 23; 2:13—15; 4:13—16.) Tomēr neviens no viņiem neminēja, ka Jēzus parādīšanās uz zemes būtu saistīta ar pravietojumu par 70 nedēļām.

Ko var teikt, rezumējot iepriekšminēto? Nav iespējams apstiprināt, ka cilvēki Jēzus laikā būtu pareizi sapratuši pravietojumu par 70 nedēļām. Taču evaņģēlijos ir atrodami citi nopietni iemesli, kāpēc ļaudis bija Mesijas ”gaidās”.

^ 4. rk. Bībelē nav teikts, ka eņģeļi, Jēzum piedzimstot, būtu dziedājuši.

^ 7. rk. Var rasties jautājums: kā astrologi sasaistīja ”zvaigznes” parādīšanos austrumos ar ”jūdu ķēniņa” dzimšanu? Vai nevarētu būt, ka ziņas par Jēzus piedzimšanu viņi izdzirdēja, ceļojot pa Izraēlu?

^ 9. rk. To, kā mēs pašreiz izprotam pravietojumu par 70 nedēļām, var lasīt grāmatā Pievērsiet uzmanību Daniēla pravietojumiem!, 11. nodaļā.