ŠOGAD paiet 100 gadi kopš fotodrāmas ”Radīšana” pirmizrādes. Tā bija iespaidīga vizuāla prezentācija, kuras mērķis bija stiprināt ticību tam, ka Bībele ir Dieva Raksti. Laikmetā, kad ticība evolūcijai, Bībeles kritika un skepticisms bija sagrāvis daudzu cilvēku ticību, fotodrāmas veidotāji stingri iestājās par to, ka Jehova ir Radītājs.

Čārlzs Rasels, kas toreiz vadīja Bībeles pētnieku darbību, pastāvīgi meklēja iespējas labāk un ātrāk izplatīt Bībeles patiesību. Bībeles pētnieki jau vairāk nekā 30 gadus bija izmantojuši iespieddarbus. Tagad viņu uzmanību piesaistīja kaut kas jauns: kino.

19. gadsimta 90. gados parādījās pirmās mēmās kinofilmas. Jau 1903. gadā kādā Ņujorkas baznīcā notika reliģiska satura filmas seanss. Taču 1912. gadā, kad Č. Rasels drosmīgi uzsāka gatavošanos fotodrāmas veidošanai, kinoindustrija vēl atradās bērna autiņos. Viņš apzinājās, ka filmā Bībeles patiesību varētu atspoguļot tā, kā tas nebūtu iespējams tikai ar grāmatu un žurnālu palīdzību.

Astoņas stundas garā fotodrāma, ko parasti demonstrēja četrās daļās, ietvēra 96 īsu Bībeles lekciju ierakstus; tās lasīja populārs aktieris, kam piederēja viena no tā laika pazīstamākajām balsīm. Daudzas ainas tika rādītas klasiskās mūzikas pavadījumā. Prasmīgi mehāniķi atskaņoja balss un mūzikas ierakstus ar patafoniem, sinhronizējot skaņu ar krāsu diapozitīviem un filmā uzņemtām pazīstamu Bībeles stāstu ainām.

Lielākā daļa filmētā materiāla un daudzi stikla plašu diapozitīvi bija izgatavoti komerciālās studijās. Profesionāli mākslinieki Filadelfijā, Ņujorkā, Parīzē un Londonā kadru pa kadram ar roku apgleznoja diapozitīvus un filmu. Liels darbs attēlu zīmēšanā tika paveikts arī Bēteles mākslinieciskajā studijā, kur bieži bija jāaizstāj bojāti diapozitīvi ar jauniem. Bez uzfilmētā materiāla, kas tika  iegādāts, fotodrāmā tika iekļauts arī pašu veidots sižets: netālu esošajā Jonkersā (Ņujorkas štats) tika filmēts, kā Bēteles darbinieki atveido ainu ar Ābrahāmu, Īzāku un eņģeli, kas neļāva Ābrahāmam upurēt savu dēlu. (1. Moz. 22:9—12.)

Kāds no brāļa Rasela līdzgaitniekiem presei izteicās, ka fotodrāma ”radīs interesi par Rakstiem neskaitāmiem tūkstošiem cilvēku — vairāk, nekā ir ļāvis panākt jebkas cits, kas agrāk ir izmantots reliģiskas vēsts izplatīšanai”. Vai garīdznieki ar sajūsmu uztvēra šādu jaunu paņēmienu, kā uzrunāt garīgi izsalkušos? Nē, gluži otrādi — kristīgās pasaules garīdznieki lielākoties negatīvi izteicās par fotodrāmu, un daži pat ar viltīgiem un nekaunīgiem līdzekļiem centās nepieļaut tās publisku izrādīšanu. Piemēram, kādā zālē garīdznieku apvienība panāca, ka tiek atslēgta elektrība.

Tomēr cilvēki piepildīja teātrus, lai noskatītos fotodrāmu, kas tika izrādīta bez maksas. Amerikas Savienotajās Valstīs fotodrāmas seansi ik dienas notika daudzās, reizēm pat 80 pilsētās. Daudziem pārsteigtajiem skatītājiem tā bija pirmā skaņu filma viņu mūžā. Ar palēnināto filmēšanu iegūtie kadri ļāva vērot, kā no olas izšķiļas cālis un cik krāšņi uzplaukst zieds. Fotodrāmā iekļautā zinātniskā informācija, kas tolaik bija pieejama, izcēla Jehovas apbrīnojamo gudrību. Kā bija minēts sākumā, kāds skatītājs, ieraudzījis uz ekrāna brāli Raselu, kas teica ievadvārdus fotodrāmai, pat nosprieda, ka runātājs ”izskatās līdzīgāks brālim Raselam nekā pats brālis Rasels”.

Rakstnieks un kino vēsturnieks Tims Dirkss atzīmē, ka fotodrāma bija ”pirmais nozīmīgais darbs, kas sevī ietvēra sinhronizētu skaņu (runas ierakstu), kinofilmu un krāsu diapozitīvus, ko varēja demonstrēt ar projektoru”. Šie paņēmieni bija lietoti arī filmās, kas bija tapušas pirms fotodrāmas, taču vēl nekad tie nebija izmantoti visi kopā, it sevišķi darbā ar Bībeles tematiku. Turklāt nevienai citai filmai nebija tik daudz skatītāju — fotodrāmu jau pirmajā gadā vien noskatījās aptuveni deviņi miljoni cilvēku Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Fotodrāmas pirmizrāde notika 1914. gada 11. janvārī Ņujorkā. Septiņus mēnešus vēlāk sākās karš, ko pēc tam nosauca par Pirmo pasaules karu. Taču cilvēki visā pasaulē joprojām pulcējās, lai noskatītos fotodrāmu un gūtu mierinājumu no ainām, kurās spilgti bija attēlotas svētības, ko sagādās Dieva valstība. Vērtējot pēc jebkuras mērauklas, 1914. gadā fotodrāma bija izcils sasniegums.