Vai jūs gribētu zināt, kas jūs gaida nākotnē? Daudzi to tiešām vēlas. Tāpēc netrūkst cilvēku, kas izsaka paredzējumus par nākotni — ar lielākām vai mazākām sekmēm. Lūk, daži piemēri.

• ZINĀTNIEKI lieto sarežģītu aparatūru un izmanto ievērojamus līdzekļus, lai prognozētu visdažādākās parādības, piemēram, to, kā vides piesārņojums ietekmēs mūsu planētu, vai rīt ir gaidāmi nokrišņi utt.

• ANALĪTIĶI izsaka prognozes par tendencēm ekonomikā un politikā. Vorenam Bafetam, kas ir viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, ir izdevies tik labi paredzēt, kur investēt savus līdzekļus, ka viņu pat dēvē par orākulu. Kāds cits eksperts, Neits Silvers, paredz dažādu norišu rezultātus, analizējot statistikas datus, — viņš prognozē gan to, kas notiks ASV politiskajā dzīvē, gan to, kuras Holivudas filmas saņems godalgas.

• SENI AVOTI reizēm tiek uzskatīti par pravietiskiem. Piemēram, daži ir pārliecināti, ka par atsevišķiem mūsdienu notikumiem ir runāts neskaidrajos, nekonkrēti formulētajos tekstos, ko 16. gadsimtā ir uzrakstījis Nostradams (Mišels de Notrdams). Tāpat daudzi domāja, ka 2012. gada 21. decembrī Zemi piemeklēs globāla kataklizma, jo ar šo datumu beidzās kāda maiju kalendāra cikls.

• RELIĢISKIE VADĪTĀJI mēdz pareģot traģiskus globālus notikumus, lai brīdinātu cilvēci un pulcētu sekotājus. Piemēram, pasaules gala sludinātājs Herolds Kempings un viņa sekotāji plaši vēstīja, ka 2011. gadā zemeslode ies bojā. Kā redzam, nekas tamlīdzīgs nav noticis.

• GAIŠREĢI apgalvo, ka viņiem piemīt īpašas spējas paredzēt nākotni. Daži no Edgara Keisija un Džīnas Diksones pareģojumiem par 20. gadsimta notikumiem izrādījās precīzi. Taču kā viens, tā otrs bieži arī kļūdījās. Piemēram, Dž. Diksone paredzēja, ka 1958. gadā izcelsies Trešais pasaules karš, bet E. Keisijs paziņoja, ka 20. gadsimta 70. gadu vidū Ņujorka pazudīs zem ūdens.

Vai vispār ir iespējams precīzi paredzēt nākotni? Tas ir svarīgs jautājums. Ja jūs jau iepriekš zinātu, kas notiks, jūs varbūt pieņemtu citādus lēmumus dzīvē.