Andris. Labdien, Raivo! Priecājos jūs atkal satikt.

Raivo. Jauki, ka iegriezāties.

Andris. Es jums atnesu jaunos Sargtorņa un Atmostieties! numurus. Domāju, jums būs interesanti tos lasīt.

Raivo. Paldies! Vispār man ir kāds jautājums, ko gribēju jums uzdot.

Andris. Kāds tas būtu?

Raivo. Es nesen runāju ar savu darbabiedru un stāstīju viņam, ka man patīk lasīt jūsu literatūru. Bet viņš teica, ka man nevajadzētu to lasīt, jo Jehovas liecinieki netic Jēzum. Vai tā ir taisnība? Es viņam sacīju, ka nākamreiz jums to pavaicāšu.

Andris. Labi, ka jūs man to vaicājat. Vislabākais veids, kā noskaidrot, kam cilvēks tic, ir pavaicāt viņam pašam.

Raivo. Es arī tā domāju.

Andris. Jehovas liecinieki patiesībā tic Jēzum. Mēs uzskatām, ka ir jātic Jēzum, lai iegūtu glābšanu.

Raivo. Es jau tā biju domājis, bet pēc sarunas ar darbabiedru es nedaudz apmulsu. Man šķiet, mēs nekad neesam runājuši par šo tēmu.

Andris. Vai es varētu jums parādīt dažus Bībeles pantus, kuros uzsvērts, cik svarīgi ticēt Jēzum? Šos pantus Jehovas liecinieki bieži izmanto, sarunājoties ar cilvēkiem.

Raivo. Labi.

Andris. Sākumā izlasīsim paša Jēzus vārdus Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 6. pantā. Jēzus tos teica kādā sarunā ar vienu no saviem apustuļiem. Šis pants skan: ”Jēzus atbildēja: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.”” Kāds, saskaņā ar šo pantu, ir vienīgais veids, kā tuvoties Tēvam?

Raivo. Jēzus teica, ka caur viņu.

Andris. Tieši tā. Un Jehovas liecinieki tam tic. Tāpēc mēs vienmēr lūdzam Dievu Jēzus vārdā.

Raivo. Skaidrs.

Andris. Vēl mēs varētu pievērst uzmanību Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantam. Šis pants ir tik nozīmīgs, ka to pat mēdz dēvēt par evaņģēliju miniatūrā. Ja visu, kas ir rakstīts par Jēzus dzīvi un kalpošanu, apkopotu vienā teikumā, tad sanāktu tieši tas, kas teikts minētajā pantā. Varbūt jūs varētu to nolasīt?

Raivo. ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.”

 Andris. Paldies! Vai jūs agrāk bijāt dzirdējis šos vārdus?

Raivo. Jā, tie man nav sveši.

Andris. Aplūkosim tos nedaudz sīkāk. Jēzus teica, ka, pateicoties Dieva mīlestībai, cilvēki var iegūt mūžīgu dzīvi. Bet kas tiek prasīts no mums?

Raivo. Mums jātic.

Andris. Jā, mums jātic Jēzum Kristum. Un tas, ka ticība Jēzum palīdz iegūt mūžīgu dzīvi, ir uzsvērts žurnāla Sargtornis 2. lappusē. Tur par šo žurnālu ir teikts, ka tas ”veicina ticību Jēzum Kristum, kas atdeva savu dzīvību, lai mēs varētu saņemt mūžīgu dzīvi, un kas tagad ir Dieva valstības ķēniņš un valda debesīs”.

Raivo. Nu lūk — jūsu pašu žurnāls apstiprina, ka jūs ticat Jēzum.

Andris. Tā ir.

Raivo. Kāpēc tad cilvēki apgalvo pretējo?

Andris. Tam varētu būt vairāki iemesli. Daži tā saka tāpēc, ka to kaut kur ir dzirdējuši, savukārt citiem to ir teicis mācītājs.

Raivo. Un vēl — vai nevarētu būt, ka dažiem ir izveidojies šāds viedoklis tāpēc, ka jūs sevi saucat par Jehovas, nevis Jēzus lieciniekiem?

Andris. Arī tā varētu būt.

Raivo. Kāpēc jūs tik daudz runājat par Jehovu?

Andris. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi lietot Dieva personvārdu — Jehova —, tāpat kā to darīja viņa Dēls, Jēzus. Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 26. pantā var lasīt, ko Jēzus teica, vēršoties lūgšanā pie sava Tēva. Vai jūs, lūdzu, nenolasītu šo pantu?

Raivo. ”Es tavu vārdu esmu darījis viņiem zināmu un vēl darīšu zināmu, lai viņos būtu tāda mīlestība, ar kādu tu mani esi mīlējis, un es būtu vienots ar viņiem.”

Andris. Paldies. Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus bija darījis zināmu Dieva vārdu. Kāpēc, jūsuprāt, viņš tā rīkojās?

Raivo. Hm. Nezinu.

Andris. Varbūt izlasīsim vēl kādu pantu, kas palīdzēs to labāk saprast. Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļas 21. pantā ir rakstīts: ”Ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.” Kā teikts šajā pantā, lai cilvēks varētu izglābties, viņam ir jāpiesauc Jehovas vārds. Jēzus to noteikti zināja, vai ne?

Raivo. Jā, protams.

Andris. Jēzus vēlējās, lai viņa sekotāji zinātu un lietotu Dieva vārdu, jo no tā bija atkarīga viņu glābšana. Un tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs tik daudz stāstām par Jehovu. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi darīt cilvēkiem zināmu Dieva vārdu, lai viņi varētu to piesaukt.

Raivo. Bet, sakot ”Dievs”, cilvēks taču saprot, par ko ir runa, pat ja viņš nezina Dieva vārdu vai neizmanto tieši šo vārdu.

Andris. Tā var būt. Bet, darot zināmu savu vārdu, Dievs mums palīdz viņam tuvoties.

Raivo. Kādā ziņā?

Andris. Es minēšu kādu piemēru: mums nebija obligāti jāzina Mozus vārds. Bībelē varēja būt stāstīts vienkārši par kādu vīru, kas pāršķēla Sarkano jūru un kas saņēma desmit baušļus. To pašu var teikt par Noasu. Kāpēc  mums būtu jāzina viņa vārds? Viņu varētu saukt tikai par cilvēku, kas uzbūvēja šķirstu, kurā izglābās viņa ģimene un dzīvnieki. Pat Jēzus Kristus varēja būt pazīstams vienkārši kā tas, kas bija atnācis no debesīm un nomira par mūsu grēkiem.

Raivo. Vispār jā.

Andris. Bet Dievs parūpējās, lai mēs zinātu šo cilvēku vārdus. Viņu nosaukšana vārdā piešķir Bībeles stāstījumiem īpašu skanējumu. Lai gan mēs neesam satikuši ne Mozu, ne Noasu, ne Jēzu, tas, ka mēs zinām, kā viņus sauca, padara viņus mūsu acīs reālākus.

Raivo. Es nekad nebiju domājis no tāda aspekta, bet tas izklausās loģiski.

Andris. Un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Jehovas liecinieki tik bieži piemin Dieva personvārdu. Mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem veidot ticību Dievam Jehovam kā reālai personai, kurai viņi var tuvoties. Bet mēs allaž arī uzsveram, cik liela nozīme mūsu glābšanā ir Jēzum. Es gribu jums parādīt vēl kādu Bībeles pantu, kas to apstiprina.

Raivo. Labi.

Andris. Pirms brīža mēs izlasījām Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 6. pantu. Atcerieties, Jēzus teica, ka viņš ir ”ceļš, patiesība un dzīvība”. Apskatīsim, ko viņš teica nedaudz iepriekš. Vai jūs varētu izlasīt tās pašas nodaļas 1. panta otro teikumu?

Raivo. ”Ticiet Dievam un ticiet arī man.”

Andris. Paldies. Ko jūs secināt no šiem vārdiem? Vai mums ir jāizvēlas, kam ticēt: Jēzum vai Jehovam?

Raivo. Nē, tā nav. Ir jātic abiem.

Andris. Pareizi. Un jūs noteikti piekritīsiet, ka nepietiek tikai apgalvot, ka mēs ticam Dievam un Jēzum. Tam ir jābūt redzamam cilvēka dzīvē.

Raivo. Bez šaubām.

Andris. Bet kā cilvēks var parādīt, ka viņš patiešām tic Dievam un Jēzum? Mēs varētu par to parunāt nākamreiz. *

Raivo. Labprāt.