IR 1923. gads. Sanpaulu konservatorijas koncertzāle ir stāvgrūdām pilna. Runātāja balss skan mierīgi un nosvērti. Džordžs Jangs uzstājas ar lekciju, kas teikumu pa teikumam tiek tulkota portugāļu valodā. Visi 585 klātesošie uzmanīgi klausās. Bībeles citāti portugāļu valodā tiek projicēti uz ekrāna. Lekcijas beigās ļaudīm tiek izdalītas simt brošūras Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs portugāļu valodā, kā arī dažas angļu, vācu un itāļu valodā. Atsaucība ir milzīga, un ziņas par lekciju strauji izplatās. Pēc divām dienām runa tiek teikta vēlreiz, un zāle atkal ir pārpildīta. Bet kādi notikumi risinājās pirms tam?

1867. gadā Sāras Belonas Fērgusones ģimene bija pārcēlusies no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Brazīliju. 1899. gadā, kad Sāra bija izlasījusi dažas uz Bībeli balstītas publikācijas, kuras viņas jaunākais brālis bija atvedis no ASV, viņa saprata, ka ir atradusi patiesību. Būdama aizrautīga lasītāja, viņa sāka abonēt žurnālu Sargtornis angļu valodā. Sāru Bībeles vēsts dziļi saviļņoja, un viņa uzrakstīja brālim Čārlzam Raselam vēstuli, kurā sevi nosauca par ”dzīvu pierādījumu tam, ka neviens nedzīvo tik tālu, lai līdz viņam nevarētu nonākt labā vēsts”.

Sāra Fērgusone centās stāstīt Bībeles vēsti citiem, tomēr viņu bieži nodarbināja jautājums, vai kāds palīdzēs garīgi augt viņai un viņas ģimenei, kā arī visiem pārējiem godprātīgajiem Brazīlijas iedzīvotājiem. 1912. gadā Sāra no Bruklinas Bēteles saņēma ziņu, ka Sanpaulu tiks nogādāti vairāki tūkstoši bukletu Kur atrodas mirušie portugāļu valodā. 1915. gadā Sāra atzina, ka viņa vienmēr ir bijusi pārsteigta par daudzu Bībeles pētnieku gaidām drīzumā tikt paņemtiem debesīs. Paskaidrojot savu viedokli, viņa rakstīja: ”Bet kas notiks ar Brazīliju un visu Dienvidameriku? [..].. ja padomā, cik milzum liela pasaules daļa ir Dienvidamerika, nebūs grūti secināt, ka pļaujā vēl ir daudz darba.” Tā arī izrādījās — garīgajā pļaujā vēl bija jāpaveic ļoti daudz!

 Ap 1920. gadu vairākas sapulces Ņujorkā apmeklēja astoņi jauni brazīlieši. Viņi bija jūrnieki, kas uzturējās šajā pilsētā, kamēr tika remontēts karakuģis, uz kura viņi dienēja. Atgriezušies Riodežaneiro, viņi dalījās ar citiem jauniegūtajās zināšanās par Bībelē rodamo cerību. Neilgi pēc tam, 1923. gada martā, Riodežaneiro ieradās piligrims (ceļojošais pārraugs) Džordžs Jangs, un viņš tur sastapa daudz ieinteresētu cilvēku. Brālis Jangs noorganizēja, lai vairākas mūsu publikācijas tiktu iztulkotas portugāļu valodā. Drīz vien brālis Jangs ieradās Sanpaulu, kur tolaik dzīvoja aptuveni 600 tūkstoši cilvēku. Tur viņš teica raksta sākumā pieminēto runu un izplatīja brošūru Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs. ”Tā kā savu uzdevumu es veicu viens, vienīgais, kas man atlika, bija ievietot sludinājumus laikrakstos,” viņš rakstīja. Kā atzīmēja brālis Jangs, tās bija pirmās Starptautiskās Bībeles pētnieku apvienības izsludinātās publiskās lekcijas Brazīlijā.

1923. gada 15. decembrī Sargtornī bija publicēts ziņojums par to, kā Brazīlijā norit sludināšana. Tur bija teikts: ”Ja ņem vērā, ka darbs šeit tika uzsākts 1. jūnijā un ka tobrīd nebija pieejama nekāda literatūra, ir pārsteidzoši, cik lielā mērā Kungs ir svētījis šo darbu.” Žurnālā bija minēts, ka brālis Jangs Sanpaulu uzstājās ar divām lekcijām, taču kopumā no 1. jūnija līdz 30. septembrim viņš teica 21 runu, un to kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 3600. Vēsti par valstību Riodežaneiro pamazām uzzināja aizvien vairāk cilvēku. Tikai dažu mēnešu laikā tika izplatīti vairāk nekā septiņi tūkstoši mūsu publikāciju portugāļu valodā. Turklāt ar 1923. gada novembra—decembra numuru žurnāls Sargtornis sāka iznākt portugāļu valodā.

Džordžs Jangs apciemoja Sāru Fērgusoni, un vēlāk Sargtornī viņu tikšanās bija aprakstīta šādiem vārdiem: ”Māsa iznāca sagaidīt viesi un kādu laiku nespēja bilst ne vārda. Cieši satvērusi brāļa Janga roku un ar saviļņojumu raudzīdamās viņam acīs, viņa visbeidzot pavaicāja: ”Vai tiešām jūs esat īsts piligrims?”” Sāra Fērgusone un vairāki viņas bērni pēc neilga laika tika kristīti. Veselus 25 gadus viņa bija gaidījusi, kad beidzot varēs kristīties! 1924. gada 1. augusta Sargtornī bija teikts, ka Brazīlijā ir kristījušies 50 cilvēki, lielākā daļa no tiem — Riodežaneiro.

Kopš tā laika ir pagājuši 90 gadi, un mums vairs nav jāvaicā: ”Kas notiks ar Brazīliju un visu Dienvidameriku?” Brazīlijā labo vēsti sludina vairāk nekā 760 tūkstoši Jehovas liecinieku. Dienvidamerikā vēsts par valstību tiek sludināta portugāļu, spāņu valodā, kā arī daudzās indiāņu valodās. 1915. gadā Sārai Fērgusonei bija taisnība — pļaujā vēl bija daudz darba. (No mūsu arhīva Brazīlijā.)