1. Kā nostiprinājās Dieva un viņa Dēla mīlestība vienam pret otru?

JEHOVAS Dēls, Jēzus Kristus, sacīja: ”Es mīlu Tēvu.” (Jāņa 14:31.) Viņš arī teica: ”Tēvs sirsnīgi mīl Dēlu.” (Jāņa 5:20.) Tas ir gluži dabiski, jo tad, kad Jēzus vēl nebija kļuvis par cilvēku, viņš neaptverami ilgu laiku bija Dieva palīgs. (Sal. Pam. 8:30.) Darbojoties kopā ar Jehovu, Jēzus ļoti daudz uzzināja par sava Tēva īpašībām, un viņam radās neskaitāmi iemesli mīlēt Tēvu. Ciešā sadarbība viņiem palīdzēja stiprināt mīlestību vienam pret otru.

2. a) Ko nozīmē kādu mīlēt? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

² Mīlēt kādu nozīmē, ka mums ir dziļas jūtas pret šo personu. Dāvids kādā psalmā rakstīja: ”Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.” (Ps. 18:2.) Tādām būtu jābūt mūsu jūtām pret Dievu, jo viņš mūs mīl. Ja mēs klausīsim Jehovam, viņa mīlestība pret mums nebeigsies. (Nolasīt 5. Mozus 7:12, 13.) Bet vai patiešām ir iespējams mīlēt Dievu, ko mēs nevaram redzēt? Ko nozīmē mīlēt Jehovu? Kāpēc mums viņš jāmīl? Un kā būtu jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Dievu?

3., 4. Kāpēc mēs spējam mīlēt Jehovu?

³ ”Dievs ir Gars”, tāpēc mēs nevaram viņu redzēt. (Jāņa  4:24.) Tomēr mīlēt Jehovu ir iespējams, un Rakstos mums ir dots norādījums to darīt. Piemēram, Mozus sacīja izraēliešiem: ”Tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!” (5. Moz. 6:5.)

⁴ Kāpēc mēs spējam dziļi mīlēt Dievu? Viņš mūs ir radījis ar garīgām vajadzībām un apveltījis ar spēju mīlēt. Ja mūsu garīgās vajadzības tiek pienācīgi apmierinātas, mūsu mīlestība pret Jehovu aug un mēs jūtamies laimīgi. ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības, jo viņiem pieder debesu valstība,” paskaidroja Jēzus. (Mat. 5:3.) Runājot par to, ko daudzi uzskata par cilvēkiem piemītošo tieksmi kaut ko pielūgt, kāds autors atzīmē: ”Mums būtu jājūt godbijība un apbrīna, redzot, cik universāli ir augstākas būtnes meklējumi un cilvēku ticība šādai būtnei.” (K. Morisons. Man Does Not Stand Alone.)

5. Kas liecina, ka meklēt Dievu nav veltīgi?

⁵ Vai ir veltīgi meklēt Dievu? Nē, tas nav veltīgi, jo viņš pats vēlas, lai mēs viņu atrastu. Apustulis Pāvils uz to skaidri norādīja, sludinādams ļaudīm, kas bija sapulcējušies Areopāgā. No turienes pavērās skats uz Partenonu — seno Atēnu aizbildnei dievietei Atēnai veltīto templi. Iztēlojieties, ka jūs stāvat tur un klausāties, kā Pāvils stāsta par ”Dievu, kurš radījis pasauli un visu, kas tajā,” un paskaidro, ka šis Dievs ”nemājo rokām celtos tempļos”. Apustulis paziņo: ”No viena cilvēka viņš ir licis rasties visām tautām un dzīvot pa visu zemes virsu, un viņš ir nolicis noteiktus laikus un robežas, kur cilvēkiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, raudzītu viņu uziet un arī atrastu, kaut viņš nav tālu nevienam no mums.” (Ap. d. 17:24—27.) Jā, cilvēki var atrast Dievu. Gandrīz astoņi miljoni Jehovas liecinieku viņu ir atraduši un no sirds iemīlējuši.

6. Ko Jēzus nosauca par ”svarīgāko un pirmo bausli”?

⁶ Mīlestībai pret Jehovu jānāk no sirds. Jēzus to uzsvēra, kad viņam kāds farizejs jautāja: ”Skolotāj, kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?” Jēzus atbildēja: ””Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” Tas ir svarīgākais un pirmais bauslis.” (Mat. 22:34—38.)

7. Ko nozīmē mīlēt Dievu ar ”visu savu sirdi”, ”visu savu dvēseli” un ”visu savu prātu”?

⁷ Ko Jēzus gribēja teikt ar vārdiem, ka Dievs jāmīl ar ”visu savu sirdi”? Tas nozīmē, ka mums jāmīl Jehova ar visu savu simbolisko sirdi, kas sevī ietver mūsu vēlmes, emocijas un jūtas. Mums viņš jāmīl arī ar ”visu savu dvēseli” — ar visu, kas mēs esam un ko darām. Turklāt mums jāmīl Dievs ar ”visu savu prātu” — ar visu, ko domājam. Jēzus vārdu būtība ir tāda, ka Jehova ir jāmīl ar visu, kas mums ir, neko netaupot.

8. Kā mēs rīkosimies, ja patiesi mīlam Dievu?

⁸ Ja mīlam Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu, mēs rūpīgi pētīsim viņa Rakstus, no visas sirds darbosimies saskaņā ar viņa gribu un dedzīgi sludināsim labo vēsti par valstību. (Mat. 24:14; Rom. 12:1, 2.) Patiesa mīlestība pret Jehovu mūs aizvien vairāk tuvinās viņam. (Jēk. 4:8.) Protams, mēs nevaram pieminēt visus iemeslus, kāpēc būtu jāmīl Dievs, tomēr pievērsīsim uzmanību dažiem no tiem.

9. Kāpēc jūs mīlat Jehovu — mūsu Radītāju, kas par mums gādā?

⁹ Jehova ir mūsu Radītājs, kas par mums gādā. ”Pateicoties viņam, mēs  dzīvojam, kustamies un esam,” sacīja Pāvils. (Ap. d. 17:28.) Jehova mums ir devis brīnišķīgu mājvietu — zemi. (Ps. 115:16.) Viņš ir parūpējies, lai mums būtu arī ēdiens un viss pārējais, kas nepieciešams dzīvības uzturēšanai. Tāpēc Pāvils Listras iedzīvotājiem, kas pielūdza elkus, teica: ”Dzīvais Dievs.. ..nepārstāja liecināt par sevi, darot labu: dodot jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādājot jums uzturu un pildot jūsu sirdis ar prieku.” (Ap. d. 14:15—17.) Vai gan tas nav iemesls mīlēt mūsu Radītāju, kas par mums gādā? (Sal. Māc. 12:1.)

10. Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret to, ka Dievs ir padarījis iespējamu atbrīvošanu no grēka un nāves?

¹⁰ Dievs ir padarījis iespējamu atbrīvošanu no grēka un nāves, ko esam mantojuši no Ādama. (Rom. 5:12.) Bībelē rakstīts: ”Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom. 5:8.) Mūsu sirdi pilda mīlestība pret Jehovu, jo viņš ir parūpējies, lai mūsu grēki tiktu piedoti, ja tos nožēlojam un ticam Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:16.)

11., 12. Kādu cerību Jehova mums dod?

¹¹ Jehova ”dod cerību, [kas] jūs piepilda ar dziļu prieku un mieru”. (Rom. 15:13.) Dieva sniegtā cerība mums palīdz izturēt ticības pārbaudījumus. Svaidītie, kas paliek ”uzticīgi līdz pat nāvei”, saņems ”dzīvības vainagu” debesīs. (Atkl. 2:10.) Savukārt Dievam uzticīgie cilvēki, kas cer dzīvot uz zemes, saņems mūžīgas svētības apsolītajā paradīzē, kas būs visā pasaulē. (Lūk. 23:43.) Kādas izjūtas mūs pārņem, domājot par šīm nākotnes izredzēm? Vai mūs nepiepilda prieks un miers, kā arī mīlestība pret Dievu, no kura nāk ”ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte”? (Jēk. 1:17.)

¹² Dievs mums ir ļāvis iegūt brīnišķīgu cerību uz augšāmcelšanu. (Ap. d. 24:15.) Mūs, protams, ļoti sāpina tuva cilvēka nāve, bet, zinot, ka būs augšāmcelšana, mēs ”neskumstam kā pārējie, kam nav cerības”. (1. Tes. 4:13.) Dievs Jehova savā mīlestībā ilgojas piecelt no nāves mirušos, it sevišķi tos, kas viņam ir uzticīgi kalpojuši, kā taisnīgais Ījabs. (Īj. 14:15.) Laikā, kad cilvēki atkal satiks savus tuviniekus, kas būs celti augšā dzīvei uz zemes, valdīs milzīgs prieks. Mūsu mīlestība pret debesu Tēvu, kas mums ir devis lielisko cerību uz augšāmcelšanu, nav pat izsakāma vārdos!

13. Kas liecina, ka Dievam patiešām rūp, kas ar mums notiek?

¹³ Jehovam patiešām rūp, kas ar mums notiek. (Nolasīt Psalmu 34:7, 19, 20; 1. Pētera 5:6, 7.) Mēs zinām, ka mūsu mīlošais Dievs vienmēr ir gatavs palīdzēt tiem, kas viņam uzticīgi kalpo, un mēs jūtamies drošībā, jo piederam pie viņa ”ganības avīm”. (Ps. 79:13.) Dieva mīlestība pret mums izpaudīsies arī tajā, ko viņš mūsu labā paveiks ar mesiāniskās valstības starpniecību. Kad viņa izraudzītais ķēniņš, Jēzus Kristus, būs atbrīvojis zemi no varmācības, spaidiem un ļaunuma, dievbijīgie cilvēki pieredzēs īstu mieru un labklājību. (Ps. 72:7, 12—14, 16.) Jūs noteikti piekritīsiet, ka šādas nākotnes izredzes mūs rosina mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli, spēku un prātu. (Lūk. 10:27.)

14. Kādu godu Dievs mums ir dāvājis?

¹⁴ Jehova mums ir dāvājis godu būt viņa lieciniekiem. (Jes. 43:10—12.) Mēs mīlam Dievu, jo viņš mums ir piešķīris šo iespēju atbalstīt viņa varu un nest patiesu cerību cilvēkiem nelaimju pārņemtajā  pasaulē. Mēs varam runāt ar ticību un pārliecību, jo sludinām labo vēsti no Rakstiem, ko ir iedvesmojis patiesais Dievs, kura solījumi nekad nepaliek nepiepildīti. (Nolasīt Jozuas 21:45; 23:14.) Protams, varētu minēt vēl daudz svētību un iemeslu mīlēt Jehovu. Bet kā būtu jāizpaužas mūsu mīlestībai pret viņu?

15. Kā mums var palīdzēt tas, ka pētām Dieva vārdus un attiecinām tos uz sevi?

¹⁵ Pētīsim Dieva vārdus un attiecināsim tos uz sevi. Tā mēs varam apliecināt, ka mīlam Jehovu un vēlamies, lai viņa vārds būtu ”gaišums uz [mūsu] ceļiem”. (Ps. 119:105.) Grūtos brīžos mēs varam smelties mierinājumu no uzmundrinošiem vārdiem, kas lasāmi Bībelē, piemēram, ”salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi” un ”Tava žēlastība, ak Kungs, mani saturēja; kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli”. (Ps. 51:19; 94:18, 19.) Jehova apžēlojas par tiem, kas cieš, un arī Jēzum ir žēl cilvēku. (Jes. 49:13; Mat. 15:32.) Iedziļinoties Bībelē, mēs arvien labāk izprotam, kā Jehova gādā par mums, tāpēc mūsu mīlestība pret viņu padziļinās.

16. Kāpēc regulāras lūgšanas stiprina mūsu mīlestību pret Dievu?

¹⁶ Regulāri lūgsim Dievu. Lūgšanas mūs tuvina Dievam, kas tās uzklausa. (Ps. 65:3.) Kad saskatām Dieva atbildes uz mūsu lūgšanām, mēs viņu iemīlam arvien vairāk. Piemēram, varbūt mēs pamanām, ka viņš neļauj mūs kārdināt pāri mūsu spēkiem. (1. Kor. 10:13.) Ja mūs nomāc raizes un mēs vēršamies pie Jehovas karstā lūgšanā, mēs varam izjust ne ar ko nesalīdzināmo ”Dieva mieru”. (Filip. 4:6, 7.) Reizēm mēs, tāpat kā Nehemija, varam lūgt Dievu pie sevis un pēc tam saprast, ka Dievs ir atbildējis uz mūsu lūgšanu. (Neh. 2:1—6.) Ja esam ”neatlaidīgi lūgšanās” un pievēršam uzmanību Jehovas atbildēm uz tām, mūsos augs mīlestība pret viņu un nostiprināsies pārliecība, ka viņš mums arī  turpmāk palīdzēs tikt galā ar ticības pārbaudījumiem. (Rom. 12:12.)

17. Kāda būs mūsu attieksme pret sapulču apmeklēšanu, ja mēs mīlam Dievu?

¹⁷ Veidojiet paradumu apmeklēt kristiešu sapulces un kongresus. (Ebr. 10:24, 25.) Izraēlieši pulcējās, lai klausītos un mācītos par Jehovu, lai viņu bītos un pildītu viņa bauslību. (5. Moz. 31:12.) Pildīt Dieva gribu nav grūti, ja patiešām viņu mīlam. (Nolasīt 1. Jāņa 5:3.) Tāpēc nepieļausim, ka mēs jebkādu iemeslu dēļ sāktu vieglprātīgi izturēties pret sapulču apmeklēšanu. Mums jāuzmanās, lai nepazustu mūsu sākotnējā mīlestība pret Jehovu. (Atkl. 2:4.)

18. Ko mūs rosina darīt mīlestība pret Dievu?

¹⁸ Dedzīgi stāstiet citiem ”labās vēsts patiesību”. (Gal. 2:5.) Mīlestība pret Dievu mūs rosina runāt par mesiānisko valstību, kas ir nodota viņa mīļajam Dēlam, kurš Armagedonā izjās, ”sargājot patiesību”. (Ps. 45:5; Atkl. 16:14, 16.) Mums ir neizsakāms prieks piedalīties mācekļu gatavošanā, palīdzot cilvēkiem iepazīt Dieva mīlestību un iegūt zināšanas par viņa apsolīto jauno pasauli. (Mat. 28:19, 20.)

19. Kāpēc mums jābūt pateicīgiem par to, kā Jehova gana savu ganāmpulku?

¹⁹ Būsim pateicīgi par to, kā Dievs gana savu ganāmpulku. (Ap. d. 20:28.) Jehova vienmēr dara to, kas mums nāk par labu, tāpēc viņš ir parūpējies, lai kristiešu draudzē būtu vecākie. Šie brāļi ir ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē”. (Jes. 32:1, 2.) Cik patīkami ir rast patvērumu no stipra vēja vai no stindzinošas lietusgāzes! Savukārt tad, ja cilvēku nospiež saules tveice, viņš ir priecīgs nokļūt klints paēnā. Šie tēlainie salīdzinājumi ļauj saprast, kādu garīgu palīdzību un atspirdzinājumu sniedz draudzes vecākie. Paklausība brāļiem, kas uzņemas vadību draudzē, liecina, cik augstu mēs vērtējam šos cilvēkus, kas ir doti ”par dāvanām”, un ka mēs mīlam Dievu un Kristu, draudzes galvu. (Efes. 4:8; 5:23; Ebr. 13:17.)

20. Kā cilvēks, kas mīl Dievu, atsauksies uz aicinājumu no Jēkaba 1:22—25?

²⁰ Ikviens, kam ir tuvas attiecības ar Jehovu, ir ”vārda darītājs un ne tikai klausītājs”. (Nolasīt Jēkaba 1:22—25.) ”Vārda darītājam” ir ticība, kas viņu mudina uz tādiem darbiem kā dedzīga sludināšana un līdzdalība kristiešu sapulcēs. Mīlestība pret Dievu mums liek paklausīt viņa ”pilnīgajam.. likumam”, kurš sevī ietver visu, ko viņš no mums prasa. (Ps. 19:8—12.)

21. Ar ko var salīdzināt sirsnīgas lūgšanas?

²¹ Ja mīlam Dievu Jehovu, mēs bieži vērsīsimies pie viņa sirsnīgās lūgšanās. Dāvids, acīmredzot atsaukdamies uz kvēpināmajiem upuriem, kas pēc bauslības bija jānes katru dienu, kādā psalmā lūdza Jehovu: ”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!” (Ps. 141:2; 2. Moz. 30:7, 8.) Lai jūsu pazemīgie lūgumi, karstās lūgšanas un izjustie cildinājuma un pateicības vārdi ir kā saldas kvēpināmās zāles, kas attēlo Dievam tīkamas lūgšanas! (Atkl. 5:8.)

22. Par kādu mīlestību runāts nākamajā rakstā?

²² Jēzus teica, ka mums jāmīl Dievs un arī savs tuvākais. (Mat. 22:37—39.) Kā redzēsim nākamajā rakstā, mīlestība pret Jehovu un viņa principiem mums palīdzēs uzturēt labas attiecības ar citiem cilvēkiem un mīlēt savus tuvākos.