1. Kāpēc Dieva kalpus nepārsteidz fakts, ka mums daudz kas jāpārcieš?

VAI doma, ka mums ir jābūt gataviem pārciest daudzas grūtības, lai iemantotu mūžīgu dzīvi, jūs pārsteidz? Visticamāk, jūs tas neizbrīna. Neatkarīgi no tā, vai jūs tikai nesen esat pieņēmuši patiesību vai kalpojat Jehovam jau ilgu laiku, jūs zināt, ka šajā pasaulē, kurā valda Sātans, ir jāsaskaras ar dažādām grūtībām. (Atkl. 12:12.)

2. a) Kādas grūtības — ja neskaita tās, ar kurām saskaras visi nepilnīgi cilvēki, — ir jāpieredz kristiešiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kurš ir vainojams tajā, ka mums ir jāpieredz vajāšanas, un kā mēs to zinām?

² Kristiešus skar ne tikai tās grūtības, kādas ir ”arī citiem cilvēkiem”, proti, problēmas, kas ietekmē visus nepilnīgus cilvēkus. (1. Kor. 10:13.) Viņiem ir jāsastopas ar sīvu pretestību, kuras iemesls ir viņu nelokāmā apņēmība paklausīt Dieva likumiem. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja tie ir vajājuši mani, tie vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Kas izraisa šādu pretestību? Nav šaubu, ka tas ir Sātans, par kuru Bībelē teikts, ka viņš ”kā rēcošs lauva” meklē, kā ”varētu aprīt” Dieva kalpus. (1. Pēt. 5:8.) Sātans ir gatavs darīt visu iespējamo, lai salauztu Jēzus mācekļu uzticību.  Pārdomāsim, ko nācās pieredzēt apustulim Pāvilam.

3.—5. a) Kas Pāvilam bija jāpārcieš Listrā? b) Kādā ziņā Pāvila vārdi par gaidāmajiem pārbaudījumiem varēja stiprināt ticības biedrus?

³ Pāvils ne reizi vien tika vajāts savas ticības dēļ. (2. Kor. 11:23—27.) Reiz tas notika Listrā. Kad Pāvils bija izdziedinājis kādu vīru, kas kopš dzimšanas nespēja staigāt, ļaudis Pāvilu un Barnabu sāka cildināt kā dievus. Šiem kristiešiem nācās lūgties, lai sajūsminātais pūlis tos nepielūgtu. Taču pēc neilga brīža ieradās jūdaisma piekritēji un ar apmelojumiem noskaņoja ļaudis pret Pāvilu un Barnabu. Cik neticami ātri situācija mainījās! Tie paši cilvēki, kas tikko bija sajūsmas pārņemti, tagad apmētāja Pāvilu ar akmeņiem un atstāja viņu guļam, jo domāja, ka viņš ir miris. (Ap. d. 14:8—19.)

⁴ Pēc tam, kad Pāvils ar Barnabu bija apmeklējuši Derbi, viņi ”atgriezās Listrā, Ikonijā un Antiohijā. Tur viņi stiprināja mācekļu dvēseles, mudinādami tos palikt ticībā un sacīdami: ”Mums daudz kas jāpārcieš, lai tiktu Dieva valstībā.”” (Ap. d. 14:21, 22.) Doma, ka ”mums daudz kas jāpārcieš”, nemaz neizklausās uzmundrinoša. Kā gan bija iespējams, ka Pāvils un Barnaba ”stiprināja mācekļu dvēseles”, norādot, ka tos gaida jaunas grūtības?

⁵ Atbildi mēs varam rast, rūpīgi iedziļinoties Pāvila vārdos. Viņš nenorādīja, ka mums tikai jāiztur grūtības. Pāvils rakstīja, ka ”mums daudz kas jāpārcieš, lai tiktu Dieva valstībā”. Tātad Pāvils stiprināja ticības biedrus, uzsvērdams, kādas svētības tie var iemantot, ja saglabās uzticību Dievam. Atalgojums, kas gaidīja uzticīgos kristiešus, nebija nereāls sapnis. Jēzus apsolīja: ”Tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.” (Mat. 10:22.)

6. Kā tiks atalgoti tie, kas izturēs līdz galam?

⁶ Ja mēs izturēsim, mēs saņemsim balvu. Svaidītie kristieši tiks atalgoti ar nemirstību debesīs, kur viņi valdīs kopā ar Jēzu. Savukārt ”citas avis” iemantos mūžīgu dzīvi uz zemes, kur ”mājos taisnība”. (Jāņa 10:16; 2. Pēt. 3:13.) Tomēr, kā norādīja Pāvils, pagaidām mums daudz kas jāpārcieš. Pārrunāsim divu veidu grūtības, ar kādām mēs varam saskarties.

7. Ar kādiem tiešiem uzbrukumiem var saskarties kristieši?

⁷ Jēzus paredzēja: ”Jūs nodos tiesās, sitīs sinagogās un liks jums stāties pārvaldnieku un ķēniņu priekšā.” (Marka 13:9.) Kā izriet no šiem vārdiem, daļa kristiešu var pieredzēt tiešus uzbrukumus, kuru iniciatori bieži vien ir reliģiskie vai politiskie vadītāji. (Ap. d. 5:27, 28.) Padomāsim atkal par Pāvilu: vai viņu biedēja doma par vajāšanām? Nē, tā nebija. (Nolasīt Apustuļu darbus 20:22, 23.)

8., 9. Kā Pāvils apliecināja, ka ir gatavs izturēt jebkādas grūtības, un kā mūsdienās kristieši apliecina tādu pašu gatavību?

⁸ Pāvils bezbailīgi stājās pretī Sātana tiešajiem uzbrukumiem un rakstīja: ”Pat mana dvēsele man nav dārga, ja vien es varu pabeigt savu ceļu un kalpošanu, ko man ir uzticējis Kungs Jēzus, — visā pilnībā apliecināt labo vēsti par Dieva augstsirdīgo labestību.” (Ap. d. 20:24.) Nav šaubu, ka Pāvils nebaidījās no gaidāmajām vajāšanām. Viņš bija apņēmies izturēt līdz galam, lai arī ko tas no viņa prasītu. Pāvilam galvenais bija ”visā pilnībā apliecināt” labo vēsti, kaut arī tas nozīmētu pieredzēt pārbaudījumus.

⁹ Arī mūsdienās daudzi brāļi un māsas ir apņēmības pilni rīkoties tāpat.  Piemēram, kādā valstī vairāki Jehovas liecinieki gandrīz divdesmit gadus ir pavadījuši ieslodzījumā, jo kristīgās neitralitātes dēļ ir atteikušies dienēt armijā. Viņu lietas nav skatītas tiesā, jo šīs valsts likumi neparedz iespēju atteikties dienēt pārliecības dēļ. Nevienam, pat ne ģimenes locekļiem, nav bijis atļauts viņus apmeklēt cietumā, un daži ieslodzītie ir sisti un pakļauti dažāda veida spīdzināšanai.

10. Kāpēc mums nav jābaidās no negaidītiem pārbaudījumiem?

¹⁰ Visā pasaulē mūsu brāļi mēdz sastapties ar negaidītiem pārbaudījumiem. Ja tā notiek ar mums, nepadosimies bailēm. Padomāsim par Jāzepu. Viņš tika pārdots verdzībā, bet Jehova ”izglāba viņu no visām viņa nelaimēm”. (Ap. d. 7:9, 10.) Tāpat Jehova var rīkoties arī mūsu labā. Nekad neaizmirsīsim, ka ”Jehova prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem”. (2. Pēt. 2:9.) Paļausimies uz Jehovu, turot prātā, ka viņš var mūs izglābt no šīs ļaunās pasaules un dāvāt mums mūžīgu dzīvi viņa valstības pakļautībā. Mums ir pamatots iemesls paļauties uz Jehovu un drosmīgi stāties pretī grūtībām. (1. Pēt. 5:8, 9.)

11. Kā Sātana nemanāmie uzbrukumi atšķiras no atklātām vajāšanām?

¹¹ Dažkārt kristiešiem ir jāpārcieš arī Sātana slēptie uzbrukumi. Kā tie atšķiras no atklātām vajāšanām? Tieši uzbrukumi ir kā tornādo, kas iebrāžas pilsētā un acumirklī sagrauj jūsu māju. Savukārt nemanāmus uzbrukumus var salīdzināt ar termītu koloniju, kas pamazām ieperinās jūsu mājā un sagrauž koka konstrukcijas tiktāl, ka tā sabrūk. Var gadīties, ka cilvēks pamana postījumu apmērus tikai tad, kad ir jau par vēlu.

12. a) Kāds ir viens no nemanāmajiem paņēmieniem, ko Sātans izmanto, un kāpēc tas ir tik iedarbīgs? b) Vai Pāvilam bija sveša nomāktība?

¹² Sātans vēlas sagraut mūsu attiecības ar Jehovu, un viņš ir gatavs šī mērķa sasniegšanai izmantot gan tiešus uzbrukumus, piemēram, vajāšanas, gan slēptus uzbrukumus, kas pamazām novājina mūsu ticību. Viens no iedarbīgākajiem paņēmieniem, kā Sātans nemanāmi uzbrūk Dieva kalpiem, ir nomāktības veicināšana. Apustulis Pāvils atzina, ka reizēm viņu pārņēma vilšanās sajūta. (Nolasīt Romiešiem 7:21—24.) Kāpēc Pāvils, kam bija labas attiecības ar Jehovu un kas, visticamāk, bija vadošās padomes loceklis, nosauca sevi par ”nožēlojamu cilvēku”? Pāvils rakstīja, ka viņš tā jutās savu nepilnību dēļ. Viņš no sirds vēlējās darīt to, kas ir pareizs, tomēr juta, ka grēcīgā daba karo pret viņu. Ja arī jums reizēm ir jācīnās ar līdzīgām izjūtām, stiprinājumu var sniegt apziņa, ka pat Pāvilam nebija sveša šāda cīņa.

13., 14. a) Kādu iemeslu dēļ Dieva kalpi var kļūt nomākti? b) Kurš vēlas sagraut mūsu ticību, un kāpēc?

¹³ Daudzi brāļi un māsas dažkārt ir nomākti, noraizējušies un varbūt pat jūtas nevērtīgi. Piemēram, kāda dedzīga pioniere, kuru mēs sauksim par Deboru, stāsta: ”Es mēdzu atkal un atkal pārdomāt savas kļūdas, un tas man liek justies arvien sliktāk. Kad es domāju par visu, ko esmu darījusi nepareizi, man rodas sajūta, ka neviens nekad nespēs mani mīlēt, pat ne Jehova.”

¹⁴ Kādu iemeslu dēļ tādi dedzīgi Jehovas kalpi kā Debora izjūt tik dziļu nomāktību? Cēloņi mēdz būt dažādi. Dažiem vienkārši piemīt nosliece domāt negatīvi par sevi un dzīvi. (Sal. Pam. 15:15.) Citiem nomāktību rada veselības problēmas, kas iespaido emocijas. Lai  arī kādi būtu sāpīgu pārdzīvojumu iemesli, neaizmirsīsim, kurš vēlas, lai mēs iegrimtu negatīvās izjūtās. Kurš vēlas panākt, lai mēs būtu tik nomākti, ka padotos un pārstātu kalpot Jehovam? Kurš vēlas, lai jūs uzskatītu, ka esat pelnījuši tikpat smagu sodu, kāds gaida viņu pašu? (Atkl. 20:10.) Tas, protams, ir Sātans. Viņa mērķis ir viens — gan ar tiešu, gan slēptu uzbrukumu palīdzību panākt, lai mēs zaudētu sirdsmieru, dedzību un galu galā padotos. Turēsim prātā, ka Dieva kalpi ir iesaistīti garīgā karā.

15. Kā mēs varam apliecināt, ka negrasāmies padoties sāpīgu pārdzīvojumu dēļ?

¹⁵ Apņemsimies nenolaist rokas garīgajā cīņā. Koncentrēsimies uz balvu, kas mūs gaida. Pāvils kristiešiem Korintā rakstīja: ”Mēs nenolaižam rokas. Gluži otrādi: kaut arī mūsu ārējais cilvēks izdilst, iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Mūsu grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums mūžīgu godu, kura lieliskums ir nesalīdzināmi pārāks par visu.” (2. Kor. 4:16, 17.)

16. Kāpēc ir svarīgi jau tagad gatavoties pārbaudījumiem?

¹⁶ Sātans liek lietā visdažādākās viltības, lai mūs uzveiktu. (Efes. 6:11.) Mums visiem ir jāņem vērā padoms, kas lasāms 1. Pētera vēstulē, 5. nodaļas 9. pantā: ”Stājieties viņam pretī, būdami stipri ticībā.” Lai mēs spētu šādi rīkoties, mums jau tagad pienācīgi jānoskaņo prāts un sirds. Mums tas jādara, lai pārbaudījumos mēs būtu gatavi rīkoties pareizi. To var paskaidrot ar piemēru: krietnu laiku pirms tam, kad rodas kara draudi, karavīri tiek pakļauti ilgstošām un smagām mācībām. Arī mums ir jādara kaut kas līdzīgs, lai uzvarētu garīgajā karā. Mēs nezinām, kādas ”kaujas” būs jāizcīna  nākotnē. Tāpēc mēs rīkojamies tālredzīgi, gatavodamies pārbaudījumiem nosacītā miera laikā. Pāvils korintiešiem rakstīja: ”Pārbaudiet, vai esat ticībā, pārliecinieties, kādi jūs esat.” (2. Kor. 13:5.)

17.—19. a) Kā mēs varam pārbaudīt sevi? b) Kā jaunieši var sagatavoties, lai spētu aizstāvēt savu ticību skolā?

¹⁷ Viens veids, kā mēs varam sekot Pāvila padomam, ir godīgi pārdomāt savu rīcību. Padomāsim: ”Vai es esmu neatlaidīgs lūgšanās? Vai tajos brīžos, kad apkārtējie grib, lai es rīkojos pretēji Dieva principiem, es pirmām kārtām klausu Dievam, nevis cilvēkiem? Vai es regulāri apmeklēju draudzes sapulces? Vai es drosmīgi stāstu citiem par savu ticību? Vai es esmu iecietīgs pret ticības biedru trūkumiem, tāpat kā viņi ir iecietīgi pret manējiem? Vai es paklausu tiem, kam ir uzticēts vadīt manu draudzi, kā arī draudzi visā pasaulē?”

¹⁸ Pievērsiet uzmanību, ka divi no šiem jautājumiem uzsver, cik būtiski ir drosmīgi aizstāvēt savu ticību un nepakļauties apkārtējo spiedienam. Daudziem jauniešiem ir šādi jārīkojas skolā. Viņi ir iemācījušies nekautrēties un nekaunēties par to, kam tic, un bezbailīgi aizstāvēt savus uzskatus. Mūsu žurnālos šajā ziņā ir doti noderīgi ieteikumi. Piemēram, 2009. gada oktobra—decembra Atmostieties! bija ieteikts, ka tad, ja kāds no klasesbiedriem vaicā: ”Kāpēc tu netici evolūcijai?”, mēs varam teikt: ”Kāpēc man būtu jātic evolūcijai? Pat zinātnieki savā starpā strīdas par to, vai evolūcijas teorija ir pareiza vai nav, un viņus taču uzskata par lielākajiem ekspertiem.” Vecāki, izmēģiniet ar saviem bērniem tamlīdzīgas situācijas, lai viņi būtu gatavi aizstāvēt savu ticību skolasbiedru priekšā!

¹⁹ Tiesa, aizstāvēt savu ticību un citās jomās rīkoties saskaņā ar Jehovas norādījumiem ne vienmēr ir viegli. Pēc garas darba dienas varbūt reizēm mums ir jāpiespiežas, lai aizietu uz sapulci. Ir vajadzīga apņēmība, lai no rīta izraustos no ērtas gultas, pieceltos un dotos sludināt. Bet neaizmirsīsim: mums būs vieglāk izturēt nopietnākus pārbaudījumus, ja mēs tālredzīgi būsim izveidojuši labus garīgus paradumus.

20., 21. a) Kā pārdomas par izpirkumu palīdz pārvarēt negatīvas emocijas? b) Kā mums jārīkojas, kaut gan mums daudz kas ir jāpārcieš?

²⁰ Bet kā stāties pretī netiešiem uzbrukumiem? Piemēram, ko mēs varētu darīt, lai pārvarētu nomāktību? Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā uzveikt negatīvas emocijas, ir pārdomāt visu, kas saistīts ar izpirkumu. Tieši tā rīkojās apustulis Pāvils. Kaut gan laiku pa laikam Pāvils jutās nožēlojami, viņš apzinājās, ka Kristus ir nomiris nevis par pilnīgiem cilvēkiem, bet gan par grēciniekiem, starp kuriem bija arī viņš pats. Pāvils rakstīja: ”Mana dzīve.. rit ticībā Dieva Dēlam, kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.” (Gal. 2:20.) Pāvils pieņēma izpirkumu. Viņš apzinājās, ka izpirkums attiecas uz viņu personiski.

²¹ Ja mēs domāsim par izpirkumu kā par personisku dāvanu, ko mums ir sagādājis Jehova, mēs gūsim ļoti lielu stiprinājumu. Tas nenozīmē, ka nomāktība pilnībā izzudīs. Dažiem kaut kādā mērā ar to nāksies cīnīties līdz pat tam laikam, kad tiks izveidota jaunā pasaule. Tomēr paturēsim prātā, ka dzīve jaunajā pasaulē tiks piešķirta tiem, kas nepadosies. Mēs arvien vairāk tuvojamies tai brīnišķīgajai dienai, kad Dieva valstība nodibinās mieru un visiem Dievam uzticīgajiem cilvēkiem ļaus atgūt pilnību. Apņemsimies tikt Dieva valstībā, pat ja līdz tam mums daudz kas būs jāpārcieš!