Yì hosọ lẹ ji

Yì todowhinnu hosọ lẹ tọn ji

Kanbiọ lẹ sọn Wehiatọ lẹ Dè

Kanbiọ lẹ sọn Wehiatọ lẹ Dè

Etẹ dọ wẹ Jelemia te to whenue e dọ dọ Laheli to avivi na visunnu etọn lẹ wutu?

To Jelemia 31:15 mẹ, mí hia dọmọ: “Le wẹ OKLUNỌ dọ: Yè sè ogbè de to Lama mẹ, avigbè, po avi vivẹ́ po, [Laheli] to avivi na ovi etọn lẹ; e gbẹ́ nado yin homẹmiọnnanọ na ovi etọn lẹ, na yé ma tin wutu.”

Laheli kú jẹnukọnna visunnu etọn awe lẹ. Eyin mọ wẹ, kandai he Jelemia basi to owhe 1 000 to okú Laheli tọn godo sọgan taidi nuhe ma sọgbe.

Josẹfu wẹ yin visunnu tintan Laheli tọn. (Gẹn. 30:22-24) To godo mẹ, e ji visunnu devo he yin yiylọdọ Bẹnjamini. Ṣigba, Laheli kú to whenue e to visunnu etọn awetọ lọ ji. Enẹwutu, kanbiọ he fọndote wẹ yindọ: Naegbọn Jelemia 31:15 do dọ dọ ewọ to avivi na ovi etọn lẹ “ma tin” wutu?

Doayi e go dọ Josẹfu he yin visunnu tintan lọ wẹ ji Manasse po Eflaimi po. (Gẹn. 41:50-52; 48:13-20) To nukọn mẹ, Eflaimi wá lẹzun whẹndo nukundeji podọ huhlọnnọ hugan to ahọluduta agewaji tọn Islaeli tọn lẹpo mẹ podọ ewọ wẹ nọtena whẹndo ao lọ blebu. To alọ devo mẹ, whẹndo he wá sọn Bẹnjamini, yèdọ visunnu awetọ Laheli tọn mẹ, lẹzun apadewhe ahọluduta hùwaji tọn to pọmẹ hẹ Juda. Enẹwutu to linlẹn de mẹ, Laheli sọgan nọtena onọ̀ lẹpo he to Islaeli to yẹhiadonu-liho, yèdọ onọ̀ he to ahọluduta agewaji po hùwaji po tọn mẹ lẹpo.

To ojlẹ he mẹ owe Jelemia tọn yin kinkan te, ahọluduta whẹndo ao agewaji tọn ko yin hihòyi gbọn Asilianu lẹ dali bọ omẹ etọn lẹ yin bibẹ yì kanlinmọgbenu. Ṣigba, ovivi Eflaimi tọn delẹ sọgan ko họnyi aigba Juda tọn ji. To 607 J.W.M., Babilọninu lẹ gbawhàn ahọluduta whẹndo awe Juda tọn he tin to hùwaji lọ tọn. E taidi dọ to awhàngbigba enẹ whenu, susu mẹhe yin wiwle taidi kanlinmọ lẹ tọn yin bibẹpli do Lama, he tin to nudi kilomẹtlu 8 do agewaji Jelusalẹm tọn. (Jel. 40:1) Delẹ to yé mẹ na ko yin hùhù to finẹ to aigba Bẹnjamini tọn ji, fie Laheli yin dìdì do. (1 Sam. 10:2) Enẹwutu, linlẹn lọ dọ Laheli to avivi na visunnu etọn lẹ sọgan zẹẹmẹdo dọ ewọ to aluẹmẹ to yẹhiadonu-liho na omẹ Bẹnjamini tọn lẹpo kavi titengbe na yé he tin to Lama lẹ. E sọgan sọ zẹẹmẹdo dọ onọ̀ lẹpo he to Islaeli to avivi na omẹ Jiwheyẹwhe tọn he kú kavi yin wiwle yì kanlinmọgbenu lẹ.

To popolẹpo mẹ, nuhe Jelemia kàn gando Laheli go dọ ewọ to avivi na ovi etọn lẹ wutu, yin dọdai nuhe wá jọ to owhe kanweko lẹ godo tọn, ehe ze ogbẹ̀ Jesu tọn do owù mẹ, to whenue e tin to ovu. Ahọlu Hẹlọdi degbe dọ yọpọ sunnu he tin to Bẹtlẹhẹm, to hùwaji Jelusalẹm tọn bo tindo bẹsọn owhe awe wá odò lẹpo ni yin hùhù. Enẹwutu, visunnu enẹlẹ yin hùhù, bo ma tin ba. Yí nukun homẹ tọn do pọ́n avigbè sinsinyẹn ovi-nọ̀ lẹ tọn to whenue ovi yetọn lẹ yin hùhù! E taidi dọ avigbè yetọn sinyẹn sọmọ bo sọgan yin sisè to Lama, yèdọ lẹdo he dẹn taun de to agewaji Jelusalẹm tọn.—Mat. 2:16-18.

Enẹwutu, to ojlẹ Jelemia tọn mẹ podọ to azán Jesu tọn lẹ gbè, nuhe sọgbe wẹ e yin nado yí hodidọ lọ, Laheli to avivi na ovi etọn lẹ zan nado do awufiẹsa he onọ̀ Juvi lẹ tindo hia to whenue ovi yetọn lẹ yin hùhù. Ayihaawe ma tin dọ mẹhe kú bo yì “aigba kẹntọ lọ,” yèdọ okú tọn mẹ lẹ sọgan yin tuntundote sọn nuyiwadomẹji kẹntọ enẹ tọn si to whenue oṣiọ lẹ na yin finfọnsọnku.—Jel. 31:16; 1 Kọl. 15:26.