1. Kāpēc Jehova ir pelnījis, ka viņam pateicamies?

JEHOVA, no kura nāk ”ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte”, noteikti ir pelnījis, ka viņam pateicamies. (Jēk. 1:17.) Viņš ir mīlošs Gans, kas maigi rūpējas par visām mūsu ikdienišķajām un garīgajām vajadzībām. (Ps. 23:1—3.) Viņš ir ”mūsu patvērums un stiprums”, it sevišķi bēdu laikā. (Ps. 46:2.) Mums ir pamats no visas sirds piekrist psalmu sacerētājam, kurš rakstīja: ”Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs, jo viņa žēlastība uz mūžiem!” (Ps. 106:1, LB-2012.)

2., 3. a) Kāpēc ir bīstami uzskatīt par pašsaprotamu labo, kas mums ir? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā?

² Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību jautājumam par pateicību? Kā jau bija paredzēts, cilvēki pēdējās dienās kļūst arvien nepateicīgāki. (2. Tim. 3:2.) Labo, kas viņiem ir, daudzi uzskata par pašsaprotamu. Komerciālās pasaules un reklāmas iespaidā miljoniem cilvēku visu laiku tiecas kaut ko iegādāties, nebūdami apmierināti ar to, kas viņiem jau pieder. Arī mūs var ietekmēt šāda domāšana. Tāpat kā senie  izraēlieši, mēs varētu kļūt nepateicīgi un aizmirst, cik vērtīgas ir mūsu attiecības ar Jehovu un svētības, ko no viņa esam saņēmuši. (Ps. 106:7, 11—13.)

³ Būt pateicīgiem nav viegli, ja pieredzam nopietnus pārbaudījumus. Tādās reizēs mūs var pārņemt negatīvas emocijas, kuru dēļ ir grūti saskatīt labo savā dzīvē. (Ps. 116:3.) Tāpēc ir būtiski pārdomāt: kā attīstīt un saglabāt savā sirdī pateicību? Un kā nezaudēt pozitīvu prāta nostāju grūtos pārbaudījumos?

4. Kā ir iespējams uzturēt sirdī pateicību?

⁴ Lai veidotu un uzturētu savā sirdī pateicību, mums jāsaskata un ar pateicību jāpārdomā, kā Jehova mūs ir svētījis, un jāsaprot viņa žēlastības darbi. Kad psalmu sacerētājs tā rīkojās, viņu pārņēma apbrīna par Jehovas lielajiem un brīnumainajiem darbiem. (Nolasīt Psalmu 40:6; 107:43.)

5. Ko no apustuļa Pāvila var mācīties par to, kā attīstīt pateicību?

⁵ Daudz ko par pateicību var mācīties no apustuļa Pāvila. Pēc visa spriežot, Pāvils pārdomāja savas svētības, jo viņš bieži pauda sirsnīgu pateicību. Pāvils lieliski zināja, ka viņš ir bijis ”zaimotājs, vajātājs un augstprātīgs varmāka”. Viņš bija pateicīgs, ka, par spīti viņa kādreizējiem grēkiem, Dievs un Kristus bija parādījuši viņam žēlsirdību un uzdevuši pildīt kalpošanu. (Nolasīt 1. Timotejam 1:12—14.) Pāvils augstu vērtēja arī citus kristiešus un bieži pateicās Jehovam par viņu labajām īpašībām un uzticīgo kalpošanu. (Filip. 1:3—5, 7; 1. Tes. 1:2, 3.) Kad Pāvils pieredzēja grūtības, viņš nevilcinājās pateikties Jehovam par atbalstu, ko viņš īstajā brīdī saņēma no saviem garīgajiem brāļiem. (Ap. d. 28:15; 2. Kor. 7:5—7.) Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Pāvils kristiešus mudināja: ”Esiet pateicīgi! [..] ..paskubiniet cits citu psalmos, slavas dziesmās Dievam un garīgās dziesmās ar pateicību.” (Kol. 3:15—17.)

6. Par ko jūs esat sevišķi pateicīgi Jehovam?

⁶ Kā mēs varam līdzināties Pāvilam, mācoties būt pateicīgi? Mums, tāpat kā Pāvilam, jāpārdomā, ko Jehova ir darījis mūsu labā. (Ps. 116:12.) Kā jūs atbildētu, ja jums jautātu, par kādām Jehovas svētībām jūs esat pateicīgi? Vai jūs minētu savas dārgās attiecības ar Jehovu? Piedošanu, kas ir iespējama tāpēc, ka jūs ticat Kristus izpirkuma upurim? Varbūt jūs nosauktu brāļus un māsas, kas ir bijuši jums par atspaidu grūtos pārbaudījumos? Protams, jūs neaizmirstu savu mīļoto dzīvesbiedru un bērnus. Atvēlot laiku pārdomām par to, cik bagātīgi jūs ir svētījis mīlošais Tēvs Jehova, jūs izjutīsiet patiesu vēlēšanos katru dienu viņam pateikties. (Nolasīt Psalmu 92:2, 3.)

7. a) Kāpēc mums lūgšanās jāpateicas Jehovam? b) Kāds būs ieguvums, ja paudīsim pateicību lūgšanās?

⁷ Ja skaidri apzināmies un augstu vērtējam saņemtās svētības, mēs esam gatavi lūgt Jehovu un viņam pateikties. (Ps. 95:2; 100:4, 5.) Daudzi uzskata, ka lūgšana ir tikai veids, kā Dievam kaut ko lūgt. Taču mēs zinām, ka Jehovam ir patīkami, ja pateicamies viņam par to, kas mums ir. Bībelē ir iekļautas daudzas sirsnīgas pateicības lūgšanas, piemēram, tās, ko teica Anna  un Hiskija. (1. Sam. 2:1—10; Jes. 38:9—20.) Mums būtu jāmācās no šiem uzticīgajiem Dieva kalpiem, kas bija viņam pateicīgi. Lūgšanās pateiksimies Jehovam par viņa svētībām. (1. Tes. 5:17, 18.) Ja tā rīkosimies, ieguvums būs liels: mēs jutīsimies labāk, augs mūsu mīlestība pret Jehovu un mēs kļūsim viņam arvien tuvāki. (Jēk. 4:8.)

8. Kādu iemeslu dēļ mēs varētu zaudēt pateicību par to, ko Jehova ir darījis mūsu labā?

⁸ Kāpēc mums jāuzmanās, lai nezaudētu pateicību par Jehovas labestību? Iemesls ir tas, ka mums ir iedzimta nosliece būt nepateicīgiem. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, dzīvoja paradīzes dārzā. Viņiem bija viss nepieciešamais, un viņus gaidīja mūžīga dzīve mierīgos apstākļos. (1. Moz. 1:28.) Taču viņi nenovērtēja šīs svētības. Viņi tīkoja pēc kaut kā vairāk un iznākumā zaudēja visu. (1. Moz. 3:6, 7, 17—19.) Dzīvojot nepateicīgā pasaulē, arī mēs varētu pamazām aizmirst, cik daudz Jehova ir izdarījis mūsu labā. Savu draudzību ar viņu mēs varētu sākt uzskatīt par pašsaprotamu. Varētu gadīties, ka mēs pārstājam augstu vērtēt iespēju piederēt pie pasaules mēroga brāļu saimes. Mēs pat varētu pārlieku aizrauties ar kaut ko no ”tā, kas ir pasaulē”, kura drīz ies bojā. (1. Jāņa 2:15—17.) Lai ar mums nekas tāds nenotiktu, mums jāpārdomā svētības, ko esam saņēmuši, un regulāri jāpateicas Jehovam par to, ka esam viņa tautā. (Nolasīt Psalmu 27:4.)

9. Kāpēc ir svarīgi pārdomāt savas svētības, ja pieredzam nopietnus pārbaudījumus?

⁹ Pateicības pilna sirds var palīdzēt nopietnos pārbaudījumos. Emocionālā ziņā ļoti grūtas ir situācijas, kas būtiski ietekmē dzīvi: tā var būt dzīvesbiedra neuzticība, dzīvībai bīstama slimība, tuva cilvēka nāve vai dabas katastrofas postošās sekas. Tādās reizēs mierinājumu un stiprinājumu var sniegt pārdomas par svētībām, ko esam saņēmuši. Tālāk ir minēti vairāki patiesi gadījumi.

10. Kā Airinai palīdzēja tas, ka viņa skaitīja savas svētības?

¹⁰ Airina *, pioniere no ASV, bija precējusies  ar kādu draudzes vecāko, kurš izrādījās viņai neuzticīgs un pameta viņu un bērnus. Kas Airinai palīdzēja turpināt uzticīgi kalpot Jehovam? Viņa saka: ”Es esmu pateicīga, ka Jehova gādā par mani personiski. Tā kā es cenšos katru dienu skaitīt savas svētības, es redzu, cik liels dārgums ir tas, ka debesu Tēvs mani pazīst, mīl un sargā. Es zinu, ka viņš mani nekad neatstās.” Lai gan Airina dzīvē ir saskārusies ar dažādām grūtībām, viņa nezaudē prieku un spēj uzmundrināt arī citus.

11. Kas Kjonsukai ir palīdzējis dzīvībai bīstamas slimības laikā?

¹¹ Kjonsuka, kas dzīvo Āzijā, vairāk nekā 20 gadus kalpoja par pionieri kopā ar savu vīru. Negaidīti viņai tika konstatēts plaušu vēzis vēlīnā stadijā, un ārsti pateica, ka viņai ir atlikuši trīs līdz seši mēneši, ko dzīvot. Kaut arī iepriekš Kjonsuka un viņas vīrs bija pieredzējuši lielākas un mazākas grūtības, viņi nekad nebija bažījušies par savu veselību. Kjonsuka atzina: ”Slimība man bija smags trieciens. Es jutos tā, it kā būtu zaudējusi visu, un man bija ļoti bail.” Kas viņai palīdzēja? Viņa stāsta: ”Katru vakaru pirms došanās gulēt es izeju uz mūsu mājas jumta un skaļi lūdzu Dievu par piecām lietām, par kurām es tajā dienā esmu pateicīga. Tas man sniedz mierinājumu un rada vēlēšanos paust Jehovam savu mīlestību.” Kādu labumu Kjonsukai ir devušas šīs vakara lūgšanas? Viņa paskaidro: ”Es esmu sapratusi, ka Jehova mūs atbalsta grūtos apstākļos un ka svētību mūsu dzīvē ir daudz vairāk nekā pārbaudījumu.”

12. Kā Džeisons guva mierinājumu pēc sievas nāves?

¹² Džeisons, kas kalpo kādā filiālē Āfrikā, jau vairāk nekā 30 gadus ir pilnas slodzes kalpošanā. Viņš stāsta: ”Pirms septiņiem gadiem nomira mana sieva, un manas sāpes brīžiem ir nepanesamas. Gremdēties domās par to, kas viņai bija jāpieredz, cīnoties ar vēzi, ir visai nomācoši.” Kā Džeisonam izdodas atvairīt tādas domas? ”Reiz es kavējos atmiņās par kaut ko jauku, ko bijām pieredzējuši kopā ar sievu, un lūgšanā pateicos Jehovam par to, ka man ir tik patīkamas atmiņas. Es izjutu atvieglojumu, un turpmāk es sāku regulāri pateikties Jehovam par šādām jaukām atmiņām. Pateicība ir pamatīgi izmainījusi manu skatījumu uz dzīvi. Es joprojām izjūtu zaudējuma sāpes, bet, pateikdamies Jehovam par labu laulību un par iespēju kalpot viņam kopā ar cilvēku, kas viņu no sirds mīlēja, es esmu sācis domāt pozitīvāk.”

13. Kas palīdzēja Šerilai, kura bija zaudējusi gandrīz visu savu ģimeni?

¹³ 2013. gada nogalē, kad Filipīnu centrālajā daļā plosījās spēcīgais taifūns Haijans, Šerila, kurai tolaik bija tikai 13 gadi, zaudēja gandrīz visu. ”Es zaudēju savas mājas un gandrīz visus ģimenes locekļus,” viņa saka. Viesuļvētrā gāja bojā viņas tēvs, māte, brālis un divas māsas. Kas Šerilai palīdzēja pārdzīvot šo traģēdiju, nekļūstot rūgtuma pilnai? Viņa prot būt pateicīga un patur prātā labo, kas viņai joprojām ir. ”Es redzēju visu, ko brāļi un māsas darīja, sniedzot palīdzību un uzmundrinājumu tiem, kam tas bija vajadzīgs,” Šerila stāsta. ”Es  zināju, ka brāļi visā pasaulē lūdz par mani. Es esmu ļoti pateicīga, ka Jehova ir mans Dievs. Viņš vienmēr dod to, kas mums ir nepieciešams.” Kā redzams, ja pievēršam uzmanību savām svētībām, ir iespējams nepieļaut, ka bēdas pārņemtu mūs savā varā. Pateicības pilna sirds var dot spēkus, lai kādas grūtības mums būtu jāpieredz. (Efes. 5:20; nolasīt Filipiešiem 4:6, 7.)

14. Kādas lieliskas nākotnes izredzes mums ir? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁴ Jehovas tauta vienmēr ir priecājusies par saņemtajām svētībām. Piemēram, kad izraēlieši tika izglābti no faraona un tā karaspēka pie Sarkanās jūras, viņi pauda savu prieku slavas un pateicības dziesmās. (2. Moz. 15:1—21.) Mūsdienās viena no dārgākajām svētībām ir mūsu pamatotā cerība tikt atbrīvotiem no visa, kas rada sāpes un ciešanas. (Ps. 37:9—11; Jes. 25:8; 33:24.) Iztēlojieties, kā mēs jutīsimies, kad Jehova satrieks visus savus ienaidniekus un ievedīs mūs jaunā pasaulē, kur valdīs miers un taisnība! Tajā dienā nemitīgi skanēs pateicības vārdi. (Atkl. 20:1—3; 21:3, 4.)

15. Ko jūs esat nolēmuši darīt 2015. gadā?

¹⁵ Mēs gaidām, ka 2015. gadā Jehova mums sniegs neskaitāmas garīgas svētības. Protams, mēs varam pieredzēt arī pārbaudījumus. Bet, lai kas notiktu, mēs zinām, ka Jehova mūs nepametīs. (5. Moz. 31:8; Ps. 9:10, 11.) Viņš arī turpmāk piešķirs mums visu, kas nepieciešams, lai mēs spētu uzticīgi viņam kalpot. Tāpēc saglabāsim tādu prāta nostāju, kāda bija pravietim Habakukam, kas teica: ”Ja vīģes koks arī neziedēs, un vīna kokam nebūs ogu, un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem, un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, — tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” (Hab. 3:17, 18.) Visu gadu pārdomāsim, kādas svētības esam saņēmuši, un sekosim aicinājumam, kas ietverts mūsu 2015. gada pantā: ”Pateicieties Jehovam, jo viņš ir labs.” (Ps. 106:1, NW.)