Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Tautas tiek sagatavotas ”Jehovas mācībai”

Tautas tiek sagatavotas ”Jehovas mācībai”

”Prokonsuls.., būdams ļoti pārsteigts par Jehovas mācību, kļuva ticīgs.” (AP. D. 13:12.)

1.—3. Ar kādiem šķēršļiem labās vēsts sludināšanā ”visām tautām” bija jāsaskaras Jēzus mācekļiem?

JĒZUS KRISTUS saviem sekotājiem uzticēja uzdevumu, kas nebūt nebija viegls. Viņš tiem sacīja: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.” Jēzus mācekļiem bija jāsludina tādā mērogā, lai galu galā ”labā vēsts par valstību tiktu sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām”. (Mat. 24:14; 28:19.)

2 Mācekļi mīlēja Jēzu, un labā vēsts viņiem bija ļoti dārga. Tomēr, iespējams, viņi bažījās, kā tiks galā ar uzdevumu sludināt visām tautām. Galu galā kristiešu bija tikai neliela saujiņa. Jēzus, par kuru viņi citiem sludināja un stāstīja, ka viņš ir Dieva dēls, bija nogalināts. Daudzu acīs Jēzus mācekļi bija tikai ”neizglītoti un vienkārši” cilvēki. (Ap. d. 4:13.) Taču viņiem bija jāsludina vēsts, kas bija pretrunā ar mācībām, kuras izplatīja ietekmīgi, augsti skoloti reliģiskie vadītāji, kas turējās pie gadsimtiem senām tradīcijām. Savā zemē kristieši netika cienīti. Vai gan kāds uzklausīs viņus, vienkāršus izraēliešus, varenajā Romas impērijā?

3 Turklāt Jēzus savus mācekļus bija brīdinājis, ka viņi tiks ienīsti, vajāti un ka dažus no viņiem pat nonāvēs. (Lūk. 21:16, 17.) Bija sagaidāms, ka kristieši saskarsies ar nodevību, ar to, ka parādīsies viltus pravieši un pieaugs nelikumība. (Mat. 24:10—12.) Pat ja vēsti visur uzņemtu labi, kā lai izpilda norādījumu sludināt ”līdz pašai zemes malai”? (Ap. d. 1:8.) Šie šķēršļi varēja likties nepārvarami.

4. Ar kādiem panākumiem sludināja pirmā gadsimta kristieši?

4 Lai arī kādas raizes būtu mākušas Jēzus mācekļus, viņi dedzīgi sludināja labo vēsti ne vien Jeruzālemē un Samarijā, bet arī visā tolaik zināmajā pasaulē. Par spīti grūtībām, ar kādām saskārās kristieši, 30 gadu laikā labā vēsts jau bija ”sludināta visai radībai zem debesīm” un ”nesa augļus un vērsās plašumā visā pasaulē”. (Kol. 1:6, 23.) Piemēram, kad apustulis Pāvils sludināja Kipras salā, pat kāds Romas varas pārstāvis, prokonsuls Sergijs Pauls, kļuva par Jēzus mācekli, jo bija ”ļoti pārsteigts par Jehovas mācību”. (Nolasīt Apustuļu darbus 13:6—12.)

5. a) Ko Jēzus bija apsolījis saviem mācekļiem? b) Pie kāda secinājuma daži ir nonākuši, analizējot apstākļus, kas pastāvēja pirmajā gadsimtā?

5 Jēzus mācekļi apzinājās, ka pašu spēkiem viņi nespēs sludināt visā pasaulē. Bet viņi arī zināja, ka Jēzus bija apsolījis būt ar viņiem un ka viņus stiprinās svētais gars. (Mat. 28:20.) Turklāt vairāku faktoru dēļ sludināšanai tālaika pasaulē bija labvēlīgi apstākļi. Kādā vēstures grāmatā ir teikts: ”Šķiet, nevienā citā vēstures periodā nebija tik piemēroti apstākļi Baznīcas dzimšanai kā pirmajā gadsimtā.. [..] Otrajā gadsimtā kristieši.. sāka polemizēt, ka tā ir bijusi dievišķa providence, kas ir sagatavojusi pasauli kristietības atnākšanai.” (Evangelism in the Early Church.)

6. Par ko būs runa a) šajā un b) nākamajā rakstā?

6 Bībelē nav teikts, cik lielā mērā Dievs ietekmēja notikumu attīstību pirmajā gadsimtā, lai kristieši varētu plaši sludināt. Taču viens ir skaidrs: Jehova vēlējās, lai labā vēsts tiktu sludināta, turpretī Sātans to nevēlējās. Šajā rakstā tiks aplūkoti vairāki faktori, kuru dēļ sludināšanai pirmajā gadsimtā bija labvēlīgāki apstākļi nekā jebkurā citā vēstures posmā. Nākamajā rakstā būs stāstīts, kāpēc mūsdienās ir iespējams sludināt labo vēsti līdz zemes malai.

KĀ KRISTIEŠIEM PALĪDZĒJA PAX ROMANA

7. Kas bija ”Romas miers”, un ar ko šis periods bija iezīmīgs?

7 Kristiešiem pirmajā gadsimtā daudz deva vairāki faktori un norises, kas tolaik raksturoja romiešu sabiedrību. Piemēram, to var teikt par romiešu ieviesto pax romana jeb ”Romas mieru”. Romas impērija tās plašajā teritorijā apspieda bruņotus konfliktus, nodrošinot zināmu stabilitāti. Tiesa, kā Jēzus bija paredzējis, laiku pa laikam bija dzirdams ”karu troksnis un vēstis par kariem”. (Mat. 24:6.) Mūsu ēras 70. gadā romiešu armija izpostīja Jeruzālemi, un sadursmes notika arī pie impērijas robežām. Tomēr turpmākos divsimt gadus pēc tam, kad uz zemes bija dzīvojis Jēzus, tautas, kas mita ap Vidusjūru, neskāra nopietni konflikti. Kādā grāmatā ir teikts: ”Nekad iepriekš cilvēces vēsturē nebija pastāvējis tik ilgs nosacīta miera periods, un nekad arī pēc tam nav izdevies uzturēt mieru tik daudzu cilvēku starpā.” (The Horizon Book of Ancient Rome.)

8. Kā agrīnajiem kristiešiem palīdzēja fakts, ka sabiedrībā valdīja miers?

8 Trešā gadsimta teologs Origens pauda šādu viedokli: ”Jēzus mācība nevarētu izplatīties visā pasaulē, ja būtu pastāvējušas daudzas valstis, ..jo vīrieši tad it visur tiktu iesaukti karadienestā un būtu spiesti cīnīties, lai aizstāvētu savu zemi. [..] Kā gan šī mācība, kas sludina mieru un pat neļauj atriebties saviem ienaidniekiem, būtu varējusi gūt jebkādu atsaucību, ja pirms Jēzus atnākšanas visur nebūtu mainījusies starptautiskā situācija un vispārējais noskaņojums nebūtu kļuvis iecietīgāks?” Kaut gan Jēzus mācekļi senās Romas laikos tika vajāti, viņi bija miermīlīgi, un, pēc visa spriežot, stabilitāte tālaika sabiedrībā viņiem zināmā mērā palīdzēja sludināt. (Nolasīt Romiešiem 12:18—21.)

CEĻOŠANA KĻŪST VIEGLĀKA

9., 10. Kāpēc Romas impērijā kristiešiem bija diezgan viegli ceļot?

9 Kristiešiem lieti noderēja romiešu būvētie ceļi. Romiešiem bija varens, labi apmācīts karaspēks, kas nodrošināja varu pār Romai piederošajām teritorijām. Lai karaspēka vienības varētu ātri pārvietoties, bija nepieciešami labi ceļi, un romieši bija prasmīgi ceļu būves meistari. Laika gaitā romiešu inženieru vadībā tika ierīkots ceļu tīkls, kura kopgarums pārsniedza 80 tūkstošus kilometru un kurš savienoja gandrīz visas Romas provinces. Romiešu būvētie ceļi vijās cauri mežiem, tuksnešiem un kalniem.

10 Romieši izmantoja ne vien ceļu tīklu, bet arī aptuveni 27 tūkstošus kilometru kuģojamu upju un kanālu. Romiešu jūrnieki kuģoja pa aptuveni 900 jūrasceļiem, kas savienoja simtiem ostu. Arī kristiešiem līdz ar to bija iespēja ceļot pa visu Romas impēriju. Tiesa, ceļošana saistījās ar noteiktām grūtībām, toties apustulim Pāvilam un citiem kristiešiem nebija nepieciešami tādi dokumenti kā pases un vīzas, nebija jāiziet imigrācijas dienesta un muitas pārbaudes. Noziedznieki baidījās no soda, kas viņus gaidīja no Romas varas iestādēm, tāpēc pārvietoties pa sauszemes ceļiem nebija pārāk bīstami. Arī ceļot pa jūru varēja samērā droši, jo daudzie romiešu kara kuģi sargāja jūrasceļus no pirātiem. Kaut gan Pāvils vairākas reizes piedzīvoja kuģa katastrofu un nonāca briesmās jūrā, Bībelē nav norādīts, ka ceļojumos viņu būtu apdraudējuši pirāti. (2. Kor. 11:25, 26.)

GRIEĶU VALODAS IZPLATĪBA

Kodeksi ļāva daudz vieglāk atrast vajadzīgo Rakstu vietu (Sk. 12. rindkopu)

11. Kāpēc Jēzus mācekļi izmantoja grieķu valodu?

11 Koinē jeb ”kopīgā” grieķu valoda sekmēja savstarpēju saziņu un vienotību kristiešu draudzēs. Aleksandra Lielā iekarotajās zemēs bija plaši izplatījusies grieķu valoda, un to saprata ļoti daudz cilvēku. Tāpēc Dieva kalpi varēja brīvi sarunāties ar visdažādākajiem cilvēkiem, un tas veicināja labās vēsts izplatību. Turklāt ebreji, kas dzīvoja Ēģiptē, bija iztulkojuši Ebreju rakstus grieķu valodā. Šis tulkojums, kas ir pazīstams ar nosaukumu Septuaginta, cilvēkiem bija labi zināms, un agrīnie Kristus mācekļi to bieži citēja. Arī kristieši, kas sarakstīja Bībeles grāmatas, uzskatīja, ka grieķu valoda ir ļoti piemērota šim nolūkam. Grieķu valodai bija bagātīgs vārdu krājums, un tajā bija viegli skaidrot dziļus garīgus jautājumus.

12. a) Kas ir kodeksi, un kāpēc tos bija ērtāk lietot nekā tīstokļus? b) Kad kristieši sāka plaši izmantot kodeksus?

12 Kā kristieši sludināšanā varēja lietot Svētos Rakstus? Rakstu rituļi bija neparocīgi, jo tie bija jāatritina un jāsaritina atpakaļ, turklāt parasti teksts bija tikai vienā pergamenta pusē. Bija vajadzīgs vesels rullis, lai uzrakstītu tikai Mateja evaņģēliju vien. Taču vēlāk tīstokļus sāka aizstāt kodeksi, ko var uzskatīt par agrīnāko grāmatas formu. Kodeksiem lapas bija sastiprinātas kopā, un lasītājs varēja atvērt kodeksu un bez grūtībām sameklēt Rakstu vietu, ko vēlējās izlasīt. Kaut gan nav precīzi zināms, kad kristieši sāka lietot kodeksus, kādā avotā ir norādīts: ”Spriežot pēc tā, cik plaši kristieši kodeksus izmantoja otrajā gadsimtā, ir jāsecina, ka viņi tos sāka lietot jau krietni pirms mūsu ēras 100. gada.” (The Birth of the Codex.)

ROMIEŠU LIKUMI

13., 14. a) Kā Pāvils izmantoja faktu, ka bija Romas pilsonis? b) Kā kristiešiem nāca par labu romiešu likumi?

13 Visā Romas impērijā bija spēkā tās likumi, un Romas pilsonība nodrošināja dažādas tiesības un aizsardzību. Pāvils vairākkārt izmantoja priekšrocības, ko viņam deva Romas pilsonība. Reiz, kad Pāvilu Jeruzālemē gribēja sodīt ar pēršanu, viņš romiešu virsniekam pavaicāja: ”Vai jums ir atļauts pērt Romas pilsoni, turklāt bez tiesas sprieduma?” Tas nebija atļauts. Kad Pāvils pateica, ka viņam Romas pilsonība ir kopš dzimšanas, ”tie, kas gatavojās viņu pratināt, aizgāja, bet komandieris, uzzinājis, ka ir saslēdzis ķēdēs romieti, nobijās”. (Ap. d. 22:25—29.)

14 Fakts, ka Pāvils bija Romas pilsonis, ko aizsargāja romiešu likumi, ietekmēja to, kā pret viņu izturējās Filipos. (Ap. d. 16:35—40.) Efesā pilsētas rakstvedis atsaucās uz romiešu tiesisko sistēmu, kad bija apklusinājis saniknotu pūli. (Ap. d. 19:35—41.) Pāvils, būdams ieslodzījumā Cēzarejā, pieprasīja, lai viņa lieta tiktu pārskatīta, un tā viņam radās iespēja aizstāvēt savu ticību imperatora priekšā. (Ap. d. 25:8—12.) Kā redzam, romiešu likumi ļāva ”aizstāvēt un likumīgi nostiprināt labo vēsti”. (Filip. 1:7.)

JŪDU DIASPORA

15. Cik plaši pirmajā gadsimtā bija izkaisītas ebreju kopienas?

15 Zināmā mērā kristiešiem sludināšanu atviegloja fakts, ka ebreju kopienas bija sastopamas visā Romas impērijā. Vairākus gadsimtus iepriekš asīrieši un vēlāk arī babilonieši bija aizveduši ebrejus no viņu dzimtenes trimdā uz svešām zemēm. Jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ebreju kopienas bija izveidojušās 127 Persijas provincēs. (Est. 9:30.) Jēzus laikā ebreju kopienas pastāvēja Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas zemēs, kā arī Grieķijā, Mazāzijā un Mezopotāmijā. Tiek lēsts, ka no 60 miljoniem cilvēku, kas tolaik dzīvoja Romas impērijā, vairāk nekā 4 miljoni bija ebreji. Lai gan ebreji bija izkaisīti tik daudzās zemēs, viņi turpināja turēties pie savas reliģijas un stāstīja par saviem reliģiskajiem uzskatiem citiem. (Mat. 23:15.)

16., 17. a) Kā cittautiešiem nāca par labu fakts, ka liels skaits ebreju dzīvoja diasporā? b) Kādā ziņā Jēzus mācekļi, pielūdzot Dievu, rīkojās līdzīgi ebrejiem?

16 Tā kā tik liels skaits ebreju dzīvoja diasporā, daudzi cittautieši iepazina Ebreju rakstus. Viņi uzzināja, ka ir tikai viens patiesais Dievs un ka tie, kas viņam kalpo, dzīvo pēc augstām ētikas un morāles normām. Viņi atklāja, ka Ebreju rakstos ir daudz pravietojumu par Mesiju. (Lūk. 24:44.) Gan jūdu ticības piekritēji, gan kristieši apzinājās, ka Ebreju rakstus ir iedvesmojis Dievs. Tāpēc, sludinot tiem, kas tiecās pēc taisnības, Pāvilam nebija grūti atrast kopīgu pamatu sarunai. Viņš pēc sava paraduma bieži gāja uz jūdu sinagogām un apsprieda ar viņiem Rakstus. (Nolasīt Apustuļu darbus 17:1, 2.)

17 Dieva pielūgsmē ebrejiem bija izveidojušies noteikti paradumi. Viņi regulāri pulcējās kopā sinagogās vai citās vietās zem atklātām debesīm. Viņi kopā dziedāja dziesmas, lūdza Dievu un apsprieda Svētos Rakstus. Līdzīgi mūsdienās rīkojas kristieši, kad pulcējas kopā savās draudzēs.

JEHOVA PALĪDZ IZPILDĪT MŪSU UZDEVUMU

18., 19. a) Kādas iespējas dažādu apstākļu ietekmē pavērās pirmajā gadsimtā? b) Kādas jūtas pret Jehovu jums raisa pārdomas par šajā rakstā aplūkoto informāciju?

18 Kā bija aplūkots šajā rakstā, pirmajā gadsimtā dažādi faktori atviegloja labās vēsts sludināšanu. ”Romas miers”, uzlabotie ceļošanas apstākļi, grieķu valodas izplatība, romiešu likumi un jūdu diasporas pastāvēšana Jēzus mācekļiem palīdzēja paveikt Dieva uzticēto uzdevumu sludināt labo vēsti.

19 Aptuveni četrsimt gadu pirms tam, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, grieķu filozofs Platons kādā no saviem darbiem rakstīja vārdus, kurus izteica kāds no viņa literārajiem varoņiem: ”Iepazīt mūsu visuma veidotāju un tēvu būtu sarežģīts uzdevums, un pat tad, ja mums izdotos viņu atrast, nebūtu iespējams visiem pastāstīt par viņu.” Taču Jēzus teica: ”Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.” (Lūk. 18:27.) Visuma Radītājs vēlas, lai cilvēki viņu atrastu un iepazītu. Turklāt Jēzus saviem sekotājiem deva uzdevumu: ”Gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.” (Mat. 28:19.) Ar Dieva Jehovas atbalstu šo uzdevumu ir iespējams paveikt. Nākamajā rakstā būs stāstīts par to, kā mūsdienās tiek sludināta labā vēsts.