Daži Dieva kalpi šādi ir izteikušies par iespēju atrast dzīvesbiedru, kaut gan viņi labi saprot, ka visiem kristiešiem ir jāvadās pēc apustuļa Pāvila dotā padoma precēties ”tikai Kungā”. (1. Kor. 7:39.) Kāpēc tad viņi izsakās šādi?

Tie, kas saka kaut ko līdzīgu, varbūt spriež, ka neprecētu māsu ir daudz vairāk nekā brāļu. Daudzās valstīs tā tas tiešām arī ir. Lūk, divi piemēri: Dienvidkorejā vidēji no 100 Jehovas lieciniekiem, kas nav stājušies laulībā, 57 ir māsas un 43 — brāļi. Kolumbijā 66 procenti no lieciniekiem ir māsas un 34 procenti ir brāļi.

Dažās zemēs neticīgi vecāki var pieprasīt augstu izpirkuma maksu par līgavu, tā radot šķēršļus brāļiem, kas vēlas apprecēties, bet nav turīgi. Ņemot vērā tamlīdzīgus faktorus, kāda kristiete var nodomāt, ka viņas iespējas atrast dzīvesbiedru ”tikai Kungā” ir niecīgas. Viņai varētu rasties jautājums: ”Vai ir reālistiski domāt, ka es atradīšu piemērotu dzīvesbiedru ticības biedru starpā?” *

Ja jums kādreiz rodas līdzīgas domas, varat nešaubīties, ka Jehova izprot jūsu situāciju un zina, kā jūs jūtaties. (2. Laiku 6:29, 30.)

Jehova savos Rakstos ir devis norādījumu precēties ”tikai Kungā”, jo viņš zina, kas nāk par labu viņa kalpiem. Jehova ne tikai grib pasargāt savus kalpus no ciešanām, ko izraisītu nesaprātīga rīcība, bet arī vēlas, lai viņi būtu laimīgi. Nehemijas  laikā, kad daudzi ebreji bija apprecējuši cittautietes, kas nepielūdza Jehovu, Nehemija pieminēja Salamana bēdīgo piemēru. Lai gan Salamans ”bija sava Dieva iemīļots, ..svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā”. (Neh. 13:23—26.) Tāpēc Dievs saviem kalpiem viņu pašu labā ir devis norādījumu precēties tikai ar tādu cilvēku, kas pielūdz viņu — patieso Dievu. (Ps. 19:8—11; Jes. 48:17, 18.) Patiesie kristieši ir pateicīgi par Dieva mīlestību un gādību un uzticas viņa vadībai. Pakļaujoties šai vadībai, viņi atzīst Dievu par Visuma Augstāko valdnieku. (Sal. Pam. 1:5.)

Jūs noteikti nevēlaties iet ”nesaderīgā jūgā” ar kādu, kas jūs varētu novērst no Dieva. (2. Kor. 6:14.) Mūsdienās daudzi kristieši ir paklausījuši Dieva norādījumam, kas ir izturējis laika pārbaudi un ir dots, lai viņus pasargātu, un viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka tā rīkoties ir bijis gudri. Bet daži ir izvēlējušies rīkoties citādi.

Kāda māsa no Austrālijas, vārdā Megija *, stāsta, kas notika, kad viņa sāka draudzēties ar neticīgu vīrieti: ”Es izlaidu daudzas sapulces, lai tikai būtu kopā ar viņu. Mans garīgums strauji atslāba.” Ratanai, kas dzīvo Indijā, izveidojās romantiskas attiecības ar klasesbiedru, kurš bija sācis mācīties Bībeli. Tomēr ar laiku kļuva redzams, ka viņš to bija darījis tāpēc, lai uzsāktu attiecības ar Ratanu. Beigu beigās Ratana atstāja patiesību un, lai varētu apprecēties, pārgāja citā ticībā.

Padomāsim arī, kas notika ar Ndenguē no Kamerūnas. Viņa apprecējās 19 gadu vecumā. Viņas līgavainis bija apsolījis, ka viņa varēs netraucēti nodoties savai reliģijai. Taču divas nedēļas pēc kāzām vīrs viņai aizliedza apmeklēt kristiešu sapulces. Viņa stāsta: ”Es jutos vientuļa un raudāju. Es sapratu, ka vairs neesmu savas dzīves noteicēja. Mani pastāvīgi mocīja sirdsapziņas pārmetumi.”

Protams, ne vienmēr neticīgs dzīvesbiedrs izrādās cietsirdīgs un nesaprātīgs cilvēks. Tomēr, pat ja kristietes laulībai ar neticīgu cilvēku nebūtu tik bēdīgas sekas, kā viņas lēmums ietekmētu viņas attiecības ar mīlošo debesu Tēvu? Kā kristiete justos, apzinoties, ka nav paklausījusi padomam, kas bija dots viņas pašas labā? Un, kas ir vissvarīgākais, ko Jehova domātu par viņas izvēli? (Sal. Pam. 1:33.)

Dažādās pasaules malās brāļi un māsas ir pārliecinājušies par to, ka ir gudri ņemt vērā norādījumu precēties ”tikai Kungā”. Tie, kas vēl nav precējušies, ir apņēmušies iepriecināt Dievu un stāties laulībā tikai ar piemērotu cilvēku no ticības biedru vidus. Kad Mičiko, kāda māsa no Japānas, vēl nebija precējusies, radinieki viņu centās pārliecināt, ka viņai ir jāprecas ar neticīgu vīrieti. Turklāt viņai nebija viegli, redzot, ka daži viņas draugi un paziņas atrod sev dzīvesbiedru draudzē. Viņa stāsta: ”Es aizvien sev atgādināju: tā kā Jehova ir laimīgs Dievs, mūsu laime nav atkarīga no tā, vai mēs esam precējušies vai ne. Es nešaubījos, ka viņš dos to, pēc kā ilgojas mūsu sirds. Tāpēc, ja mēs vēlamies apprecēties, bet nevaram atrast dzīvesbiedru, labāk kādu laiku palikt vieniem.” (1. Tim. 1:11.) Galu galā Mičiko apprecējās ar kādu jauku brāli, un viņa ir priecīga par to, ka bija gaidījusi.

Arī dažiem brāļiem nav bijis viegli atrast piemērotu dzīvesbiedri. Viens no tādiem brāļiem ir Bils, kas dzīvo Austrālijā. Viņš atzinās, ka reizēm kāda sieviete ārpus draudzes piesaistīja viņa uzmanību. Tomēr viņš vairījās ar šādām sievietēm veidot pārāk ciešas attiecības. Kas viņu mudināja tā rīkoties? Viņš nevēlējās spert kaut soli tajā virzienā, kas viņu varētu novest ”nesaderīgā jūgā” ar neticīgu cilvēku. Gadu gaitā viņš pievērsa uzmanību dažām māsām, bet šī interese nebija abpusēja. Pagāja 30 gadi, iekams Bils sastapa māsu, ar kuru viņš varēja izveidot saskanīgas attiecības. Bils izteicās: ”Es nenožēloju to, ka man bija jāgaida.” Viņš paskaidro: ”Es jūtos gandarīts, jo mēs kopā ejam sludināt, iedziļināmies Bībelē  un pielūdzam Jehovu. Man ir prieks satikt sievas draugus un pavadīt laiku kopā ar viņiem, jo viņi visi ir mūsu ticības biedri. Savā laulībā mēs izmantojam Bībeles principus.”

Ko jūs varētu darīt, kamēr gaidāt uz Jehovu? Pārdomājiet, kādu iemeslu dēļ jūs neesat apprecējušies. Ja tas galvenokārt ir tāpēc, ka jūs ņemat vērā Bībeles norādījumu precēties ”tikai Kungā”, tas ir slavējami. Jehovu iepriecina jūsu stingrā apņemšanās paklausīt viņa vārdiem. (1. Sam. 15:22; Sal. Pam. 27:11.) Lūdziet Dievu, ”izkratiet Viņa priekšā savas sirdis”. (Ps. 62:9.) Ja jūs dedzīgi un neatlaidīgi lūgsiet Jehovu, jūsu attiecības ar viņu kļūs arvien ciešākas. Tās stiprināsies ar katru dienu, kad jūs apņēmīgi turēsieties pretī nepareizām vēlmēm un kārdinājumiem. Varat būt droši, ka Visaugstākais interesējas par visiem saviem uzticīgajiem kalpiem un ka arī jūs esat dārgi viņa acīs. Viņš gādā par jūsu vajadzībām un zina, pēc kā jūs ilgojaties. Viņš nevienam nesola sagādāt dzīvesbiedru. Tomēr, ja tas ir tas, kas jums tiešām ir nepieciešams, Dievs zina vislabāko veidu, kā apmierināt jūsu vēlmes. (Ps. 37:4; Mat. 6:32.)

Dažkārt jūs varbūt jūtaties līdzīgi psalmu sacerētājam Dāvidam, kas teica: ”Steidzies, Kungs, un paklausi mani, mans gars krīt izmisumā! Neapslēp savu vaigu no manis.” (Ps. 143:5—7, 10.) Tādās reizēs dodiet savam debesu Tēvam laiku parādīt, kāda ir viņa griba attiecībā uz jums. To jūs varat darīt, atvēlot laiku Bībeles lasīšanai un pārdomājot izlasīto. Jūs dziļāk sapratīsiet viņa norādījumus un uzzināsiet, kā senatnē viņš ir rīkojies savas tautas labā. Uzklausot viņu, jūs stiprināsiet savu pārliecību, cik gudri ir viņam paklausīt.

Ko vēl jūs varat darīt, lai gadi, kas aizrit, kamēr vēl neesat precējušies, būtu priecīgi un piepildīti? Jūs varat izmantot šos gadus, attīstot garīgu spriestspēju, devīgumu, čaklumu, laipnību un dievbijību un veidojot labu reputāciju, — tie ir svarīgi laimīgas laulības priekšnosacījumi. (1. Moz. 24:16—21; Rut. 1:16, 17; 2:6, 7, 11; Sal. Pam. 31:10—27.) Ja jūs tieksieties vispirms pēc Dieva valstības, pēc iespējas lielākā mērā piedaloties sludināšanā un cita veida kristīgajā darbībā, tas jūs pasargās no nesaprātīgiem lēmumiem. Bils, kas bija minēts iepriekš, stāsta par laiku pirms apprecēšanās: ”Šie gadi paskrēja ļoti ātri. Es tos pavadīju, kalpojot par pionieri.”

Norādījums precēties ”tikai Kungā” vēl aizvien ir reālistisks. Paklausība tam ļauj godāt Jehovu un gūt nezūdošu gandarījumu. Bībelē teikts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! [..] Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.” (Ps. 112:1, 3.) Tāpēc esiet apņēmības pilni ievērot Dieva norādījumu precēties ”tikai Kungā”.