Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Txojkev Raug Rho Tawm Pab Tau Qhov Zoo Xwb

Txojkev Raug Rho Tawm Pab Tau Qhov Zoo Xwb

MUAJ ib tug kwvtij hu ua Julian tau hais li no: “Thaum kuv hnov lawv tshaj tawm tias kuv tus tub raug rho tawm lawm, zoo li txhua yam hauv kuv lub neej xaus rau hnub ntawd lawm. Nws yog kuv tus tub hlob. Nws ncawg kuv heev thiab wb ua ke tas zog li. Kuv tus tub ib txwm yeej xyaum zoo, tiamsis tom qab no nws cia li ua dog ua dig lawm. Ua rau kuv pojniam quaj tas zog. Kuv twb tsis pom qab yuav nplig nws li cas. Wb nyuaj siab heev tias ntshe yog tim wb tsis txawj cob es nws thiaj ua li ntawd lawm.”

Raws li tus qauv no, thaum ib tug neeg raug rho tawm hauv lub koom txoos tu siab tshaj plaws li. Tiamsis nco ntsoov tias yog pab rau qhov uas zoo xwb. Ua cas thiaj hais li ntawd? Ua cas phau Vajlugkub ho qhia kom lub koom txoos ua li ntawd? Vim li cas ib txhia ho raug rho tawm?

OB YAM UA RAU IB TUG NEEG RAUG RHO TAWM

Vim li cas Yehauvas Cov Timkhawv ib txhia ho raug rho tawm? Yuav tsum muaj 2 yam tshwm sim ua ke: 1) Tus Timkhawv ntawd twb ua kevcai raus dej lawm tiamsis nws ua txhaum loj; 2) Nws tsis ntxeev dua siab tshiab.

Yehauvas paub tias peb yog neeg txhaum. Tiamsis nws yeej xav kom peb coj dawb huv. Nws xav kom peb txav deb ntawm kev nkauj kev nraug, kev teev dab teev mlom, kev tub sab tub nyiag, kev dag noj dag haus, thiab kev sib ntaus sib tua.1 Khaulee 6:9, 10; Qhia Tshwm 21:8.

Puas tsim nyog peb coj raws li Yehauvas sam hwm? Yeej tsim nyog, rau qhov tej kevcai ntawd pab tiv thaiv peb. Tsis tas li ntawd, peb sawvdaws yeej xav nrog ib co neeg zoo uas peb tso siab tau xwb, puas yog? Hauv lub koom txoos peb tso siab rau peb cov kwvtij nkauj muam ib yam li ntawd ntag. Thaum lawv muab lawv tus kheej cob rau Vajtswv Yehauvas, lawv twb cog lus tias lawv yuav coj raws phau Vajlugkub tej lus sam hwm.

Yog ib tug Khixatia uas twb ua kevcai raus dej lawm, tiamsis nws tswj tsis tau nws lub siab es cia li ua txhaum loj, Vajtswv puas yuav zam txim rau nws? Yav thaum ub, Yehauvas cov tub qhe kuj tau ua txhaum loj li ntawd tiamsis Yehauvas yeej tsis tso lawv tseg. Vajntxwv Davi tus qauv pab tau peb. Nws tau ua txhaum loj heev. Nws mus deev luag poj luag sev thiab muab luag tua pov tseg. Txawm li ntawd los thaum Nathas tuaj qhia Davi, Nathas hais li no: “[Yehauvas] zam koj lub txim lawm.”2 Xamuyee 12:13.

Vajtswv zam tau Davi lub txim rau qhov nws ntxeev dua siab tshiab tiag tiag. (Ntawv Nkauj 32:1-5) Niaj hnub no yog Yehauvas ib tug Timkhawv pheej ua phem qees thiab tsis kam ntxeev dua siab tshiab, ces mam li muab nws rho tawm xwb. (Tubtxib Tes Haujlwm 3:19; 26:20) Cov txwj laus yuav tau tsa ib rooj txiav txim los tu qhov teeb meem ntawd. Thaum lawv taug qab yog tias nws tsis ntxeev dua siab tshiab tiag tiag, ces lawv yuav tsum muab nws rho tawm hauv lub koom txoos.

Thaum peb hnov tias ib tug Timkhawv uas peb ncawg heev raug rho tawm, tej zaum peb yuav xav tias cov txwj laus maj rho nws tawm dhau hwv lawm. Txawm li cas los peb yuav tsum tso siab tias cov txwj laus hlub nws, lawv thiaj rho nws tawm. Vajtswv Txojlus yuav pab kom peb pom txog qhov ntawd.

RHO TUS UA TXHAUM TAWM PAB TAU SAWVDAWS

Yexus twb hais tias “tswvyim tes haujlwm qhia tias tswvyim ua raug cai lawm.” (Mathai 11:19) Thaum cov txwj laus muab ib tug rho tawm puas yog tswvyim zoo? Cia peb kawm txog 3 yam uas qhia tias txojkev rho ib tug tawm hauv lub koom txoos yeej raug cai tiag.

Peb hwm Yehauvas lub npe peb thiaj muab tus uas tsis kam ntxeev dua siab tshiab rho tawm. Peb ris Yehauvas lub npe, yog li ntawd peb tes haujlwm yuav tsum qhuas nws. (Yaxaya 43:10) Ib yam li tej tub ki uas ua rau tej niam tej txiv poob ntsej muag, yog tias Yehauvas cov tibneeg tsis coj zoo ces luag yuav thuam tau Yehauvas lub npe. Yog tias Yehauvas cov tibneeg coj dawb huv raws li nws txoj kevcai ces yuav ua rau sawvdaws qhuas Yehauvas lub npe thiab. Tiam Exekhee nyob zoo ib yam li ntawd. Tej haiv neeg nyob ib ncig Yixayee tebchaws, paub txog Yehauvas los ntawm lawv tes haujlwm.Exekhee 36:19-23.

Yog tias peb ua phem ua qias ces yuav rhuav Vajtswv lub npe dawb huv. Tus tubtxib Petus ntuas cov Khixatia li no: “Ib yam li tus menyuam uas mloog lus, tsis txhob xyaum raws li nej tej kev ntshaw uas nej muaj thaum ub uas nej tsis paub qabhau dabtsi li. Tiamsis tus uas hu nej dawb huv li cas, nej yuav tsum ua neeg dawb huv rau txhua yam uas nej ua ib yam li ntawd, rau qhov muaj lus sau cia hais tias, ‘Nej yuav tsum ua neeg dawb huv, vim kuv yog tus dawb huv.’ ” (1 Petus 1:14-16) Tes haujlwm dawb huv yuav qhuas Vajtswv lub npe.

Yog tias Yehauvas ib tug Timkhawv pib ua tej yam tsis zoo nws cov phoojywg thiab cov nruab ze yeej yuav paub. Thaum muab ib tug rho tawm hauv lub koom txoos qhia tias Yehauvas cov tibneeg yeej xav coj dawb huv raws li phau Vajlugkub hais tiag. Twb yog vim li ntawd, hauv tebchaws Switzerland muaj ib tug txivneej tuaj hauv lub Tsev Nceeg Vaj. Nws hais rau cov kwvtij tias nws xav los koom Yehauvas Cov Timkhawv. Vim li cas? Vim tias nws tus muam yog ib tug Timkhawv tiamsis tau ua txhaum loj es raug rho tawm. Tus txivneej ntawd hais tias nws xav nrog ib lub koom haum uas txwv tej kev phem kev qias.

Thaum ib tug raug rho tawm ces pab tiv thaiv kom lub koom txoos dawb huv. Tus tubtxib Povlauj ceeb toom cov ntseeg hauv Khaulee kom muab cov neeg uas txhob txwm ua txhaum tshem tawm hauv lub koom txoos mus. Nws muab lawv piv rau cov keeb uas ua rau lub ncuav su. Povlauj hais tias: “Nej tsis paub lov? Ib nyuag qhov keeb xwb yeej ua rau ib phaj hmoov su tag huvsi.” Ces nws mam li ntuas tias: “Cia li rhuav tshem tus neeg phem tawm hauv nej cov mus.”1 Khaulee 5:6, 11-13.

Povlauj ceeb toom txog tus “neeg phem” uas ua nkauj ua nraug tab meeg sawvdaws. Lub koom txoos pib xav tias yeej tsis txhaum rau nws ua nkauj ua nraug li ntawd. (1 Khaulee 5:1, 2) Yog tias lub koom txoos tsis ntuas tus ntawd, ces ntev mus ntev tuaj lwm cov Khixatia kuj yuav mus ua nkauj ua nraug ib yam li cov tibneeg hauv lub nroog vuab tsuab ntawd. Yog tias peb pom zoo cov uas txhob txwm ua txhaum, ces ntev mus sawvdaws yuav lam tau lam coj Vajtswv txoj kevcai lawm xwb. (Laj Lim Tswvyim 8:11) Tsis tas li ntawd, tus neeg txhaum uas tsis kam hloov yuav ua “puas tsuas” lwm tus hauv lub koom txoos. Tej zaum ib txhia yuav tso kev ntseeg tseg los muaj thiab.Yuda 4, 12.

Yog tias muab tus neeg txhaum rho tawm hauv lub koom txoos mus tseem yuav pab tau nws thiab. Yexus qhia ib zaj lus piv txwv txog tus tub hluas uas tawm hauv nws txiv lub tsev, kom nws tau ua ywj siab. Nws muab leej txiv tej qub txeeg qub teg phob phum lam tas, thiab nws coj lub neej vuab tsuab kawg li. Thaum kawg tus tub loj leeb mam li xeev tias nws lub neej tsis muaj qabhau. Nws thiaj ntxeev dua siab tshiab, tso nws tej kev phem tseg, rov mus cuag nws leej txiv. (Luka 15:11-24) Leej txiv hlub nws tus tub heev. Nws zoo siab tshaj plaws li thaum nws tus tub rov los txog tsev. Zaj no pab peb pom tias Yehauvas xav ib yam li ntawd txog peb. Yehauvas hais tias: “Kuv tsis txaus siab rau qhov uas cov neeg phem tuag. Tiamsis kuv yeej txaus siab rau qhov uas lawv tso lawv txojkev phem tseg es muaj txojsia nyob.”Exekhee 33:11.

Ib yam li ntawd, thaum ib tug raug rho tawm hauv lub koom txoos mus nws ncaim nws tsev neeg ntawm sab kev ntseeg lawm. Tej zaum muaj ib hnub nws yuav ras dheev thiab nyuaj siab rau nws tej kev txhaum. Nws yuav nco txog lub sijhawm uas nws tseem nrog Yehauvas sib raug zoo, thiab nrog Yehauvas cov tibneeg ua ke. Qhov ntawd yuav ua rau nws xeev thiab ntxeev dua siab tshiab.

Yog tias yus hlub tshua tus neeg ntawd tiag, ces yus yuav tsis ntshai hais hnyav kom nws tig rov los ua zoo. Davi twb sau tias: “Thov cia tus ncaj ncees ntaus thiab ntuas kuv vim yog nws hlub. Tsis txhob cia cov neeg limhiam tej roj pleev kuv lub taubhau.” (Ntawv Nkauj 141:5) Muab ua piv txwv li no: Muaj 2 tug kwvluag tabtom nqes saum roob los nrhiav chaw nkaum vim los daus hlob heev. Muaj ib tug sab kawg li nws txawm looj hlias pw hauv pem teb lawm. Yog tias nws tsis xeev rov los ces nws yeej yuav tuag. Yog li ntawd, nws tus kwvluag thiaj npuaj nws lub plhu kom nws xeev rov los. Puas yog nws tus kwvluag xav ntaus kom mob nws xwb? Tsis yog. Nws cawm tus kwvluag tod txojsia. Ib yam li ntawd, Davi paub tias txawm yog mob siab npaum li cas los, tus neeg ncaj ncees ntuas kom yus ua zoo xwb.

Ntau zaus thaum ib tug neeg raug rho tawm hauv lub koom txoos yeej pab ntuas kom nws ras. Koj puas nco qab tus kwvtij Julian uas peb piav dhau los? Tau 10 lub xyoos tom qab nws tus tub raug rho tawm, tus tub mam li ntxeev dua siab tshiab thiab tig rov los rau lub koom txoos. Tus tub ntawd tau lees tias: “Thaum kuv raug rho tawm kuv mam li pom tim ntsej tim muag tias lub neej uas kuv ntshaw ua rau kuv ntxhov siab npaum li cas. Yeej tsim nyog rho kuv tawm kom kuv paub.”Henplais 12:7-11.

YUAV COJ LI CAS NROG COV UAS RAUG RHO TAWM

Thaum ib tug raug rho tawm hauv lub koom txoos yeej tu siab kawg li. Tiamsis peb yuav tsum paub coj tsis txhob tshum kom qhov teeb meem hajyam loj tuaj xwb. Peb yuav tsum ntseeg tias txojkev rho tawm yeej yuav pab tau tus Khixatia uas tsis kam ntxeev dua siab tshiab. Ua li peb yuav coj li cas xwb?

Cov txwj laus yeej siv zog kawg los pab kom ib tug neeg ntxeev dua siab tshiab

Thaum cov txwj laus txiav txim muab ib tug Khixatia rho tawm mus, yog ib yam uas tu siab heev. Thaum lawv nrog tus uas tsis kam ntxeev dua siab tshiab tham, lawv yuav tsum muaj Yehauvas txojkev hlub es ua tib zoo ntuas nws. Lawv maj mam qhia seb nws yuav tsum ua li cas, nws thiaj tau rov los. Ib ntus tom qab nws raug rho tawm lawd, yog tias nws pib hloov nws lub neej los coj zoo ces cov txwj laus kuj teem sijhawm mus sablaj nrog nws. Tej zaum lawv yuav txhawb nws seb nws yuav tsum tau ua dabtsi ntxiv nws thiaj rov ua tau ib tug Timkhawv dua. *

Tsev neeg yuav tsum hwm qhov uas cov txwj laus tau muab tus neeg uas lawv hlub rho tawm lawm. Yog tias lawv hwm cov txwj laus ces qhia tias lawv hlub lub koom txoos thiab hlub tus neeg uas raug rho tawm. Julian hais tias: “Kuv tus tub yeej yuav yog kuv roj kuv ntshav, tiamsis nimno nws lub neej phem quas wb txojkev sib raug zoo lawm.”

Txhua tus hauv lub koom txoos yuav tsum zam txhob nrog tus neeg uas raug rho tawm tham lus. Qhov ntawd qhia tias lawv xyaum Vajtswv txojkev hlub tiag. (1 Khaulee 5:11; 2 Yauhas 10, 11) Qhov ntawd kuj qhia tias lawv hwm cov txwj laus thiab pom zoo Yehauvas tej lus qhuab ntuas. Tsis tas li ntawd xwb, thaum ib tug neeg raug rho tawm yuav nyuaj rau nws tsev neeg kawg li. Txhob saib zoo li tsev neeg tau ua txhaum lawm thiab, tiamsis nrhiav kev los txhawb thiab hlub tshua lawv.Loos 12:13, 15.

Julian hais ntxiv tias: “Kev rho tawm tseem ceeb heev, yuav pab tau kom peb paub coj peb lub neej raws li Yehauvas tej kevcai. Yeej mob siab heev thaum tus neeg yus hlub raug rho tawm, tiamsis thaum kawg yuav pab tau nws. Yog kuv cia kuv tus tub ua ywj siab, ntshe twb pab tsis tau kom nws kho nws lub neej.”

^ nqe 24 Mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 4 Hlis tim 15, 1991, sab 21-23.