Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kristus — Dieva spēks

Kristus — Dieva spēks

”Kristus ir Dieva spēks.” (1. KOR. 1:24.)

1. Kāpēc Pāvils varēja teikt, ka ”Kristus ir Dieva spēks”?

JEHOVAS spēks iespaidīgā veidā izpaudās tajā, ko darīja Jēzus Kristus. Četros evaņģēlijos ir lasāmi ticību stiprinoši Kristus brīnumu apraksti. Visticamāk, viņš paveica vēl daudzus citus brīnumus. (Mat. 9:35; Lūk. 9:11.) Jēzū patiešām darbojās Dieva spēks. Apustulim Pāvilam bija pamats apgalvot: ”Kristus ir Dieva spēks.” (1. Kor. 1:24.) Bet kā Jēzus brīnumi ir saistīti ar mūsu dzīvi?

2. Ko var mācīties no Jēzus brīnumiem?

2 Arī apustulis Pēteris runāja par to, ka Jēzus darīja brīnumus. (Ap. d. 2:22.) Varenie darbi, ko Jēzus paveica uz zemes, bija norāde uz to, ka viņa valdīšanas laikā ir gaidāmas vēl lielākas svētības. Tie attēlo brīnumus, kuriem Jēzus Dieva jaunajā pasaulē liks notikt it visur uz zemes. Turklāt viņa brīnumi ļauj daudz labāk izprast viņa paša un viņa Tēva personību. Apskatīsim vairākus brīnumus, ko paveica Jēzus, un noskaidrosim, kā tie var ietekmēt mūsu dzīvi tagad un nākotnē.

BRĪNUMS, KAS MĀCA BŪT DEVĪGIEM

3. a) Kādos apstākļos Jēzus paveica savu pirmo brīnumu? b) Kā Kānā izpaudās Jēzus devīgums?

3 Kādās kāzās Galilejas Kānā Jēzus paveica savu pirmo brīnumu. Iespējams, uz kāzām bija ieradušies vairāk viesu, nekā gaidīts. Lai kā arī būtu, tajās izbeidzās vīns. Starp viesiem bija Jēzus māte Marija. Jau gadiem ilgi viņa noteikti bija pārdomājusi visus pravietiskos solījumus, kas bija izteikti par viņas dēlu, kurš, kā viņa zināja, tiks saukts par ”Visaugstākā Dēlu”. (Lūk. 1:30—32; 2:52.) Vai viņa ticēja, ka Jēzum piemīt spējas, kas vēl nav atklāti izpaudušās? Skaidrs ir tas, ka Marija un Jēzus Kānā juta līdzi jaunlaulātajiem un vēlējās paglābt viņus no neērtas situācijas. Jēzus zināja, ka tālaika sabiedrībā viesmīlība bija likums. Tāpēc viņš brīnumainā veidā pārvērta vairāk nekā 300 litru ūdens ”labā vīnā”. (Nolasīt Jāņa 2:3, 6—11.) Vai Jēzum katrā ziņā bija jāveic šis brīnums? Nē, viņam vienkārši nebija vienaldzīgas cilvēku jūtas, un viņš līdzinājās savam debesu Tēvam, būdams devīgs.

4., 5. a) Ko var mācīties no Jēzus pirmā brīnuma? b) Ko no brīnuma, kas notika Kānā, var uzzināt par nākotni?

4 Jēzus brīnumainā veidā sagādāja daudz laba vīna, ar ko pietika lielam pulkam ļaužu. Ko no šī brīnuma var mācīties? Tā kā Jēzus labprāt paveica šo brīnumu, mēs varam nešaubīties, ka viņam un viņa Tēvam ir svarīgas cilvēku jūtas. Ne Tēvam, ne Dēlam nav žēl dot kaut ko citiem. Jaunajā pasaulē Jehova dāsni liks lietā savu spēku, lai sarīkotu lepnu mielastu ”visām tautām” uz zemes. (Nolasīt Jesajas 25:6.)

5 Padomājiet — tuvojas laiks, kad tiks apmierinātas ikviena cilvēka pamatotās vajadzības un vēlmes, piemēram, pēc pienācīga uztura un dzīvesvietas. Mūs jau tagad pārņem dziļš prieks, kad domājam par visu labo, ko Jehova mums bagātīgi dāvās paradīzē uz zemes.

Ja dāsni atvēlam citiem savu laiku, mēs apliecinām, ka esam mācījušies no Jēzus devīguma (Sk. 6. rindkopu)

6. Kā labā Jēzus izmantoja savas brīnumainās spējas, un kā mēs varam viņam līdzināties?

6 Ir vērts pievērst uzmanību, ka tad, kad Sātans kārdināja Jēzu pārvērst akmeņus par maizi, Jēzus nebija ar mieru izmantot savas brīnumainās spējas personisko vēlmju apmierināšanai. (Mat. 4:2—4.) Taču viņš lika lietā savu spēku, lai parūpētos par citu vajadzībām. Kā mēs varam līdzināties Jēzum, kurš nesavtīgi gādāja par citiem? Jēzus rosināja Dieva kalpus būt devīgiem. (Lūk. 6:38.) Vai mēs varētu apliecināt devīgumu, uzaicinot citus pie sevis mājās, lai kopīgi paēstu un gūtu savstarpēju garīgu stiprinājumu? Vai pēc sapulces mēs varētu dāsni izmantot savu laiku, lai kādam palīdzētu, piemēram, paklausītos, kā brālis izmēģina runu? Kādu palīdzību mēs varētu piedāvāt tiem, kam tā ir vajadzīga sludināšanā? Ja būsim gatavi, cik tas mums ir iespējams, dāsni dalīties ar citiem praktiskā un garīgā ziņā, tad būs redzams, ka esam kaut ko mācījušies no Jēzus.

”VISI ĒDA, LĪDZ BIJA PAĒDUŠI”

7. Kāda būs situācija, kamēr pastāvēs šī pasaule?

7 Nabadzība nav nekas jauns. Senatnē Jehova izraēliešiem sacīja, ka viņu zemē nekad netrūks nabagu. (5. Moz. 15:11.) Daudzus gadsimtus vēlāk Jēzus atzina: ”Nabagi ir pie jums vienmēr.” (Mat. 26:11.) Vai Jēzus gribēja teikt, ka uz zemes vienmēr būs trūkumcietēji? Nē, viņš vēlējās uzsvērt, ka trūcīgi ļaudis būs sastopami, kamēr vien pastāvēs šī sabojātā pasaule. Tāpēc ir patīkami apzināties, ka Jēzus brīnumi ir norāde uz labākiem laikiem nākotnē, kad valdīs Dieva valstība un visi ēdīs un būs paēduši.

8., 9. a) Kādos apstākļos Jēzus paveica brīnumu, paēdinādams tūkstošiem ļaužu? b) Kas jūs aizkustina, kad lasāt stāstījumu par tūkstošiem cilvēku brīnumaino paēdināšanu?

8 Psalmu sacerētājs par Jehovu rakstīja: ”Tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.” (Ps. 145:16.) Līdzinādamies savam Tēvam, Kristus, kas ir ”Dieva spēks”, bieži ”atvēra savu roku” un sagādāja to, kas bija vajadzīgs viņa sekotājiem. Kad viņš tā rīkojās, tā nebija tikai spēka izpausme. Viņu vadīja patiesas rūpes par citiem. Pārdomāsim gadījumu, par ko stāstīts Mateja 14:14—21. (Nolasīt.) Jēzus mācekļi piegāja pie viņa, lai apspriestu jautājumus, kas bija saistīti ar pārtiku. Mācekļi varbūt paši nebija ēduši, bet viņi bija norūpējušies arī par ļaudīm, kas no pilsētām kājām bija gājuši pakaļ Jēzum un bija ļoti izsalkuši un pārguruši. (Mat. 14:13.) Kā Jēzus rīkosies?

9 Ar piecām maizēm un divām zivīm Jēzus paēdināja aptuveni 5000 vīru, kā arī sievietes un bērnus! Vai nav aizkustinoši domāt, kā Jēzus lika lietā savu brīnumaino spēku, līdzjūtīgi rūpēdamies par veselām ģimenēm, arī maziem bērniem? Ļaudis ”ēda, līdz bija paēduši”. No tā var secināt, ka ēdiens bija pieejams pārpilnībā. Jēzus labprāt sagādāja tādu cienastu, ka ļaudis varēja nevis tikai mazliet iekost, bet kārtīgi paēst un smelties spēkus tālajam mājupceļam. (Lūk. 9:10—17.) Turklāt, savācot visu, kas palika pāri, tika pielasīti vēl divpadsmit grozi.

10. Kādas pārmaiņas drīz notiks, ja runa ir par nabadzību?

10 Mūsdienās netaisnīgas valdīšanas dēļ netiek apmierinātas simtiem miljonu cilvēku pamatvajadzības. Pat starp mūsu brāļiem ir tādi, kas kaut kā iztiek, tomēr nav īsti paēduši. Taču tuvojas laiks, kad Dievam paklausīgie cilvēki dzīvos pasaulē, kurā nebūs korupcijas un nabadzības. Vai gan jūs neparūpētos par ļaužu vajadzībām, ja jums būtu tāda vara? Visvarenajam Dievam ir gan vara, gan vēlēšanās tā rīkoties, un viņš to darīs jau pavisam drīz. Atvieglojums jau ir tuvu! (Nolasīt Psalmu 72:16.)

11. Kāpēc jūs esat pārliecināti, ka Kristus drīz liks lietā savu spēku visas zemes mērogā, un uz ko tas jūs pamudina?

11 Kad Jēzus bija uz zemes, viņš darbojās diezgan nelielā teritorijā un tikai ierobežotu laiku — trīsarpus gadus. (Mat. 15:24.) Toties kā godā celtam ķēniņam viņam būs pakļauta visa zeme no viena gala līdz otram. (Ps. 72:8.) Jēzus paveiktie brīnumi mums dod pārliecību par viņa spēju un vēlēšanos drīzumā likt lietā savu varu mūsu labā. Kaut arī mēs nespējam darīt brīnumus, mēs varam dedzīgi stāstīt cilvēkiem, kas ir teikts Dieva iedvesmotajos Rakstos. Bībeles pravietojumi apstiprina, ka nākotnē ir gaidāmi labāki laiki. Vai gan mēs, kas esam Jehovas liecinieki un esam ieguvuši šīs vērtīgās zināšanas par nākotni, nejūtamies parādnieki citu priekšā? (Rom. 1:14, 15.) Lai pārdomas par to mūs mudina stāstīt citiem labo vēsti par Dieva valstību! (Ps. 45:2; 49:4.)

VARA PĀR DABAS SPĒKIEM

12. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus pilnībā izprot zemes ekoloģisko situāciju?

12 Kad Dievs radīja zemi un visu, kas uz tās, viņa vienīgais Dēls bija viņa palīgs. (Sal. Pam. 8:22, 30, 31; Kol. 1:15—17.) Līdz ar to Jēzus pilnībā izprot zemes ekoloģisko situāciju. Viņš zina, kā taisnīgi un pareizi izmantot, pārraudzīt un sadalīt tās resursus.

Kas jums liekas iespaidīgs tajā, kā Jēzus izmantoja savas brīnumainās spējas? (Sk. 13., 14. rindkopu)

13., 14. Kāds gadījums liecina, ka Kristum ir vara pār dabas spēkiem?

13 Dzīvodams uz zemes, Jēzus apliecināja, ka viņš ir ”Dieva spēks”, ar to, ka viņam bija vara pār dabas spēkiem. Piemēram, reiz Jēzus savaldīja vētru, kas apdraudēja viņa mācekļu dzīvību. (Nolasīt Marka 4:37—39.) Kāds Bībeles pētnieks rakstīja: ”Grieķu vārds [kas Marka 4:37 tulkots ”vētra”] attiecas uz niknu vētru vai viesuļvētru. Ar to nekad netiek aprakstīta atsevišķa vēja brāzma.., bet gan vētra, kas ceļas, savelkoties melniem negaisa mākoņiem un pūšot negantām brāzmām, kad straumēm gāž lietus, un kas visu apgāž kājām gaisā.” Mateja evaņģēlijā tā ir aprakstīta kā ”liela vētra”. (Mat. 8:24.)

14 Iztēlosimies šo ainu: Kristus ir piekusis no ilgās sludināšanas. Viļņi triecas pret laivu, gāžot tajā baltas putu šļakatas. Tomēr, kaut arī trako negaiss un laivu spēcīgi mētā, Jēzus cieši guļ. Viņam ir vajadzīga atpūta. Mācekļi bailēs uzmodina Jēzu un sauc: ”Mēs tūlīt iesim bojā!” (Mat. 8:25.) Piecēlies kājās, Jēzus pavēl vējam un jūrai: ”Klusu! Rimsties!” Tūlīt pat spēcīgais vējš norimst. (Marka 4:39.) Jēzus būtībā pavēl vējam un jūrai nomierināties un vairs netrakot. Par to, kas notiek tālāk, ir rakstīts: ”Viss kļuva pilnīgi rāms.” Jēzus vara patiešām bija milzīga.

15. Kā Visvarenais Dievs ir apliecinājis, ka viņš valda pār dabas spēkiem?

15 Kristus spēka avots ir pats Jehova, tāpēc mums ir pamats uzskatīt, ka Visvarenais Dievs pilnībā valda pār dabas spēkiem. Lūk, daži piemēri. Pirms lielajiem plūdiem Jehova paziņoja: ”Pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.” (1. Moz. 7:4.) 2. Mozus grāmatas 14. nodaļas 21. pantā ir teikts: ”Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ.” Savukārt Jonas grāmatas 1. nodaļas 4. pantā var lasīt: ”Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīzi sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims.” Ir mierinoši apzināties, ka Jehovam ir noteikšana pār dabas spēkiem. Nav šaubu, ka Zemes nākotne ir drošās rokās.

16. Kāpēc ir uzmundrinoši zināt, ka mūsu Radītājam un viņa pirmdzimtajam Dēlam ir vara pār dabas spēkiem?

16 Ir uzmundrinoši pārdomāt, cik dižens spēks piemīt mūsu Radītājam un viņa palīgam. Kad viņi uz 1000 gadiem pilnībā pievērsīs uzmanību zemei, visi cilvēki dzīvos drošībā. Briesmīgas dabas katastrofas būs palikušas pagātnē. Jaunajā pasaulē cilvēkiem vairs nebūs jābaidās no postījumiem, ko nodara viesuļvētras, cunami, vulkānu izvirdumi un zemestrīces. Ir brīnišķīgi iztēloties laiku, kad neviens neies bojā un netiks sakropļots dabas katastrofās, jo ”Dieva mājoklis [būs] ar cilvēkiem”. (Atkl. 21:3, 4.) Mēs varam būt pārliecināti, ka tūkstošgades laikā Dievs dos Kristum varu valdīt pār dabas spēkiem.

LĪDZINĀSIMIES DIEVAM UN KRISTUM

17. Kā mēs varam līdzināties Dievam un Kristum?

17 Protams, atšķirībā no Jehovas un Jēzus, mēs nespējam novērst dabas katastrofas, tomēr mums ir noteikta vara. Kā mēs to izmantojam? Viens ieteikums ir lasāms Salamana Pamācībās 3:27. (Nolasīt.) Kad mūsu brāļiem klājas grūti, mēs varam viņus mierināt un atbalstīt materiāli, emocionāli un garīgi. (Sal. Pam. 17:17.) Piemēram, mēs varam viņiem palīdzēt atgūties pēc dabas katastrofas. Kāda atraitne, kuras māja bija nopietni cietusi viesuļvētrā, no sirds pauda savu pateicību: ”Es esmu ārkārtīgi pateicīga par iespēju būt Jehovas organizācijā, jo tajā es varu saņemt ne tikai materiālu, bet arī garīgu palīdzību.” Kāda neprecēta māsa jutās bezpalīdzīga un apjukusi, redzot, kādus postījumus vētra ir nodarījusi viņas mājai, bet, saņēmusi palīdzību, viņa sacīja: ”Tas ir kaut kas neaprakstāms! Es nespēju vārdos izteikt, kā es tagad jūtos. Paldies, Jehova!” Mums ir prieks piederēt pie brāļu saimes, kas no sirds rūpējas par citu vajadzībām. Vēl lielāks iemesls priekam ir tas, ka Jehova un Jēzus Kristus patiešām gādā par Dieva tautu.

18. Kas Jēzu mudināja darīt brīnumus?

18 Savas kalpošanas laikā Jēzus pierādīja, ka viņš ir ”Dieva spēks”. Bet kas Jēzu mudināja rīkoties? Viņš nekad neizmantoja savu spēku, lai iespaidotu citus vai pats gūtu labumu. Brīnumi, ko Jēzus paveica, atklāj, cik ļoti viņš mīlēja cilvēkus. Par to vairāk stāstīts nākamajā rakstā.