1. Kā sludināšanā var izmantot lūgšanu, kas atrodama Mateja 6:9—13?

DAUDZI cilvēki var pēc atmiņas noskaitīt tēvreizi. Sludinot pa mājām, mēs bieži atsaucamies uz šo lūgšanu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, ka Dieva valstība ir īsta valdība, kas nodrošinās uz zemes brīnišķīgas pārmaiņas. Dažkārt mēs pieminam pirmo tēvreizē ietverto lūgumu, lai paskaidrotu, ka Dievam ir vārds, ko ir nepieciešams svētīt. (Mat. 6:9.)

2. Kas liecina, ka Jēzus negribēja, lai lūgšanu, ko viņš mācīja, mēs vārdu pa vārdam atkārtotu ik reizi, kad lūdzam Dievu?

² Vai Jēzus gribēja, lai mēs šo lūgšanu vārdu pa vārdam atkārtotu ikreiz, kad lūdzam Dievu, kā to dara daudzi, kas apmeklē baznīcas? Nē, tā nebūtu jādomā. Tieši pirms tam, kad Jēzus minēja šo lūgšanu, mācīdams, kā lūgt Dievu, viņš teica: ”Lūdzot nesakiet visu laiku vienu un to pašu.” (Mat. 6:7.) Vēlāk viņš atkārtoja to pašu lūgšanu, bet citiem vārdiem. (Lūk. 11:1—4.) Tā Jēzus palīdzēja saprast, par ko mums būtu jālūdz un kāda ir šo lūgumu secība pēc svarīguma.  Tāpēc lūgšanu, ko viņš mācīja, var saukt par parauglūgšanu.

3. Kādus jautājumus varētu pārdomāt, apskatot Jēzus parauglūgšanu?

³ Šajā un nākamajā rakstā tiks apskatīts, kas ir ietverts parauglūgšanā. Lasot šo informāciju, pārdomāsim: kā šī lūgšana man var palīdzēt uzlabot savas lūgšanas? Vēl svarīgāks ir jautājums: vai es dzīvoju saskaņā ar šo lūgšanu?

4. Ko atgādina vārdi ”mūsu Tēvs”, un kādā ziņā Jehova ir ”Tēvs” kristiešiem, kas cer dzīvot uz zemes?

⁴ Vārdi ”mūsu Tēvs”, nevis ”mans Tēvs” atgādina, ka mēs piederam pie ”brāļu saimes”, kurā valda patiesa mīlestība. (1. Pēt. 2:17.) Tā tiešām ir ļoti vērtīga iespēja. Svaidītie kristieši, kas ir kļuvuši par Dieva dēliem un nākotnē dzīvos debesīs, var saukt Jehovu par ”Tēvu” vārda pilnā nozīmē. (Rom. 8:15—17.) Arī kristieši, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, var vērsties pie Jehovas kā pie ”Tēva”. Viņš ir to Dzīvības devējs, un viņš ar mīlestību gādā par visu savu patieso kalpu vajadzībām. Tie, kas dzīvos uz zemes, pilnā mērā kļūs par Dieva bērniem tad, kad būs sasnieguši pilnību un apliecinājuši savu uzticību Dievam pēdējā pārbaudījumā. (Rom. 8:21; Atkl. 20:7, 8.)

5., 6. Kādu lielisku dāvanu vecāki var dot saviem bērniem, un kas bērniem ar to jādara? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁵ Vecāki dod saviem bērniem lielisku dāvanu, kad māca viņus lūgt un raudzīties uz Jehovu kā uz gādīgu debesu Tēvu. Kāds brālis, kas patlaban ir rajona pārraugs Dienvidāfrikas Republikā, atceras: ”Kopš tā laika, kad piedzima mūsu meitas, es katru vakaru kopā ar viņām lūdzu Dievu, ja vien nebiju prom no mājām. Meitas bieži piemin, ka viņas neatceras, ko tieši es teicu vakara lūgšanās, taču viņas atceras gaisotni — to, cik nopietna ir saruna ar mūsu Tēvu, Jehovu, kā arī miera un drošības sajūtu. Kad viņas mazliet paaugās, es mudināju viņas pašas lūgt balsī, lai es dzirdētu, kā viņas pauž Jehovam savas domas un jūtas. Tā man bija brīnišķīga iespēja saprast, kas viņām ir sirdī. Tad es varēju laipni pamācīt savas meitas iekļaut lūgšanās svarīgas domas no Jēzus parauglūgšanas, lai viņu lūgšanas kļūtu saturīgākas.”

⁶ Nav jābrīnās, ka šī brāļa meitu garīgā izaugsme bija labi redzama. Tagad viņas ir laimīgas savā laulībā un kopā ar vīriem kalpo Dievam pilnu slodzi. Vecāki nevar dot saviem bērniem labāku dāvanu par to, ka viņi tiem palīdz izveidot sirsnīgas, tuvas attiecības ar Jehovu. Protams, katram pašam ir jāsargā šīs dārgās attiecības. Tas nozīmē mācīties mīlēt Dieva vārdu un izturēties pret to ar visdziļāko cieņu. (Ps. 5:12, 13; 91:14.)

7. Kāds gods ir Dieva tautai, un ko tas prasa no mums?

⁷ Ir liels gods ne tikai zināt Dieva personvārdu, bet arī būt tajā nosauktiem un piederēt pie ”tautas [viņa] vārdam”. (Ap. d. 15:14; Jes. 43:10.) Mēs lūdzam savu debesu Tēvu: ”Lai tiek svētīts tavs vārds.” Šis lūgums mūs var pamudināt lūgt Jehovam palīdzību, lai mēs neizdarītu un nepateiktu neko tādu, kas sagādātu negodu viņa svētajam vārdam. Mēs nevēlamies būt kā  tie, kuri pirmajā gadsimtā nedzīvoja saskaņā ar to, ko paši sludināja. Apustulis Pāvils par viņiem rakstīja: ”Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots tautu starpā.” (Rom. 2:21—24.)

8., 9. Miniet piemēru, kas liecina, kā Jehova svētī tos, kuri domā par viņa vārda svētīšanu!

⁸ Mēs vēlamies svētīt Dieva vārdu. Kāda māsa Norvēģijā pēc sava vīra pāragrās nāves palika viena pati ar divgadīgu dēlu. ”Tas bija ļoti grūts laiks manā dzīvē,” viņa stāsta. ”Es lūdzu Dievu katru dienu, gandrīz vai katru stundu, lai viņš man dotu spēku saglabāt emocionālu līdzsvaru un lai es nedotu Sātanam pamatu nievāt viņu ar to, ka es pieņemtu nesaprātīgus lēmumus vai kļūtu neuzticīga Jehovam. Es gribēju svētīt Jehovas vārdu un ilgojos pēc tā, ka mans dēls paradīzē atkal varēs satikt savu tēvu.” (Sal. Pam. 27:11.)

⁹ Vai Jehova atsaucās uz šīm nesavtīgajām lūgšanām? Jā, viņš uz tām atbildēja. Šī māsa saņēma atbalstu, regulāri būdama kopā ar gādīgiem ticības biedriem. Pēc pieciem gadiem viņa apprecējās ar kādu draudzes vecāko. Viņas dēlam tagad ir 20 gadi, un viņš ir kristīts brālis. ”Es esmu ļoti priecīga, ka mans vīrs palīdzēja viņu uzaudzināt,” saka šī māsa.

10. Kas ir nepieciešams, lai Dieva vārds tiktu pilnā mērā svētīts?

¹⁰ Kas ir nepieciešams, lai Dieva vārds tiktu pilnā mērā svētīts un attīrīts no visa negoda? Tas būs iespējams, kad Jehova iznīcinās visus, kas apzināti nepakļaujas viņa varai. (Nolasīt Ecēhiēla 38:22, 23.) Cilvēki pakāpeniski sasniegs pilnību. Mēs ļoti gaidām laiku, kad visas saprātīgās būtnes cienīs Jehovas vārda svētumu. Tad mūsu mīlošais debesu Tēvs beidzot ”būs viss visiem”. (1. Kor. 15:28.)

11., 12. Ko patiesie kristieši saprata, tuvojoties 19. gadsimta beigām?

¹¹ Pirms Jēzus pacelšanās debesīs viņa apustuļi jautāja: ”Kungs, vai tu jau tagad atjaunosi Izraēlam valsti?” Jēzus atbilde liecināja, ka viņiem vēl nebija pienācis laiks uzzināt, kad Dieva valstība sāks valdīt. Viņš saviem mācekļiem ieteica pievērst uzmanību svarīgajam darbam, kas tiem bija jāveic, — sludināšanai. (Nolasīt Apustuļu darbus 1:6—8.) Tomēr Jēzus savus sekotājus mācīja gaidīt, kad nāks Dieva valstība. Tāpēc kristieši jau kopš apustuļu laikiem lūdz, lai šī valstība nāk.

¹² Tuvojoties laikam, kad Dieva valstībai un tās ķēniņam Jēzum bija jāsāk valdīt no debesīm, Jehova palīdzēja saviem kalpiem saprast, kādi notikumi risināsies. 1876. gadā žurnālā Bible Examiner (Bībeles Pētnieks) bija publicēts Čārlza Teiza Rasela raksts ”Kad beidzas pagānu laiki?”, kurā bija norādīts, ka ļoti zīmīgs būs 1914. gads. Šajā rakstā ”septiņi gadi” jeb laiki, kas minēti Daniēla pravietojumā, bija saistīti ar ”tautām atvēlētajiem laikiem”, par kuriem runāja Jēzus. * (Dan. 4:13; Lūk. 21:24.)

13. Kas notika 1914. gadā, un ko apstiprina notikumi, kas kopš tā laika risinās pasaulē?

¹³ 1914. gadā vairāku valstu starpā Eiropā izcēlās karš, kas vērsās plašumā  un aptvēra visu pasauli. Līdz 1918. gadam, kad šis karš beidzās, daudzviet bija pieredzēts bads, turklāt uzliesmoja gripas epidēmija, kurā gāja bojā vairāk cilvēku, nekā tika nogalināts karā. Tā sāka piepildīties ”zīme”, ko bija minējis Jēzus un kas norādīja uz viņa, zemes jaunā ķēniņa, neredzamo klātbūtni. (Mat. 24:3—8; Lūk. 21:10, 11.) Daudzi pierādījumi liecina, ka tieši 1914. gadā Kungam Jēzum Kristum ”iedeva kroni”. Viņš tad ”izjāja uzvarēdams un lai uzvarētu”. (Atkl. 6:2.) Jēzus attīrīja debesis karā ar Sātanu un tā dēmoniem, kuri tika nomesti zemes apkārtnē. Kopš tā laika cilvēce ir pieredzējusi, cik patiesi ir Dieva iedvesmotie vārdi: ”Bēdas zemei un jūrai, jo Velns ir nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka viņam atlicis maz laika.” (Atkl. 12:7—12.)

14. a) Kāpēc joprojām ir svarīgi lūgt, lai Dieva valstība nāk? b) Kāda īpaša iespēja mums ir?

¹⁴ Pravietojums, kas atrodams Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā, no 7. līdz 12. pantam, izskaidro, kāpēc tieši tad, kad tika nodibināta Dieva valstība, sāka risināties briesmīgi notikumi, kas vēl joprojām sagādā raizes cilvēcei. Jēzus, kas ir Dieva valstības ķēniņš, sāka valdīt savu ienaidnieku vidū. Līdz brīdim, kad viņa uzvara būs galīga un viņš būs darījis galu ļaunumam uz zemes, mēs turpināsim lūgt, lai Dieva valstība nāk. Bet mums arī jādzīvo saskaņā ar savām lūgšanām un  jāpiedalās tajā, kā piepildās kāda pārsteidzoša ”zīmes” daļa. Jēzus paredzēja: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14.)

15., 16. Kā mēs varam dzīvot saskaņā ar lūgumu, lai Dieva griba notiek uz zemes?

¹⁵ Aptuveni pirms 6000 gadiem uz zemes viss notika tā, kā vēlējās Dievs. Jehova varēja noraudzīties uz to, cik veiksmīgi bija sākusies cilvēces vēsture, un atzīt, ka viss ir ļoti labs. (1. Moz. 1:31.) Bet tad Sātans sacēlās pret Dievu, un kopš tā laika nav bijis daudz tādu cilvēku, kas uz zemes būtu rīkojušies pēc Dieva gribas. Taču tagad mēs dzīvojam laikā, kad astoņi miljoni Jehovas liecinieku ne tikai lūdz, lai Dieva griba notiktu uz zemes, bet arī pūlas dzīvot saskaņā ar šo lūgšanu. To atspoguļo viņu dzīvesveids, kā arī tas, ka viņi dedzīgi gatavo Kristus mācekļus.

¹⁶ Piemēram, kāda māsa, kas tika kristīta 1948. gadā un agrāk bija misionāre Āfrikā, stāsta: ”Ņemot vērā šo Jēzus lūgšanas daļu, es bieži lūdzu, lai tiktu sludināts visiem avīm līdzīgajiem cilvēkiem un lai viņiem kāds palīdzētu iepazīt Jehovu, kamēr vēl nav par vēlu. Kad es grasos kādam sludināt, es lūdzu Dievam gudrību, kas man ļautu piekļūt šī cilvēka sirdij. Tāpat es lūdzu, lai Jehova svētī mūsu centienus rūpēties par tiem interesentiem, ko jau esam atraduši.” Nav pārsteidzoši, ka šī 80 gadus vecā māsa gūst labas sekmes kalpošanā un ar citu atbalstu daudziem ir palīdzējusi kļūt par Jehovas lieciniekiem. Noteikti jums nāk prātā arī citi brāļi un māsas, kas, par spīti vecuma radītiem ierobežojumiem, ”izlej” sevi, pildīdami Dieva gribu. (Nolasīt Filipiešiem 2:17.)

17. Kādas ir jūsu domas par to, ko Jehova vēl paveiks, atbildot uz mūsu lūgumu, lai viņa griba notiek uz zemes?

¹⁷ Kamēr vien uz zemes būs Dieva valstības ienaidnieki, mēs nebeigsim lūgt, lai notiek Dieva griba. Pēc tam mēs pieredzēsim, kā Dieva griba piepildīsies vēl lielākā mērā un miljardiem cilvēku tiks piecelti no nāves paradīzē uz zemes. Jēzus sacīja: ”Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs [manu] balsi un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Būs brīnišķīgi dzīvot tajā laikā un sagaidīt tuvo cilvēku augšāmcelšanu. Dievs tad ”noslaucīs visas asaras no [mūsu] acīm”. (Atkl. 21:4.) Lielākā daļa augšāmcelto būs ”netaisnie” — tādi, kas ir dzīvojuši un miruši, nezinot patiesību par Dievu Jehovu un viņa Dēlu. Mums būs iespēja palīdzēt viņiem apgūt zināšanas par Dieva gribu un nodomu, lai viņi varētu iegūt ”mūžīgo dzīvību”. (Ap. d. 24:15; Jāņa 17:3.)

18. Kādas ir cilvēces galvenās vajadzības?

¹⁸ Vispārējs miers un saskaņa var pastāvēt vienīgi ar nosacījumu, ka tiek svētīts Jehovas vārds, un to paveiks Dieva valstība. Līdz ar to var teikt, ka Dievs, pilnībā atbildot uz pirmajiem trim parauglūgšanā ietvertajiem lūgumiem, apmierinās cilvēces galvenās vajadzības. Bet mums ir arī citas vajadzības, kas pieminētas pārējos četros lūgumos, kurus Jēzus iekļāva parauglūgšanā. Par tiem runāts nākamajā rakstā.