Mēs dzīvojam ”īpaši grūtos laikos”, kad ir papilnam bēdu un raižu. (2. Timotejam 3:1.) Daudzi pieredz finansiālas grūtības, ģimenes iziršanu, karu, nāvējošas epidēmijas, dabas katastrofas vai pašu cilvēku izraisītas nelaimes. Cilvēkus nomāc arī daudz kas cits — piemēram, viņi raizējas: ”Vai tas jaunveidojums, ko nesen sev atklāju, neizrādīsies vēzis?” ”Kādā pasaulē būs jāaug maniem mazbērniem?”

Ne visas raizes pašas par sevi ir sliktas. Ir pilnīgi dabiski uztraukties pirms eksāmena, uzstāšanās vai darba intervijas. Veselīgas bailes mums palīdz izvairīties no bīstamām situācijām, kurās mēs varētu ciest. Bet pārmērīgas vai pastāvīgas raizes noteikti nāk par ļaunu. Nesen vairākos pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 68 000 pieaugušo, noskaidrojās, ka pat nelielas raizes palielina priekšlaicīgas nāves risku. Jēzus pilnīgi pamatoti vaicāja: ”Kurš no jums raizēdamies var pielikt savam mūžam kaut vienu olekti?” Ir neapstrīdams fakts, ka raizes nevienam mūžu nepagarina. Tāpēc Jēzus ieteica: ”Pārstājiet raizēties.” (Mateja 6:25, 27.) Bet kā tas ir iespējams?

Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar gudru lēmumu pieņemšanu, ar patiesu ticību Dievam un drošu cerību uz nākotni. Pat ja tagad mums dzīvē ne par ko īpašu nav jāraizējas, tālāk minētie padomi mums var noderēt kaut kad nākotnē. Uzzināsim, kā rīkojās raksta sākumā minētie Pols, Dženeta un Aļona.