1. a) Ko Pēteris pieredzēja reiz, kad Galilejas jūrā plosījās vētra? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc Pēteris sāka grimt?

APUSTULIS Pēteris un citi mācekļi nakts vētras laikā ar pūlēm airē laivu pāri Galilejas jūrai. Piepeši viņi ierauga Jēzu staigājam pa jūras virsu. Pēteris uzsauc Jēzum un jautā, vai viņš varētu aiziet pie sava Kunga pa ūdens virsu. Jēzus Pēterim atbild, lai tas nāk, un Pēteris, izkāpis no laivas, brīnumainā veidā dodas Jēzus virzienā pa bangojošo jūru. Tomēr pēc īsa brīža Pēteris sāk grimt. Kāpēc tā notiek? Redzēdams vētras plosīšanos, viņš ir izbijies. Pēteris sauc palīgā, un Jēzus tūlīt pat viņu satver un saka: ”Mazticīgais, kāpēc tu sāki šaubīties?” (Mat. 14:24—32.)

2. Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

² Padomāsim par to, kas notika ar Pēteri, no trim aspektiem, un noskaidrosim, ko no šī gadījuma var mācīties par ticību. Pirmkārt, kā izpaudās Pētera ticība, ka Dievs viņu atbalstīs? Otrkārt, kāpēc Pēteris sāka zaudēt ticību? Treškārt, kas Pēterim palīdzēja atgūt ticību? Atbildes uz šiem jautājumiem mums ļaus saprast, kā mēs varam ”stingri stāvēt ticībā”. (1. Kor. 16:13.)

3. Kāpēc Pēteris izkāpa no laivas, un kādā ziņā mēs esam rīkojušies līdzīgi?

³ Kad Pēteris izkāpa no laivas un sāka staigāt pa ūdens virsu, viņš to darīja ticībā. Jēzus viņu bija saucis, un Pēteris paļāvās, ka Dievs ar savu spēku viņu atbalstīs, tāpat kā bija atbalstījis Jēzu. Kad mēs devām solījumu kalpot Jehovam un kristījāmies, tā rīkoties mūs rosināja ticība. Jēzus mūs aicināja kļūt par viņa sekotājiem un staigāt viņa pēdās. Mums bija jātic gan Jēzum, gan Dievam un jāpaļaujas, ka viņi dažādos veidos mūs atbalstīs. (Jāņa 14:1; nolasīt 1. Pētera 2:21.)

4., 5. Kāpēc ticība ir ļoti vērtīga?

⁴ Ticība ir kaut kas ļoti vērtīgs. Pēterim ticība ļāva iet pa ūdens virsu, un arī mums ticība palīdz paveikt to, kas no cilvēku viedokļa varētu likties neiespējams. (Mat. 21:21, 22.) Daudzi no mums ir mainījuši savu domāšanu un rīcību tik lielā mērā, ka cilvēki, kas zināja, kādi mēs bijām agrāk, mūs tikpat kā vairs nespēj pazīt. Jehova mums ir palīdzējis, jo mēs esam daudz ko darījuši tāpēc, ka ticam viņam. (Nolasīt Kolosiešiem 3:5—10.) Kad ticības dēļ devām solījumu kalpot Jehovam, mēs kļuvām par viņa draugiem, un to mēs nekad nebūtu panākuši saviem spēkiem. (Efes. 2:8.)

⁵ Ticība mums joprojām piešķir spēku. Ticībā mēs spējam atvairīt sava ienaidnieka, Sātana, uzbrukumus, kaut arī viņš ir daudz stiprāks par mums. (Efes. 6:16.) Turklāt, ja paļaujamies uz Jehovu, tad pat nopietnās grūtībās mūs pārlieku nenomāks raizes. Jehova apsola: ja mēs, ticības mudināti, tieksimies vispirms pēc valstības, viņš gādās par mūsu materiālajām vajadzībām. (Mat. 6:30—34.) Un arī tas vēl nav viss: savas ticības dēļ mēs saņemsim dāvanu, ko neviens cilvēks nespēj iegūt pats, lai kā pūlētos, — mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.)

6., 7. a) Ar ko varētu salīdzināt vēju un viļņus, kas bija visapkārt Pēterim? b) Kāpēc mums nopietni jāuztver iespēja, ka mūsu ticība varētu atslābt?

⁶ Viļņus, ko Pēteris redzēja ap sevi, un vēju, kas pūta visapkārt, kad viņš gāja pa ūdens virsu, var salīdzināt ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem, ar kādiem mēs saskaramies, kalpojot Dievam. Pat ja šie pārbaudījumi un kārdinājumi nav viegli pārvarami, ar Jehovas palīdzību mēs varam palikt nelokāmi. Kā atceramies, Pēteris nesāka grimt vēja brāzmas vai liela viļņa dēļ. Notikumu secība bija šāda: ”Kad viņš redzēja vētru, viņš nobijās.” (Mat. 14:30.) Pēteris novērsa uzmanību no Jēzus, un tad viņa ticība sāka svārstīties. Arī mēs varētu sākt ”grimt”, ja pārāk cieši raudzītos uz ”vētru”, pievērstu uzmanību tās spēkam un apšaubītu, ka Jehova mums palīdzēs.

⁷ Mums nopietni jāuztver iespēja, ka mūsu ticība varētu atslābt, jo Bībelē par ticības vājināšanos vai tās zaudēšanu ir runāts kā par ”grēku, kas mūs viegli var sapīt”. (Ebr. 12:1.) Kā parāda notikums ar Pēteri, ticība var strauji mazināties, ja pievēršam pārmērīgu uzmanību kaut kam mazsvarīgam. Kā noteikt, vai mums nedraud šādas briesmas? Lūk, daži jautājumi, kas palīdz pārbaudīt sevi.

8. Kādu iemeslu dēļ Dieva solījumi mums varētu likties mazāk reāli nekā agrāk?

⁸ Vai Dieva solījumi man tagad liekas mazāk reāli, nekā tas bija agrāk? Piemēram, Dievs ir apsolījis iznīcināt pašreizējo ļauno pasauli. Bet vai nebeidzamās izklaides iespējas, ko pasaule piedāvā, nenovērš mūsu uzmanību un negrauj mūsu ticību  Dieva solījumam? Ja tā ir, mēs varbūt sāktu šaubīties, vai gals tik tiešām ir tuvu. (Hab. 2:3.) Cits piemērs: Dievs mums ir apsolījis piedot grēkus, pamatojoties uz izpirkumu. Bet, ja mēs pieļautu, ka mūs savā varā pārņem vainas apziņa par kādreiz pieļautām kļūdām, mēs varētu sākt apšaubīt to, ka Jehova patiešām ir ”izdzēsis” visus mūsu grēkus. (Ap. d. 3:19.) Līdz ar to mēs varētu zaudēt prieku kalpošanā Dievam un kļūt neaktīvi.

9. Kas varētu notikt, ja mēs pirmām kārtām tiektos pēc personiskiem mērķiem?

⁹ Vai es kalpošanā Dievam ieguldu tikpat lielas pūles kā agrāk? Apustulis Pāvils paskaidroja, ka tad, ja centīgi kalposim Jehovam, mums būs ”pilnīga pārliecība par savu cerību līdz galam”. Bet kas varētu notikt, ja mēs pirmām kārtām tiektos pēc personiskiem mērķiem, piemēram, piekristu strādāt labi atalgotu darbu, kas traucē garīgai darbībai? Mūsu ticība, jādomā, atslābtu, mēs varētu ”kļūt kūtri” un sākt darīt kalpošanā Jehovam mazāk, nekā mūsu apstākļi atļauj. (Ebr. 6:10—12.)

10. Kāpēc var teikt, ka, piedodot citiem, mēs apliecinām ticību Jehovam?

¹⁰ Vai man ir grūti piedot pāridarījumus? Ja kāds mūs aizvaino vai sāpina, mēs varētu koncentrēties uz to, kā jūtamies, un mums varētu rasties kārdinājums atbildēt šim cilvēkam asi vai vispār pārstāt ar viņu sarunāties. Tomēr, ja esam gatavi piedot, mēs apliecinām ticību Jehovam. Kāpēc tā var teikt? Tie, kas pret mums grēko, ir mums parādā, gluži tāpat kā mēs savu grēku dēļ esam parādā Dievam. (Lūk. 11:4.) Kad piedodam citiem, mums ir vajadzīga paļāvība, ka Dieva labvēlība, ko šādi iemantojam, ir vērtīgāka par to, ko varam iegūt no citiem, piespiežot  viņus atdot savu ”parādu” mums. Jēzus mācekļi apzinājās, ka ir vajadzīga ticība, lai piedotu citiem. Kad Jēzus viņus mācīja piedot pat tiem, kas vairākkārt bija grēkojuši pret viņiem, mācekļi lūdza: ”Vairo mums ticību!” (Lūk. 17:1—5.)

11. Kas varētu traucēt likt lietā uz Bībeli balstītus padomus?

¹¹ Vai man ir grūti pieņemt uz Bībeli balstītus padomus? Varētu gadīties, ka mēs nevis meklējam iespējas likt padomu lietā, bet pievēršam uzmanību trūkumiem pašā padomā vai cilvēkā, kurš to ir izteicis. (Sal. Pam. 19:20.) Ja tā notiktu, mēs palaistu garām iespēju saskaņot savu domāšanu ar Dieva domāšanu.

12. Ko var teikt par cilvēku, kurš pastāvīgi sūdzas par tiem, kam Jehova ir uzticējis vadību savā tautā?

¹² Vai es paužu neapmierinātību ar brāļiem, kam draudzē ir uzticēta atbildība? Kad izraēlieši uzklausīja, ko stāstīja desmit izlūki, kuriem pietrūka ticības, viņi sāka kurnēt pret Mozu un Āronu. Tad Jehova vaicāja Mozum: ”Cik ilgi tie negrib Man ticēt?” (4. Moz. 14:2—4, 11.) Izraēliešu kurnēšana patiesībā liecināja, ka viņi nepaļaujas uz Dievu, kurš bija izraudzījies Mozu un Āronu. Ja mēs pastāvīgi sūdzamies par tiem, kam Dievs ir uzticējis vadību savā tautā, tas varētu liecināt, ka mūsu ticība ir atslābusi.

13. Kāpēc nevajadzētu nolaist rokas, ja mūsu ticībā atklājas vājās vietas?

¹³ Ja, veicot pašpārbaudi, mūsu ticībā atklājas vājas vietas, mums nevajadzētu nolaist rokas. Arī Pēteri, kas bija apustulis, pārņēma bailes un šaubas. Reizēm Jēzus pat visiem apustuļiem aizrādīja, ka viņi ir ”mazticīgi”. (Mat. 16:8.) Jāpatur prātā, ka svarīgākais, ko var mācīties no gadījuma ar Pēteri, ir tas, ko viņš darīja pēc tam, kad viņa ticība bija sākusi svārstīties un viņš bija sācis grimt jūrā.

14., 15. a) Ko Pēteris darīja, kad viņš sāka grimt? b) Kā mēs varam ”vērst skatienu” uz Jēzu, kaut arī viņu neredzam?

¹⁴ Kad Pēteris paraudzījās uz vētru un sāka grimt, viņš būtu varējis mēģināt tikt atpakaļ laivā paša spēkiem. Viņš bija labs peldētājs, tāpēc tā rīkoties viņam droši vien būtu dabiski. (Jāņa 21:7.) Tomēr Pēteris nepaļāvās uz sevi — viņš atkal pievērsa skatienu Jēzum un pieņēma tā palīdzību. Ja pamanām, ka mūsu ticība kļūst vājāka, mums jāseko Pētera piemēram. Bet kā tas ir iespējams?

¹⁵ Tāpat kā Pēterim, kurš no jauna pievērsa skatienu Jēzum, mums ir nepieciešams ”vērst skatienu uz mūsu ticības Pamatlicēju un Pilnveidotāju — Jēzu”. (Nolasīt Ebrejiem 12:2, 3.) Protams, mēs nevaram vārda tiešā nozīmē saskatīt Jēzu, kā to varēja Pēteris. Bet mēs ”vēršam skatienu” uz Jēzu, kad pārdomājam viņa mācības un rīcību un pūlamies iet viņa pēdās. Apskatīsim dažas jomas, kurās mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei. Ja centīsimies līdzināties Jēzum, mēs saņemsim nepieciešamo palīdzību, lai stiprinātu savu ticību.

16. Kā, pētot Bībeli, var stiprināt ticību?

¹⁶ Stiprināsim paļāvību uz Bībeli. Jēzus bija pārliecināts, ka Bībele ir Dieva vārdi, kas var sniegt vislabāko vadību dzīvē. (Jāņa 17:17.) Mums jāseko Jēzus paraugam un jālasa Bībele katru dienu, tā jāpēta un jāpārdomā uzzinātais. Būtiski ir arī dziļāk izpētīt jautājumus, kas mums nav līdz galam skaidri. Piemēram, mēs varam vairot savu pārliecību par to, ka šīs pasaules iekārtas gals ir ļoti tuvu, ja sīki izpētām Bībelē atrodamos pierādījumus, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. Stiprināsim uzticību Bībeles solījumiem par  nākotni, iedziļinoties daudzajos pravietojumos, kas jau ir piepildījušies. Pārdomāsim piemērus, kas liecina, cik labvēlīgi Bībele ietekmē cilvēku dzīvi, jo tad augs mūsu paļāvība uz Bībeles praktisko vērtību. * (1. Tes. 2:13.)

17. Kā Jēzus spēja palikt uzticīgs Dievam smagos pārbaudījumos, un kā mēs varam viņam līdzināties?

¹⁷ Domāsim par Jehovas apsolītajām svētībām. Jēzus spēja palikt uzticīgs Dievam smagos pārbaudījumos, jo domāja par ”viņam paredzēto prieku”. (Ebr. 12:2.) Viņa uzmanību nekad nenovērsa tas, ko piedāvāja pasaule. (Mat. 4:8—10.) Mēs varam līdzināties Jēzum, ja pārdomājam brīnišķīgos Jehovas solījumus. Iztēlojieties sevi tajā laikā, kad tie būs piepildījušies, — uzrakstiet vai uzzīmējiet, ko jūs vēlētos darīt, kad Dievs būs iznīcinājis ļauno pasauli. Pierakstiet, kurus cilvēkus jūs gribētu sastapt, kad viņi būs piecelti no mirušajiem, un par ko jūs ar viņiem labprāt parunātu. Raugieties uz Dieva solījumiem kā uz tādiem, kas ir doti ne tikai cilvēcei kopumā, bet arī jums personīgi.

18. Kā lūgšanas palīdz stiprināt ticību?

¹⁸ Lūgsim, lai Dievs vairo mūsu ticību. Jēzus savus sekotājus mācīja lūgt Jehovam svēto garu. (Lūk. 11:9, 13.) To darot, lūgsim arī vairot mūsu ticību, kas ir gara auglis. Lūgšanās būsim konkrēti un lūgsim, lai Dievs mums palīdz atbrīvoties no īpašībām, kas liecina par ticības vājināšanos, piemēram, no nevēlēšanās piedot citiem.

19. Kādi draugi mums jāmeklē?

¹⁹ Veidosim attiecības ar tiem, kam ir stipra ticība. Jēzus rūpīgi izraudzījās draugus, it sevišķi tos, ar kuriem viņam bija visciešākās attiecības. Viņa tuvākie līdzgaitnieki bija apustuļi, kas bija apliecinājuši savu ticību, uzticīgi viņam paklausot. (Nolasīt Jāņa 15:14, 15.) Arī mums, izvēloties draugus, jāmeklē tādi cilvēki, kas ir stipri ticībā un paklausa Jēzum. Atcerēsimies, ka viena no tuvas draudzības pazīmēm ir atklāta domu apmaiņa, pat ja tas nozīmē dot vai pieņemt padomu. (Sal. Pam. 27:9.)

20. Ko mēs paši iegūstam, ja palīdzam citiem stiprināt ticību?

²⁰ Palīdzēsim citiem stiprināt ticību. Jēzus ar vārdiem un darbiem vairoja savu mācekļu ticību. (Marka 11:20—24.) Mums jāseko viņa piemēram, jo, palīdzot citiem stiprināt viņu ticību, mēs stiprinām arī savējo. (Sal. Pam. 11:25.) Kad sludinām un mācām cilvēkus, pievērsīsim viņu uzmanību pierādījumiem, ka Dievs pastāv, ka viņš par mums gādā un ka Bībele ir viņa iedvesmotie Raksti. Palīdzēsim vairot ticību arī saviem brāļiem un māsām. Ja kāds ir sācis šaubīties, piemēram, ja viņš negatīvi izsakās par brāļiem, kam ir uzticēta atbildība draudzē, nesteigsimies novērsties no viņa. Centīsimies taktiski palīdzēt šim cilvēkam atgūt stipru ticību. (Jūd. 22, 23.) Ja jūs mācāties skolā un klasē tiek apspriesta evolūcijas teorija, drosmīgi aizstāviet savu ticību radīšanai — jūs varbūt būsiet patīkami pārsteigti par to, kā citi uztvers jūsu teikto!

21. Ko Jehova mums ir apsolījis?

²¹ Pēteris pārvarēja savas bailes un šaubas un kļuva par vienu no agrīnās kristiešu draudzes balstiem, jo Dievs ar Jēzus palīdzību viņu stiprināja. Arī mums visiem Jehova palīdz būt stipriem ticībā. (Nolasīt 1. Pētera 5:9, 10.) Pūles, ko ieguldām ticības stiprināšanā, ir tā vērtas, jo ieguvums, ko dod ticība, ir milzīgs.