Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

RÍ KAYÁ EDXU̱U̱ NÁA INUU I̱YI̱I̱ʼ | XÚ KÁʼNII EʼYOO DIOS GUERRA RÁ.

Dios ga̱jma̱a̱ guerras nákha wajyúúʼ

Dios ga̱jma̱a̱ guerras nákha wajyúúʼ

Ninindxu̱u̱ mbá xuajen rí nijma gíníi wéñuʼ. Mbaʼa nuthu ninda̱ʼa̱a̱ Dios rí mambáñun, mú ikhaa táriʼña̱a̱ nacha̱. Xuajen rúʼko̱ ninindxu̱u̱ Israel, mbá xuajen rí Dios niraʼwíí nákha wajyúúʼ. Ga̱jma̱a̱ bi̱ niʼni gíníi ninindxu̱u̱ xuajen Egipto (Éxodo 1:13, 14). Israelitas niguaʼti̱i̱n mba̱yu̱ʼ tsiguʼ rí Dios maʼni gámbáa rí naguma gíníi náa Egipto. Mú ni̱jkha̱nú mbiʼi rí ikhaa nimbáñun (Éxodo 3:7-10). Náa Biblia naʼthí rí Dios niʼni guerra gajmíi̱n xa̱bu̱ Egipcio. Niʼni rí náa xuajen ma̱ʼkha̱nú 10 gamiéjunʼ ma̱ngaa niʼnimbáti̱ga̱a̱ faraón gajmíi̱n ejército ndrígóo náa lamáa Mañaʼ (Salmo 136:15). Jeobá nisngájma rí ‹nindxu̱u̱ mbáa bi̱ naʼni guerra› ga̱jma̱a̱ numuu xuajñu (Éxodo 15:3, 4).

Índo̱ rí Jeobá nixmínaʼ gajmíi̱n egipcios nisngájma dí raʼkháa má xúgíʼ guerra tsíyoo gaʼyoo. Ma̱ngaa nguáná niniñuʼ rí xuajen Israel maxmínaʼ ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ xuajen. Mbá xkri̱da, nikuʼmiin magún gúni guerra gajmiún cananeos, bi̱ ra̱míjínʼ wéñuʼ (Deuteronomio 9:5; 20:17, 18). Rey David nikuʼmaa maxmínaʼ gajmíi̱n filisteos bi̱ xkawiinʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ niʼthún ndiéjunʼ gúni mu maʼngu̱u̱n muxmijná (2 Samuel 5:17-25).

Rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia nasngájma rí índo̱ najma gíníi israelitas, Dios naniñúnʼ muni guerra mu mañewu̱u̱n ga̱jma̱a̱ marigá má xúʼko̱ rí mbuyamajkuíí. Mú rígá ajtsú enii rí gíʼmaa mbuʼyáá ga̱jma̱a̱ numuu guerras rí Dios niniñuʼ marigá. Xú káʼnii nindxu̱u̱ rá.

  1. I̱NDÓ DIOS NAʼTHÍ TSÁA GÁʼGA NÁA GUERRA. Mbá miʼtsú Dios niʼthún Israelitas rí xáʼyóoʼ muxmijná. Numuu rí ikhaa má gaxmínaʼ ga̱jma̱a̱ numún (2 Crónicas 20:17; 32:7, 8). Rúʼko̱ niʼni mbaʼa nuthu, xóo índo̱ nixmínaʼ gajmíi̱n egipcios. Mú, i̱ʼwáʼ mbiʼi Dios nikuʼmiin xa̱bi̱i̱ muxmijná mu makhánun Ku̱ba̱ʼ rí Dios niʼthí maxnún ga̱jma̱a̱ rí muñewa̱a̱n (Deuteronomio 7:1, 2; Josué 10:40).

  2. I̱NDÓ DIOS NAʼTHÍ NGUÁNÁA GÁGI̱ʼDU̱U̱ GUERRA. Xa̱bi̱i̱ Dios ndiʼyóoʼ rí muguaʼthi̱i̱n asndu índo̱ rí Dios gáʼthi rí magún guxmijná náa xuajin xkawiʼ dí rígá mbájndi náa kuwa ikhiin. Á mu tséʼthúu̱n magún, na̱nguá xóo magún náa guerra. Á mu nagún, Dios xáñewu̱u̱n. Ma̱ngaa, náa Biblia nuraxnuu rí índo̱ ikhiin nagún ndajkuíin náa guerra, ra̱májánʼ kayuʼ rí naguaʼnii. *

  3. Maski ajndu Dios niʼni guerra gajmíi̱n xa̱bu̱ Canaán, niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún tikhun xa̱bu̱, mbá xkri̱da, Rahab gajmíi̱n bi̱ kuwa náa goʼwóo

    DIOS TSÍNIGU̱ʼ RÍ NIMBÁA MAKHAÑÚU. Náa Jeobá Dios ‹e̱ʼkha̱ rí nandoo nduʼya› ga̱jma̱a̱ bi̱ niʼnin xúgínʼ xa̱bu̱ numbaaʼ (Salmo 36:9). Naniguʼ wéñuʼ rí xa̱bu̱ makuwá ga̱jma̱a̱ tsíyoo rí makhañún. Phú migíná rí xa̱bu̱ nuriyaʼ awan xú káʼnii muni gíníi o asndu muradíin eʼwíínʼ (Salmo 37:12, 14). Nguáná Dios naniñuʼ rí marigá tikhuu guerras mu mutsi̱ji̱i̱ dí xkawiʼ wéñuʼ. Mú xúgíʼ mbiʼi rí ikhaa nikuʼmiin israelitas magún náa guerra, ikhaa nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígóo Israel (Salmo 86:15). Mbá rí xóo nisngájma nindxu̱u̱ rí índo̱ israelitas xóó tsegun guerra náa mbá xuajen, ginii ‹gíʼmaa mambaxiín gajmiún› mu xa̱bu̱ bi̱ kuwa ikhí ma̱ndoo muriʼkhumijná ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ xárígá guerra (Deuteronomio 20:10-13). Ajngáa rígi̱ nasngájma rí xúʼko̱ káʼnii nindxu̱u̱: “Tsínigu̱ʼ rí makhañúu mbáa xa̱bu̱ bi̱ ra̱májánʼ, nandoʼ rí xa̱bu̱ bi̱ ra̱májánʼ mata̱nga̱a̱ náa kambo̱o̱ ga̱jma̱a̱ maxtáa má xúʼko̱” (Ezequiel 33:11, 14-16). *

Náa xúgíʼ rígi̱ najmañulúʼ rí nákha wajyúúʼ Dios ndiʼyoo guerras xóo mbá rí ma̱ndoo maʼni gámbóo dí ra̱májánʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ rí naguma gínáanʼ. I̱ndó Jeobá Dios kaʼyoo maʼthí nguánáa gágun náa guerra ga̱jma̱a̱ tsáa gáʼga, raʼkháa xa̱bu̱ numbaaʼ kaʼñúún muthi. Mú índo̱ ikhaa nixmínaʼ táʼni gíníi xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ táxidii wéñuʼ eʼdi. Numuu rí ikhaa naguiyuʼ kaʼyoo rí xa̱bu̱ nuxmijná (Salmo 11:5). Mú, lá niriʼkhuu xóo endxa̱ʼóo edxu̱u̱, índo̱ A̱ʼdióo, Jesucristo, nigíʼdu̱u̱ niʼtáraʼa nákha siglo timbá xáʼ.

^ párr. 7 Mbá xkri̱da, mbóʼ miʼtsú, Dios niʼthúu̱n rí xágún guxmijná gajmiún amalequitas ga̱jma̱a̱ cananeos, mú israelitas túnimbu̱ún ga̱jma̱a̱ nimíniʼ wéñuʼ (Números 14:41-45). Mba̱yu̱ʼ tsiguʼ nda̱wa̱á, rey Josías ni̱jkha̱ náa mbá guerra náa Dios niʼthúu̱n rí xáʼga̱, ga̱jma̱a̱ rígi̱ niʼni rí makhañúu (2 Crónicas 35:20-24).

^ párr. 8 Bi̱ israelitas tutun xúʼko̱ káʼnii xuajen dí rígá náa Canaán nákha xóó tsegun náa guerra. Xa̱bu̱ cananeos niguáʼdáá a̱jkhu̱ ciento tsiguʼ mu muriʼkumíjná. Índo̱ ni̱jkha̱nú mbiʼi rí mugíʼdi̱i̱ guerra gajmiún, nánguá muguaʼthi̱i̱n rí ikhiin muriʼkhumijná (Génesis 15:13-16). Ikha jngó gíʼmaa maguma gámbíin mbá kayuʼ. Mú, nikuwa cananeos bi̱ niriʼkumijná ga̱jma̱a̱ Dios tagudíin (Josué 6:25; 9:3-27).