Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

THAWJ ZAJ

Vim Li Cas Yexus Thiaj Raug Tsim Txom Thiab Raug Tua?

Vim Li Cas Yexus Thiaj Raug Tsim Txom Thiab Raug Tua?

“Lub txim tshwm los rau hauv lub ntiajteb yog tim tib leeg [uas yog Adas], thiab txojkev tuag tshwm los yog tim lub txim ntawd.”​—Loos 5:12

Yog muaj ib tug nug koj seb koj puas xav nyob mus ib txhis, koj yuav teb li cas xwb? Feem coob yeej xav nyob mus ib txhis, tiamsis lawv xav tias tibneeg yeej nyob tsis tau li ntawd rau qhov neeg yeej ib txwm txawj laus txawj tuag.

Tiamsis yog luag nug seb yus puas xav tuag, yus yuav teb li cas? Yeej tsis muaj leejtwg yuav xav tuag li, puas yog? Phau Vajlugkub hais tias Vajtswv “muab qhov uas nyob mus ib txhis tsis kawg tso rau hauv neeg lub siab.” (Laj Lim Tswvyim 3:11) Vim li ntawd, txawm niaj hnub no muaj ntau yam kev nyuaj siab los, peb yeej tsis muaj ib tug xav tuag li.

Tiamsis peb sawvdaws yeej pom tias niaj hnub no tibneeg nyob tsis tau mus ib txhis. Vim li cas? Vajtswv puas tau nrhiav kev los pab tibneeg? Phau Vajlugkub teb tau 2 lo lus nug no. Cov lus teb yuav raug peb siab heev thiab yuav pab peb paub tias yog vim li cas Yexus thiaj raug tsim txom thiab raug tua.

UA CAS PEB THIAJ TXAWJ LAUS TXAWJ TUAG?

Chiv Keeb tshooj 1 txog 3 qhia tias Vajtswv tsim thawj nkawm niam txiv, Adas thiab Eva, kom nyob tau mus ib txhis yog nkawd mloog nws lus. Tiamsis nkawd tsis mloog Vajtswv lus, nkawd thiaj raug kev ploj kev tuag lawm. Coob leej xav tias zaj no tsuas yog dab neeg xwb. Tiamsis cov lus qhia hauv phau ntawv Chiv Keeb yeej muaj tseeb raws li keeb kwm tau hais. *

Thaum Adas hla Vajtswv txoj kevcai zoo li cas lawm xwb? Phau Vajlugkub qhia tias: “Lub txim tshwm los rau hauv lub ntiajteb yog tim tib leeg [uas yog Adas], thiab txojkev tuag tshwm los yog tim lub txim ntawd.” (Loos 5:12) Yog li ntawd, thaum Adas hla Vajtswv txoj kevcai, nws thiaj poob kev txhaum thiab nyob tsis tau mus ib txhis lawm. Thaum kawg nws thiaj txawj laus txawj tuag. Peb yog Adas cov xeeb ntxwv, peb thiaj muaj lub txim txhaum ntawd thiab. Peb thiaj txawj mob txawj nkeeg, txawj laus txawj tuag. Qhov no muaj raws li cov neeg kawm txujci tau tshawb pom. Lawv pom tias peb niam peb txiv tej roj ntsha zoo li cas, ces peb tej roj ntsha kuj zoo ib yam li ntawd. Ua li, Vajtswv puas tau nrhiav kev los pab noob neej?

VAJTSWV TAU PAB NOOB NEEJ LI CAS?

Adas muab txojsia ntev mus ib txhis ua poob lawm. Tiamsis Vajtswv twb npaj ib txojkev los txhiv Adas cov xeeb ntxwv lawm.

Loos 6:23 hais tias: “Lub txim li nqe yog txojkev tuag.” Qhov ntawd qhia tias neeg yuav tsum tuag los them lub txim ntawd. Vim Adas tau ua txhaum nws thiaj tuag lawm. Txij thaum peb yug poob nthav los, peb yeej yog neeg txhaum, peb thiaj txawj laus txawj tuag. Vajtswv thiaj xa nws tus Tub Yexus los tuag them peb lub txim. Ua cas Yexus ho them tau lub txim ntawd?

Yexus txojkev tuag qheb kev rau peb tau txojsia ib txhis tsis kawg

Adas yog ib tug neeg zoo kawg nkaus, tiamsis vim nws tsis mloog Vajtswv lus peb thiaj raug kev ploj kev tuag. Yog li ntawd, yuav tsum yog ib tug neeg zoo kawg nkaus uas mloog Vajtswv lus mus txog thaum tuag kiag, thiaj txhiv tau peb xwb. Phau Vajlugkub piav li no: “Qhov uas ib tug tsis mloog lus kuj ua rau ib tsoom neeg txhaum li cas, mas qhov uas ib tug mloog lus kuj ua rau ib tsoom neeg ncaj ncees tau ib yam nkaus.” (Loos 5:19) Yexus yog tus neeg uas “mloog lus” ntawd. Nws los saum ntuj los yug ua ib tug neeg tsis muaj txim txhaum, nws thiaj txhiv tau peb. * Vim li no peb thiaj nrog tau Vajtswv sib raug zoo. Yog peb mloog Vajtswv lus, peb yuav tau txojsia ib txhis tsis kawg.

VIM LI CAS YEXUS HO RAUG KEV TXOM NYEM THIAB RAUG TUA?

Ua cas Yexus yuav tsum tuag thiaj txhiv tau noob neej? Ua cas Vajtswv ho tsis tsa kiag ib txojcai tshiab xwb kom Adas cov xeeb ntxwv tau nyob mus ib txhis? Vajtswv yeej muaj hwjchim ua tau li ntawd. Tiamsis yog nws ua li ntawd ces kuj yog nws hla txoj kevcai uas hais tias lub txim tus nqe yog kev tuag lawd. Tsis yog Yehauvas lam tau lam tsa txoj kevcai ntawd rau tibneeg coj es yuav muab hloov thaum twg los tau. Nws yuav tsum ua raws li nws txoj kevcai thiaj ncaj ncees.​—Ntawv Nkauj 37:28.

Yog Vajtswv tsis ua raws li txoj kevcai ntawd, ces tibneeg yuav xav tias Vajtswv kuj yuav hloov lwm txoj kevcai thiab. Tej zaum lawv yuav nug li no: Vajtswv puas yuav txiav txim ncaj thaum nws xaiv cov uas yuav nyob mus ib txhis? Yog nws tsuas pom hloov nws tej kevcai xwb, nws puas yuav hloov nws tej lus cog tseg thiab? Tiamsis Vajtswv yeej ua raws nraim li nws txoj kevcai. Nws thiaj npaj tus nqe txhiv los cawm noob neej. Qhov uas Yehauvas ua li no, qhia tias nws yeej yuav ua ncaj ua ncees mus li.

Vim Yexus tuag theej peb lub txhoj, Vajtswv thiaj qheb kev rau peb tau txojsia ntev dhawv mus ib txhis hauv ntiajteb no. Yexus tau hais li no hauv Yauhas 3:16: “Vajtswv hlub ntiajteb kawg li nws thiaj pub nws tib leej Tub los kom txhua tus uas ntseeg leej Tub ntawd thiaj tsis puam tsuaj tiamsis yuav tau txojsia ib txhis tsis kawg.” Yog li ntawd, qhov uas Yexus tuag this peb qhia tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv ncaj ncees, thiab Nws hlub noob neej heev.

Tiamsis ua cas Yexus ho raug tsim txom thiab raug tua txom nyem ua luaj? Nws raug tsim txom li ntawd los teb Ntxwg Nyoog tej lus kom. Thaum ub Ntxwg Nyoog liam tias noob neej yeej yuav tso Vajtswv tseg thaum lawv raug tsim txom. Tiamsis Yexus tus qauv qhia tias txawm ib tug tibneeg yuav raug kev tsim txom hnyav npaum li cas los, nws yeej npuab siab tau rau Yehauvas. (Yauj 2:4, 5) Yexus thiab Adas nkawd yog neeg zoo kawg nkaus, tsis muaj txhaum. Tiamsis Yexus muab siab npuab Yehauvas txawm tias nws raug ntau yam kev txom nyem. (1 Khaulee 15:45) Yexus tus qauv qhia tias yog Adas xav ua, Adas yeej ua tau raws li Vajtswv hais. Qhov uas Yexus tiv kev txom nyem ua qauv zoo heev rau peb xyaum. (1 Petus 2:21) Vajtswv thiaj muab txojsia uas rhuav tsis tau pub rau Yexus saum ntuj ceeb tsheej.

TUS NQE TXHIV PAB TAU KOJ LI CAS?

Thaum ub luag yeej muab Yexus tua lawm tiag. Tiamsis qhov ntawd twb qheb kev rau peb tau txojsia lawm. Koj puas xav nyob mus ib txhis thiab? Yexus hais tias, yog peb xav nyob mus ib txhis peb yuav tsum ua li no: “Txojsia ib txhis tsis kawg yog li no, yog qhov uas lawv paub koj uas yog tus Vajtswv tib leeg uas yog tus tseem Tswv thiab paub Yexus Khetos uas koj txib los.”​—Yauhas 17:3.

Cov uas luam phau ntawv no xav kom koj los paub ntxiv txog tus tseem Vajtswv Yehauvas thiab nws tus Tub Yexus Khetos. Yehauvas Cov Timkhawv hauv koj zej koj zos yuav zoo siab tuaj pab koj ntxiv. Yog xav paub ntxiv, mus saib peb lub vej xaij, www.pr418.com/hmn.

^ nqe 8 Saib lub ntsiab me “The Historical Character of Genesis,” hauv phau ntawv Askiv Insight on the Scriptures, Volume 1 sab 922 uas Yehauvas Cov Timkhawv luam tawm.

^ nqe 13 Vajtswv muab nws tus Tub txojsia hloov los rau hauv Maivliag lub tsev menyuam. Vajtswv muab lub hwj huam dawb huv los roos Maivliag, xwv Yexus thiaj tsis muaj txim txhaum li Maivliag.​—Luka 1:31, 35.