Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu kristiešu draudzes vienotību?

Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu kristiešu draudzes vienotību?

”Viņā visas miesas daļas ir saskanīgi savienotas un sadarbojas.” (EFES. 4:16.)

DZIESMAS: 53., 107.

1. Ko Dievs vienmēr ir uzskatījis par svarīgu?

VIENOTĪBA pastāvēja jau kopš radīšanas sākuma. Pirmā Dieva radītā būtne ir attēlota kā personificēta gudrība, kas saka: ”Es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ikdienas savs prieks.” (Sal. Pam. 8:30.) Cieši sadarbodamies, Tēvs un Dēls radīja dzīvības daudzveidību, kāda ir vērojama mūsdienās. Arī Dieva kalpiem, veicot viņiem uzticēto darbu, vienmēr ir bijis svarīgi sadarboties. Sadarbība bija vajadzīga gan Noasa laikā, kad tika būvēts šķirsts, gan tad, kad Dieva tauta klejoja pa tuksnesi, kur tai bija jāceļ, jānojauc un jāpārvieto saiešanas telts, gan arī tad, kad īpaši izraudzīti Dieva kalpi templī muzicēja un saskanīgi slavēja Jehovu dziesmās. Nekas no tā nebūtu iespējams, ja Dieva kalpi nesadarbotos. (1. Moz. 6:14—16, 22; 4. Moz. 4:4—32; 1. Laiku 25:1—8.)

2. a) Ko varēja pamanīt agrīno kristiešu draudzē? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā?

2 Arī agrīno kristiešu draudzē, kuras galva bija Jēzus Kristus, ticības biedri cits ar citu sadarbojās. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka svaidītajiem kristiešiem ir ”dažādas dāvanas”, viņi veic ”dažādas kalpošanas” un viņiem ir piešķirtas ”dažādas spēka izpausmes”, tomēr viņi visi kopā ir kā ”viens ķermenis”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 12:4—6, 12.) Bet kā ir mūsdienās? Kā mēs varam palikt ”saskanīgi savienoti”, sludinot labo vēsti? Un kā ir iespējams sadarboties ar citiem draudzē un savā ģimenē?

SADARBĪBA SLUDINĀŠANĀ

3. Ko parādībā redzēja apustulis Jānis?

3 Mūsu ēras pirmā gadsimta beigās apustulis Jānis parādībā skatīja septiņus eņģeļus citu pēc cita pūšam taures. Kad tauri pūta piektais eņģelis, Jānis redzēja ”zvaigzni” krītam no debesīm uz zemi. ”Zvaigznei” bija atslēga, ar ko tā atvēra bezdibeni. No bezdibeņa pacēlās biezi dūmi, no kuriem pār zemi nāca siseņi. Šie simboliskie siseņi nevis postīja augus, bet uzbruka ”tiem cilvēkiem, kam uz pieres nav Dieva zīmoga”. (Atkl. 9:1—4.) Jānis, bez šaubām, zināja, kādu kaitējumu var nodarīt siseņu bars. Vai gan no siseņu uzbrukuma Mozus laikā nebija smagi cietusi senā Ēģipte? (2. Moz. 10:12—15.) Siseņi, ko Jānis redzēja, simbolizē svaidītos kristiešus, kas pasludina iespaidīgas vēstis par Jehovas sprieduma izpildi. Mūsdienās viņiem ir pievienojušies miljoniem cilvēku, kam ir cerība dzīvot uz zemes. Vienoti sludinot, mēs mazinām Sātana ietekmi, kādu viņam nodrošina vara pār viltus reliģijām.

4. Ko Dieva tautai ir uzdots darīt, un kā to ir iespējams paveikt?

4 Jehovas tautai ir uzdots ļoti apjomīgs darbs — pasludināt ”labo vēsti” visā pasaulē, pirms pienāk šī laikmeta gals. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) ”Ikviens, kam slāpst,” ir jāaicina dzert ”dzīvības ūdeni bez maksas”. (Atkl. 22:17.) Kā kristiešu draudze to var paveikt? Tas ir iespējams vienīgi tad, ja visi tās locekļi ”ir saskanīgi savienoti un sadarbojas”. (Efes. 4:16.)

5., 6. Kā mūsu vienotība izpaužas labās vēsts sludināšanā?

5 Lai labo vēsti par Dieva valstību dzirdētu pēc iespējas vairāk cilvēku, ir jāsludina organizēti, tāpēc mums tiek doti norādījumi. Šie norādījumi, ko mēs saņemam draudzēs, mums palīdz darboties vienoti. Mēs tiekamies sludināšanas sapulcēs un pēc tam ejam stāstīt ļaudīm labo vēsti par valstību. Šo vēsti mēs darām zināmu, runājot ar cilvēkiem un izplatot miljoniem uz Bībeli balstītu publikāciju. Vai jūs atsaucaties uz aicinājumiem piedalīties sludināšanas kampaņās? To darot, jūs pievienojaties miljoniem citu, kas vienoti sludina vēsti, kuru uzticēts pavēstīt Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 6. pantā minētajam eņģelim, kas laižas ”augstu debesīs”.

6 Ir aizraujoši mūsu publikācijās lasīt par to, kas kopīgiem spēkiem tiek paveikts. Vienotība izpaužas arī tad, kad mēs izplatām ielūgumus uz reģionālajiem, īpašajiem un starptautiskajiem kongresiem. Kongresos izskan pamudinošas runas, kurās tiek paskaidroti Dieva Raksti, un tajos var noskatīties uzvedumus un demonstrējumus. Bieži vien kongresos tiek pievērsta uzmanība Dieva mīlestības pilnajam aicinājumam kalpot viņam no visas sirds. Mūs vieno arī Jēzus nāves pieminēšana. Tā kā mēs esam pateicīgi par Dieva augstsirdīgo labestību un paklausām Jēzus norādījumam, mēs katru gadu 14. nīsānā pēc saulrieta sanākam kopā Jēzus nāves atceres vakarā. (1. Kor. 11:23—26.) Uz to ierodas ne tikai kristīti Jehovas liecinieki. Vairākas nedēļas pirms Atceres vakara mēs pēc iespējas plašāk sludinām draudzes teritorijā un aicinām cilvēkus uz šo svarīgo pasākumu.

7. Ko mēs spējam paveikt, darbojoties kopā?

7 Viens pats sisenis neko daudz nespēj izdarīt. Arī tas, ko mēs paveicam vienatnē, varētu likties nenozīmīgs. Toties tad, ja darbojamies kopā, mēs varam pastāstīt miljoniem cilvēku par to, kurš ir visas slavas un goda cienīgs, — par Jehovu. Taču tas nav vienīgais veids, kā mūsu sadarbība veicina Dieva tautas vienotību.

SADARBĪBA DRAUDZĒ

8., 9. a) Ar kāda piemēra palīdzību Pāvils kristiešiem paskaidroja, ka viņiem jābūt vienotiem? b) Kā mēs varam sadarboties draudzē?

8 Savā vēstulē efesiešiem Pāvils paskaidroja, kā draudze ir organizēta, un uzsvēra nepieciešamību ”visās lietās.. augt”. (Nolasīt Efesiešiem 4:15, 16.) Kas mums personīgi palīdzēs tiekties pēc šī mērķa? Izmantodams par piemēru cilvēka ķermeni, Pāvils galveno uzmanību pievērsa vienotībai draudzes galvas Jēzus Kristus vadībā. Apustulis minēja, cik svarīgi ir sadarboties ”ar dažādu locītavu palīdzību”. Kā mēs visi, lai cik mums būtu gadu un lai cik daudz mums būtu spēka, varam veicināt draudzes vienotību un garīgumu?

9 Liela nozīme ir tam, vai mēs paklausām draudzes vecākajiem un izturamies pret viņiem ar cieņu, jo Jēzus viņiem ir uzticējis īstenot vadību draudzē. (Ebr. 13:7, 17.) Paklausīt ne vienmēr ir viegli, taču mēs ar paļāvību varam lūgt Dieva atbalstu. Viņa aktīvais spēks mums palīdzēs no visas sirds pakļauties kārtībai, kāda pastāv draudzē. Ja gadās, ka mums ne īpaši gribas sekot norādījumiem, kas tiek doti, mums būtu jāpārdomā, kā tas, ka esam pazemīgi un labprāt sadarbojamies, sekmē draudzes vienotību. Turklāt, ja būsim gatavi sadarboties šādos jautājumos, mēs visi augsim mīlestībā.

10. Kādu ieguldījumu draudzes vienotībā dod draudzes kalpotāji? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

10 Vērtīgu ieguldījumu draudzes vienotībā dod draudzes kalpotāji. Šie brāļi, lai kāds būtu viņu vecums, nesavtīgi darbojas citu labā. Piemēram, viņi palīdz draudzes vecākajiem rūpēties, lai visiem būtu pietiekami daudz literatūras, ko izmantot sludināšanā. Bieži viņiem uztic gādāt, lai regulāri tiktu tīrīta un uzturēta kārtībā valstības zāle, un viņi laipni sagaida sapulču apmeklētājus. Sadarbojoties ar šiem brāļiem, mēs veicinām kārtību draudzē. (Salīdzināt Apustuļu darbus 6:3—6.)

11. Kā tie, kas ir gados jauni, var sekmēt draudzes vienotību?

11 Daudzi pieredzējuši brāļi gadiem ilgi ir pildījuši dažādus pienākumus draudzē. Tomēr tagad vecuma dēļ viņu iespējas varbūt ir ierobežotas, tāpēc kaut kas ir jāmaina. Lielu palīdzību var sniegt gados jaunāki brāļi. Protams, šiem brāļiem vēl jākrāj pieredze, taču tad, ja viņi saņem vajadzīgo apmācību, viņi spēj uzņemties jaunus pienākumus. Ir patīkami redzēt, ka draudzes kalpotāji tiecas pēc garīgas izaugsmes, kas viņiem ar laiku ļaus kļūt par vecākajiem. (1. Tim. 3:1, 10.) Ir tādi gados jauni vecākie, kas ir piemēroti rajona pārrauga pienākumu veikšanai un var kalpot brāļiem un māsām daudzās draudzēs. Mēs no sirds esam pateicīgi visiem, kas, būdami jauni, labprāt pūlas draudzes labā. (Nolasīt Psalmu 110:3; Salamana Mācītāja 12:1.)

SADARBĪBA ĢIMENĒ

12., 13. Kas visiem ģimenē palīdz sadarboties savā starpā?

12 Tagad pievērsīsim uzmanību, kā savā starpā var sadarboties ģimenes locekļi. Daudzi ir pārliecinājušies, ka tad, ja viņu ģimenē ik nedēļu notiek vakars Jehovas pielūgsmei, tas viņus tuvina citu citam neatkarīgi no vecuma. Šajā laikā patīkamā gaisotnē var pārrunāt garīgus jautājumus, un tas stiprina ģimenes vienotību. Izmēģinot dažādas situācijas no sludināšanas, visi mācās prasmīgāk sludināt. Kad ģimenes locekļi apspriež Dieva Rakstus, viņu attiecības kļūst ciešākas, jo viņi redz, ka viņi visi mīl to pašu Dievu un vēlas pildīt viņa gribu.

Vakars Jehovas pielūgsmei tuvina ģimenes locekļus neatkarīgi no viņu vecuma (Sk. 12., 15. rindkopu)

13 Kā var sadarboties laulāti pāri, kas vēlas sagādāt Jehovam godu? Ja vīrs un sieva uzticīgi kalpo Jehovam, tas viņus vieno un sagādā viņiem patiesu gandarījumu. Ābrahāms un Sāra, Īzāks un Rebeka, Elkana un Anna — viņi visi pauda mīlestību savam dzīvesbiedram. Mums būtu jāapņemas darīt tāpat. (1. Moz. 26:8; 1. Sam. 1:5, 8; 1. Pēt. 3:5, 6.) Tad mēs kļūsim vēl tuvāki gan savam dzīvesbiedram, gan mūsu debesu Tēvam. (Nolasīt Salamana Mācītāja 4:12.)

14. Kā jūs varat saglabāt savu laulību stipru, ja jūsu dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam?

14 Kristietis rīkotos nepareizi, ja izlemtu iet ”nesaderīgā jūgā” ar neticīgu cilvēku. (2. Kor. 6:14.) Tomēr ir mūsu brāļi un māsas, kuru ģimene reliģiskā ziņā ir sašķelta. Daži, kas tagad kalpo Dievam, jau bija precējušies, kad uzzināja patiesību, un viņu dzīvesbiedrs nav Jehovas liecinieks. Bet arī tādā gadījumā Bībeles principu izmantošana var padarīt viņu laulību saskanīgāku. Viņi tiecas pēc vienotības ģimenē tik lielā mērā, cik tas ir iespējams, neatkāpjoties no Dieva likumiem. Dažkārt to darīt nav viegli, bet ieguvums var būt ļoti liels. Dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem ir sarežģīti arī tad, ja dzīvesbiedrs ir attālinājies no draudzes. To pieredzēja kāda kristiete, vārdā Mērija. Viņa kalpoja Jehovam kopā ar Deividu, savu vīru, bet pirms 25 gadiem viņš pārstāja apmeklēt draudzes sapulces. Mērija turpināja uzticīgi iet uz sapulcēm un kongresiem un mājās lika lietā Bībeles principus, piemēram, audzinot viņu sešus bērnus. Kad bērni izauga un atstāja mājas, Mērija jutās vientuļa. Bet tad Deivids sāka lasīt žurnālus, ko viņa mēdza nolikt redzamā vietā. Ar laiku viņš atsāka apmeklēt valstības zāli, kur viņa sešgadīgais mazdēls parasti ieņēma viņam vietu. Ja Deivids neieradās, zēns viņam vēlāk teica: ”Man tevis sapulcē pietrūka, vectētiņ!” Tagad Deivids atkal kalpo Jehovam, un Mērijai ir prieks, ka viņi to dara kopā.

15. Kā precēti kristieši, kas ir gados, var palīdzēt jaunākiem?

15 Tā kā Sātans mūsdienās ģimenes ir padarījis par savu uzbrukumu mērķi, visiem Dieva kalpiem jāpūlas saglabāt vienotību ģimenē. Neatkarīgi no tā, cik sen jūs esat precējušies, padomājiet, ko jūs varētu sacīt un darīt, lai stiprinātu savu laulību. Gados vecāki draudzes locekļi šajā ziņā var palīdzēt tiem, kas ir jaunāki. Varbūt viņi palaikam varētu uzaicināt pie sevis kādu jaunāku pāri uz kopīgu ģimenes vakaru. Gados jaunākie kristieši tad varēs vērot, ka mīlestībai un saskaņai laulībā ir liela nozīme, lai cik ilgi vīrs un sieva jau būtu kopā. (Tit. 2:3—7.)

”LAI STEIDZAMIES AUGŠUP TĀ KUNGA KALNĀ!”

16., 17. Kas nākotnē gaida Dieva vienoto tautu?

16 Iztēlosimies, kā izraēlieši Bībeles laikos pulcējās Jeruzālemē uz svētkiem un slavēja Jehovu viņa templī. Viņi gatavojās ceļojumam, gādāja cits par citu ceļā un templī vienoti pielūdza Dievu. Lai tas būtu iespējams, viņiem vajadzēja sadarboties. (Lūk. 2:41—44.) Patlaban, kad mēs esam ceļā uz jauno pasauli, arī mums ir jābūt ”saskanīgi savienotiem” un jāsadarbojas. Tas prasa apzinātas, pastāvīgas pūles. Varbūt mēs šajā ziņā varētu kaut ko uzlabot?

17 Cik bagātīgas svētības mūs gaida! Pasaulē trūkst vienotības un valda juceklis, bet mums Dievs jau tagad ir palīdzējis iegūt mieru. Mēs redzam piepildāmies Jesajas un Mihas paredzējumu — Dieva tauta vienoti kāpj ”tā Kunga kalnā”. (Jes. 2:2—4; nolasīt Mihas 4:2—4.) ”Laiku beigu posmā” Jehovas pielūgsme ir izcili paaugstināta. Kādu gan prieku mēs izjutīsim nākotnē, kad visi, kas dzīvos uz zemes, būs ”saskanīgi savienoti un sadarbosies”!