Lepra jeb spitālība, kāda bija pazīstama Bībeles laikos, ebrejos izraisīja bailes. Šī briesmīgā slimība varēja skart cilvēka nervu galus un radīt neatgriezeniskus ķermeņa bojājumus un izkropļojumus. Lepra bija lipīga un nedziedināma. Lepras slimniekiem bija jādzīvo atsevišķi no citiem, un viņiem bija jābrīdina citi par savu slimību. (3. Mozus 13:45, 46.)

Bauslībā dotajiem likumiem jūdu reliģiskie vadītāji pievienoja pašu izdomātus noteikumus, kas jau tā grūto lepras slimnieku dzīvi padarīja vēl smagāku. Piemēram, pēc rabīnu noteikumiem neviens nedrīkstēja pienākt spitālīgajam tuvāk par aptuveni diviem metriem. Ja pūta vējš, no spitālīgā bija jāturas vismaz 45 metru attālumā. Daži talmudisti bauslības norādījumu, ka lepras slimniekiem jādzīvo ”ārpus nometnes”, interpretēja kā aizliegumu uzturēties mūru ieskautās pilsētās. Tāpēc reiz kāds rabīns, redzot pilsētā spitālīgo, meta viņam ar akmeņiem un teica: ”Ej prom un nepadari nešķīstus citus!”

Jēzus rīkojās pavisam citādi. Viņš nevis dzina prom šādus cilvēkus, bet labprāt tiem pieskārās un pat tos dziedināja. (Mateja 8:3.)

Pirmajā gadsimtā šķiršanās bija temats, kas raisīja karstus strīdus reliģisko vadītāju starpā. Piemēram, reiz farizeji uzdeva Jēzum viltīgu jautājumu: ”Vai vīram ir atļauts šķirties no sievas jebkura iemesla dēļ?” (Mateja 19:3.)

Mozus bauslība vīram ļāva šķirties no sievas, ja tas bija ”atradis viņā kādu kauna lietu”. (5. Mozus 24:1.) Laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, pastāvēja divas rabīnu skolas, kas ļoti atšķirīgi skaidroja šo bauslības likumu. Šamaja skolas piekritēji, kas bija stingrāki savos uzskatos, skaidroja, ka, saskaņā ar šo Mozus bauslības likumu, vienīgais pamatotais iemesls šķirties ir laulības pārkāpšana. Savukārt Hillēla skolas piekritēji uzskatīja, ka vīrietis drīkst šķirties jebkuru, pat nenozīmīgu nesaskaņu dēļ. Viņi mācīja, ka vīrs drīkst šķirties no sievas, ja viņa bija slikti pagatavojusi maltīti vai ja viņš bija atradis citu, viņaprāt, pievilcīgāku sievieti.

Kā Jēzus atbildēja uz iepriekš minēto farizeju jautājumu? Viņš skaidri norādīja: ”Ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība, un apprec citu, pārkāpj laulību.” (Mateja 19:6, 9.)