1., 2. Kādi jautājumi rodas, domājot par Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja 24:14?

NEATKARĪGI no tā, vai cilvēki piekrīt Jehovas liecinieku uzskatiem vai ir naidīgi noskaņoti pret mums, lielum lielais vairākums atzīst, ka Jehovas liecinieki ir plaši pazīstami ar savu sludināšanu. Iespējams, sludinot mēs esam sastapuši cilvēkus, kas nav vienisprātis ar to, ko mēs mācām, bet ciena mūs par to, ka ejam pie cilvēkiem un sludinām. Kā jau mēs zinām, Jēzus bija paredzējis, ka labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi. (Mat. 24:14.) Tomēr kā mēs varam būt pārliecināti, ka tieši mūsu sludināšana liecina par šī Jēzus pravietojuma piepildīšanos? Kāds mums ir pamats apgalvot, ka mūsu sludināšana ir tā, par ko pravietoja Jēzus?

² Daudzas reliģijas uzskata, ka sludina evaņģēliju jeb labo vēsti. Tomēr šajā ziņā tās bieži vien aprobežojas ar personīgām liecībām, dievkalpojumiem un reliģiskām pārraidēm televīzijā  vai internetā. Citi domā, ka pietiek iesaistīties labdarībā vai palīdzēt cilvēkiem medicīnas un izglītības jomā. Bet kā tas atbilst Jēzus norādījumam sludināt, ko viņš uzdeva saviem mācekļiem?

3. Kādas četras darbības tiek prasītas no Jēzus sekotājiem saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Mateja 28:19, 20?

³ Vai Jēzus mācekļiem bija tikai jāgaida, kad cilvēki nāks pie viņiem? Nē, viņiem nebija jābūt pasīviem. Pēc augšāmcelšanas Jēzus parādījās vairākiem simtiem savu mācekļu un tiem pavēlēja: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos.. un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” (Mat. 28:19, 20.) Jēzus minēja četras darbības. Mums ir jāgatavo mācekļi, tie jākristī, jāmāca. Bet vai pievērsāt uzmanību, ko Jēzus teica sākumā? Viņš sacīja: ”Ejiet.” Kāds Bībeles komentētājs, atsaucoties uz šo Jēzus pavēli, rakstīja: ””Iet” ir katra ticīgā pienākums — vai nu iet tepat pie kaimiņiem, vai arī doties pāri okeānam.” (Mat. 10:7; Lūk. 10:3.)

4. Ko Jēzus domāja, runājot par ”cilvēku zvejniekiem”?

⁴ Vai Jēzus runāja vienīgi par savu mācekļu individuāliem centieniem vai arī domāja, ka labās vēsts sludināšana jāveic organizēti? Viens cilvēks nevar apmeklēt ”visu tautu cilvēkus”. Šis darbs ir saistīts ar daudzu cilvēku kopīgām pūlēm. Uz to Jēzus norādīja, kad aicināja savus mācekļus kļūt par ”cilvēku zvejniekiem”. (Nolasīt Mateja 4:18—22.) Jēzus nerunāja par makšķerniekiem, kas vienatnē sēž un gaida, kamēr pieķeras zivs. Viņš runāja par zvejošanu ar tīkliem — aktīvu darbību, kas bieži vien prasa daudzu cilvēku saskaņotas pūles. (Lūk. 5:1—11.)

5. Uz kādiem četriem jautājumiem ir jārod atbilde, un kāpēc?

⁵ Lai noskaidrotu, kas mūsdienās sludina labo vēsti, kā pravietoja Jēzus, mums ir jāuzzina atbildes uz šādiem četriem jautājumiem:

• Kāda vēsts jāsludina Jēzus mācekļiem?

• Kāpēc jāsludina labā vēsts?

• Kādi paņēmieni jāizmanto labās vēsts sludināšanā?

• Kādā mērogā un cik ilgi jānorit sludināšanai?

Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs noteikt, kas veic šo svarīgo darbu, un stiprinās mūsu vēlmi neatlaidīgi sludināt. (1. Tim. 4:16.)

6. Kāpēc var teikt, ka Jehovas liecinieki sludina to vēsti, ko uzdeva sludināt Jēzus?

⁶ Nolasīt Lūkas 4:43. Jēzus sludināja ”labo vēsti par Dieva valstību”, un viņš vēlas, lai viņa mācekļi darītu to pašu. Kas sludina ”visām tautām” šo vēsti? Atbilde ir skaidri saskatāma — tikai Jehovas liecinieki. Šo faktu atzīst pat daži no tiem, kas ir naidīgi noskaņoti pret mums. Piemēram, kāds garīdznieks stāstīja kādam brālim, ka ir bijis misionārs daudzās valstīs un katrā valstī viņš ir jautājis Jehovas lieciniekiem, kādu vēsti tie sludina. ”Viņi visi bija tādi nejēgas, ka atbildēja vienu un to pašu: ”Labo vēsti par valstību,”” teica garīdznieks. Taču šāda atbilde liecina par vienotību, kādai jāpastāv starp patiesajiem kristiešiem, nevis par gudrības trūkumu. (1. Kor. 1:10.) Minēto Jehovas liecinieku atbilde sasaucas ar to, ko var lasīt uz katra Sargtorņa vāka, proti: Sargtornis Sludina Jehovas Valstību. Žurnāls Sargtornis ir  visizplatītākais žurnāls pasaulē — to iespiež gandrīz 59 miljonos eksemplāru, un tas iznāk 254 valodās.

7. Kas liecina par to, ka kristīgās pasaules garīdznieki nesludina vēsti, ko uzdeva sludināt Jēzus?

⁷ Kristīgās pasaules garīdznieki nesludina Dieva valstību. Ja tā vispār tiek pieminēta, tā lielākoties tiek atspoguļota kā kristieša sirds stāvoklis. (Lūk. 17:21.) Garīdznieki nepalīdz cilvēkiem saprast, ka Dieva valstība ir debesu valdība, ka tās ķēniņš ir Jēzus Kristus un ka tā drīzumā atrisinās visas cilvēces problēmas un attīrīs zemi no ļaunuma. (Atkl. 19:11—21.) Par Jēzu pārsvarā tiek runāts Ziemassvētkos un Lieldienās — vai nu kā par zīdaini, vai kā par mocekli. Var secināt, ka viņi nezina, ko paveiks Jēzus, būdams zemes jaunais ķēniņš. Ņemot vērā to, ka viņi nezina, kāda vēsts ir jāsludina, nav brīnums, ka viņi arī nezina, kāpēc tas būtu jādara.

8. Kāds nedrīkst būt sludināšanas mērķis?

⁸ Kāpēc kristiešiem būtu jāsludina? Sludināšanas mērķis nedrīkst būt naudas vākšana un līdzekļu iegūšana greznu celtņu būvei. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Jūs esat dabūjuši bez maksas, tāpēc dodiet bez maksas.” (Mat. 10:8.) Dieva vārdi nav jāpārvērš par ienākumu avotu. (2. Kor. 2:17.) Tie, kas sludina, nedrīkst prasīt samaksu par to, ko dara. (Nolasīt Apustuļu darbus 20:33—35.) Par spīti Bībelē lasāmajiem skaidrajiem norādījumiem, lielākā daļa baznīcu ir aizņemtas ar naudas pelnīšanu. Daudzas pūlas izdzīvot finansiāli, lai uzturētu garīdznieku kārtu, kā arī maksātu algu neskaitāmiem citiem darbiniekiem. Bieži vien kristīgās pasaules garīdznieki ir iedzīvojušies lielā bagātībā. (Atkl. 17:4, 5.)

9. Kas mudina Jehovas lieciniekus sludināt?

⁹ Kāda ir Jehovas liecinieku attieksme pret naudas vākšanu? Viņu darbība tiek finansēta ar ziedojumiem. (2. Kor. 9:7.) Jehovas liecinieku sapulcēs un kongresos nenotiek naudas vākšana. Bet tas nekādā ziņā nekavē sludināšanu: piemēram, pagājušogad Jehovas liecinieki labās vēsts sludināšanai veltīja 1,93 miljardus stundu un katru mēnesi bez maksas vadīja Bībeles nodarbības vairāk nekā 9 miljoniem cilvēku un cilvēku grupu. Viņi sludina bez atlīdzības, turklāt paši sedz savus izdevumus. Aplūkojot Jehovas liecinieku darbību, kāds profesors, kas pētījis reliģiskos procesus sabiedrībā, rakstīja: ”Viņu galvenais mērķis ir sludināt un mācīt. [..] Viņiem nav garīdznieku kārtas, un tas ievērojami samazina izdevumus.” Kāpēc mēs dodamies sludināt? Mēs labprāt stāstām cilvēkiem labo vēsti tāpēc, ka mīlam Jehovu un tuvāko. Tā piepildās pravietiskie vārdi, kas ir lasāmi 110. psalma 3. pantā. (Nolasīt.)

10. Kādus paņēmienus sludināšanā izmantoja Jēzus un viņa mācekļi?

¹⁰ Kādus paņēmienus izmantoja Jēzus un viņa mācekļi, sludinot labo vēsti? Viņi paši gāja pie cilvēkiem un runāja ar tiem visur, kur vien tos varēja satikt. Viņi apmeklēja tos mājās un uzrunāja sabiedriskās vietās. Sludinot pa mājām, Jēzus mācekļi ”uzmeklēja, kas tur ir cienīgs”. (Mat. 10:11; Lūk. 8:1; Ap. d. 5:42; 20:20.) Šāda sistemātiska sludināšanas metode liecināja par objektivitāti.

11., 12. Ko var teikt par pūlēm, ko labās vēsts sludināšanā iegulda kristīgās pasaules baznīcas, un ko šajā ziņā dara Jehovas kalpi?

 ¹¹ Ko šajā ziņā var teikt par kristīgās pasaules baznīcām? Baznīcu draudžu locekļi jebkādu sludināšanu lielākoties atstāj algoto garīdznieku ziņā. Taču kristīgās pasaules garīdzniekiem vairāk rūp tas, kā nezaudēt ”zivis”, kas viņiem jau ir, nekā tas, kā pildīt uzdevumu būt ”cilvēku zvejniekiem”. Tiesa, laiku pa laikam daži garīdznieki cenšas rosināt draudzes locekļos vēlmi izplatīt evaņģēliju. Piemēram, 2001. gada sākumā pāvests Jānis Pāvils II kādā vēstulē rakstīja: ”Pēdējo gadu laikā vairākkārtīgi esmu aicinājis uz jaunu evaņģelizāciju. Tagad es to vēlreiz atgādinu.. Mums no jauna jāļauj dzīvot sevī apustuļa Pāvila kvēlajai pārliecībai: ”Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu!”” Pāvests turpināja, ka ”misijas garu.. nav iespējams ierobežot šauras ”speciālistu” grupiņas lokā” un ka ir vajadzīgs ”iesaistīt tajā visus Dieva tautas locekļus, katram no tiem kļūstot līdzatbildīgam”. Bet vai daudzi atsaucās uz minēto aicinājumu?

¹² Taču ko var teikt par Jehovas liecinieku sludināšanu? Viņi ir vienīgie, kas sludina, ka Jēzus ir ķēniņš, kas valda kopš 1914. gada. Jehovas liecinieki paklausa Jēzus norādījumam un uzskata sludināšanu par ļoti būtisku. (Marka 13:10.) Kādā grāmatā, kurā ir analizētas daudzas baznīcas un ticības, ir teikts: ”Jehovas lieciniekiem misionāru darbs ir svarīgāks par visu pārējo.” Atsaucoties uz kāda Jehovas liecinieka vārdiem, grāmatas autore turpināja: ”Kad viņi sastop izsalkušus, vientuļus un slimus cilvēkus, viņi cenšas palīdzēt.., tomēr viņi nekad neaizmirst, ka viņu galvenais uzdevums ir darīt zināmu garīgu vēsti par drīzo pasaules galu un vajadzību pēc glābšanas.” (Pillars of Faith—American Congregations and Their Partners.) Jehovas liecinieki izplata šo vēsti, joprojām izmantojot tādas pašas metodes, kādas izmantoja Jēzus un viņa mācekļi.

13. Kādam ir jābūt sludināšanas mērogam?

¹³ Jēzus norādīja, cik plašā mērogā šis darbs tiks veikts, teikdams, ka labā vēsts tiks sludināta ”pa visu apdzīvoto zemi”. (Mat. 24:14.) Par mācekļiem ir jāgatavo ”visu tautu cilvēki”. (Mat. 28:19, 20.) Tas nozīmē, ka sludināšanai jānorit globālā mērogā.

14., 15. Kas pierāda, ka ar Jehovas liecinieku darbību piepildās Jēzus pravietojums par labās vēsts sludināšanu visā pasaulē? (Sk. attēlus raksta sākumā.)

¹⁴ Lai saprastu, kā ar Jehovas liecinieku veikto sludināšanu piepildās Jēzus pravietojums, apskatīsim dažus faktus. ASV dažādu konfesiju garīdznieku skaits ir apmēram 600 tūkstoši, bet Jehovas liecinieku — aptuveni 1,2  miljoni. Visā pasaulē Romas katoļu baznīcā ir nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem priesteru. Bet cik daudz Jehovas liecinieku visā pasaulē sludina Dieva valstību? 240 zemēs sludina aptuveni 8 miljoni Jehovas liecinieku. Cik gan vērienīgs darbs tiek veikts, lai slavētu un godātu Jehovu! (Ps. 34:2; 51:17.)

¹⁵ Jehovas liecinieki no sirds vēlas darīt zināmu labo vēsti pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, pirms pienāks gals. Tāpēc mēs veicam patiešām iespaidīgu darbu — tulkojam, iespiežam un bez maksas izplatām miljoniem grāmatu, žurnālu un bukletu par Bībeli. Neskaitāmi cilvēki visā pasaulē saņem ielūgumus uz kongresiem un Atceres vakaru. Literatūra par Bībeli iznāk vairāk nekā 700 valodās. Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums ir izdots vairāk nekā 200 miljonos eksemplāru, un tas ir publicēts vairāk nekā 130 valodās. Pagājušajā gadā vien tika iespiesti 4,5 miljardi uz Bībeli balstītu publikāciju. Mūsu interneta vietnē informācija ir pieejama vairāk nekā 750 valodās. Vai ir vēl kāda reliģiska organizācija, kas veic kaut ko līdzīgu?

16. Kas liecina, ka Jehovas lieciniekiem ir Dieva gars?

¹⁶ Cik ilgi būtu jānorit sludināšanai, ko bija paredzējis Jēzus? Viņš teica, ka šis pasaules mēroga darbs noritēs pēdējās dienās un turpināsies līdz pat tam brīdim, kad ”nāks gals”. (Mat. 24:14.) Vai ir vēl kāda reliģiska grupa, kas nepārtraukti ir sludinājusi labo vēsti pēdējo dienu laikā? Reizēm cilvēki mums saka: ”Jūs darāt darbu, bet mums ir svētais gars.” Bet vai tas, ka mēs neatlaidīgi veicam šo darbu — sludinām —, jau pats par sevi nepierāda, ka mums ir Dieva gars? (Ap. d. 1:8; 1. Pēt. 4:14.) Laiku pa laikam kāda reliģiska grupa mēģina uzsākt to, ko Jehovas liecinieki jau dara, taču šie centieni parasti cieš neveiksmi. Citi uz ierobežotu laiku kļūst par misionāriem, bet pēc tam atgriežas pie sava ierastā dzīvesveida. Ir arī tādi, kas mēģina sludināt pa mājām, bet vai viņi sludina to vēsti, ko Jēzus bija licis darīt zināmu? Atbilde ir skaidra: viņi nedara to darbu, ko bija uzsācis Jēzus Kristus.

17., 18. a) Kāpēc mēs ar pilnu pārliecību varam teikt, ka tieši Jehovas liecinieki mūsdienās sludina labo vēsti? b) Kas mums dod spēku nepārstāt sludināt?

¹⁷ Kas īsti mūsdienās sludina labo vēsti par Dieva valstību? Ar pilnu pārliecību mēs varam teikt, ka tie ir Jehovas liecinieki. Kāpēc mēs varam par to nešaubīties? Mēs sludinām īsto vēsti — labo vēsti par Dieva valstību. Mēs izmantojam pareizos paņēmienus — mēs paši ejam pie cilvēkiem. Un kāpēc mēs sludinām? Aiz mīlestības, nevis aiz vēlēšanās gūt materiālu labumu. Turklāt mēs sludinām visplašākajā mērogā, proti, visā pasaulē visu tautu cilvēkiem. Un mēs nepārstāsim sludināt — mēs to darīsim gadu no gada, līdz pienāks gals.

¹⁸ Var tikai apbrīnot to darbu, ko Dieva tauta veic tagadējā aizraujošajā laikā. Bet kā ir iespējams paveikt kaut ko tik iespaidīgu? Vēstulē filipiešiem Pāvils rakstīja: ”Dievs ir tas, kas pēc savas labpatikas darbojas jūsos, dodot jums gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties.” (Filip. 2:13.) Arī turpmāk darīsim visu, lai saņemtu spēku no mūsu mīlošā Tēva. Centīsimies no visas sirds veikt mums uzticēto darbu un ”pienācīgi izpildīsim savu kalpošanu”! (2. Tim. 4:5.)