1.—3. a) Kādas izmaiņas mums varbūt nepadodas viegli arī tad, kad esam kristījušies? b) Kādi jautājumi tādā gadījumā varētu rasties? (Sk. attēlus raksta sākumā.)

KAD Kevins ^[1] uzzināja patiesību, viņš ļoti vēlējās, lai viņam būtu tuvas attiecības ar Jehovu. Daudzus gadus viņš bija spēlējis azartspēles, smēķējis, lietojis narkotikas un dzēris. Lai iegūtu Dieva labvēlību, viņam bija jāatmet šie Bībelē nosodītie paradumi. Kevins tā arī darīja, pilnībā paļaudamies uz Jehovas atbalstu un Bībeles spēju pārveidot cilvēku dzīvi. (Ebr. 4:12.)

² Vai pēc kristīšanās Kevinam vairs nekas nebija jāmaina savā dzīvē? Tā nevar teikt — viņam bija jāturpina izkopt sevī kristīgas īpašības. (Efes. 4:31, 32.) Piemēram, izrādījās, ka Kevinam ir ļoti grūti savaldīt savu straujo dabu. Viņš atzina: ”Kļūt savaldīgam man bija krietni grūtāk nekā atmest netikumus.” Ar dedzīgām lūgšanām un cītīgu iedziļināšanos Bībelē viņam izdevās mainīties.

 ³ Daudziem no mums, tāpat kā Kevinam, pirms kristīšanās bija jāveic savā dzīvē lielas izmaiņas, lai tā būtu saskaņā ar Bībeles pamatprasībām. Bet, lai varētu labāk līdzināties Dievam un Kristum, mums jāturpina mainīties arī pēc kristīšanās, kaut arī šādas pārmaiņas nav tik acīmredzamas. (Efes. 5:1, 2; 1. Pēt. 2:21.) Varbūt mēs esam pamanījuši, ka mums ir nosliece kritizēt citus vai tenkot vai arī ka mēs baidāmies sludināt, vai arī esam atklājuši sevī kādu citu vājību. Ja konstatējam, ka atbrīvoties no šādiem trūkumiem ir grūtāk, nekā mēs esam domājuši, var rasties jautājumi: ”Kāpēc veikt mazas izmaiņas ir tik grūti, kaut gan mēs jau esam mainījuši daudz ko lielu savā dzīvē? Ko mēs varam darīt, lai Bībele arī turpmāk mainītu mūsu personību?”

4. Kāpēc mēs nespējam vienmēr darīt to, kas būtu patīkami Jehovam?

⁴ Kad esam iepazinuši un iemīlējuši Jehovu, mēs no visas sirds vēlamies darīt to, kas viņu iepriecina. Taču, lai cik karsti mēs to vēlētos, iedzimtās nepilnības dēļ mēs nespējam allaž rīkoties tā, kā patiktu Dievam. Mēs jūtamies gluži tāpat, kā jutās apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Vēlēšanās darīt labu man ir, bet spēt es to nespēju.” (Rom. 7:18; Jēk. 3:2.)

5. Ko mēs savā dzīvē mainījām pirms kristīšanās, bet ar kādām vājībām mums varbūt joprojām ir jācīnās?

⁵ Mēs esam atmetuši grēcīgu rīcību, kuras dēļ mēs nevarētu piederēt kristiešu draudzei. (1. Kor. 6:9, 10.) Tomēr mēs neesam atbrīvojušies no iedzimtās nepilnības. (Kol. 3:9, 10.) Tāpēc nav reālistiski uzskatīt, ka pēc kristīšanās vai pat pēc daudziem gadiem, kas pavadīti, kalpojot Dievam, mēs vairs nekļūdīsimies, nekad nepadosimies kādai vājībai un mums vairs nebūs jācīnās ar nepareizām vēlmēm un tieksmēm. Ar dažām vājībām mums varbūt būs jācīnās gadiem ilgi.

6., 7. a) Kā mēs varam būt Jehovas draugi, kaut arī neesam pilnīgi? b) Kāpēc mums nav jāvilcinās lūgt Jehovam piedošanu?

⁶ Kaut arī mēs neesam pilnīgi, mēs tomēr varam būt Jehovas draugi un varam viņam kalpot. Paturēsim prātā, ka tad, kad Jehova mūs ”vilka” pie sevis, viņš zināja, ka mēs reizēm kļūdīsimies. (Jāņa 6:44.) Tā kā Dievs mūs labi pazīst un redz, kas ir mūsu sirdī, viņš noteikti zināja, ar kādām nevēlamām īpašībām un slieksmēm mums būs grūti tikt galā. Jehova zināja, ka laiku pa laikam mēs pieļausim kļūdas, tomēr viņš vēlējās, lai mēs kļūtu par viņa draugiem.

⁷ Mīlestības mudināts, Dievs mums ir dāvājis kaut ko bezgala vērtīgu — sava mīļā Dēla izpirkuma upuri. (Jāņa 3:16.) Ja mēs nožēlojam savas kļūdas un lūdzam Jehovam piedošanu uz šī dārgā upura pamata, mēs varam būt pārliecināti, ka nezaudēsim vērtīgās attiecības ar viņu. (Rom. 7:24, 25; 1. Jāņa 2:1, 2.) Vai mums būtu jāvilcinās pieņemt izpirkumu tāpēc, ka jūtamies netīri un grēcīgi? Protams, nē. Tas būtu tas pats, kas atteikties no ūdens, ar ko nomazgāt rokas, kuras kļuvušas netīras. Neaizmirsīsim, ka izpirkums ir sagādāts grēciniekiem, kas nožēlo savu grēcīgo rīcību. Pateicoties izpirkumam, mēs varam būt Jehovas draugi, lai gan joprojām esam nepilnīgi. (Nolasīt 1. Timotejam 1:15.)

8. Kāpēc mēs nedrīkstam ignorēt savas vājības?

⁸ Bez šaubām, mēs nevaram ignorēt  savas vājības. Lai veidotu ciešu draudzību ar Jehovu, mums jācenšas aizvien vairāk līdzināties viņam un Kristum un būt tādiem, kādus viņi vēlas mūs redzēt. (Ps. 15:1—5.) Mums arī jāpūlas apspiest grēcīgas tieksmes, un no dažām mums varbūt pat izdodas atbrīvoties vispār. Neatkarīgi no tā, vai esam kristījušies nesen vai arī kalpojam Jehovam jau daudzus gadus, mums jāņem vērā padoms: ”Pastāvīgi.. labojieties.” (2. Kor. 13:11.)

9. Kas liecina, ka mēs varam pastāvīgi veidot sevī ”jauno cilvēku”?

⁹ Lai uzlabotu savu personību un veidotu sevī ”jauno cilvēku”, ir nepārtraukti jāpūlas. Pāvils ticības biedriem atgādināja: ”Novelciet veco cilvēku, kas atspoguļo jūsu agrāko dzīvesveidu un, savu iegribu pievilts, grimst postā. Arvien atjaunojieties savā domāšanā un apvelciet jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva gribas patiesā taisnībā un uzticībā.” (Efes. 4:22—24.) Vārdi ”arvien atjaunojieties” norāda, ka ”jaunā cilvēka” apvilkšana ir pastāvīgs process. Tā ir uzmundrinoša doma, jo apliecina, ka mēs, lai cik ilgi kalpotu Jehovam, noteikti varam turpināt izkopt sevī kristīgas īpašības, kas veido jauno personību. Bībele patiešām var joprojām mainīt mūsu dzīvi.

10. Kas mums jādara, ja mēs vēlamies, lai Bībele mūs joprojām mainītu, un kādi jautājumi varētu rasties?

¹⁰ Ja vēlamies, lai Bībele mūs joprojām mainītu, mums jāsasprindzina visi savi garīgie spēki. Kāpēc ir nepieciešamas tādas pūles? Vai garīgajai izaugsmei nebūtu jānorit vieglāk, ja jau Jehova atbalsta mūsu centienus? Vai Jehova nevarētu vienkārši nomākt mūsu sliktās tieksmes, lai kristīgu īpašību attīstīšana mums prasītu tikai minimālu piepūli?

11.—13. Kāpēc Jehova vēlas, lai mēs pūlētos pārvarēt savas vājības?

¹¹ Ja pievēršam uzmanību Visuma uzbūvei un procesiem, kas tajā notiek, mēs saprotam, ka Jehovam piemīt milzīgs spēks. Piemēram, Saulē ik sekundi 5 miljoni tonnu matērijas pārvēršas enerģijā. Kaut gan Zemi sasniedz tikai niecīga Saules enerģijas daļa, kas nonāk līdz mums gaismas un siltuma veidā, ar to pietiek, lai uz Zemes pastāvētu dzīvība. (Ps. 74:16; Jes. 40:26.) Jehova labprāt dod saviem kalpiem tik daudz spēka, cik viņiem vajadzīgs. (Jes. 40:29.) Dievs pat varētu mums dot spēku ikvienas vājības pārvarēšanai, tā ka mums nemaz nebūtu ar tām jācīnās un nenāktos mācīties no savām kļūdām. Kāpēc viņš to nedara?

¹² Jehova mums ir devis brīnišķīgu dāvanu — gribas brīvību. Ja mēs izvēlamies paklausīt Dievam un pūlamies pildīt viņa gribu, mēs viņam apliecinām, ka sirsnīgi mīlam viņu un vēlamies būt viņam patīkami. Tāpat mēs parādām, ka atbalstām Jehovas tiesības uz augstāko varu. Sātans tās ir apšaubījis, tāpēc cilvēki, kas no visas sirds pūlas atbalstīt mūsu mīlošā Dieva Jehovas varu, Dievam neapšaubāmi ir ļoti dārgi. (Īj. 2:3—5; Sal. Pam. 27:11.) Ja Jehova mūs būtu pilnībā atbrīvojis no vajadzības cīnīties ar mūsu grēcīgajām nosliecēm, mūsu apgalvojumi, ka atbalstām viņa varu un gribam palikt viņam uzticīgi, būtu tukša skaņa.

¹³ Tāpēc Jehova mūs aicina ”nežēlot pūles”, kad attīstām viņam tīkamas īpašības. (Nolasīt 2. Pētera 1:5—7; Kol. 3:12.) Viņš vēlas, lai mēs visiem spēkiem  censtos kontrolēt savas domas un emocijas. (Rom. 8:5; 12:9.) To darot, mēs redzēsim, ka Bībele joprojām maina mūsu dzīvi, un tas mums sagādās lielu prieku.

14., 15. Kā mēs varam sevī attīstīt Jehovam tīkamas īpašības? (Sk. ” Bībele un lūgšanas palīdzēja viņiem mainīties”.)

¹⁴ Kas mums būtu jādara, lai mēs izkoptu sevī kristīgas īpašības un būtu patīkami Jehovam? Vai pietiktu, ja mēs vadītos pēc kāda personības attīstības un izaugsmes plāna? Nē, ar to nebūtu gana. Mums ir jāņem vērā Dieva norādījumi un jāpūlas tos pildīt, jo Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 2. pantā, ir teikts: ”Nepielāgojieties vairs šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunojot savu prātu, lai pārliecinātos, kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs.” Ar Bībeles un svētā gara starpniecību Jehova mums palīdz saprast, kāda ir viņa griba, palīdz mums to pildīt un mainīt savā dzīvē to, kas jāmaina, lai mēs atbilstu viņa prasībām. Tāpēc mums ik dienu jālasa Bībele, jāpārdomā izlasītais un jālūdz, lai Jehova mums dotu svēto garu. (Lūk. 11:13; Gal. 5:22, 23.) Pakļaudamies Dieva svētā gara vadībai un saskaņodami savu viedokli ar Bībelē lasāmo Dieva viedokli, mēs panāksim, ka mūsu domas, vārdi un darbi kļūs viņam arvien tīkamāki. Tomēr mums joprojām būs jāsargās, lai nepadotos savām vājībām. (Sal. Pam. 4:23.)

¹⁵ Mums ne tikai regulāri jālasa Bībele, bet arī tā jāpētī ar mūsu kristīgo publikāciju palīdzību, paturot prātā mērķi — attīstīt sevī tādas pašas lieliskas īpašības, kādas piemīt Jehovam. Dažiem patīk apkopot un laiku pa laikam pārskatīt noteiktus Bībeles pantus, kā arī Sargtorņa un Atmostieties! rakstus, kas palīdz izkopt dažādas kristīgas personības iezīmes un cīnīties ar konkrētām vājībām.

16. Kāpēc mums nav jānolaiž rokas, ja mēs nespējam mainīties tik strauji, cik vēlētos?

¹⁶ Ja šķiet, ka mūsu garīgā izaugsme noris pārāk lēni, atcerēsimies, ka tai ir vajadzīgs laiks. Dievam patīkamas personības veidošana ir ilgstošs process. Mums jābūt pacietīgiem, ļaujot Bībelei mainīt mūs uz labo pusi. Sākumā mums varbūt ir jāpiespiež sevi rīkoties saskaņā ar Bībeles prasībām, bet ar laiku mums droši vien būs vieglāk un dabiskāk domāt un rīkoties tā, kā ir patīkami Dievam Jehovam. (Ps. 37:31; Sal. Pam. 23:12; Gal. 5:16, 17.)

17. Kas labs nākotnē gaida visus, kas paliks uzticīgi Jehovam?

¹⁷ Ja paliksim uzticīgi Jehovam, mēs varēsim sasniegt pilnību un kalpot viņam mūžīgi. Nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jācīnās ar savām vājībām — izpaust labas īpašības būs viegli un dabiski, un tas mums sagādās neizsakāmu prieku. Bet jau tagad mēs varam kalpot mūsu mīlošajam Dievam, jo par mums ir samaksāts izpirkums. Mēs to varam darīt par spīti savai nepilnībai, ja vien mēs neatlaidīgi cenšamies attīstīt kristīgas īpašības, paļaujoties uz Bībeles spēju mainīt cilvēku dzīvi.

18., 19. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Bībele joprojām var mainīt mūsu dzīvi?

¹⁸ Raksta sākumā minētais Kevins ļoti pūlējās attīstīt savaldību. Viņš pārdomāja un lika lietā Bībeles principus un uzklausīja citu kristiešu padomus. Dažu gadu laikā Kevinam izdevās ievērojami mainīties, un viņu iecēla par draudzes kalpotāju, bet pēdējos 20 gadus viņš ir draudzes vecākais. Tomēr viņš skaidri apzinās, ka viņam jāuzmanās, lai viņā atkal nesāktu izpausties ”vecais cilvēks”.

¹⁹ Kevina pieredzētais liecina, ka Bībele Dieva kalpiem palīdz veikt pozitīvas izmaiņas savā personībā. Tāpēc vienmēr ļausim Dieva vārdiem mūs veidot, jo tā mūsu draudzība ar Jehovu kļūs ciešāka un ciešāka. (Ps. 25:14.) Jehova noteikti atbalstīs mūsu centienus, un mēs redzēsim, ka Bībele joprojām maina mūsu dzīvi. (Ps. 34:9.)