Skip to content

Skip to table of contents

HUSI ITA-NIA ARKIVU

“Sira neʼebé simu ona serbisu atu halo”

“Sira neʼebé simu ona serbisu atu halo”

LORON-SEGUNDA 1 Setembru 1919, ema besik naʼin-1.000 halibur iha estádiu atu tuir reuniaun boot ida iha Cedar Point, Ohio, Estadus Unidus. Foin daudauk neʼe udan tau ba loron barak, maibé loron ida-neʼe mak foin loron-manas. Toʼo tiha loraik, ema naʼin-2.000 tan mai ho karreta, ró no komboiu. Loron tuirmai, ema barak mai tan toʼo fatin la toʼo ona ba sira. Reuniaun boot neʼe presiza muda ba estádiu nia liʼur no halaʼo fali iha ai-hun boot sira-nia okos.

Anin husi tasi no mahon husi ai-hun sira halo sira hotu neʼebé tuir reuniaun boot neʼe sente hakmatek loos. Irmaun ida hanoin-hetan tempu neʼe, nia dehan: “Ami sente hanesan iha ona Paraízu, tanba fatin neʼe furak tebes. Ami hamutuk nuʼudar irmaun-irmán sira no iha tempu neʼe ami sente dook tebes husi mundu.”

Fatin neʼe furak duni maibé furak liu mak irmaun-irmán sira-nia haksolok no oin-midar. Jornál ida hakerek kona-ba reuniaun boot neʼe hodi dehan: “Ita haree ema sira-neʼe fó laran tomak ba sira-nia fiar, maibé neʼe la halo sira sériu demais. Sira mós ema neʼebé kontente tebes.” Ba Estudante Bíblia sira-neʼe, ransu hamutuk ho sira-nia maluk kristaun mak furak tebes, liuliu tanba iha tinan sira foin daudauk neʼe, sira hasoru susar barak hanesan Funu Mundiál, kongregasaun balu la iha unidade, no Betel iha Brooklyn mós taka. Irmaun balu tama komarka tanba sira-nia fiar, inklui irmaun naʼin-ualu neʼebé ajuda atu dirije Maromak nia organizasaun, juis julga sira atu tama komarka ba tinan 20. *

Estudante Bíblia balu sai laran-tun durante tinan susar sira-neʼe no para ona serbisu haklaken. Maibé barak liu hakaʼas an atu tahan maski autoridade sira koko hapara sira. Porezemplu, investigadór ida hatete katak Estudante Bíblia sira simu avizu beibeik atu labele haklaken, maibé sira sempre dehan katak sira sei “kontinua haklaken Maromak nia liafuan toʼo rohan.”

Durante tempu neʼe neʼebé koko sira-nia fiar, Estudante Bíblia sira “hein hela Naʼi atu dirije sira no halo orasaun nafatin ba Aman nia matadalan”. Maibé agora sira halibur hamutuk ho haksolok iha reuniaun boot neʼe iha Cedar Point. Irmán ida nia liafuan hatudu buat neʼebé irmaun-irmán barak hanoin iha tempu neʼebá, nia dehan nia hakarak hatene oinsá mak sira bele “badinas halaʼo fali sira-nia atividade sira no haklaken fali iha dalan neʼebé organiza ho loloos”.

“GA”—AJUDA BOOT IDA BA HAKLAKEN!

Durante semana neʼebé reuniaun boot neʼe halaʼo, irmaun-irmán sira hakarak tebes atu hatene letra “GA” neʼebé hakerek iha programa, karta no sinál sira iha reuniaun boot fatin mak kona-ba saida. Iha loron-sesta husi reuniaun neʼe, neʼebé sira hanaran “Loron maluk serbisu-naʼin”, Joseph Rutherford fó sai ba ema naʼin-6.000 neʼe katak letra “GA” mak kona-ba revista foun neʼebé sira sei uza ba haklaken, naran The Golden Age (Tempu neʼebé furak). *

Irmaun Rutherford koʼalia kona-ba ninia maluk kose-mina sira hodi dehan: “Tanba sira-nia fiar, sira bele haree ba tempu furak neʼebé atu mai, tempu neʼebé Mesias sei ukun. . . . Knaar atu fó sai ba mundu tomak kona-ba tempu furak neʼe, sira haree nuʼudar sira-nia responsabilidade no priviléjiu. Neʼe mak knaar husi Maromak.”

The Golden Age mak revista neʼebé fó sai informasaun oioin, hametin esperansa no haburas fiar. Iha reuniaun boot neʼe sira fó sai katak sei uza dalan foun atu habelar lia-loos, neʼe mak kampaña ida hodi husu ema tau naran atu simu beibeik revista foun neʼe. Bainhira husu tiha rona-naʼin sira, sé mak hakarak hola parte iha serbisu neʼe, ema hotu hamriik! Depois neʼe, sira kanta ho laran-manas: “Haruka Ita-nia naroman no lia-loos, oh Naʼi.”

Bainhira reuniaun boot iha loron neʼe remata tiha, irmaun-irmán sira hein ba oras barak atu tau naran hodi hameno revista neʼe. Ema barak sente hanesan irmán Mabel Philbrick neʼebé dehan: “Ami sente kontente tebes tanba ikusmai ami iha fali serbisu atu halo!”

“SIRA NEʼEBÉ SIMU ONA SERBISU ATU HALO”

Estudante Bíblia sira maizumenus naʼin-7.000 prepara an ba serbisu foun neʼe. Departamentu foun iha sede-jerál mak dirije serbisu neʼe no katuas balu iha kongregasaun mós hetan knaar atu hatoʼo matadalan. Sira organiza atu territóriu ida-idak iha uma 150 toʼo 200. Sira halaʼo reuniaun ida kinta-kinta atu irmaun-irmán sira bele fahe sira-nia esperiénsia no atu hatama sira-nia relatóriu.

Irmaun Herman Philbrick hatete: “Bainhira ami fila tiha ba ami-nia uma, ami sai okupadu hodi halaʼo kampaña.” Ema barak rona ba sira bainhira sira haklaken. Beulah Covey hatete: “Ema hotu gosta rona kona-ba tempu furak neʼebé atu mai, liuliu tanba foin Funu Mundiál no susar barak.” Arthur Claus dehan: “Ema hotu iha kongregasaun hakfodak tebes tanba ema barak hakarak hameno revista neʼe.” Durante fulan rua nia laran, sira fahe kópia 1.000.000. No ema naʼin-50.000 mak tau naran atu simu revista neʼe beibeik.

Iha The Watch Tower, 1 Jullu 1920 iha informasaun ida ho títulu “Evanjellu kona-ba Maromak nia Ukun”. Kona-ba ida-neʼe, irmaun A. H. Macmillan dehan katak neʼe mak “dala primeiru neʼebé ita-nia organizasaun fó laran-manas ba irmaun-irmán sira iha mundu tomak atu haklaken Maromak nia Ukun”. Artigu neʼe anima ema kose-mina hotu atu “fó sasin kona-ba ukun lalehan nian”. Ohin loron, Kristu nia alin sira “neʼebé simu ona serbisu atu halo”, haklaken ho laran-manas hamutuk ho ema rihun ba rihun, no sira hein hela tempu furak husi Mesias nia Ukun.

^ par. 5 Haree livru Saksi-Saksi Yehuwa—Pemberita Kerajaan Allah, kap. 6, “Masa Pengujian (1914-1918).”

^ par. 9 Iha tinan 1937, The Golden Age troka naran ba Consolation no iha tinan 1946 sai fali Awake!