1., 2. Kāds jautājums, iespējams, nodarbināja apustuļus pēc Jēzus pacelšanās debesīs?

JĒZUS apustuļi atradās Eļļas kalnā. Viņi stāvēja un lūkojās debesīs. Nupat viņi bija redzējuši, kā viņu kungs un draugs Jēzus tika pacelts augšup, un mākonis to bija apslēpis viņu skatienam. (Ap. d. 1:9, 10.) Bija pagājuši apmēram divi gadi, kopš Jēzus bija izvēlējies apustuļus, un viņš tos diendienā bija mācījis, uzmundrinājis un sniedzis tiem vadību. Bet nu Jēzus vairs nebija uz zemes. Kas bija gaidāms tālāk?

² Jēzus saviem sekotājiem bija teicis: ”Jūs būsiet mani liecinieki Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašai zemes malai.” (Ap. d. 1:8.) Kā viņi varēja paveikt šo uzdevumu? Protams, Jēzus bija sacījis, ka viņi drīz saņems svēto garu. (Ap. d. 1:5.) Tomēr šāda mēroga sludināšanu bija vajadzīgs vadīt un organizēt. Senāk Jehova bija vadījis savu tautu ar konkrētu cilvēku starpniecību. Iespējams, apustuļi prātoja: vai pēc Jēzus pacelšanās debesīs Jehova iecels jaunu vadītāju?

3. a) Kādu svarīgu lēmumu pieņēma apustuļi pēc Jēzus pacelšanās debesīs? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

 ³ Nepilnas divas nedēļas vēlāk Jēzus mācekļi, iedziļinājušies Svētajos Rakstos un lūguši vadību Dievam, izraudzījās Matiju par divpadsmito apustuli Jūdas Iskariota vietā. (Ap. d. 1:15—26.) Kāpēc viņi vēlējās to darīt, un kāpēc tas bija svarīgi Jehovam? Tas bija svarīgi no organizatoriskā viedokļa. * Jēzus bija izvēlējies apustuļus ne tikai tādēļ, lai tie būtu kopā ar viņu kalpošanā, bet arī tādēļ, lai tie varētu uzņemties svarīgus pienākumus Dieva tautā. Kādi pienākumi bija jāpilda apustuļiem, un kā Jehova ar Jēzus starpniecību viņus bija sagatavojis to pildīšanai? Vai Dieva tauta mūsdienās tiek vadīta līdzīgā veidā? Ko nozīmē ”atcerēties savus vadītājus”, pie kuriem pieder arī ”uzticamais un gudrais kalps”? (Ebr. 13:7; Mat. 24:45.)

4. Kādus pienākumus Jeruzālemē pirmajā gadsimtā veica apustuļi un citi vecākie?

⁴ 33. gada Vasarsvētkos, kad tika izveidota kristiešu draudze, to sāka vadīt apustuļi. Toreiz ”Pēteris piecēlās līdz ar tiem vienpadsmit” un daudzu ebreju un prozelītu priekšā sāka runāt par to, kas ikvienam jādara, lai iegūtu glābšanu. (Ap. d. 2:14, 15.) Liels skaits viņa klausītāju kļuva ticīgi. Pēc tam jaunie kristieši ”iedziļinājās apustuļu mācībā”. (Ap. d. 2:42.) Apustuļi pārraudzīja draudzes līdzekļu izlietojumu. (Ap. d. 4:34, 35.) Viņi gādāja par Dieva kalpiem garīgā ziņā, kā redzams no viņu vārdiem: ”[Mēs] paši nodosimies lūgšanām un Dieva vārda mācīšanai.” (Ap. d. 6:4.) Apustuļi arī sūtīja pieredzējušus kristiešus uz citām vietām, lai veicinātu labās vēsts izplatīšanos. (Ap. d. 8:14, 15.) Pēc kāda laika šai vadošajai kristiešu grupai jeb padomei pievienojās citi ar garu svaidīti vecākie, un viņi kopā sniedza norādījumus visām draudzēm. (Ap. d. 15:2.)

5., 6. a) Kā vadošo padomi atbalstīja svētais gars? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kā vadošajai padomei palīdzēja eņģeļi? c) Kas liecināja, ka vadošā padome vienmēr ņēma vēra to, kas ir teikts Dieva Rakstos?

⁵ Kristieši pirmajā gadsimtā bija pārliecināti, ka vadošo padomi ar Jēzus starpniecību vada Dievs Jehova. Kas bija šīs pārliecības pamatā? Pirmkārt, vadošā padome saņēma svētā gara atbalstu. (Jāņa 16:13.) Pirmajā gadsimtā svēto garu saņēma visi kristieši, bet svētais gars īpaši palīdzēja vadošajai padomei — apustuļiem un citiem vecākajiem Jeruzālemē. Piemēram, 49. gadā svētais gars palīdzēja vadošajai padomei pieņemt lēmumu jautājumā par apgraizīšanu. Draudzes sekoja vadošās padomes norādījumiem un ”kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga”. (Ap. d. 16:4, 5.) Vadošās padomes vēstulē ietvertie norādījumi liecināja, ka šiem brāļiem piemīt Dieva gara augļi, tostarp mīlestība un ticība. (Ap. d. 15:11, 25—29; Gal. 5:22, 23.)

⁶ Otrkārt, vadošajai padomei palīdzēja eņģeļi. Pirms Kornēlija kristīšanās eņģelis tam bija licis ataicināt apustuli Pēteri. Pēteris ieradās un sludināja Kornēlijam un tā radiem, un pēc tam šie cilvēki saņēma svēto garu, lai gan Kornēlija nama vīrieši nemaz nebija apgraizīti. Kad to uzzināja pārējie apustuļi un citi brāļi, viņi, pakļaudamies Dieva gribai, labprāt  piekrita, ka kristiešu draudzē tiek uzņemti neapgraizīti cittautieši. (Ap. d. 11:13—18.) Turklāt eņģeļi aktīvi darbojās, lai vērstos plašumā labās vēsts sludināšana, ko pārraudzīja vadošā padome. (Ap. d. 5:19, 20.) Treškārt, vadošā padome it visā ņēma vērā to, kas ir teikts Dieva Rakstos. Gan tad, kad šie ar garu svaidītie brāļi risināja jautājumus, kas bija saistīti ar Dieva Rakstu mācībām, gan tad, kad deva organizatoriskus norādījumus, viņi vadījās pēc Rakstiem. (Ap. d. 1:20—22; 15:15—20.)

7. Kāpēc var apgalvot, ka agrīnos kristiešus vadīja Jēzus?

⁷ Agrīnajā kristiešu draudzē vadošā padome apzinājās savas varas robežas un par visas kristiešu draudzes vadītāju atzina Jēzu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dažus viņš [Kristus] ir devis par apustuļiem. [..] Visās lietās ar mīlestību augsim viņā, kas ir galva, — Kristū.” (Efes. 4:11, 15.) Mācekļi nedēvēja sevi kāda ievērojama apustuļa vārdā. Viņi ar prieku pieņēma, ka viņus ”pēc Dieva gribas nosauca par kristiešiem”. (Ap. d. 11:26.) Lai gan Pāvils atzina, ka ir svarīgi ”turēties pie tradīcijām” jeb apustuļu un citu draudzes vadītāju iedibinātas kārtības, kas bija saskaņā ar Bībeli, tomēr viņš piebilda: ”Bet es vēlos, lai jūs zinātu, ka ikviena vīrieša [arī ikviena vadošās padomes locekļa] galva ir Kristus.., bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Kor. 11:2, 3.) Bija skaidrs, ka draudzi no debesīm vada godā celtais Kristus Jēzus, kas pats pakļaujas Dievam Jehovam.

8., 9. Ko 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā paveica brālis Rasels?

⁸ 19. gadsimta beigu daļā Amerikas Savienotajās Valstīs Čārlzs Teizs Rasels un viņa līdzgaitnieki daudz darīja, lai atjaunotu patieso kristietību. Viņi vēlējās izplatīt Bībeles patiesību daudzās zemēs, tāpēc 1884. gadā tika nodibināta Ciānas Sargtorņa bukletu biedrība *, par kuras prezidentu kļuva brālis Rasels. Viņš bija dedzīgs Bībeles pētnieks, un viņš drosmīgi sludināja, ka tādas baznīcas mācības kā mācība par trīsvienību un dvēseles nemirstību nav patiesas. Viņš saprata, ka Kristus atgriešanās būs neredzama un ka ”tautām atvēlētie laiki” beigsies 1914. gadā. (Lūk. 21:24.) Brālis Rasels dāsni veltīja savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai darītu citiem zināmu Bībeles patiesību. Tajā svarīgajā vēstures posmā Jehova un draudzes galva Jēzus neapšaubāmi atbalstīja brāļa Rasela pūles.

⁹ Brālis Rasels nevēlējās, ka citi viņu godinātu. 1896. gadā viņš rakstīja: ”Mēs nevēlamies, lai cilvēki pret mums un mūsu sarakstītajiem darbiem izturētos ar īpašu goddevību; tāpat mēs negribam, lai mūs godātu par reverendiem vai rabīniem. Tāpat mēs nevēlamies, ka kaut kāda cilvēku grupa sauktos mūsu vārdā.” Vēlāk viņš teica: ”Tas nav kāda cilvēka darbs.”

10. a) Kad Jēzus iecēla ”uzticamo un gudro kalpu”? b) Pastāstiet, kā pamazām kļuva skaidrs, ka Vadošā padome nav tas pats, kas Sargtorņa biedrības valde!

¹⁰ 1919. gadā, trīs gadus pēc brāļa Rasela nāves, Jēzus iecēla ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas saimes ļaudīm ”sagādātu.. uzturu īstajā laikā”. (Mat. 24:45.) Jau tajos gados neliela grupa svaidīto brāļu Sargtorņa biedrības galvenajā pārvaldē, kas atradās Bruklinā (ASV, Ņujorka), gādāja garīgo uzturu Jēzus sekotājiem. Tiesa, vārdi ”vadošā  padome” mūsu literatūrā sāka parādīties tikai 20. gadsimta 40. gados, un tolaik tika uzskatīts, ka vadošo padomi veido Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības valdes locekļi. 1971. gadā kļuva skaidrs, ka Vadošā padome nav tas pats, kas Sargtorņa biedrība un tās valde, jo Sargtorņa biedrība ir tikai juridiska persona, nevis organizatoriska vienība, kas pilda Bībelē noteiktus pienākumus. Kopš tā laika Vadošajā padomē tika iekļauti arī tādi ar garu svaidīti brāļi, kas nebija Sargtorņa biedrības valdes locekļi. Pēdējos gadu desmitos Sargtorņa biedrības un citu mūsu juridiski reģistrēto organizāciju valdēs darbojas brāļi, kas pieder pie ”citām avīm”, līdz ar to Vadošā padome var veltīt vairāk laika tam, lai sniegtu garīgu vadību un pamācības. (Jāņa 10:16; Ap. d. 6:4.) 2013. gada 15. jūlija Sargtornī bija paskaidrots, ka ”uzticamais un gudrais kalps” ir neliela grupa svaidīto brāļu, kas darbojas Vadošajā padomē.

11. Kā darbojas Vadošā padome?

¹¹ Vadošās padomes lēmumi tiek pieņemti kolektīvi. Kā tas notiek? Ik nedēļu Vadošās padomes locekļi sanāk uz sapulci. Šīs regulārās sapulces palīdz Vadošās padomes locekļiem cieši sadarboties savā starpā un būt vienotiem. (Sal. Pam. 20:18.) Vadošās padomes sapulcēs priekšsēdētāja pienākumus katru gadu veic cits brālis, jo neviens Vadošās padomes loceklis netiek uzlūkots par svarīgāku. (1. Pēt. 5:1.) Tieši tāpat regulāri mainās brāļi, kas veic priekšsēdētāja pienākumus Vadošās padomes sešu komiteju sapulcēs. Neviens Vadošās padomes loceklis neuzskata sevi par pārējo brāļu vadītāju — katrs no viņiem atsevišķi uzskata sevi par piederīgu pie ”saimes ļaudīm”, kas saņem uzturu no uzticamā kalpa un tam pakļaujas.

12. Kādi jautājumi par uzticamo kalpu rodas, ņemot vērā, ka Vadošās padomes lēmumi nav Dieva iedvesmoti un nekļūdīgi?

¹² Vadošās padomes lēmumi nav Dieva iedvesmoti un nemaldīgi. Vadošā padome var kļūdīties, skaidrojot Bībeles mācības vai sniedzot organizatoriskus norādījumus. Publikācijā Pētīšanas palīgs Jehovas lieciniekiem pat ir ievietota sadaļa ”Jauni Bībeles mācību skaidrojumi” (pie tēmas ”Jehovas liecinieki”, aiz virsraksta ”Uzskati un mācības”). * Jēzus neteica, ka viņa ieceltais uzticamais kalps gādās nevainojamu garīgo uzturu. Kā tad lai noskaidro atbildi uz Jēzus jautājumu: ”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais kalps?” (Mat. 24:45.) Kas liecina, ka šo pienākumu pilda Vadošā padome? Pārdomāsim trīs faktorus. Tie ir tie paši, kas attiecās uz pirmā gadsimta vadošo padomi.

13. Kā Vadošajai padomei ir palīdzējis svētais gars?

¹³ Svētā gara palīdzība. Svētais gars Vadošajai padomei palīdz aizvien skaidrāk saprast Bībeles patiesību. Piemēram, padomājiet par precizētajiem Bībeles mācību skaidrojumiem. Bez šaubām, neviens cilvēks pats nebūtu spējis saprast un izskaidrot tādus ”Dieva dziļumus”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 2:10.) Vadošās padomes locekļi domā līdzīgi apustulim Pāvilam, kas rakstīja: ”Par to mēs runājam ne tādiem vārdiem, ko māca cilvēciska gudrība, bet tādiem, ko māca gars.” (1. Kor. 2:13.) Lai gan tik daudzus gadsimtus bija valdījusi atkrišana un garīgā  tumsa, sākot ar 1919. gadu, Bībeles sapratne ir uzlabojusies neticami strauji. To nevar izskaidrot citādi kā tikai ar svētā gara darbību.

14. Kā eņģeļi atbalsta Dieva kalpus, kā izriet no Atklāsmes 14:6, 7?

¹⁴ Eņģeļu palīdzība. Vadošā padome pārrauga labās vēsts sludināšanu visā pasaulē — milzīgu darbu, kurā ir iesaistīti vairāk nekā astoņi miljoni sludinātāju. Kāpēc sludināšana ir noritējusi tik sekmīgi un tajā ir gūti tik lieliski panākumi? Viens iemesls ir tāds, ka sludināšanu atbalsta eņģeļi. (Nolasīt Atklāsmes 14:6, 7.) Ir bijis ļoti daudz gadījumu, kad sludinātāji ir ieradušies pie cilvēkiem, kas tieši pirms tam ir lūguši palīdzību Dievam. * Kaut arī dažās valstīs mūsu brāļi un māsas sastopas ar niknām vajāšanām, sludināšana un mācekļu gatavošana aizvien vēršas plašumā, un tas ir iespējams, vienīgi pateicoties eņģeļu atbalstam.

15. Kā Vadošā padome atšķiras no baznīcu vadītājiem? Miniet piemēru.

¹⁵ Vadīšanās pēc Bībeles mācībām. (Nolasīt Jāņa 17:17.) Lūk, kāds piemērs. 1973. gada 1. jūnija Sargtornī bija teikts: ”Vai cilvēki, kas nav atmetuši paradumu lietot tabaku, drīkst kristīties? Balstoties uz Bībeli, jāsecina, ka šādi cilvēki nedrīkst kristīties.” Izmantojot vairākus  Bībeles pantus, Sargtornī bija paskaidrots, kāpēc draudzes loceklis, kas nepārstāj smēķēt, ir jāizslēdz no draudzes. (1. Kor. 5:7; 2. Kor. 7:1.) Žurnālā varēja lasīt: ”Pieņemot šo lēmumu, mēs neesam rīkojušies valdonīgi un patvaļīgi. Šis norādījums ir kategorisks tāpēc, ka tajā atspoguļojas skaidrās un nepārprotamās Dieva prasības, kas lasāmas viņa Rakstos.” Vai ir kāda cita reliģiska organizācija, kas tik cieši ir turējusies pie Bībeles arī tad, kad daļai tās locekļu Bībeles prasību ievērošana ir sagādājusi ievērojamas grūtības? Kādā pētījumā par reliģiju Amerikas Savienotajās Valstīs bija teikts: ”Kristīgo baznīcu vadītāji regulāri maina savas mācības, lai tās pieskaņotu populāriem uzskatiem un tādā veidā gūtu gan savas baznīcas locekļu, gan plašākas sabiedrības atbalstu.” Taču Vadošā padome savos lēmumos nevis pielāgojas sabiedrībā izplatītiem uzskatiem, bet balstās uz Bībeli. Līdz ar to ir skaidrs, no kurienes nāk vadība, ko mūsdienās saņem Dieva tauta.

16. Kāda ir viena iespēja, kā mēs varam ”atcerēties” brāļus no Vadošās padomes?

¹⁶ Nolasīt Ebrejiem 13:7. Viena no vārda ”atcerēties” nozīmēm ir ”pieminēt”. Tātad mēs varam savās lūgšanās pieminēt brāļus no Vadošās padomes un viņu pūles draudžu labā. (Efes. 6:18.) Viņi cītīgi gādā mums garīgo uzturu, pārrauga sludināšanu visā pasaulē un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu. Tā kā viņi tik daudz dara, rūpējoties par Dieva tautu, mums patiešām pastāvīgi jālūdz par viņiem.

17., 18. a) Kā mēs varam sadarboties ar Vadošo padomi? b) Ko mēs atbalstām, dedzīgi sludinot labo vēsti par Dieva valstību?

¹⁷ Protams, tikpat svarīgi ir, lai mēs vienmēr sekotu Vadošās padomes norādījumiem. Šie norādījumi ir lasāmi mūsu literatūrā, un mēs tos varam dzirdēt sapulcēs un kongresos. Turklāt Vadošā padome ieceļ rajona pārraugus, kas savukārt draudzēs ieceļ vecākos. Rajona pārraugi un vecākie ”atceras” Vadošo padomi, rūpīgi ievērojot viņiem sniegtos norādījumus. Ja mēs esam paklausīgi un padevīgi cilvēkiem, ar kuru starpniecību mūs vada Jēzus, draudzes galva, mēs apliecinām, ka cienām draudzes galvu. (Ebr. 13:17.)

¹⁸ Kā vēl mēs varam ”atcerēties” Vadošo padomi? Mēs varam ieguldīt savu laiku un spēku labās vēsts sludināšanā. Paturēsim prātā, ka Pāvils bija mudinājis kristiešus sekot savu vadītāju ticībai. Uzticamais kalps, dedzīgi veicinot labās vēsts izplatīšanu, ir apliecinājis izcilu ticību. Kristiešiem no citu avju vidus ir lieliska iespēja atbalstīt svaidītos brāļus šajā svarīgajā darbā. Ja mēs to darīsim, mums sagādās prieku apziņa, ka arī uz mums attieksies Jēzus vārdi: ”Ikreiz, kad jūs to esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs to esat darījuši man.” (Mat. 25:34—40.)

19. Kāpēc jūs esat apņēmušies sekot Jēzus vadībai?

¹⁹ Kad Jēzus devās uz debesīm, viņš nepameta savus sekotājus. (Mat. 28:20.) Viņš labi zināja, cik lielā mērā viņam pašam, kad viņš bija uz zemes, svētais gars, eņģeļi un Dieva Raksti palīdzēja vadīt mācekļus. Viņš ir nodrošinājis šādu palīdzību arī uzticamajam kalpam, kas ”seko Jēram, lai kurp tas ietu”. (Atkl. 14:4.) Tātad, ja mēs sekojam uzticamā kalpa vadībai, mēs sekojam Jēzus vadībai. Drīz viņš mūs ”vedīs pie dzīvības ūdens avotiem” un dāvās mums mūžīgu dzīvi. (Atkl. 7:14—17.) Tas nav pa spēkam nevienam vadītājam no cilvēku vidus!