Skip to content

Skip to table of contents

Ajuda “ema estranjeiru” atu “serbí Jeová ho haksolok”

Ajuda “ema estranjeiru” atu “serbí Jeová ho haksolok”

“Jeová proteje ema estranjeiru.”SALMO (MAZMUR) 146:9.

KNANANUK: 25, 3

1, 2. (a) Ita-nia irmaun-irmán balu hasoru terus hanesan saida deʼit? (b) Ita sei koʼalia kona-ba pergunta saida deʼit?

IRMAUN ida naran Lije hatete: “Bainhira funu komesa iha rai-Burundi, ami tuir hela reuniaun boot ida. Ami haree ema halai no tiru malu. Ami-nia inan-aman ho ami oan sira naʼin-11 halai ho sasán uitoan deʼit. Ami-nia uma laran halai namkari fahe malu. Balu konsege halai toʼo kampu refujiadu iha Malavi neʼebé dook ba kilómetru 1.600 liu.”

2 Ohin loron, mundu tomak iha ema millaun 65 liu mak tenke halai husi uma hodi sai refujiadu tanba funu ka ema fó terus ba sira. Tuir relatóriu ida, neʼe mak refujiadu neʼebé barak liu hotu. * Iha ema sira-neʼe nia leet, rihun ba rihun mak Testemuña ba Jeová. Barak mak lakon ona sira-nia família no lakon sasán hotu. Sira hasoru tan problema saida deʼit? Oinsá mak ita bele ajuda ita-nia irmaun-irmán sira serbí nafatin Jeová ho haksolok bainhira sira hasoru terus hanesan neʼe? (Salmo [Mazmur] 100:2) Oinsá mak ita bele haklaken ba refujiadu sira neʼebé seidauk hatene kona-ba Jeová?

REFUJIADU NIA MORIS

3. Tanbasá mak Jesus no ninia dixípulu sira tenke moris nuʼudar refujiadu?

3 Bainhira Jeová nia anju fó avizu ba José katak Liurai Herodes hakarak oho Jesus, nia lori Maria no Jesus halai ba rai-Ejitu no hela iha neʼebá nuʼudar refujiadu toʼo Herodes mate. (Mateus 2:13, 14, 19-21) Iha tempu ida, tanba ema fó terus, Jesus nia dixípulu sira presiza halai “namkari ba área Judeia no Samaria nian”. (Apóstolu 8:1) Jesus hatene katak iha futuru ninia dixípulu sira sei halai husi uma, tan neʼe nia dehan ba sira: “Kuandu ema fó-terus ba imi iha sidade ida, halai ba sidade seluk.” (Mateus 10:23) Halai husik hela uma no bá fali fatin seluk mak laʼós buat neʼebé fasil!

4, 5. (a) Ema refujiadu neʼebé halai hasoru perigu saida iha dalan? (b) Iha kampu refujiadu sira mós hasoru perigu saida?

4 Ema sira neʼebé halai ka moris iha kampu refujiadu, sira hasoru perigu oioin. Lije nia alin ida naran Gad hatete: “Ami laʼo ba semana balu no haree mate-isin atus ba atus. Iha tempu neʼebá, haʼu foin tinan 12. Haʼu-nia ain rua bubu loos, tan neʼe haʼu dehan ba sira seluk atu husik deʼit haʼu no bá deʼit. Maibé haʼu-nia apá koʼus haʼu tanba nia lakohi soe hela haʼu atu soldadu kaer haʼu. Loron-loron ami presiza buka dalan atu moris, ami halo orasaun ba Jeová no tau fiar deʼit ba nia. Dala ruma ami han deʼit haas neʼebé ami kuʼu iha dalan.”Filipe 4:12, 13.

5 Lije nia família balu moris iha kampu refujiadu Nasoins Unidus nian ba tinan barak. Maibé neʼe mós lori perigu ba sira-nia moris. Ohin loron, Lije serbí nuʼudar katuas área no nia hatete: “Ema barak laiha serbisu. Sira tuur konta deʼit ema nia vida, lanu, joga, naʼok, no moris ho hahalok la morál.” Testemuña sira tenkesér preokupa ho serbisu iha kongregasaun hodi proteje sira-nia an husi hahalok aat sira-neʼe. (Ebreu 6:11, 12; 10:24, 25) Sira uza sira-nia tempu ho matenek hodi bele hamriik metin iha lia-loos. Balu foti serbisu pioneiru. Sira sempre fó-hanoin ba sira-nia an katak loron ida sira sei sai husi kampu refujiadu, hanesan ema Izraél sira sai husi rai-fuik maran. Fó hanoin beibeik ba sira-nia an hanesan neʼe ajuda sira atu iha hanoin neʼebé pozitivu.2 Korinto 4:18.

HATUDU DOMIN BA REFUJIADU SIRA

6, 7. (a) “Maromak nia domin” tenke book ita atu hatudu hahalok saida ba ita-nia irmaun-irmán sira? (b) Konta toʼok esperiénsia ida.

6 Ita tenke husik “Maromak nia domin” book ita atu hatudu domin ba ita-nia irmaun-irmán sira, liuliu bainhira sira hasoru susar no terus. (Lee 1 João 3:17, 18.) Bainhira rai-hamlaha iha apóstolu sira-nia tempu, kongregasaun mak arranja ai-han ba ema kristaun iha Judeia hodi ajuda sira. (Apóstolu 11:28, 29) Apóstolu Paulo no Pedro mós fó laran-manas ba ema kristaun atu hatudu laran-luak ba malu. (Roma 12:13; 1 Pedro 4:9) Se ita hatudu laran-diʼak ba irmaun-irmán sira neʼebé mai vizita ita husi rai seluk, sá tan ho sira neʼebé moris iha perigu laran ka sira neʼebé ema fó terus tanba sira-nia fiar! *Lee Provérbios (Amsal) 3:27. *

7 Foin daudauk iha rai-Ukránia parte leste, Testemuña ba Jeová atus ba atus presiza halai tanba funu no ema fó terus sira. Triste tebes tanba balu lakon sira-nia moris. Maibé irmaun-irmán sira iha rai-Ukránia nia parte seluk no iha rai-Rúsia simu ita-nia irmaun-irmán sira neʼebé konsege halai. No tanba irmaun-irmán sira husi Ukránia no Rúsia kaer metin ba sira-nia pozisaun neutrál hodi la mete ba buat polítiku nian, sira kontinua deʼit “haklaken liafuan diʼak” ho badinas.João 15:19; Apóstolu 8:4.

AJUDA HAMETIN REFUJIADU SIRA-NIA FIAR

8, 9. (a) Susar saida deʼit mak refujiadu sira hasoru iha nasaun foun? (b) Tanbasá mak ita tenke hatudu pasiénsia bainhira ajuda sira?

8 Refujiadu balu tenkesér halai ba fatin seluk iha sira-nia rai rasik, maibé barak mak presiza halai ba nasaun seluk. Karik governu sei fó hahán, roupa, no fatin ba sira atu hela, maibé sira hasoru nafatin susar balu. Porezemplu, karik sira la toman ho hahán husi fatin foun neʼe. Refujiadu balu mai husi rai neʼebé manas, karik sira la hatene roupa saida mak diʼak atu hatais iha fatin neʼebé malirin. Balu tan karik presiza aprende oinsá atu uza sasán modernu iha uma laran.

9 Governu balu halaʼo programa atu ajuda refujiadu sira oinsá bele moris iha nasaun neʼebé foun. Maibé liutiha fulan balu, refujiadu sira mak presiza tau matan ba sira-nia an rasik. Neʼe mós bele lori susar tanba sira presiza aprende buat barak iha tempu badak deʼit. Sira tenke aprende língua foun, kostume foun, no lei foun kona-ba eskola, fó dixiplina ba oan no selu impostu. Tan neʼe, ita tenke hatudu pasiénsia no respeitu ba irmaun-irmán sira neʼebé hasoru daudauk susar sira-neʼe.Filipe 2:3, 4.

10. Oinsá mak ita bele hametin irmaun-irmán refujiadu sira-nia fiar bainhira sira foin toʼo iha ita-nia rai? (Haree foto iha pájina 3.)

10 Dala ruma ema-boot sira husi governu halo susar ba ita-nia irmaun-irmán refujiadu sira atu ransu ho kongregasaun. Organizasaun balu husi governu fó ameasa ba irmaun-irmán sira-neʼe atu la fó tan ajuda ba sira se sira la halo tuir. Porezemplu, karik sira sei hatete ba irmaun-irmán refujiadu sira katak, sira la bele hela iha rai neʼe se sira lakohi simu serbisu neʼebé sei hanetik sira atu tuir ita-nia reuniaun. Balu simu deʼit serbisu sira-neʼe tanba sira taʼuk no sente la iha kbiit. Tan neʼe importante tebes atu bá hasoru kedas ita-nia irmaun-irmán neʼebé refujiadu bainhira sira foin toʼo iha ita-nia rai. Sira presiza haree katak ita hanoin tebes sira. Se ita mak hatudu laran-diʼak hanesan neʼe hodi ajuda sira, neʼe bele hametin sira-nia fiar.Provérbios (Amsal) 12:25; 17:17.

AJUDA NEʼEBÉ REFUJIADU SIRA PRESIZA

11. (a) Foufoun refujiadu sira presiza saida deʼit? (b) Iha dalan saida mak refujiadu sira hatudu katak sira agradese ba ajuda neʼebé sira simu?

11 Foufoun, karik ita presiza fó hahán, roupa, ka sasán ruma atu ajuda sira. * Buat kiʼik deʼit hanesan gravata mós iha folin-boot tebes. Irmaun-irmán refujiadu sira mós hatene katak sira la bele manda ema seluk atu fó sasán ba sira, sira tenke hatudu agradese ba ajuda neʼebé sira simu. Irmaun-irmán refujiadu sira-nia hahalok hanesan neʼe halo ema neʼebé ajuda sira mós sente kontente tebes. Maibé refujiadu sira tenke rekoñese katak ikusmai sira mak presiza tau matan ba sira-nia an rasik. Se sira mak hein deʼit ba ema seluk nia ajuda, neʼe bele hatún sira-nia dignidade no estraga sira-nia relasaun diʼak ho irmaun-irmán seluk. (2 Tesalónika 3:7-10) Maski nuneʼe, refujiadu sira presiza nafatin ita hotu nia ajuda.

Oinsá mak ita bele ajuda irmaun-irmán refujiadu sira? (Haree parágrafu 11-13)

12, 13. (a) Iha dalan saida mak ita bele ajuda refujiadu sira? (b) Fó toʼok ezemplu ida.

12 Ita la presiza uza osan barak atu fó ajuda refujiadu sira. Buat neʼebé sira presiza liu mak ita-nia tempu no domin. Porezemplu, karik ita bele ajuda sira oinsá atu uza transportasaun públiku ka iha neʼebé atu hola hahán diʼak neʼebé baratu. Karik ita mós bele ajuda sira oinsá atu hetan ekipamentu ruma hanesan mákina suku roupa hodi sira bele uza atu buka osan. Importante liu mak ajuda sira atu sai parte ida ba kongregasaun. Se bele, tula sira ba reuniaun. Ita mós bele esplika ba sira kona-ba dalan atu haklaken ba ema iha fatin foun neʼe, no haklaken hamutuk ho sira.

13 Iha kongregasaun ida, sira simu refujiadu joven naʼin-haat, no irmaun katuas ida-idak fó ajuda ba sira. Katuas sira hanorin joven sira-neʼe aprende lori karreta, uza komputadór, no oinsá atu buka serbisu. Sira mós hanorin joven sira-neʼe oinsá atu fahe tempu didiʼak hodi bele tau uluk Jeová iha sira-nia moris. (Galásia 6:10) Lakleur, joven naʼin-haat neʼe foti pioneiru. Tanba katuas sira-nia ajuda no joven sira rasik nia hakaʼas-an hodi serbí Jeová mak ikusmai sira laʼo ba oin iha lia-loos no la sai parte ba Satanás nia mundu aat neʼe.

14. (a) Tentasaun saida mak refujiadu sira presiza kuidadu? (b) Fó toʼok ezemplu ida.

14 Ita hotu, inklui irmaun-irmán refujiadu sira, presiza hasees an hodi la monu ba tentasaun atu buka uluk rikusoin. * Lije no ninia maun-alin sira sei hanoin-hetan iha tempu neʼebé sira halai, sira-nia apá hanorin sira lisaun importante ida kona-ba fiar. Sira dehan: “Iha dalan, apá soe sasán ida-idak neʼebé ami la presiza. Ikusmai nia foti pasta mamuk neʼe no koʼalia ho oin-midar hodi dehan: ‘Imi haree ka lae, neʼe deʼit mak buat neʼebé ita presiza!’”Lee 1 Timóteo 6:8.

BUAT NEʼEBÉ REFUJIADU SIRA PRESIZA LIU HOTU

15, 16. Oinsá mak ita bele ajuda refujiadu liuhusi (a) hametin sira-nia fiar? (b) fó kmaan ba sira?

15 Refujiadu sira-nia presiza laʼós kona-ba ai-han no roupa deʼit, sira mós presiza rona kona-ba liafuan neʼebé bele fó kmaan ba sira husi ema no husi eskritura. (Mateus 4:4) Katuas sira bele ajuda buka ita-nia livru sira kona-ba Bíblia iha refujiadu sira-nia língua ka ajuda buka irmaun-irmán sira neʼebé koʼalia sira-nia lian. Ajuda hanesan neʼe importante tebes tanba bainhira refujiadu sira halai, sira husik buat barak. Sira husik sira-nia família, komunidade, no kongregasaun. Sira presiza sente katak Jeová no irmaun-irmán sira hadomi nafatin sira. Selae, sira bele buka fali ajuda husi ema seluk neʼebé mai husi sira-nia rai maibé la adora Jeová. (1 Korinto 15:33) Se ita mak ajuda sira atu sai parte ida ba kongregasaun, tuir loloos ita serbisu hamutuk ho Jeová atu proteje “ema estranjeiru” sira.Salmo (Mazmur) 146:9.

16 Bainhira ema neʼebé fó terus ba Jesus nia família ukun daudauk iha tempu neʼebá, neʼe hanetik sira atu bele fila fali ba sira-nia rai ba tempu uitoan. Hanesan neʼe mós tanba razaun sira-neʼe mak ohin loron refujiadu sira la bele fila fali ba sira-nia rai. Maibé balu lakohi duni atu fila ba sira-nia rai. Lije hatete katak inan-aman barak neʼebé haree ona ema estraga sira-nia oan-feto no oho sira-nia família, sira lakohi lori sira-nia oan fila fali ba fatin sira-neʼe. Tan neʼe mak hahalok “hanoin malu, hadomi malu nuʼudar maun-alin, hatudu laran-sadiʼa no haraik-an” bele ajuda ita-nia irmaun-irmán sira-neʼe. (1 Pedro 3:8) Refujiadu balu tanba uluk ema fó terus ba sira, neʼe halo sira hasees an husi ema seluk, no karik sira mós sente moe atu konta fali terus neʼebé sira hasoru ona, liuliu iha oan sira-nia oin. Tan neʼe, husu ba ita-nia an, ‘Se haʼu mak hasoru situasaun hanesan neʼe, haʼu hakarak ema seluk atu halo saida ba haʼu?’Mateus 7:12.

HAKLAKEN BA REFUJIADU SIRA NEʼEBÉ LAʼÓS TESTEMUÑA

17. Oinsá mak serbisu haklaken lori kmaan ba refujiadu sira?

17 Ohin loron, refujiadu barak mak mai husi rai neʼebé governu hanetik ita-nia serbisu haklaken. No iha refujiadu rihun ba rihun nunka rona kona-ba ita-nia haklaken. Maibé ita agradese ba irmaun-irmán sira-nia haklaken ho badinas mak ema sira-neʼe rona daudauk “liafuan kona-ba Maromak nia Ukun”. (Mateus 13:19, 23) Refujiadu barak neʼebé hasoru susar hanesan “naha todan”, sira hetan daudauk kmaan husi ita-nia reuniaun no sira rekoñese katak, ‘Maromak iha duni ita-nia leet’.Mateus 11:28-30; 1 Korinto 14:25.

18, 19. Oinsá mak ita bele hatudu matenek bainhira haklaken ba refujiadu sira?

18 Bainhira ita haklaken ba ema refujiadu, ita presiza hatudu matenek no matan-moris. (Mateus 10:16; Provérbios [Amsal] 22:3) Ita presiza rona ho pasiénsia ba sira, maibé kuidadu atu la koʼalia kona-ba polítiku. Ita tenkesér halo tuir matadalan husi ita-nia sukursál no mós halo tuir autoridade hodi la tau ita-nia an ka ema seluk iha perigu. Tanba refujiadu sira mai husi rai oioin, tan neʼe ita presiza buka-hatene no hatudu respeitu ba sira ida-idak nia relijiaun no kultura. Porezemplu, iha nasaun balu feto sira tenkesér hatais ho respeitu tebes. Tan neʼe bainhira ita haklaken ba sira, diʼak atu hatais iha dalan neʼebé la halo sira sidi.

19 Ita hakarak ajuda ema neʼebé hasoru daudauk terus, inklui mós ema neʼebé la adora Jeová. Se ita halo nuneʼe, ita hatudu katak ita banati-tuir ezemplu furak husi ema Samaria neʼebé Jesus temi iha ninia ai-knanoik. (Lucas 10:33-37) Dalan diʼak liu hotu atu ajuda ema mak hanorin lia-loos ba sira. Irmaun katuas ida neʼebé haklaken dala barak ona ba ema refujiadu hatete katak, diʼak atu fó-hatene kedas ba sira katak ita mak Testemuña ba Jeová. Importante mós atu fó-hatene ba sira katak ita-nia objetivu mak atu ajuda sira komprende kona-ba esperansa furak neʼebé temi iha Bíblia duké fó sasán ba sira.

REZULTADU NEʼEBÉ LORI HAKSOLOK

20, 21. (a) Hatudu domin kristaun ba ema refujiadu sei lori rezultadu saida? (b) Ita sei koʼalia kona-ba saida iha lisaun tuirmai?

20 Se ita hatudu domin kristaun ba “ema estranjeiru”, neʼe sei lori rezultadu neʼebé diʼak. Ezemplu ida mak kona-ba irmán ida naran Alganesh. Bainhira ninia laʼen mate, nia tenke halai husi rai-Eritreia ho oan naʼin-neen tanba ema fó terus. Nia ho ninia oan presiza laʼo liu rai-maran ba loron ualu. Ikusmai sira toʼo iha rai-Sudaun, maibé sira hotu kole tebes. Nia dehan: “Irmaun sira iha neʼebá haree ami hanesan família, sira fó hahán ba ami, roupa, hela-fatin, no osan atu saʼe karreta. Sé mak hakarak simu estranjeiru ba sira-nia uma tan deʼit sira adora Maromak neʼebé hanesan? Só Testemuña ba Jeová deʼit!”Lee João 13:35.

21 Oinsá ho oan sira neʼebé halai hamutuk ho inan-aman? Iha lisaun tuirmai, ita sei haree oinsá mak ita hotu bele ajuda família sira-neʼe atu serbí Jeová ho haksolok.

^ par. 2 Iha lisaun neʼe, ita sei uza liafuan “refujiadu” atu refere ba ema neʼebé halai husi uma tanba funu, ema fó terus, ka hasoru dezastre naturais ruma. Karik sira presiza halai ba nasaun seluk ka halai ba fatin seluk iha sira-nia rai rasik. Relatóriu husi UNHCR (United Nations High Commissioner for Refugees) hatete katak iha mundu tomak, ema ida husi naʼin-113 mak halai ona husi sira-nia uma.

^ par. 6 Haree informasaun ho títulu, “Hatudu laran-diʼak ba ema estranjeiru” husi Livru Haklaken Outubru 2016, pájina 8-12.

^ par. 6 Provérbios 3:27 Keta tahan netik buat diʼak ba ema neʼebé ó tenke fó ajuda se ó iha kbiit atu halo ida-neʼe.

^ par. 11 Bainhira refujiadu sira toʼo tiha iha rai ida, katuas kongregasaun sira tenkesér halo tuir kedas matadalan husi livru Organizados para Fazer a Vontade de Jeová, kapítulu 8, parágrafu 30. Katuas sira bele hakerek ba sira-nia sukursál rasik liuhusi jw.org se hakarak kontaktu refujiadu sira-nia kongregasaun husi rai neʼebé sira halai. Iha tempu neʼebé hanesan, katuas sira bele uza matenek hodi husu refujiadu kona-ba ninia kongregasaun ka serbisu haklaken atu hatene loloos ninia relasaun ho Jeová.

^ par. 14 Haree informasaun ho títulu, “Ema ida la bele sai atan ba naʼi-ulun rua” no “Sai aten-brani tanba Jeová mak ó-nia ajuda-naʼin!” husi Livru Haklaken 15 Abríl 2014, pájina 17-26.