1., 2. a) Kādā situācijā bieži vien nonāk imigrantu bērni? b) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

”KAD es biju mazs, mājās un draudzē es runāju savā dzimtajā valodā,” stāstīja kāds brālis, vārdā Džošua, kas auga imigrantu ģimenē. ”Bet, kad sāku iet skolā, es ikdienā aizvien vairāk sāku lietot vietējo valodu. Pāris gadu laikā es jau biju pārgājis uz to pilnībā. Es vairs nesapratu, kas tiek runāts sapulcēs, un vairs nejutos piederīgs savu vecāku kultūrai.” Daudzi bērni un jaunieši ir līdzīgā situācijā.

² Mūsdienās vairāk nekā 240 miljoni cilvēku nedzīvo savā dzimtajā zemē. Kā mūsu ticības biedri, kas ir pārcēlušies uz citu zemi, var veicināt savu bērnu garīgo izaugsmi, lai tie ”staigātu patiesībā”? (3. Jāņa 4.) Kā šajā ziņā viņiem var palīdzēt draudzes locekļi?

3., 4. a) Kā vecāki var rādīt bērniem labu priekšzīmi? b) Kas vecākiem nebūtu jāgaida no bērniem?

³ Vecāki, ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni stingri nostātos uz patiesības ceļa, jums jāpatur prātā, ka jūsu priekšzīmei ir ārkārtīgi  liela nozīme. Ja bērni redz, ka jūs ”tiecaties vispirms pēc valstības”, arī viņi iemācās paļauties uz Jehovu un viņos veidojas pārliecība, ka Jehova gādās par viņiem. (Mat. 6:33, 34.) Nekad neupurējiet garīgas intereses par labu materiālistiskiem mērķiem! Tieši otrādi, esiet gatavi upurēt materiālu izdevīgumu par labu kalpošanai Jehovam. Dzīvojiet pieticīgi un centieties izvairīties no parādiem. Tiecieties pēc ”mantas debesīs”, proti, pēc Jehovas labvēlības, nevis pēc bagātības vai ”cilvēku atzinības”. (Nolasīt Marka 10:21, 22; Jāņa 12:43.)

⁴ Nepieļaujiet, ka jums trūktu laika, ko pavadīt ar bērniem. Paudiet viņiem savu prieku un lepnumu, ja viņi izlemj tiekties pēc garīgiem mērķiem, nevis pēc ievērojama stāvokļa sabiedrībā vai pēc turības. Nepārņemiet pasaulē izplatīto uzskatu, ka bērniem ir jānodrošina vecākiem bezrūpīga dzīve, un neradiet bērniem iespaidu, ka jūs no viņiem kaut ko tādu gaidītu. Bībelē ir rakstīts: ”Bērnu pienākums taču nav krāt mantu vecākiem — vecāki ir tie, kas krāj bērniem.” (2. Kor. 12:14.)

5. Kāpēc vecākiem jārunā ar bērniem par Jehovu?

⁵ Kā jau bija pravietots, Jehovas organizācijai pievienojas daudz cilvēku ”no dažādām tautām un valodām”. (Cak. 8:23.) Bet, ja ģimenē ir izveidojusies tāda situācija, ka bērni labi neprot valodu, kurā runā vecāki, tad vecākiem nav viegli mācīt viņiem Bībeles patiesību. Tomēr vecākiem ir jāatceras: no visiem, kam viņi māca patiesību, viņu bērni ir paši svarīgākie Bībeles skolnieki, un no tā, vai bērni iepazīs Jehovu, ir atkarīgs, vai tie dzīvos mūžīgi. (Jāņa 17:3.) Lai bērni apgūtu visu, ko māca Jehova, vecākiem par to jārunā ikvienā piemērotā brīdī. (Nolasīt 5. Mozus 6:6, 7.)

6. Ko gūst imigrantu bērni, apgūdami savu vecāku valodu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁶ Dzīvesvietā runāto valodu bērni parasti iemācās saskarsmē ar skolas biedriem un citiem cilvēkiem, savukārt valodu, kādā runā vecāki, bērni galvenokārt iemācās, bieži sarunājoties ar viņiem viņu valodā. Ja bērni prot savu vecāku valodu, tad starp viņiem un vecākiem ir iespējama atklāta domu apmaiņa. Turklāt tiem bērniem, kas prot vairāk nekā vienu valodu, labāk attīstās domāšana un sociālās iemaņas. Viņiem var arī rasties dažādas jaunas iespējas kalpošanā. ”Kalpot svešvalodas draudzē ir patiešām aizraujoši,” atzīst kāda kristiete, vārdā Kerolaina, kas ir augusi imigrantu ģimenē. ”Ir tik laba sajūta, ka vari atbalstīt tādu draudzi, kur jo sevišķi ir vajadzīgi sludinātāji.”

7. Ko vecāki var darīt, ja starp viņiem un bērnu pastāv valodas barjera?

⁷ Kad iebraucēju bērni asimilējas vietējā kultūrā un sabiedrībā, daļa no viņiem vairs nevēlas vai pat nespēj sarunāties ar vecākiem savā dzimtajā valodā. Būtu labi, ja tādā gadījumā vecāki censtos kaut nedaudz apgūt vietējo valodu. Ja vecāki spēs saprast bērnu sarunas un varēs sekot līdzi to izklaidei un mācībām, kā arī bez tulka palīdzības sazināties ar bērnu skolotājiem, viņiem būs vieglāk audzināt bērnus par kristiešiem. Nav noliedzams, ka jaunas valodas mācīšanās prasa laiku un pūles, turklāt tam ir vajadzīga arī pazemība. Bet, piemēram, vai tad, ja jūsu bērns kļūtu nedzirdīgs, jūs necenstos iemācīties zīmju valodu, lai varētu sarunāties ar bērnu? Tieši tāpat vecākiem būtu jārīkojas tad, ja viņu bērns labāk saprot nevis dzimto, bet kādu citu valodu. *

8. Kā vecāki, kam ir grūti apgūt bērnu jauno valodu, var palīdzēt bērniem tuvoties Jehovam?

⁸ Jāatzīst, ka dažās iebraucēju ģimenēs  vecākiem ir ļoti grūti iemācīties tekoši runāt bērnu jaunajā valodā. Tas var apgrūtināt vecāku uzdevumu mācīt bērnus tā, lai bērniem būtu dziļas zināšanas par ”svētajiem rakstiem”. (2. Tim. 3:15.) Tomēr arī tādā situācijā vecāki noteikti spēj palīdzēt bērniem iepazīt un iemīlēt Jehovu. Kāds draudzes vecākais, vārdā Šens, atceras: ”Māte mūs audzināja viena pati. Viņa diezgan slikti saprata vietējo valodu, kas mums, bērniem, bija kļuvusi par galveno saziņas valodu, savukārt manas māsas un es ne visai labi runājām mūsu dzimtajā valodā. Taču, kad mēs redzējām mammu lasām Bībeli un lūdzam Dievu un ievērojām, cik ļoti viņa cenšas, lai mūsu ģimenē ik nedēļu notiktu saturīgas Bībeles nodarbības, mēs sapratām, ka iepazīt Jehovu ir bezgala svarīgi.”

9. Ko var darīt vecāki, ja bērniem jāmācās par Jehovu divās valodās?

⁹ Daļai bērnu ir jāmācās par Jehovu divās valodās — dzimtajā un tajā, kurā viņi runā skolā. Tāpēc vecāki izmanto mūsu organizācijas literatūru, audioierakstus un videofilmas abās valodās. Ir skaidrs, ka imigrantu ģimenēs vecākiem ir jāveltī daudz laika un pūļu, lai palīdzētu bērniem izveidot ciešas attiecības ar Jehovu.

10. a) Kam ir jāpieņem lēmums, pie kādas valodas draudzes ģimenei būtu jāpieder? b) Kas vīram jādara, pirms viņš pieņem lēmumu?

¹⁰ Reizēm Jehovas liecinieki, kas ir iebraukuši no citas zemes, dzīvo tālu no citiem Jehovas lieciniekiem, kas runā tajā pašā valodā. Tad viņiem ir jāpievienojas vietējās valodas draudzei. (Ps. 146:9, LB-65r.) Bet, ja tuvumā atrodas arī draudze, kuras sapulces notiek viņu dzimtajā valodā, rodas jautājums: pie kuras draudzes iebraucēju ģimenei piederēt? Šo lēmumu ģimenē pieņem vīrs pēc tam, kad visu ir rūpīgi pārdomājis, lūdzis Jehovu un apspriedies ar sievu un bērniem. (1. Kor. 11:3.) Kādi faktori viņam jāņem vērā, un kādi Bībeles principi jāpārdomā? Apskatīsim dažus no tiem.

11., 12. a) No kā lielā mērā ir atkarīgs tas, cik daudz bērns iemācās sapulcēs? b) Kāpēc daži bērni vairs nevēlas runāt vecāku valodā?

¹¹ Vecākiem reālistiski jāizvērtē bērnu vajadzības. Protams, lai bērns labi saprastu Bībeles patiesību, nepietiek tikai ar tām dažām stundām, ko viņš ik nedēļu pavada sapulcēs. Taču jāņem vērā, ka sapulcēs, kas notiek bērnam viegli saprotamā valodā, viņš daudz ko iemācās, tikai klausoties vien, — un bieži iemācās vairāk, nekā vecākiem šķiet. Bet, ja ģimene apmeklē sapulces, kas notiek valodā, kuru bērns zina slikti, viņš diezin vai gūs no sapulcēm lielu labumu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 14:9, 11.) Turklāt, ļoti iespējams, bērnam pieaugot, viņa dzimtā valoda nebūs tā, kurā viņš domās un kura saviļņos viņa sirdi. Reizēm bērni ir iemācījušies savā dzimtajā valodā atbildēt sapulcēs un uzstāties ar runām vai uzdevumiem, tomēr viņi varbūt saka tikai iegaumētas frāzes, nevis vārdus, kas nāk no sirds.

¹² Valoda patiešām spēcīgi ietekmē to, kas notiek bērna sirdī, kā bija redzams gadījumā ar raksta sākumā minēto Džošuu. Viņa māsa Estere secināja: ”Mazu bērnu uztverē vecāku valoda, kultūra un ticība savā starpā ir cieši saistītas.” Ja bērni vairs nejūtas piederīgi vecāku kultūrai, viņi, iespējams, vairs nevēlas runāt vecāku valodā un zaudē interesi par vecāku ticību. Kas būtu jādara vecākiem?

13., 14. a) Kāpēc kāda imigrantu ģimene izlēma pārcelties uz vietējās valodas draudzi? b) Ko vecāki šajā ģimenē darīja, lai paši paliktu garīgi stipri?

¹³ Kristīgi vecāki bērnu vajadzības uzskata par svarīgākām nekā savējās. (1. Kor. 10:24.) Džošuas un Esteres tēvs Semjuels  stāstīja: ”Mēs ar sievu vērojām, kurā valodā bērniem ir vieglāk apgūt Bībeles patiesību, un lūdzām Dievam gudrību. Mēs sapratām, ka tas, kas būtu labāk bērniem, no mums prasīs papildu pūles. Bet, kad redzējām, ka no sapulcēm mūsu valodā bērni maz ko gūst, mēs izlēmām pāriet uz vietējās valodas draudzi. Mēs regulāri kopā apmeklējām sapulces un sludinājām, tāpat aicinājām ciemos brāļus un māsas no draudzes, kā arī kopā ar tiem devāmies ekskursijās. Tas viss bērniem palīdzēja iepazīt kā ticības biedrus, tā Jehovu. Viņi sāka uztvert Jehovu kā savu Tēvu un izveidoja draudzību ar viņu. Tas, mūsuprāt, bija svarīgāk nekā panākt, lai bērni tekoši runātu mūsu dzimtajā valodā.”

¹⁴ Semjuels piebilda: ”Lai mēs ar sievu paliktu garīgi stipri, mēs abi gājām arī uz sapulcēm mūsu valodā. Protams, mums katra nedēļa bija ļoti aizņemta, un mēs pastāvīgi bijām noguruši. Bet Jehova svētīja mūsu pūles un uzupurēšanos. Tagad mūsu trīs bērni ir pilnas slodzes kalpotāji.”

15. Kāpēc kāda māsa, vārdā Kristīna, izlēma piederēt pie vietējās valodas draudzes?

¹⁵ Kad bērni ir pieauguši, viņi, iespējams, secina, ka viņiem būtu labāk piederēt pie draudzes, kuras sapulces notiek nevis viņu vecāku valodā, bet gan tajā, kādā viņi mācījušies skolā. Vecākiem tādā gadījumā nebūtu jānospriež, ka bērni viņus vairs nemīl. ”Es pratu savu dzimto valodu sarunvalodas līmenī, bet sapulcē lietotā valoda man bija krietni par sarežģītu,” atcerējās kāda māsa, vārdā Kristīna. ”Reiz 12 gadu vecumā es apmeklēju kongresu tajā valodā, kādā es mācījos skolā. Es pirmo reizi mūžā aptvēru, ka tas, ko es mācos no Bībeles, ir patiesība. Kad es sāku lūgt Dievu tajā valodā, kurā runāju skolā, mana garīgā izaugsme kļuva straujāka. Es beidzot varēju brīvi stāstīt Jehovam visu, kas man bija uz sirds!” (Ap. d. 2:11, 41.) Sasniegusi pilngadību, Kristīna aprunājās ar vecākiem un izlēma sākt apmeklēt sapulces, kas notiek vietējā valodā. Viņa teica: ”Kad es mācījos par Jehovu man labi saprotamā valodā, zināšanas ietekmēja manu sirdi un rosināja rīkoties.” Jau pēc neilga laika Kristīna kļuva par pionieri.

16. Kāpēc kāda māsa, vārdā Nadja, ir priecīga, ka palika dzimtās valodas draudzē?

¹⁶ Tiem jauniešiem, kas gribētu piederēt pie vietējās valodas draudzes, būtu rūpīgi jāizvērtē, kāpēc viņi to vēlas. Vai tas jums, jaunieši, palīdzēs tuvoties Jehovam? (Jēk. 4:8.) Vai arī jūs cerat, ka, apmeklējot citas draudzes sapulces, jums būs lielāka brīvība un būs mazāk jāpūlas? Kāda māsa, vārdā Nadja, kas tagad kalpo Bētelē, atceras: ”Pusaudžu vecumā manas māsas, brālis un es gribējām pāriet uz vietējās valodas draudzi.” Tomēr viņu vecāki zināja, ka tas nenāks par labu viņu bērnu garīgajai izaugsmei. ”Tagad mēs esam pateicīgi vecākiem, ka viņi mums cītīgi mācīja dzimto valodu un ka mēs palikām savā draudzē. Tas ir bagātinājis mūsu dzīves pieredzi un devis daudz iespēju palīdzēt citiem iepazīt Jehovu.”

17. a) Kam Jehova ir uzdevis audzināt bērnus? b) Pie kā vecāki var griezties pēc palīdzības, lai veicinātu bērnu garīgo izaugsmi?

¹⁷ Uzdevumu audzināt bērnus un mācīt tiem Bībeles patiesību Jehova ir uzticējis vecākiem, nevis vecvecākiem vai kādiem citiem cilvēkiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 1:8; 31:10, 27, 28.) Bet, ja vecākiem valodas barjeras dēļ ir grūti mācīt bērniem Bībeli, viņi var lūgt citu draudzes locekļu palīdzību. Tas nenozīmē, ka  vecāki savus pienākumus pārliek uz citu pleciem, — lūdzot palīdzību citiem, viņi var vēl labāk veikt savu pienākumu ”audzināt un pamācīt” bērnus ”tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:4.) Piemēram, viņi draudzes vecākajiem var lūgt padomus, kā labāk organizēt ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, un palīdzību, lai viņi saviem bērniem varētu atrast labus draugus.

18., 19. a) Kā garīgi noskaņoti brāļi un māsas var palīdzēt jauniešiem? b) Kas vecākiem jāturpina darīt?

¹⁸ Laiku pa laikam vecāki uz savas ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei var uzaicināt citas ģimenes. Daudzi jaunieši mācās no garīgi noskaņotiem kristiešiem, kad kopā ar tiem sludina vai atpūšas. (Sal. Pam. 27:17.) Iepriekšminētais Šens par saviem jaunības gadiem stāstīja: ”Es labi atceros brāļus, kas mani ņēma savā paspārnē. Ikreiz, kad viņi man palīdzēja gatavot uzdevumus, ar kuriem jāuzstājas sapulcē, es uzzināju kaut ko jaunu. Man arī ļoti patika kopā ar viņiem pavadīt brīvo laiku.”

¹⁹ Protams, ikvienam brālim vai māsai, kam vecāki ir lūguši palīdzēt viņu bērniem, vienmēr ir jāveicina bērnu cieņa pret vecākiem, jārunā par vecākiem atzinīgi un nav jācenšas pārņemt viņu pienākumus. Turklāt kristiešiem, kas palīdz mācīt bērnus, ir jāraugās, lai viņu rīcību neviens — ne draudzes locekļi, ne tie, kas nepieder pie draudzes, — nevarētu iztulkot nepareizi un uzskatīt par morālā ziņā apšaubāmu. (1. Pēt. 2:12.) Atbildība par bērnu garīgo audzināšanu jebkurā gadījumā gulstas uz vecākiem. Viņiem ir jāseko līdzi, kā draudzes locekļi iesaistās bērnu mācīšanā, un arī pašiem jāturpina mācīt bērnus.

20. Kā vecāki var palīdzēt bērniem, lai tie kļūtu par labiem Jehovas kalpiem?

²⁰ Vecāki, lūdziet palīdzību Jehovam un no sirds pūlieties, lai bērni izveidotu draudzību ar debesu Tēvu. (Nolasīt 2. Laiku 15:7.) Uzskatiet bērnu garīgās vajadzības par svarīgākām nekā savas intereses! Dariet visu iespējamo, lai Dieva vārdi iesakņotos bērnu sirdī. Jūsu bērni noteikti var kļūt par labiem Jehovas kalpiem. Kad jūsu bērni dzīvos saskaņā ar Bībeles mācībām un sekos jūsu labajai priekšzīmei, jūs jutīsieties līdzīgi apustulim Jānim, kas par saviem garīgajiem bērniem rakstīja: ”Man nav lielāka iemesla justies pateicīgam kā tas, ka es dzirdu: mani bērni staigā patiesībā.” (3. Jāņa 4.)