Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Slavēta lai ir tava gudrība!”

”Slavēta lai ir tava gudrība!”

AR ŠIEM vārdiem Dāvids cildināja kādu sievieti, ko nupat bija saticis. Viņas vārds bija Abigaila. Kāpēc Dāvids izteicās par viņu tik atzinīgi, un ko mēs no viņas varam mācīties?

Dāvids sastapa Abigailu laikā, kad viņš bēguļoja, glābdamies no Izraēlas ķēniņa Saula. Viņas vīrs Nābals bija ļoti turīgs, un viņam piederēja daudz sīklopu, kas ganījās kalnainajā apvidū Jūdas cilts teritorijas dienvidos. Dāvids ar saviem vīriem bija bijuši ”par aizsargu mūri” Nābala ganiem un ganāmpulkiem. Pēc tam kad Dāvids jau kādu laiku bija sargājis Nābala īpašumu, viņš nosūtīja pie tā dažus savus biedrus, lai tie palūgtu nedaudz pārtikas. (1. Sam. 25:8, 15, 16.) Tā kā Dāvids un viņa vīri tik daudz ko bija darījuši Nābala labā, šis lūgums nebija nevietā.

Taču Nābala atbilde apliecināja, ka viņš ne velti ir nosaukts vārdā, kas nozīmē ”muļķis; nejēga”. Izkliegdams apvainojumus, viņš tiem skarbi atteica. Nābala aizskarošo vārdu un nesaprātīgās rīcības dēļ Dāvids bija gatavs ķerties pie ieročiem — gan Nābalam pašam, gan visai viņa saimei bija dārgi jāsamaksā par viņa neprātīgumu! (1. Sam. 25:2—13, 21, 22.)

Aptvērusi, ka viņiem visiem draud briesmas, Abigaila, ne mirkli nevilcinoties, drosmīgi rīkojās. Apliecinādama cieņu pret Dāvidu, kam drīzumā bija jākļūst par ķēniņu, viņa sagādāja Dāvidam un tā vīriem daudz pārtikas. Abigaila devās pretim Dāvidam un, atsaucoties uz viņa attiecībām ar Jehovu, pazemīgi lūdza viņu neizdarīt neko pārsteidzīgu. Dāvids atzina, ka Abigailu bija sūtījis Jehova, lai atturētu viņu no grēka. Viņš tai teica: ”Slavēta lai ir tava gudrība un lai slavēta esi tu pati: tu esi mani šodien atturējusi, ka es neesmu kritis asins grēkā.” (1. Sam. 25:18, 19, 23—35.)

Mēs noteikti nevēlamies līdzināties Nābalam, kurš nebija pateicīgs par to, ko viņa labā darīja citi. Mums jāmācās no Abigailas — kad pamanām, ka var notikt kaut kas slikts, mums jāpūlas to novērst. Mums jālūdz Dievam gudrība, tāpat kā to darīja psalmu dziesminieks: ”Māci man visu pareizi saprast un atzīt!” (Ps. 119:66.)

Mūsu gudrība izpaudīsies darbos, un to noteikti pamanīs un atzinīgi novērtēs arī citi, iespējams, pat izsakoties līdzīgi Dāvidam: ”Slavēta lai ir tava gudrība!”