1.—3. a) Kad, visticamāk, ir uzrakstīts 147. psalms? b) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, iedziļinoties 147. psalmā?

JA CILVĒKS ir labi paveicis savu darbu vai spilgti izpaudis kādu kristīgu īpašību, mēs gluži dabiski jūtam vēlēšanos viņu uzslavēt. Bet cik gan daudz vairāk iemeslu mums ir slavēt Dievu Jehovu! Mēs varam viņu slavēt par viņa neizmērojamo spēku un varenību, kas redzama radītās pasaules brīnumos, un par viņa sirsnīgajām jūtām pret cilvēkiem, kuras viņš ir apliecinājis, sagādājot izpirkumu.

² 147. psalma sacerētājs izjuta vēlēšanos cildināt Jehovu. Turklāt viņš mudināja arī citus slavēt Dievu. (Nolasīt Psalmu 147:1, 7, 12.)

³ Nav zināms, kas ir sacerējis šo psalmu, bet acīmredzot tas ir sarakstīts, kad Jehova ļāva izraēliešiem no Babilonas trimdas atgriezties Jeruzālemē. (Ps. 147:2.) Kad Jeruzālemē bija atjaunota patiesā Dieva Jehovas pielūgsme, šis Dieva kalps noteikti vēlējās izteikt savu pateicību Jehovam. Bet viņam bija arī citi iemesli slavēt Jehovu. Kādi tie bija? Kādi mums ir iemesli slavēt Dievu ar 147. psalmā lasāmo izsaucienu ”Alelujā!” jeb ”Slavējiet Jah!”? (Ps. 147:20.)

4. Kā jutās izraēlieši, kad valdnieks Kīrs viņus atbrīvoja?

⁴ Vai varam iztēloties, kā izraēlieši jutās Babilonas trimdā? Babilonieši viņiem izsmējīgi teica: ”Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!” Tajā laikā Jeruzāleme, kas bija izraēliešu ”augstākais prieks”, bija izpostīta. (Ps. 137:1—3, 6.) Tāpēc ebrejiem prāts itin nemaz nenesās uz dziedāšanu. Viņu sirds vai lūza aiz sāpēm, un viņi ilgojās pēc mierinājuma. Taču noteiktā laikā Dieva pravietiskie vārdi piepildījās — Persijas valdnieks Kīrs atbrīvoja ebrejus. Kīrs ieņēma Babilonu un pasludināja: ”Tas Kungs.. [man] ir devis rīkojumu uzcelt Viņam Jeruzālemē.. svētnīcu. Kas vien jūsu vidū ir cēlies no Viņa tautas, ar to lai ir tas Kungs, viņa Dievs, un tas lai dodas kalnup!” (2. Laiku 36:23.) Mēs varam tikai iedomāties, kā tas iepriecināja Babilonā dzīvojošos izraēliešus!

5. Kas 147. psalmā ir rakstīts par Jehovas spēju remdēt mūsu sāpes?

⁵ Jehova dāvāja mierinājumu ne tikai visai tautai kopumā, bet arī katram izraēlietim atsevišķi. Tāpat Jehova gādā par saviem kalpiem mūsu dienās. 147. psalmā par Dievu ir teikts: ”Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Ps. 147:3.) Tā patiešām ir — Jehova maigi gādā par visiem, kas cīnās ar dažādām problēmām, kā fiziskām, tā emocionālām. Viņš vēlas mūs mierināt un remdēt mūsu bēdas un sāpes. (Ps. 34:19; Jes. 57:15.) Dievs mums dod gan gudrību, gan spēku, lai mēs varētu pārvarēt jebkādas grūtības. (Jēk. 1:5.)

6. Ko mēs gūstam no tā, ka 147. psalma 4. pantā ir pievērsta uzmanība zvaigžņotajām debesīm? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁶ Pēc tam psalma sacerētājs pievērsa uzmanību debesīm un rakstīja, ka Jehova ”nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā”. (Ps. 147:4.) Kāpēc tāds šķietams domas pavērsiens? Psalma sacerētājs debesīs varēja redzēt daudz zvaigžņu, bet viņš nevarēja pat iedomāties, cik to patiesībā ir. Mūsu dienās zinātnieki ir noskaidrojuši, ka zvaigžņu ir daudz vairāk, nekā tika uzskatīts senatnē, — tiek lēsts, ka mūsu Galaktikā vien ir vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu. Bet Visumā varētu būt vairāk nekā triljons galaktiku! Cilvēku prātam zvaigžņu skaits vienkārši nav aptverams. Taču Radītājs katrai no tām ir devis savu ”vārdu” — nosaukumu vai apzīmējumu. Jehova pazīst ikvienu zvaigzni. (1. Kor. 15:41.) Tieši tāpat kā Dievs zina, kur attiecīgajā brīdī atrodas katra zvaigzne, viņa uzmanībai nepaslīd garām nekas no tā, kas notiek ar ikvienu no mums. Viņš zina, kur mēs esam, kā mēs jūtamies un kas mums ir vajadzīgs.

7., 8. a) Ko Jehova ņem vērā, palīdzot saviem kalpiem? b) Miniet piemēru, kas apliecina, ar kādu iejūtību Jehova mūs atbalsta!

⁷ Turklāt Jehova gan vēlas, gan spēj mums palīdzēt visās dzīves problēmās. (Nolasīt Psalmu 147:5.) Dažreiz mums var likties, ka mūsu nasta ir pārāk smaga un grūtības — nepārvaramas. Bet Dievs ir iejūtīgs, viņš ļoti labi zina mūsu spēju robežas un ”piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Ps. 103:14.) Savas nepilnības dēļ mēs izdarām vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal. Mēs dziļi pārdzīvojam, kad kārtējo reizi mums ir pasprucis kāds neapdomīgs vārds, kad atkal esam domās kavējušies pie grēcīgiem kārdinājumiem vai kad mūsu sirdī ir uzplaiksnījusi skaudība. Lai gan Jehovam pašam šādi trūkumi nepiemīt, viņš mūs pilnībā izprot, jo viņa gudrība ir neaptverama. (Jes. 40:28.)

 ⁸ Ļoti iespējams, arī mums Jehova ir palīdzējis izturēt kādu grūtu pārbaudījumu. (Jes. 41:10, 13.) Šādu Jehovas palīdzību izjuta kāda pioniere, vārdā Kjoko. Pēc pārcelšanās uz jaunu norīkojuma vietu viņu pārņēma nomāktība. Kā Jehova apliecināja, ka izprot, kā Kjoko jūtas? Jaunajā draudzē viņa sastapa daudzus ticības biedrus, kas spēja iejusties viņas situācijā. Viņa jutās tā, it kā Jehova viņai teiktu: ”Es tevi mīlu ne jau tikai tāpēc, ka tu esi pioniere. Meitiņ, tu esi veltījusi man savu dzīvi, un es vēlos, lai, kalpojot man, tu izjustu prieku!” Vai arī jūs savā dzīvē esat pieredzējuši, kā Visvarenais Dievs ir apliecinājis, ka viņa sapratnei un ”gudrībai nav mēra”?

9., 10. Kāda palīdzība, ko saņemam no Jehovas, ir vissvarīgākā? Miniet piemēru.

⁹ Mums ir vajadzīgs ēdiens, apģērbs un pajumte. Kad iztiku nopelnīt nav viegli, var uzmākties raizes. Bet atcerēsimies, ka Jehova ir tas, kas ir iedibinājis dabas procesus, kuri nodrošina mūs ar pārtiku. Jehova sagādā barību pat ”jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc”. (Nolasīt Psalmu 147:8, 9.) Ja jau Jehova neaizmirst pat kraukļus, mēs varam būt pārliecināti, ka viņš gādās, lai arī mums būtu viss nepieciešamais. (Ps. 37:25.)

¹⁰ Bet galvenais — Jehova gādā par mums garīgā ziņā, un tāpēc mēs izjūtam ”Dieva mieru, kas pārspēj visu sapratni”. (Filip. 4:6, 7.) 2011. gadā Japānā Mucuo un viņa sieva pieredzēja, kā Jehova gādā par saviem kalpiem. Viņu mājai tuvojās milzīgs cunami. Pašā pēdējā brīdī Mucuo ar sievu paspēja uzrāpties uz jumta, tomēr viņi zaudēja gandrīz visu iedzīvi. Nakti viņi pavadīja aukstumā un pilnīgā tumsā savas krietni papostītās mājas otrajā stāvā. Austot rīta gaismai, viņi sāka meklēt kādu uzmundrinošu lasāmvielu. Vienīgā publikācija, ko viņi varēja atrast, bija 2006. gada Jehovas liecinieku gadagrāmata. Pirmais, kas Mucuo iekrita acīs, bija virsraksts ”Briesmīgākais cunami, kāds jebkad reģistrēts”. Tur bija stāstīts par zemestrīci, kas notika 2004. gadā netālu no Sumatras krastiem un izraisīja vispostošāko cunami, kāds zināms cilvēces vēsturē. Mucuo un viņa sieva nespēja valdīt asaras, lasot par to, ko šīs katastrofas laikā pieredzēja brāļi un māsas. Viņi saprata, ka ar šīs gadagrāmatas palīdzību Dievs viņiem savā mīlestībā ir sagādājis tik ļoti vajadzīgo garīgo stiprinājumu. Jehova gādāja par viņiem arī citādā ziņā. Viņi saņēma ticības biedru atsūtīto materiālo palīdzību. Tomēr vislielāko uzmundrinājumu viņi guva, kad viņu draudzi apmeklēja mūsu organizācijas pārstāvji. Mucuo stāstīja: ”Es jutu, ka Jehova ir mums līdzās un gādā par mums. Kāds gan tas bija mierinājums!” Jehova par saviem kalpiem vienmēr ir rūpējies garīgā ziņā, bet tāpat viņš neaizmirst arī mūsu fiziskās vajadzības.

11. Kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu cerēt uz Dieva palīdzību?

¹¹ Jehova vienmēr ir gatavs iejaukties notikumu gaitā un ”pacelt nelaimīgos”. (Ps. 147:6, panta pirmā daļa.) Lai mēs varētu cerēt uz viņa palīdzību, mums ir jābūt labās attiecībās ar viņu. Bet, lai mums tādas būtu, mums ir jāveido sevī pazemība. (Cef. 2:3.) Pazemīgi cilvēki paļaujas, ka Dievs pats labos visas  viņiem nodarītās netaisnības. Šādi cilvēki Jehovam ir patīkami.

12., 13. a) No kā mums jāvairās, lai mēs saņemtu palīdzību no Dieva? b) Kādi cilvēki Jehovam ir patīkami?

¹² Bet kāda ir Dieva attieksme pret ļaundariem? Viņš ”pazemo bezdievīgos”. (Ps. 147:6, panta otrā daļa.) Mēs nekādā gadījumā negribētu, ka kaut kas tāds notiktu ar mums! Lai mēs varētu izjust Jehovas uzticīgo mīlestību un mums nebūtu jāpieredz viņa dusmas, mums ir jānīst tas, ko nīst Jehova. (Ps. 97:10.) Piemēram, mums jāienīst viss, kas saistīts ar netiklību. Tāpēc mums visiem spēkiem jāvairās no jebkā, kas mūs varētu uz to pamudināt, tātad arī no pornogrāfijas. (Ps. 119:37; Mat. 5:28.) Reizēm tā var būt īsta cīņa, bet Jehovas svētība ir jebkādu pūļu vērta.

¹³ Šajā cīņā mums jāpaļaujas nevis uz sevi, bet uz Jehovu. Vai viņam patiktu, ja mēs censtos tikt galā ar savām problēmām, izmantojot cilvēkiem ierastus risinājumus jeb ”zirga stiprumu”? Protams, nē! Mēs nedrīkstam paļauties arī uz ”vīra lieliem” — pašiem uz sevi vai arī uz citiem cilvēkiem. (Ps. 147:10.) Lai uzvarētu cīņā ar savām nepareizajām tieksmēm, mums jāvēršas pēc palīdzības pie Jehovas. Pretstatā cilvēkiem, pie kuriem citi vēršas pēc padoma, Jehova nekad nepagurst mūs uzklausīt, pat ja lūdzam viņa palīdzību atkal un atkal. ”Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.” (Ps. 147:11.) Zinot, cik ļoti viņš mūs mīl, mēs varam nešaubīties, ka viņš mūs ne uz mirkli neatstās un palīdzēs pārvarēt nepareizās tieksmes.

14. Par ko bija pārliecināts 147. psalma sacerētājs?

¹⁴ Kas vēl vairo mūsu pārliecību par to, ka Jehova mūs grūtā brīdī atbalstīs? Domādams par to, kā tiek atjaunota Jeruzāleme, 147. psalma sacerētājs par Jehovu teica: ”Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū. Viņš dod drošumu tavām robežām.” (Ps. 147:13, 14.) Šim Dieva kalpam bija liels uzmundrinājums zināt, ka Dievs darīs stiprus pilsētas vārtus un sargās cilvēkus, kas viņu pielūdz.

15.—17. a) Kā mēs reizēm varam justies grūtās situācijās, bet kā mums var palīdzēt Bībele? b) Ar piemēru paskaidrojiet, kā Dieva ”vārds izplatās strauji”!

¹⁵ Ja saskaramies ar problēmām, kurām grūti rast risinājumu, mūs savā varā var pārņemt raizes. Taču Jehova mums var dot gudrību. Tālāk 147. psalmā ir teikts, ka Dievs raida ”savu vārdu lejup uz zemi, Viņa vārds izplatās strauji”. Pēc tam ir pieminēts, ka Jehova ”izkaisa sniegu”, ”izbārsta salnu” un ”met savus krusas graudus”, un ir uzdots jautājums: ”Kas var no Viņa aukstuma glābties?” Tomēr, kad Jehova pavēl, tas viss izkūst, piebilda psalma sacerētājs. (Ps. 147:15—18.) Jehova, kura varā ir krusa un sniegs un kura gudrība un spēks ir bezgalīgi, var mums palīdzēt pārvarēt jebkādus šķēršļus.

¹⁶ Tagad Jehova sniedz vadību ar Bībeles starpniecību. Viņa ”vārds izplatās strauji” — tas ir, tiklīdz mums ir vajadzīga Jehovas vadība, mēs to saņemam. Mums noteikti nāk prātā, kā mums ir palīdzējušas Bībelē atrastās vērtīgās domas, ”uzticamā un gudrā kalpa” izdotā literatūra, mūsu interneta vietne un internettelevīzijas (tv.pr418.com) raidījumi, kā arī sarunas ar draudzes vecākajiem un citiem kristiešiem. (Mat. 24:45.) Mēs visi esam pārliecinājušies, ka Jehova sniedz saviem kalpiem vadību bez kavēšanās.

 ¹⁷ Kāda kristiete, vārdā Simona, pieredzēja, cik liels spēks piemīt Dieva vārdiem. Viņai bija ļoti zema pašcieņa, un viņu pat māca šaubas, vai tāds cilvēks kā viņa vispār var iegūt Dieva labvēlību. Taču brīžos, kad viņa jutās pavisam slikti, viņa neatlaidīgi lūdza Jehovu. Viņa arī regulāri atvēlēja laiku, lai lasītu un pētītu Bībeli. Simona stāstīja: ”Nav bijis tādas reizes, kad savās grūtībās es nebūtu izjutusi Jehovas spēku un nebūtu saņēmusi viņa vadību.” Tas viņai ir palīdzējis saglabāt cik vien iespējams pozitīvu skatījumu uz dzīvi.

18. Kāpēc mēs varam justies pagodināti, un kas mūs mudina izsaukties: ”Slavējiet Jah!”?

¹⁸ Psalma sacerētājs zināja, ka izraēlieši bija pagodināti citu tautu vidū, jo vienīgi viņiem Dievs bija ”pasludinājis.. savu vārdu”, ”savus likumus un tiesas”. (Nolasīt Psalmu 147:19, 20.) Mēs savukārt esam pagodināti ar to, ka esam nosaukti Dieva vārdā. Mēs esam iepazinuši Jehovu un esam ļāvuši viņa mācībām ietekmēt savu dzīvi, un tas mums ir ļāvis iegūt kaut ko īpaši dārgu — tuvas attiecības ar Jehovu. Tāpat kā 147. psalma sacerētājam, arī mums ir daudz iemeslu izsaukties: ”Slavējiet Jah!”