1., 2. Kāda bija situācija Jeruzālemē pēc tam, kad Cakarija bija redzējis septīto parādību?

PĒC septītās parādības Cakarijam acīmredzot bija daudz vielas pārdomām. Jehova bija apliecinājis, ka sauks pie atbildības gan tos, kas rīkojas negodīgi, gan visus citus ļauna darītājus. Tas Cakariju noteikti uzmundrināja. Bet dzīvē pagaidām viss turpinājās pa vecam — joprojām bija izplatīts negodīgums un cita veida nosodāma rīcība. Turklāt Jehovas tempļa būvniecība stāvēja uz vietas. Kā gan ebreji varēja tik drīz pamest novārtā paša Jehovas uzdoto darbu! Vai tad viņi bija pārnākuši tēvzemē tādēļ, lai nodrošinātu sev ērtu dzīvi?

² Cakarija zināja, ka no trimdas pārnākušie ebreji bija cilvēki, kas paļāvās uz Jehovu. Tie bija cilvēki, kuru ”garu Dievs bija modinājis”, lai viņi atstātu savas mājas un nodarbošanos. (Ezr. 1:2, 3, 5.) No vietas, kur viņiem viss bija ierasts un pazīstams, viņi bija devušies uz zemi, ko lielākā daļa no viņiem nebija pat redzējusi. Viņi bija ar mieru veikt aptuveni 1600  kilometru garu ceļu pa nemīlīgu apvidu, jo ļoti vēlējās no jauna uzbūvēt Jehovas templi.

3., 4. Ar kādām grūtībām sastapās ebreji, kas bija atgriezušies tēvzemē?

³ Kas garajā ceļā varēja nodarbināt viņu prātu? Viņi noteikti daudz domāja par savu jauno mājvietu. Viņi bija dzirdējuši par Jeruzālemes kādreizējo krāšņumu. Paši vecākie trimdinieku vidū vēl bija redzējuši templi visā tā diženumā. (Ezr. 3:12.) Kādas varēja būt viņu izjūtas, kad viņu acīm pavērās tas, kas bija palicis pāri no Jeruzālemes? Droši vien viņiem iesmeldzās sirds, kad viņi pārlaida skatienu aizaugušajām drupām. Raugoties uz Jeruzālemes mūra atliekām, kur vārtu un sargtorņu vietas iezīmēja vairs tikai milzu robi, dažiem, iespējams, nāca prātā Babilonas biezie divkāršie mūri. Taču ļaudis neļāvās mazdūšībai. Viņi jau bija pieredzējuši, kā Jehova viņus sargā visa garā ceļojuma laikā. Pēc ierašanās Jeruzālemē viņi agrākā tempļa teritorijā tūlīt pat uzcēla altāri un sāka ik dienas nest Jehovam upurus. (Ezr. 3:1, 2.) Šķita, ka nekas nespēs mazināt viņu entuziasmu.

⁴ Ebrejus gaidīja daudz darba — bija ne vien jāuzbūvē templis, bet arī jāatjauno pilsētas. Viņiem bija jāceļ mājas savām ģimenēm un jāiekopj tīrumi. (Ezr. 2:70.) Darba apjoms likās neaptverams. Turklāt drīz vien sarosījās viņu ienaidnieki, kas gribēja apturēt tempļa būvniecību. Sākumā ebreji bija noskaņoti apņēmīgi, bet, tā kā apkārtējo tautu pretestība neatslāba, 15 gadu laikā ebreju dedzīgums pamazām noplaka. (Ezr. 4:1—4.) Vislielākais trieciens nāca 522. gadā p.m.ē., kad Persijas valdnieks izdeva pavēli apturēt Jeruzālemē jebkādus būvdarbus. Pilsētas nākotne bija apdraudēta. (Ezr. 4:21—24.)

5. Kā Jehova palīdzēja saviem kalpiem, kas bija pārtraukuši darīt viņa uzdoto darbu?

⁵ Jehova labi zināja, kā palīdzēt savai tautai. Lai apliecinātu saviem kalpiem, ka viņš tos mīl un atzinīgi vērtē visu, ko tie jau ir paveikuši, un lai viestu savos kalpos pārliecību, ka tie tiks aizsargāti, ja vien atsāks būvēt templi, viņš ļāva Cakarijam skatīt vēl vienu, pēdējo redzējumu. Runājot par tempļa būvniecību, Jehova apsolīja: ”Tas notiks, ja jūs uzklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsi.” (Cak. 6:15.)

6. a) Ar ko sākas astotā Cakarijas redzētā parādība? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc katros ratos iejūgtie zirgi bija savā krāsā?

⁶ Astotā Cakarijas redzētā parādība, iespējams, stiprināja Dieva kalpu ticību vēl vairāk nekā iepriekšējās parādības. (Nolasīt Cakarijas 6:1—3.) Ko Cakarija redzēja? ”Šurpu starp diviem kalniem”, kas bija no vara, traucās četri rati, acīmredzot gatavi kaujai. Katros ratos bija iejūgti zirgi savā krāsā, tā ka ratus un braucējus varēja viegli atšķirt. Cakarija par šiem ratiem jautāja: ”Kāda tiem nozīme?” (Cak. 6:4.) Arī mums tas ir jānoskaidro, jo šī parādība skar arī mūs.

7., 8. a) Kas ir attēlots ar abiem kalniem? b) Kāpēc kalni ir no vara?

⁷ Bībelē ar kalniem reizēm ir attēlotas varas un valdības. Cakarijas redzētie kalni liek domāt par diviem kalniem kādā Daniēla pravietojumā. Viens no tiem simbolizē Jehovas augstāko varu, kas pastāv mūžīgi. Otrs kalns simbolizē mesiānisko valstību, kurā valda Jēzus. (Dan. 2:35, 45.) Kopš Jēzus iecelšanas par ķēniņu, kura notika  1914. gada rudenī, pastāv divi ”kalni” un tiem abiem kopā ir īpaša nozīme Dieva gribas īstenošanā uz zemes.

⁸ Kāpēc Cakarijas redzētie kalni ir no vara? Tāpat kā zelts, arī varš ir ļoti vērtīgs metāls. Jehova bija licis izmantot šo spožo metālu, kad tika izgatavoti dažādi piederumi saiešanas teltij un vēlāk arī templim. (2. Moz. 27:1—3; 1. Ķēn. 7:13—16.) Fakts, ka abi kalni ir no šī metāla, uzsver, cik lieliska ir Jehovas vara un Mesijas valstība. Jehovas un Kristus vara visai cilvēku sabiedrībai dāvās mieru un drošību un sagādās bagātīgas svētības.

9. Ko simbolizē rati un braucēji, un kāds ir viņu uzdevums?

⁹ Pievērsīsim uzmanību ratiem. Ko simbolizē rati un braucēji? Ar tiem ir domāti ”debesu vēji” jeb eņģeļi — acīmredzot konkrētiem mērķiem organizētas eņģeļu grupas. (Nolasīt Cakarijas 6:5—8.) Pēc tam kad tie ir ”stāvējuši visu zemju valdnieka priekšā”, tie dodas pildīt, kas tiem uzdots, — katrs uz savu ”zemi”. Viņu uzdevums ir aizsargāt Jehovas tautu no ienaidniekiem, it īpaši no ”ziemeļu zemes”, tas ir, Babilonijas. Ar šo parādību Jehova apliecināja, ka viņš aizsargās savus kalpus un tie vairs nekad nenonāks Babilonijas gūstā. Tas noteikti ļoti iedrošināja Cakarijas laikabiedrus. Šis redzējums tempļa būvētājiem palīdzēja saprast, ka viņiem nav jābaidās no ienaidniekiem.

10. Kādu pārliecību mūsos vieš Cakarijas redzētā parādība par ratiem?

¹⁰ Tāpat kā Cakarijas laikā, arī tagad Jehova izmanto eņģeļus, lai aizsargātu un spēcinātu savus kalpus. (Mal. 3:6; Ebr. 1:7, 14.) 1919. gadā garīgie izraēlieši tika atbrīvoti no simboliskā lielās Babilonas gūsta, un, sākot ar šo laiku, patiesā Dieva pielūgsme ir nemitīgi vērsusies plašumā, kaut arī pretinieki to ir mēģinājuši apturēt. (Atkl. 18:4.) Tā kā Jehovas tautu aizsargā eņģeļi, mums nav jābaidās, ka tā vēlreiz varētu nonākt garīgā gūstā. (Ps. 34:8.) Mēs esam pārliecināti, ka Dieva tautas garīgā labklājība tikai pieaugs. Pārdomājot Cakarijas redzēto parādību, kļūst pilnīgi skaidrs, ka abu simbolisko kalnu ēnā mēs esam drošībā.

11. Kāpēc mums nav jābaidās no nākotnē gaidāmā uzbrukuma Dieva tautai?

¹¹ Pēc pavisam neilga laika Sātana pasaules politiskie spēki apvienosies nolūkā iznīcināt Dieva tautu. (Ecēh. 38:2, 10—12; Dan. 11:40, 44, 45; Atkl. 19:19.) Ecēhiēls pravietoja, ka šie spēki ”apklās zemi” kā ”negaisa mākonis” un, jādami ar zirgiem, dosies uzbrukumā Dieva tautai. (Ecēh. 38:15, 16.) * Vai mums ir jābaidās? Nekādā gadījumā! Mūs atbalsta eņģeļu karaspēks. Lielā posta laikā Jehovas eņģeļi pasargās viņa tautu un beigās darīs galu ikvienam, kas nevēlas viņam pakļauties. (2. Tes. 1:7, 8.) Tā būs neaizmirstama diena! Bet kas vadīs Jehovas debesu karaspēku?

12., 13. a) Ko Jehova lika darīt Cakarijam? b) Paskaidrojiet, uz ko attiecas pravietojums par Atvasi!

¹² Jehova bija ļāvis Cakarijam redzēt  astoņas parādības — neviens cits tās neredzēja. Bet pēc tam Cakarijam pašam bija jāveic darbība ar pravietisku nozīmi, lai iedrošinātu ļaudis, kas no jauna būvēja Jehovas templi. (Nolasīt Cakarijas 6:9—12.) Jehova lika Cakarijam paņemt sudrabu un zeltu no Heldaja, Tobijas un Jedajas, kuri nesen bija pārnākuši no Babilonas, un no šiem ziedotajiem dārgmetāliem darināt kroni. Vai Cakarijam bija jākronē vietvaldis Zerubābels, kas piederēja Jūdas dzimtai un bija Dāvida pēcnācējs? Nē, tas viņam nebija jādara. Cakarija lika kroni galvā augstajam priesterim Jozuam, un ļaudis par to noteikti bija ļoti pārsteigti.

¹³ Vai augstā priestera Jozuas kronēšana viņu padarīja par ķēniņu? Nē, nepadarīja. Jozua nebija no ķēniņa Dāvida dzimtas, un tāpēc viņš nevarēja kļūt par ķēniņu. Ar Jozuas kronēšanu pravietiski tika norādīts uz to, ka nākotnē valdīs nemirstīgs ķēniņš, kas būs arī priesteris. Augstais priesteris, kam bija paredzēts kļūt par ķēniņu, ”saucas Cemahs” jeb ”Atvase” (zemsv. piez.). Bībelē ir norādīts, ka Atvase ir Jēzus Kristus. (Jes. 11:1; Mat. 2:23, zemsv. piez.)

14. Ko dara ķēniņš un augstais priesteris Jēzus Kristus?

¹⁴ Būdams gan ķēniņš, gan augstais priesteris, Jēzus Kristus vada Jehovas debesu karaspēku un gādā par to, lai Dieva tauta dzīvotu drošībā, kaut arī tā atrodas naidīgi noskaņotā pasaulē. (Jer. 23:5, 6.) Atbalstot Dieva varu un aizstāvot viņa kalpus, Kristus drīzā nākotnē vadīs debesu karaspēku cīņā pret tautām un tās uzvarēs. (Atkl. 17:12—14; 19:11, 14, 15.) Taču pirms šīs Dieva sprieduma izpildes Jēzum, Atvasei, vēl ir jāpaveic liels darbs.

15., 16. a) Kāda atjaunošana un attīrīšana ir paveikta mūsu laikos? b) Ko panāks Kristus tūkstoš gadu valdīšana?

¹⁵ Jēzum ir jāpilda ne vien ķēniņa un augstā priestera pienākumi, bet arī vēl kāds uzdevums. Par to ir teikts: ”Viņš uzcels tā Kunga namu.” (Nolasīt Cakarijas 6:13.) Ko šis uzdevums sevī ietvēra? 1919. gadā Jēzus atbrīvoja Jehovas kalpus no lielās Babilonas un atjaunoja kristiešu draudzi. Viņš arī iecēla ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas vadītu lielo darbu, kas notiek garīgā tempļa pagalmos uz zemes. (Mat. 24:45.) Vēl Jēzus ir attīrījis Dieva tautu, lai tā varētu kalpot savam Dievam viņam pieņemamā veidā. (Mal. 3:1—3.)

¹⁶ Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā viņš un 144 tūkstoši viņa līdzvaldnieku, kas kopā ar viņu būs arī priesteri, palīdzēs visiem dievbijīgajiem cilvēkiem kļūt pilnīgiem. Kad šis darbs būs paveikts, uz attīrītās zemes dzīvos tikai patiesie Dieva kalpi. Tad Jehovas pielūgsme būs atjaunota visā pilnībā!

17. Ko Jehova darīja zināmu ebrejiem, un kā tas viņus iespaidoja?

¹⁷ Kā Cakarijas vēsts ietekmēja viņa laikabiedrus? Jehova bija apsolījis, ka aizsargās savu tautu, lai tā varētu netraucēti būvēt templi, un ka templis noteikti tiks pabeigts. Šis solījums viesa cerību ļaužu sirdī un iedvesa tiem jaunus spēkus. Bet viņiem, iespējams, nebija skaidrs, kā viņi spēs paveikt tik lielu darbu. Tālākie Cakarijas vārdi izgaisināja jebkādas šaubas un bailes. Dievs Cakarijam bija darījis zināmu, ka atbalstu sniegs ne tikai tādi dievbijīgi vīri kā Heldajs, Tobija un Jedaja, bet arī  daudzi citi, kas ”nāks un piedalīsies tā Kunga nama celšanā”. (Nolasīt Cakarijas 6:15.) Pārliecināti par Dieva atbalstu, ebreji ar lielu sparu ķērās pie tempļa būvniecības, kaut arī Persijas valdnieka aizliegums joprojām bija spēkā. Lai gan aizliegums likās tik nepārvarams šķērslis kā milzīgs kalns, Jehova panāca, ka tas tiek atcelts. 515. gadā p.m.ē. templis tika pabeigts. (Ezr. 6:22; Cak. 4:6, 7.) Taču vārdi par ”tā Kunga nama celšanu” norādīja arī uz kaut ko daudz iespaidīgāku, kas norisinās mūsdienās.

18. Kā Cakarijas 6:15 piepildās mūsu laikos?

¹⁸ Tagad patiesā Dieva pielūgsmei ir pievienojušies miljoniem cilvēku. Sirds viņus ir mudinājusi Jehovas garīgā tempļa atbalstīšanai ”dot godu.. no savas mantas”, tas ir, ziedot gan savu laiku, gan spēkus, gan līdzekļus. (Sal. Pam. 3:9.) Kā mēs varam zināt, ka Jehova augstu vērtē šādu nesavtību? Kad Heldajs, Tobija un Jedaja bija nodevuši Cakarijam dārgmetālus un no tiem tika uztaisīts kronis, tas palika ”par piemiņu” viņu dāsnajam ziedojumam. (Cak. 6:14.) Arī mūsu darbs un mūsu mīlestība, ko esam parādījuši Jehovam, netiks aizmirsti. (Ebr. 6:10.) Tie mūžam saglabāsies Jehovas atmiņā.

19. Kā mūs ietekmē Cakarijas redzētās parādības?

¹⁹ Tas, kas tiek paveikts Jehovas pielūgsmes labā, skaidri liecina, ka šo darbu vada Kristus un ka Jehova to svētī. Mēs piederam pie nesatricināmas organizācijas, kas pastāvēs mūžīgi. Jehovas nodoms, kas saistīts ar viņa pielūgsmi, katrā ziņā īstenosies — ”viss tas notiks”. Augstu vērtēsim savu vietu Jehovas tautā un vienmēr ”uzklausīsim tā Kunga, sava Dieva, balsi”! Tad mēs varēsim saņemt aizsardzību, ko nodrošina mūsu ķēniņš un augstais priesteris Jēzus un eņģeļi, kurus simbolizē Cakarijas redzētie rati un to braucēji. Ja mēs visiem spēkiem atbalstīsim patiesā Dieva Jehovas pielūgsmi, viņš gādās, lai mēs būtu drošībā tagad un mūžīgi.