IEDOMĀJIETIES, ka jūs vēlu vakarā ejat pa tumšu taciņu. Saule jau sen ir norietējusi, tomēr jums nav bail apmaldīties, jo jums rokā ir jaudīgs kabatas lukturis. Kad pavēršat to pret zemi, jūs skaidri redzat, kas atrodas tieši jūsu priekšā; kad vēršat to uz priekšu, gaismas kūlis apgaismo jūsu ceļu tālumā.

Savā ziņā Bībeli var salīdzināt ar šādu lukturi. Kā bija paskaidrots iepriekšējos rakstos, šī grāmata palīdz risināt problēmas, kas ir tieši mūsu priekšā, — ikdienas problēmas, ar kādām mēs visi saskaramies šajā nestabilajā pasaulē. Taču Bībelē var atrast kaut ko vairāk. Tā sniedz ieskatu nākotnē, ļaujot saskatīt ceļu, kas ved uz patiesu laimi un gandarījumu, un māca iet pa šo ceļu. (Psalms 119:105.)

Apskatīsim divus veidus, kā Bībele sniedz patiesu cerību uz nākotni: 1) tā palīdz atrast dzīvē jēgu, un 2) tajā paskaidrots, kā izveidot mūžīgu draudzību ar Radītāju.

Bībelē var atrast vērtīgus padomus, kā tikt galā ar dažādām grūtībām, taču tā nav tikai kāda pašpalīdzības grāmata. Bībelē mēs tiekam mudināti domāt ne tikai paši par savām problēmām, bet arī par to, kāda ir mūsu saikne ar tiem, kas ir mums apkārt. Tikai tad mūsu dzīvei būs patiesa jēga.

Piemēram, Bībelē ir formulēts šāds princips: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Vai varat atcerēties kādu reizi, kad palīdzējāt kādam materiāli? Varbūt jūs uzklausījāt draugu, kurš stāstīja jums par to, kas viņam bija uz sirds? Vai nebija tā, ka iespēja kaut ko izdarīt otra cilvēka labā sagādāja piepildījuma sajūtu?

Vislielāko laimi var gūt, ja kaut ko dodam, necerot neko saņemt pretī. Kādā grāmatā bija pausta šāda doma: ”Praktiski nav iespējams dot kaut ko citiem un nesaņemt pretī vairāk, kā dodam, —  ja vien mēs dodam, nedomājot par ieguvumu, kāds mums būs.” Tomēr, kad dodam kaut ko citiem, it sevišķi tiem, kas nespēj mums atlīdzināt, mēs kaut ko saņemam pretī: mēs veidojam saikni ar tiem, kas ir mums apkārt. Tā mēs sadarbojamies ar pašu Radītāju, kurš šādas laipnības izpausmes uzskata par aizdevumu viņam. (Salamana Pamācības 19:17.) Viņš augstu vērtē to, ka mēs cenšamies palīdzēt vienkāršiem, neievērojamiem cilvēkiem, un apsola mūs atalgot ar mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes — tās patiešām ir brīnišķīgas nākotnes izredzes! * (Psalms 37:29; Lūkas 14:12—14.)

Vēl svarīgāka ir Bībeles mācība par to, ka īstu jēgu dzīvē var rast, kalpojot patiesajam Dievam Jehovam. Viņa Rakstos ir ietverts aicinājums viņu slavēt un godāt un viņam paklausīt, kā viņš to ir pelnījis. (Salamans Mācītājs 12:13; Atklāsmes 4:11.) Ja to darīsim, mēs panāksim kaut ko īpašu: ar savu rīcību mēs ietekmēsim to, kā jūtas mūsu Radītājs. Viņš mūs mudina: ”Ņemies prātu.., tad mana sirds priecāsies.” (Salamana Pamācības 27:11.) Jā, ar gudriem lēmumiem, kuru pamatā ir Bībelē izklāstītie principi, mēs priecējam sava mīlošā debesu Tēva sirdi. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka viņš gādā par mums un vēlas, lai mums nāktu par labu viņa piedāvātā vadība. (Jesajas 48:17, 18.) Vai gan mūsu dzīvei varētu būt vēl lielāka jēga kā tā, ko dod iespēja pielūgt Visuma augstāko valdnieku un priecēt viņa sirdi?

Bībelē ir runāts arī par to, kā veidot draudzību ar mūsu Radītāju. Tajā ir lasāmi vārdi: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Kādam varētu rasties šaubas, vai draudzība ar visvareno Radītāju patiešām ir iespējama. Taču Bībelē ir atrodams apliecinājums, ka tad, ja ”meklēsim Dievu”, mēs viņu ”arī atradīsim”, jo ”viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Ieteikums veidot draudzību ar Dievu ir ļoti praktisks, ja domājam par savu nākotni. Kāpēc tā var teikt?

Lai kā mēs censtos, nav mūsu spēkos izvairīties no niknākā ienaidnieka — nāves. (1. Korintiešiem 15:26.) Turpretī Dievs ir mūžīgs. Viņš nekad nemirs, un viņš vēlas, lai arī viņa draugi dzīvotu mūžīgi. Bībelē ir skaidri norādīts, ka Jehova grib, lai tie, kas viņu meklē, ”pastāvētu mūžīgi”. (Psalms 21:5.)

Kā izveidot mūžīgu draudzību ar Dievu? Ir jāapgūst zināšanas par viņu, lasot viņa Rakstus — Bībeli. (Jāņa 17:3; 2. Timotejam 3:16.) Ir jāmeklē viņa palīdzība, lai saprastu Rakstus. Bībelē ir teikts: ja ”neatlaidīgi lūgsim Dievam” gudrību, viņš mums to piešķirs. * (Jēkaba 1:5.) Visbeidzot, uzzinātais ir jāliek lietā, ļaujot Dieva vārdam kļūt gan par mūsu ”kāju spīdekli”, gan par ”gaišumu uz [mūsu] ceļiem” — tagad un mūžīgi. (Psalms 119:105.)