1., 2. a) Ko daudzi brāļi un māsas domā par garīgumu? b) Kādus svarīgus jautājumus par garīgumu mēs apskatīsim?

”GARĪGS skatījums uz dzīvi man ļauj justies laimīgai un sekmīgi tikt galā ar ikdienas grūtībām,” teica kāda māsa, kas dzīvo Kanādā. Kāds brālis no Brazīlijas par sevi un sievu sacīja: ”Mūsu 23 laulības gadi ir bijuši ļoti laimīgi, jo mēs abi cenšamies būt garīgi noskaņoti cilvēki.” Savukārt kāds brālis Filipīnās atzīmēja: ”Garīgs briedums man ir palīdzējis izjust iekšēju mieru un veidot labas attiecības ar visdažādākajiem ticības biedriem.”

² Ir skaidrs, ka garīgi noskaņoti cilvēki izjūt daudz svētību. Tāpēc mums katram būtu labi pārdomāt: ”Kā es varu veicināt savu garīgo izaugsmi un vēl lielākā mērā izjust ar to saistītās svētības?” Taču, pirms atbildēt uz šo jautājumu, noskaidrosim, kas Bībelē teikts par garīgiem jeb garīgi noskaņotiem cilvēkiem. Šajā rakstā ir apskatīti trīs svarīgi jautājumi: 1) ko nozīmē būt garīgam cilvēkam? 2) Kādi labi paraugi mums var palīdzēt augt garīgā ziņā? 3) Kā centieni veidot sevī ”Kristus prātu” mums palīdz būt garīgi noskaņotiem cilvēkiem?

3. Kā, saskaņā ar Bībelē teikto, miesīgi noskaņots cilvēks atšķiras no garīga cilvēka?

³ Apustulis Pāvils minēja pretstatu starp ”garīgo cilvēku” un ”miesīgi noskaņotu cilvēku”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 2:14—16.) Par miesīgi noskaņotu cilvēku ir teikts, ka viņš ”nepieņem neko, kas nāk no Dieva gara, jo uzskata to visu par muļķībām, un viņš šīs lietas nevar izprast”. Turpretī garīgs cilvēks ir tāds, kurš ”spriež par visu” un kuram ir ”Kristus prāts”. Pāvils mūs mudināja būt garīgiem cilvēkiem. Kā vēl miesīgi noskaņots cilvēks atšķiras no garīgi noskaņota?

4., 5. Kas raksturo miesīgi noskaņotus cilvēkus?

⁴ Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāds domāšanas veids ir raksturīgs miesīgi noskaņotam cilvēkam. Šāds cilvēks pārņem pasaulē valdošo attieksmi, ko Pāvils nosauca par ”garu, kas tagad darbojas nepaklausības dēlos”. (Efes. 2:2.) Šī gara ietekmē daudzi seko vairākumam un vērš savas domas uz miesīgo. Tāpēc lielākā daļa cilvēku dara to, ko paši uzskata par pareizu, un pat necenšas dzīvot saskaņā ar Dieva normām. Miesīgi noskaņots cilvēks galvenokārt domā par to, kā gūt ievērību vai materiālos labumus, un pārmērīgi koncentrējas uz savām tiesībām.

⁵ Kas vēl raksturo miesīgi noskaņotu cilvēku? Tie varētu būt kādi no ”miesas darbiem”. (Gal. 5:19—21.) Pāvils savā pirmajā vēstulē Korintas draudzei minēja arī citas iezīmes, kas raksturo miesīgi noskaņotus cilvēkus. Saskaņā ar viņa vārdiem, šādi cilvēki veicina šķelšanos, rada ķildas, tiesājas ar citiem, nepakļaujas vadībai vai ir pārņemti ar ēšanu un dzeršanu. Pieredzot kārdinājumus, miesīgi noskaņoti cilvēki tiem nepretojas. (Sal. Pam. 7:21, 22.) Jūda rakstīja par cilvēkiem, kas bija tiktāl degradējušies, ka bija pilnībā zaudējuši garīgumu. (Jūd. 18, 19.)

6. Kas raksturo garīgu cilvēku?

⁶ Bet ko nozīmē būt garīgam cilvēkam? Šādam cilvēkam, atšķirībā no miesīgi noskaņota cilvēka, ļoti rūp viņa attiecības ar Dievu, un viņš cenšas ”līdzināties Dievam”. (Efes. 5:1.) Tas nozīmē, ka viņš pūlas izprast Jehovas domāšanas veidu un uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa. Dievs šādam cilvēkam ir reāls. Pretstatā miesīgi noskaņotam, garīgi noskaņots cilvēks it visā cenšas rīkoties saskaņā ar Jehovas normām. (Ps. 119:33; 143:10.) Viņš vairās no miesas darbiem un pūlas attīstīt ”gara augļus”. (Gal. 5:22, 23.)

7. Kas Bībelē teikts par garīgi noskaņotiem cilvēkiem?

⁷ Bībelē ir ļoti atzinīgi runāts par garīgi noskaņotiem cilvēkiem. Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības, jo viņiem pieder debesu valstība.” Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 6. pantā, paskaidrots, cik svarīgi ir būt garīgi noskaņotiem. Tur var lasīt: ”Miesīga domāšana ved nāvē, bet garīga — uz dzīvību un mieru.” Galveno uzmanību pievēršot garīgiem jautājumiem, cilvēks iegūst mierīgas attiecības ar Dievu un iekšēju mieru, kā arī izredzes uz mūžīgu dzīvi.

8. Kāpēc, lai iegūtu un nosargātu garīgumu, ir jāpieliek pūles?

⁸ Tomēr mēs dzīvojam garīgā ziņā bīstamā vidē. Šo pasauli gluži kā gaiss pilda miesīga domāšana, tāpēc mums ir jāpieliek pūles, lai attīstītu un nosargātu  garīgumu. Ja mēs to zaudētu, rastos garīgs vakuums, un šīs sabojātās pasaules ”gaiss” ātri vien piepildītu mūsu prātu. Kā to nepieļaut, un kā neapstāties savā garīgajā izaugsmē?

9. a) Kas mums var palīdzēt augt garīgā ziņā? b) Kuriem Dieva kalpiem mēs pievērsīsim uzmanību?

⁹ Bērns var izaugt par nobriedušu cilvēku, vērojot savu vecāku labo priekšzīmi un sekojot tai. Līdzīgi arī mēs varam augt garīgā ziņā, ja vērojam garīgi stiprus cilvēkus un sekojam viņu paraugam. Turpretī miesīgi noskaņotu cilvēku rīcība mums ir brīdinošs piemērs. (1. Kor. 3:1—4.) Bībelē ir minēti gan labi, gan slikti piemēri. Padomāsim par dažiem uzticīgiem Dieva kalpiem, no kuriem var mācīties, — Jēkabu, Mariju un Jēzu.

10. Kas liecina, ka Jēkabs bija garīgi noskaņots cilvēks?

¹⁰ Tāpat kā daudzi no mums, arī Jēkabs savā dzīvē pieredzēja daudz grūtību. Viņa brālis Ēzavs bija miesīgi noskaņots cilvēks, kas kādā dzīves posmā pat gribēja viņu nogalināt. Turklāt Jēkabs ilgāku laiku dzīvoja pie sava sievastēva, kas vairākkārt centās viņu negodīgi izmantot. Kaut arī ap Jēkabu bija miesīgi noskaņoti cilvēki, viņš palika garīgi stiprs. Viņš ticēja solījumam, ko Jehova bija devis Ābrahāmam. Jēkabs zināja, ka viņa ģimenei ir būtiska nozīme tajā, kā šis solījums piepildīsies, tāpēc viņš centās labi rūpēties par ģimeni. (1. Moz. 28:10—15.) Jēkaba vārdi un rīcība atklāj, ka viņš turēja prātā Dieva gribu un normas. Piemēram, kad viņš izjuta bailes no sava brāļa Ēzava, viņš Dievam lūdza: ”Izglāb mani.. Jo Tu esi sacījis: Es darīdams darīšu labu tev un vairošu tavus pēcnācējus kā jūras smiltis.” (1. Moz. 32:7—13.) Ir skaidrs, ka viņš ticēja solījumam, ko Jehova bija devis viņam un viņa priekštečiem, un vēlējās rīkoties saskaņā ar Dieva gribu un nodomu.

11. Kas liecina, ka Marija bija garīgi noskaņots cilvēks?

 ¹¹ Vēl viens labs paraugs, no kura mēs varam mācīties, ir Marija. Kāpēc Jehova viņu izraudzījās par Jēzus māti? Nav šaubu, tas bija tāpēc, ka viņa bija garīgi noskaņots cilvēks. Brīnišķīgie cildinājuma vārdi, ar kuriem viņa slavēja Jehovu, kad bija ieradusies savu radinieku Zaharjas un Elizabetes mājās, spilgti liecināja par viņas garīgumu. (Nolasīt Lūkas 1:46—55.) Tie atklāja viņas dziļo mīlestību pret Dieva vārdiem un labās Ebreju rakstu zināšanas. (1. Moz. 30:13; 1. Sam. 2:1—10; Mal. 3:12.) Kad Marija un Jāzeps bija apprecējušies, viņi līdz Jēzus piedzimšanai atturējās no dzimumattiecībām. Tas parāda, ka Jehovas griba viņiem bija svarīgāka nekā pašu vēlmes. (Mat. 1:25.) Laikam ejot, Marija rūpīgi sekoja līdzi tam, kas notika Jēzus dzīvē, un pievērsa uzmanību viņa gudrajiem vārdiem. Turklāt, kā teikts Bībelē, viņa ”visus šos vārdus paturēja savā sirdī”. (Lūk. 2:51.) Viņu dziļi interesēja Dieva nodoms par Mesiju. Vai gan Marijas priekšzīme mūs nerosina pārdomāt, kā mēs varam ierādīt Dieva gribai galveno vietu dzīvē?

12. a) Kā, dzīvodams uz zemes, Jēzus atspoguļoja sava debesu Tēva personību? b) Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹² No visiem, kas jebkad ir dzīvojuši uz zemes, Jēzus ir rādījis visizcilāko paraugu, ko nozīmē būt garīgam cilvēkam. No viņa dzīves un kalpošanas ir redzams, ka viņš it visā vēlējās atspoguļot sava Tēva, Jehovas, personību. Savās domās, jūtās un rīcībā Jēzus līdzinājās Jehovam un dzīvoja saskaņā ar viņa gribu un normām. (Jāņa 8:29; 14:9; 15:10.) Piemēram, salīdziniet pravieša Jesajas vārdus, kuros runāts par Jehovas līdzjūtību, ar fragmentu Marka evaņģēlijā, kur stāstīts par Jēzus jūtām. (Nolasīt Jesajas 63:9; Marka 6:34.) Vai mēs, tāpat kā Jēzus, vienmēr esam gatavi parādīt līdzjūtību tiem, kam ir vajadzīga palīdzība? Vai mēs, tāpat kā viņš, nežēlojam spēkus, sludinot labo vēsti un gatavojot mācekļus? (Lūk. 4:43.) Šādas jūtas un rīcība raksturo garīgu cilvēku.

13., 14. a) Ko mēs varam mācīties no garīgi noskaņotiem cilvēkiem mūsdienās? b) Miniet kādu piemēru.

¹³ Mēs varam mācīties ne tikai no uzticīgiem Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē, bet arī no labiem paraugiem mūsdienās. Jehovas tautā ir daudz garīgi noskaņotu brāļu un māsu, kas cenšas līdzināties Kristum. Iespējams, jūs esat ievērojuši viņu dedzību kalpošanā, viņu viesmīlību, līdzjūtību vai citas labās īpašības. Viņiem, tāpat kā mums visiem, cenšoties attīstīt Dievam tīkamas īpašības, ir bijis jācīnās ar savām vājībām un nepilnībām. Rakele, kāda māsa, kas dzīvo Brazīlijā, pastāstīja: ”Es aizrautīgi sekoju jaunākajām modes tendencēm, tāpēc mana ģērbšanās maniere neliecināja par īpašu pieticību. Taču, apgūstot Bībeles patiesību, es izjutu pamudinājumu pielikt pūles, lai kļūtu par garīgi noskaņotu cilvēku. Veikt nepieciešamās pārmaiņas nebija viegli, bet tagad es esmu kļuvusi laimīgāka un esmu atradusi dzīvei īstu jēgu.”

¹⁴ Reilīna, kāda māsa Filipīnās, saskārās ar citām grūtībām. Kaut arī viņa bija kristījusies, viņa, vēlēdamās nodrošināt sev finansiāli stabilu dzīvi, tiecās pēc augstākās izglītības un laba darba. Viņa stāsta: ”Mani garīgie mērķi sāka bālēt. Tomēr ar laiku es sapratu, ka manā  dzīvē kaut kā trūkst — kaut kā daudz svarīgāka par manu darbu. Tāpēc es pārskatīju savas prioritātes un nolēmu turpmāk galveno uzmanību veltīt kalpošanai Jehovam.” Kopš tā laika Reilīna ar savu dzīvi parāda, ko nozīmē paļauties uz Jehovas solījumu, kas ietverts Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 33. un 34. pantā. Viņa saka: ”Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Jehova par mani gādās!” Droši vien arī jūsu draudzē ir brāļi un māsas, kuru dzīvē izpaužas tāda pati pārliecība. Vai, redzot, kā viņi cenšas līdzināties Kristum, arī jūs neizjūtat pamudinājumu rīkoties tāpat? (1. Kor. 11:1; 2. Tes. 3:7.)

15., 16. a) Kas mums jādara, lai mēs varētu līdzināties Kristum? b) Kā mēs varam mācīties domāt tāpat kā Kristus?

¹⁵ Kā mēs varam līdzināties Kristum? Bībelē, 1. vēstulē korintiešiem, 2. nodaļas 16. pantā, ir teikts, ka mums var būt ”Kristus prāts”. Savukārt Vēstulē romiešiem, 15. nodaļas 5. pantā, ir minēts, ka mums jāattīsta ”tāds pats domāšanas veids, kāds bija Kristum Jēzum”. Tātad, lai līdzinātos Kristum, mums pēc iespējas labāk jāiepazīst viņa personība — viņa īpašības, domas, jūtas un rīcība — un jāstaigā viņa pēdās. Jēzus prāts bija vērsts uz viņa attiecībām ar Dievu. Tātad, ja centīsimies līdzināties Jēzum, mēs aizvien vairāk tuvosimies Jehovam. Tāpēc ir ļoti svarīgi mācīties domāt tā, kā domāja Jēzus.

¹⁶ Kā mēs to varam darīt? Jēzus mācekļi redzēja viņa paveiktos brīnumus, dzirdēja, kā viņš māca lielus ļaužu pulkus, vēroja, kā viņš izturas pret visdažādākajiem cilvēkiem un kā viņš liek lietā Dieva principus. Viņi teica: ”Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja.” (Ap. d. 10:39.) Atšķirībā no viņiem, mēs nevaram savām acīm vērot Jēzu. Taču Jehova savā mīlestībā ir sagādājis Jēzus dzīves aprakstus, kas mums palīdz labi iepazīt viņa Dēla personību. Lasot un pārdomājot Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijus, mēs labāk izprotam Kristus domāšanas veidu un mācāmies domāt tāpat kā viņš. Tā mēs varam ”vienmēr staigāt viņa pēdās” un ”apbruņoties.. ar tādu pašu prāta ievirzi”, kāda bija viņam. (1. Pēt. 2:21; 4:1.)

17. Kā mums palīdz tas, ka mēs mācāmies domāt tā, kā domāja Kristus?

¹⁷ Kā mums palīdz tas, ka mēs mācāmies domāt tā, kā domāja Kristus? Tāpat kā, ēdot veselīgu ēdienu, mēs gūstam fiziskus spēkus, pildot savu prātu ar to, ko mēs uzzinām par Kristus domāšanu, mēs kļūstam stiprāki garīgā ziņā. Pakāpeniski mēs saprotam, kā viņš būtu rīkojies dažādās situācijās, un tas mums palīdz pieņemt lēmumus, kas ļauj saglabāt tīru sirdsapziņu un Dieva labvēlību. Vai gan tie nav pamatoti iemesli sekot Bībeles mudinājumam ”ietērpties Kungā Jēzū Kristū”? (Rom. 13:14.)

18. Ko no šī raksta jūs esat uzzinājuši par to, ko nozīmē būt garīgam cilvēkam?

¹⁸ Mēs esam noskaidrojuši, ko nozīmē būt garīgam cilvēkam. Mēs arī apskatījām, ko var mācīties no garīgi noskaņotiem cilvēkiem. Visbeidzot mēs uzzinājām, kā tas, ka mums ir ”Kristus prāts”, mums palīdz augt garīgā ziņā. Taču ir arī citi ar garīgumu saistīti jautājumi, ko ir svarīgi apdomāt. Piemēram: kā mēs varam izvērtēt, cik stiprs ir mūsu garīgums? Ko mēs varam darīt, lai to stiprinātu? Un kā garīgums ietekmē mūsu ikdienas dzīvi? Nākamajā rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.