1., 2. Ko atskārta kāds brālis, un kā viņš rīkojās?

ROBERTS kristījās pusaudža vecumā, tomēr patiesība viņam nebija pats svarīgākais dzīvē. Viņš atceras: ”Nebija tā, ka es darītu kaut ko sliktu, bet mana kalpošana bija formāla un mehāniska. No malas es izskatījos garīgi stiprs — es apmeklēju visas sapulces un vairākas reizes gadā kalpoju par palīgpionieri. Tomēr kaut kas nebija tā, kā vajag.”

² Tikai vēlāk, kad Roberts bija apprecējies, viņš sāka saprast, kur ir problēma. Kas viņam palīdzēja? Viņi ar sievu bija pasākuši viens otram spēles veidā uzdot jautājumus par dažādām Bībeles tēmām. Roberta sieva, būdama garīgi stiprs cilvēks, bez grūtībām atbildēja uz jautājumiem, bet viņš uz daudziem jautājumiem nespēja atbildēt un bieži jutās neērti. Viņš stāsta: ”Es jutos tā, it kā es neko nezinātu. Es pie sevis domāju: ”Ja es gribu būt īsts ģimenes galva, kas sniedz sievai garīgu vadību, man kaut kas jādara lietas labā.”” Roberts sāka rīkoties. Viņš paskaidro: ”Es studēju Bībeli. Es studēju, studēju un studēju, un patiesība man sāka kļūt aizvien skaidrāka. Es sāku labāk izprast Bībeli un, pats galvenais, izveidoju ciešas attiecības ar Jehovu.”

3. a) Ko var mācīties no tā, ko pieredzēja Roberts? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

³ No Roberta pieredzētā mēs varam mācīties daudz ko  svarīgu. Iespējams, mums ir kaut kādas Bībeles zināšanas un mēs regulāri apmeklējam draudzes sapulces un sludinām, tomēr pats par sevi tas mūs nepadara par garīgiem cilvēkiem. Vai varbūt mēs jau esam sasnieguši zināmu garīgu izaugsmi, bet, sevi pārbaudot, saprotam, ka vēl pie daudz kā būtu jāstrādā. (Filip. 3:16.) Šajā rakstā ir apskatīti trīs jautājumi: 1) kas mums var palīdzēt izvērtēt sava garīguma patieso stāvokli? 2) Kā mēs varam neapstāties savā garīgajā izaugsmē? 3) Kā stiprs garīgums mums var palīdzēt ikdienas dzīvē?

4. Uz ko attiecas Efesiešiem 4:23, 24 izteiktais mudinājums?

⁴ Lai kļūtu par Dieva kalpiem, mēs veicām izmaiņas, kas skāra visas mūsu dzīves jomas. Šis process neapstājās arī pēc tam, kad mēs kristījāmies. Bībelē ir izteikts mudinājums: ”Arvien atjaunojieties savā domāšanā.” (Efes. 4:23, 24.) Tā kā mēs neesam pilnīgi, mums visiem ir jāturpina mainīties. Pat tiem, kas jau ilgi kalpo Jehovam, ir jāgādā par savu garīgumu. (Filip. 3:12, 13.)

5. Ar kādu jautājumu palīdzību mēs varam izvērtēt savu garīgumu?

⁵ Lai mēs varētu stiprināt un uzturēt savu garīgumu, mums sevi godīgi jāizvērtē. Mēs visi, gan gados jauni, gan veci, varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es sevī saskatu izmaiņas, kas liecina, ka mana garīgā izaugsme turpinās? Vai mana personība arvien vairāk līdzinās Kristus personībai? Ko mana attieksme pret sapulcēm un izturēšanās tajās atklāj par manu garīgumu? Ko manas sarunas ar citiem liecina par manām sirds vēlmēm? Ko par mani atklāj mani studēšanas paradumi, ģērbšanās maniere, ārējais izskats un attieksme pret padomiem? Kā es rīkojos, saskaroties ar kārdinājumiem? Vai es esmu kļuvis par garīgi nobriedušu kristieti?” (Efes. 4:13.) Pārdomas par šiem jautājumiem mums var palīdzēt izvērtēt savu garīgumu.

6. Kas vēl mums var būt vajadzīgs, lai izvērtētu savu garīgumu?

⁶ Lai pārbaudītu, kāds ir mūsu garīgums, mums reizēm ir vajadzīga citu palīdzība. Apustulis Pāvils norādīja, ka miesīgi noskaņots cilvēks nespēj izprast savu stāvokli Dieva priekšā — to, ka viņa rīcība apbēdina Dievu. Turpretī garīgs cilvēks saprot, kāds ir Dieva viedoklis dažādos jautājumos un apzinās, cik nepareizs ir miesīgi noskaņota cilvēka dzīvesveids. (1. Kor. 2:14—16; 3:1—3.) Tā kā draudzes vecākajiem ”ir Kristus prāts”, viņi bieži spēj pamanīt pirmās brīdinošās pazīmes, kas liecina par miesīgu domāšanu. Vai tad, ja viņi mūs par kaut ko tādu brīdina, mēs pieņemam viņu padomu un liekam to lietā? Tā rīkodamies, mēs apliecinām, ka vēlamies attīstīt savu garīgumu. (Sal. Māc. 7:5, 9.)

7. Kāpēc ar Bībeles zināšanām vien nepietiek, lai kļūtu par garīgi noskaņotu cilvēku?

⁷ Mums jāpatur prātā, ka ar Bībeles zināšanām vien nepietiek, lai kļūtu par garīgi noskaņotu cilvēku. Ķēniņam Salamanam bija ļoti plašas zināšanas par Jehovu. Viņa atziņas pat kļuva par daļu no Bībeles. Taču ar laiku viņa garīgums atslāba, un mūža nogalē viņš kļuva Jehovam neuzticīgs. (1. Ķēn. 5:9, 10; 11:4—6.) Ko no tā var secināt? To, ka mums pastāvīgi ir jāstiprina savs garīgums. (Kol. 2:6, 7.) Kā mēs to varam darīt?

8., 9. a) Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu savu garīgumu? b) Kāds ir mūsu mērķis, kad mēs studējam Bībeli un pārdomājam uzzināto? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁸ Pāvils pirmā gadsimta kristiešus mudināja  ”tiekties uz briedumu”. (Ebr. 6:1.) Kā mēs varam sekot šim padomam? Viens svarīgs solis ir studēt grāmatu ”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”, kura palīdz saprast, kā Bībeles principus izmantot dzīvē. Ja jūs šo grāmatu jau esat izstudējuši, jūs varat ķerties pie citas publikācijas, kas var noderēt ticības stiprināšanai. (Kol. 1:23.) Ir svarīgi uzzināto pārdomāt un lūgt, lai Jehova mums palīdz saprast, kā mēs to varam izmantot dzīvē.

⁹ Neaizmirsīsim, ka, studējot Bībeli un pārdomājot uzzināto, mūsu mērķim jābūt attīstīt neviltotu vēlēšanos iepriecināt Jehovu un klausīt viņa likumiem. (Ps. 40:9; 119:97.) Tāpat mums ir jāmācās noraidīt visu, kas var kavēt mūsu garīgo izaugsmi. (Tit. 2:11, 12.)

10. Ko jaunieši var darīt, lai stiprinātu savu garīgumu?

¹⁰ Jaunieši, vai jums ir konkrēti garīgi mērķi? Kādam brālim, kas kalpo Bētelē, ir paradums rajona kongresu laikā pirms programmas sākuma aprunāties ar kristīšanās kandidātiem. Liela daļa no viņiem ir gados jauni. Brālis viņiem jautā, kādi ir viņu garīgie mērķi. Daudzu atbildes atklāj, ka viņi skaidri zina, ko vēlas darīt kalpošanā Jehovam — iespējams, uzsākt kāda veida pilnas slodzes kalpošanu vai doties uz vietu, kur ir ļoti vajadzīgi valstības sludinātāji. Taču reizēm gadās jaunieši, kas īsti nezina, ko atbildēt. Vai tas varētu nozīmēt, ka, pēc viņu domām, viņiem nav vajadzīgi konkrēti garīgi mērķi? Jaunieši, uzdodiet sev šādus jautājumus: ”Vai es iesaistos garīgā darbībā tikai tāpēc, ka to vēlas mani vecāki? Vai arī es pats pūlos veidot personiskas attiecības ar Dievu?” Garīgi mērķi ir vajadzīgi mums visiem, jo, tiecoties pēc tiem, mēs stiprinām savu garīgumu. (Sal. Māc. 12:1, 13.)

11. a) Kā mēs varam kļūt par garīgi nobriedušiem cilvēkiem? b) Kāda Bībelē minēta cilvēka priekšzīmei mums būtu jāseko?

¹¹ Kad esam noskaidrojuši, kādās jomās mums ir jāuzlabojas, mums būtu jārīkojas. Kļūt par garīgiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Būtībā tas ir dzīvības un nāves jautājums. (Rom. 8:6—8.) Protams, Jehova negaida no mums pilnību, un viņš ar savu garu mums var palīdzēt veikt nepieciešamās izmaiņas. Tomēr arī mums pašiem ir jāpieliek pūles. Pirms vairākiem gadiem toreizējais Vadošās padomes loceklis Džons Bārs, apskatot Lūkas evaņģēlija 13. nodaļas 24. pantu, atzīmēja: ”Daudziem tas [ieiet pa šaurajām durvīm] neizdodas, jo viņi pietiekami lielā mērā necenšas būt stipri.” Mums ir jābūt kā Jēkabam, kas neatlaidīgi cīnījās ar eņģeli un nepadevās, līdz saņēma svētību. (1. Moz. 32:27—29.) Kaut arī iedziļināšanās Bībelē var būt ļoti patīkama, mums nav jāgaida, ka Bībeles lasīšana līdzināsies izklaidējoša romāna lasīšanai. Mums ir jāpūlas, lai atrastu tajā rodamās vērtīgās patiesības.

12., 13. a) Kā mēs varam attīstīt ”tādu pašu domāšanas veidu, kāds bija Kristum Jēzum”? b) Kā mums var palīdzēt pārdomas par to, kas notika ar apustuli Pēteri, un viņa dotais padoms? c) Ko mēs varam darīt, lai veicinātu savu garīgo izaugsmi? (Sk. ” Kā mēs varam veicināt savu garīgo izaugsmi”.)

¹² Ja mēs centīsimies stiprināt savu garīgumu, svētais gars mums palīdzēs mainīt domāšanu. Tā mēs aizvien lielākā mērā spēsim atspoguļot Kristus domāšanas veidu. (Rom. 15:5.) Turklāt ar svētā gara palīdzību mēs spēsim izskaust miesas tieksmes un attīstīt Dievam tīkamas īpašības. (Gal. 5:16, 22, 23.) Ja mēs konstatējam, ka mūsu prātā parādās materiālistiskas domāšanas aizmetņi vai vēlme izdabāt miesas tieksmēm, mēs nedrīkstam padoties. Neatlaidīgi lūgsim pēc svētā  gara, un Jehova mums palīdzēs mainīt mūsu prāta ievirzi un vērst domas uz to, kas ir pareizs. (Lūk. 11:13.) Atcerēsimies, kas notika ar apustuli Pēteri. Vairākas reizes viņš nerīkojās tā, kā pienāktos garīgam cilvēkam. (Mat. 16:22, 23; Lūk. 22:34, 54—62; Gal. 2:11—14.) Taču viņš neatmeta visam ar roku. Ar Jehovas palīdzību viņš pamazām attīstīja tādu domāšanas veidu, kāds bija Kristum. Arī mēs to varam.

¹³ Pēteris vēlāk minēja vairākas konkrētas iezīmes, kas mums var palīdzēt būt garīgi noskaņotiem cilvēkiem. (Nolasīt 2. Pētera 1:5—8.) Mums, ”nežēlojot pūles”, jāattīsta, piemēram, tādas īpašības kā savaldība, izturība un brāļu mīlestība. Mēs varētu katru dienu padomāt: ”Ko es šodien varu darīt, lai veicinātu savu garīgo izaugsmi?”

14. Kā garīgs briedums ietekmē cilvēka dzīvi?

¹⁴ Ja mums ir tāds domāšanas veids, kāds bija Kristum, tas ietekmē mūsu runas veidu, izturēšanos darbā vai skolā, kā arī lēmumus, ko pieņemam ikdienā. Ar saviem lēmumiem mēs varam apliecināt, ka cenšamies sekot Kristum. Ja esam garīgi noskaņoti cilvēki, mēs nekam neļausim apdraudēt mūsu attiecības ar Jehovu. Garīgi noskaņots cilvēks, saskaroties ar kārdinājumiem, tos stingri noraida. Pirms lēmumu pieņemšanas viņš pārdomā: ”Kādi Bībeles principi man var palīdzēt pieņemt labu lēmumu? Kā šajā situācijā rīkotos Kristus? Kāds lēmums iepriecinātu Jehovu?” Lai mācītos domāt šādā veidā, aplūkosim dažas jomas. Apskatot katru no tām, pievērsīsim uzmanību Bībeles principiem, kas var palīdzēt pieņemt gudrus lēmumus.

15., 16. Miniet piemērus, kā garīgs briedums palīdz, kad jāpieņem lēmumi par a) dzīvesbiedra izvēli, b) sabiedrības izvēli!

¹⁵ Dzīvesbiedra izvēle. Viens no Bībeles principiem, kas attiecas uz dzīvesbiedra izvēli, ir atrodams 2. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 14. un 15. pantā. (Nolasīt.) Šie Pāvila vārdi skaidri parāda, ka garīgs cilvēks ļoti atšķiras no miesīgi noskaņota cilvēka, tāpēc viņu starpā nevar pastāvēt pilnīga saskaņa. Kā šo principu var attiecināt uz dzīvesbiedra izvēli?

¹⁶ Sabiedrības izvēle. Pievērsīsim uzmanību principam, kas ietverts 1. vēstulē korintiešiem, 15. nodaļas 33. pantā. (Nolasīt.) Dievbijīgs cilvēks nebiedrosies ar tiem, kas var apdraudēt viņa garīgumu. Ir gudri pārdomāt, kā šo Bībeles principu var izmantot dažādās situācijās. Piemēram, kā tas attiecas uz sociālo tīklu izmantošanu? Vai arī kā tas attiecas uz datorspēļu spēlēšanu tiešsaistē ar cilvēkiem, ko mēs nepazīstam?

17.—19. Kā garīgums palīdz a) izvairīties no ”mirušiem darbiem”, b) saprast, pēc kādiem mērķiem tiekties, c) risināt domstarpības?

¹⁷ Darbi, kas kavē garīgo izaugsmi. Pāvila vārdos, kas lasāmi Vēstulē ebrejiem, 6. nodaļas 1. pantā (nolasīt), izskan nopietns brīdinājums. Kas ir tajā minētie ”mirušie darbi”, no kuriem mums jāvairās? Tie ir jebkādi darbi, kas garīgā ziņā ir  nedzīvi, tukši vai neauglīgi. Princips par vairīšanos no ”mirušiem darbiem” var palīdzēt daudzās situācijās, kas var rasties mūsu dzīvē. Piemēram, šis princips mums var palīdzēt saprast: vai tas, ko mēs grasāmies darīt, garīgā ziņā mums nāks par labu vai arī kaitēs? Vai būtu jāpiekrīt konkrētajam peļņas piedāvājumam? Kāpēc nebūtu jāiesaistās kustībās, kas cenšas uzlabot pasauli?

¹⁸ Garīgi mērķi. Jēzus savā Kalna runā deva labu padomu par to, kādus mērķus izraudzīties. (Mat. 6:33.) Garīgi noskaņots cilvēks tiecas pēc garīgiem mērķiem. Paturot prātā šo principu, mums būs vieglāk izlemt: vai tiekties pēc augstākās izglītības? Vai piekrist attiecīgajam darba piedāvājumam?

¹⁹ Domstarpības. Kā Pāvila padoms draudzei Romā palīdz situācijās, kad mums ar kādu ir radušās domstarpības? (Rom. 12:18.) Būdami Kristus sekotāji, mēs cenšamies ”saglabāt mieru ar visiem cilvēkiem”. Kā mēs reaģējam, kad mums ar kādu rodas nesaskaņas? Vai mums ir grūti piekāpties, vai arī mēs esam pazīstami kā cilvēki, kas ”tiecas pēc miera”? (Jēk. 3:18.)

20. Kāpēc ir vērts neapstāties savā garīgajā izaugsmē?

²⁰ Tie ir tikai daži piemēri, kas parāda, kā pārdomas par Bībeles principiem palīdz pieņemt lēmumus, kas liecinātu, ka esam garīgi cilvēki. Ja būsim garīgi noskaņoti, mēs dzīvē izjutīsim vairāk prieka un gandarījuma. Raksta sākumā minētais Roberts stāsta: ”Attīstot ciešas attiecības ar Jehovu, es kļuvu par labāku vīru un labāku tēvu. Es esmu laimīgs un apmierināts ar dzīvi.” Arī mēs varam izjust daudz svētību, ja pieliekam pūles, lai veicinātu savu garīgo izaugsmi. Būdami garīgi noskaņoti cilvēki, mēs jau tagad varam izjust dziļu prieku un gandarījumu un nākotnē iemantot ”īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:19.)