Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Rí naxprígúlú Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú

Rí naxprígúlú Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú

“Jeobá naxprígúu bi̱ nandoo kaʼyoo” (HEB. 12:6).

AJMÚÚ 123 GA̱JMA̱A̱ 86

1. Ndiéjunʼ eʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu rí nuxprigúlú xá.

NDIÉJUNʼ tatsaʼwáminaʼ índo̱ natadxuun ajngáa gixprígú rá. Mbáa núkhu tatsaʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu mbá castigo, mú rí kixprígú nindxu̱u̱ itháan ki xóo rígi̱. Náa Biblia naʼthí má xúʼko̱ rí gixprígú májánʼ nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nguáná kajua̱a̱ ga̱jma̱a̱ ku̱ma̱ rí najmañaaʼ wéñuʼ, ngajua ga̱jma̱a̱ vida (Prov. 1:2-7; 4:11-13). Índo̱ naxprígulú Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ ikhaa nandoo makuwáanʼ kámuu mbiʼi (Heb. 12:6). Gajkhun má rí índo̱ naxprígúlú ma̱ndoo mani̱ndxu̱u̱ mbá castigo, mú tséʼni mbaaʼ maʼni o maʼni gínáanʼ. Ajngáa rí naxprígúlú kajua̱a̱ ga̱jma̱a̱ kiʼsngáa, xó má eʼni xa̱bu̱ nikhi̱i̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼdióo bi̱ nandoo kaʼyoo.

2, 3. Xú káʼnii a̱jma̱ enii nindxu̱u̱ rí muxprigúlú xá. (Atayáá xtiʼkhu rí tima ginii).

2 Guʼyáá mbá xkri̱da. Mbáa ada̱ bi̱ mbiʼyuu Carlos xtáa ratsijmuu pelota náa awúu̱n goʼwóo. Ru̱dúu̱ naʼthúu̱n: “Carlitos, natayáá má rí xándoo maratsíin ga̱jma̱a̱ pelota náa awúu̱n guʼwá numuu rí ma̱ndoo mataxuíʼthá dí rígá gi̱i̱”. Mú ikhaa tséʼnimbo̱o̱ kaʼyoo ru̱dúu̱ ga̱jma̱a̱ tséniñuʼ raʼtsíin. Nda̱a̱ tsu̱ma̱ pelota ninújngoo rayá mbá rayaʼ ga̱jma̱a̱ naguiʼthá. Ndiéjunʼ gáʼni ru̱dúu̱ mu maxprígúu xá. Maʼsngóo ga̱jma̱a̱ maxnúu castigo. Mu maʼsngóo, ikhaa mbaʼyóoʼ maʼthúu̱n náa numuu ra̱májánʼ nindxu̱u̱ rí niʼni. Nandoo makro̱ʼo̱o̱ rí májánʼ nindxu̱u̱ rí maʼnimbo̱o̱ ga̱jma̱a̱ rí nutháán mbaʼyóoʼ maʼni ga̱jma̱a̱ kaʼyoo maʼni. Ga̱jma̱a̱ mu ma̱ndoo mambáyúu ada̱ ma makro̱ʼo̱o̱ ikha rígi̱, ikhaa naraʼwíí rí májánʼ ganindxu̱u̱ rí maxnúu castigo rí maríya kaʼyúʼ pelota ndrígóo mbá nguáthá mbiʼi. Maski ajndu rígi̱ tsínigu̱ʼ Carlos, maʼsngóo rí á mu tséʼnimbo̱o̱ maraʼnuu dí ra̱májánʼ.

3 Bi̱ ni̱ndxu̱lú cristianos kuwáanʼ náa “goʼwóo Dios” (1 Tim. 3:15). Ikha jngó, nduʼyamajkuíí rí xóo Jeobá nagíʼ xtángoo ga̱jma̱a̱ rí naxprígúlúʼ ga̱jma̱a̱ ngajua índo̱ tséʼnimbulúʼ kuʼyáá. Ma̱ngaa á mu nuʼni rí ra̱májánʼ ma̱ʼkha̱nú gamiéjunʼ náa ikháanʼ, rí naxprígúlúʼ naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú rí gíʼdoo numuu muʼnimbulúʼ kuʼyáá Anu̱lú Dios (Gál. 6:7). Ikhaa nandoo kaʼyulú wéñuʼ ga̱jma̱a̱ tsíyoo rí mumíniiʼ (1 Ped. 5:6, 7).

4. a) Xú káʼnii kiʼsngáa rí naʼni tsajkurámuʼ Jeobá rá. b) Ndiéjunʼ gándoo guʼyáá náa artículo rígi̱ rá.

4 Ga̱jma̱a̱ numuu gixprígú rí na̱ʼkha̱ náa Biblia, e̱jñu̱lú ga̱jma̱a̱ bi̱ nunigajmaa Biblia maguánu mani̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Cristo. Ajngá rawunʼ Dios nindxu̱u̱ rí najmulú mu muʼsngáa rí itháan gíʼdoo numuu ga̱jma̱a̱ mambáyulúʼ “mu maxnúlúʼ ikha náa rí jmbu”. Ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱ ma̱ndoo mumbáñuun e̱ji̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ nunigajmaa Biblia makru̱ʼu̱u̱n ga̱jma̱a̱ munimbu̱ún xúgíʼ rí Jesús niʼtáñajunʼ (2 Tim. 3:16; Mat. 28:19, 20). Jeobá naʼni tsajkurámuuʼ kiʼsngáa rígi̱, rí naʼniratiin bi̱ nunigajmaa mu musngúún eʼwíínʼ mani̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Cristo (atraxnuu Tito 2:11-14). * Rí xúgi̱, guʼyáá rí naxtiʼña̱a̱ náa ajtsú graxe̱ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu: 1) Náa numuu rí gixprígú ndrígóo Dios nindxu̱u̱ mbá rí xóo nasngájma rí ikhaa nandoo kaʼyulúʼ xá. 2) Ndiéjunʼ ejmañuluʼ ga̱jma̱a̱ numuu xkri̱da ndrígu̱ún xa̱bu̱ bi̱ Dios nixprígún rá. 3) Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús índo̱ guxpríguii mbáa rá.

DIOS NAXPRÍGÚLÚʼ GA̱JMA̱A̱ NGAJUA

5. Xú káʼnii esngájma Jeobá rí nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ numuu rí xóo naxprígulú xá.

5 Jeobá naxprígúlúʼ ga̱jma̱a̱ naʼsngúlú numuu rí nandoo kaʼyulú. Nandoo rí mambaxúlúʼ má xúʼko̱ gajmiúlú ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ kámuu mbiʼi (1 Juan 4:16). Nditháan tséʼthá wéñulú ni má tséʼni makumulúʼ rí nda̱a̱ numulúʼ (Prov. 12:18). Jeobá ndaʼyamajkulú, numuu rí ndaʼyoo xú káʼnii xa̱bu̱ ni̱ndxu̱lú ga̱jma̱a̱ ndaʼyamajkuu rí nuraʼwíí muʼni. Lá xúʼko̱ má tayáá ikháánʼ índo̱ Jeobá naxprígúlúʼ náa Biblia, náa i̱yi̱i̱ʼ rí nagájnuu náa Biblia, anu̱lú o bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa congregación ráʼ. Índo̱ tséʼyáá xú káʼnii, ‹ekiéʼkulú›, bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ nugíʼ muxprigúlú ga̱jma̱a̱ ngajua ma̱ngaa naʼngu̱u̱n a̱jkiu̱ún. Xúʼko̱ esngajma rí guáʼdáá ngajua ndrígóo Jeobá (Gál. 6:1).

6. Maski ajndu mandáti̱gu̱lú ñajunʼ náa congregación índo̱ guxprigúlú, náa numuu ma̱ndoo muʼthá rí nindxu̱u̱ mbá rí xóo nandoo kaʼyulú Dios rá.

6 Nguáná, índo̱ nuxpríguíí mbáa nindxu̱u̱ itháan ki xóo rí maraxna̱a̱ xtágabu. Á mu mbáa xa̱bu̱ nakudaminaʼ mbá aʼkhá gakhi̱i̱, mbáa mandáti̱go̱o̱ ñajunʼ rí gíʼdoo náa congregación. Mú índo̱ xúʼko̱ gárígá, rí naxprígúlúʼ Jeobá nasngájmaa rí nandoo kaʼyulú. Rí mandáti̱go̱o̱ ñajunʼ rí gíʼdoo ma̱ndoo mambáyúu mbáa bi̱ nikudaminaʼ aʼkhá mu mbaʼyoo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu maríyaʼ mbiʼi mu maʼnigajmaa mbáwíi, rí mandxaʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ rí maʼtájkáan. Rígi̱ gámbáyúu mu mambaxúu itháan májánʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá (Sal. 19:7). Nda̱wa̱á, mbáa magu̱u̱ ñajunʼ rí nigiʼdoo náa congregación. Rí maguma expulsar mbáa nasngájma rí Jeobá nandoo kaʼyoo, numuu rí nañewu̱u̱n a̱ngiu̱lú náa congregación ga̱jma̱a̱ ku̱ma̱ dí ra̱májánʼ (1 Cor. 5:6, 7, 11). Ma̱ngaa, rí naxprígúlúʼ Jeobá nindxu̱u̱ jmbu má xúʼko̱, rí maguma expulsar mbáa xa̱bu̱ mambáyúu makro̱ʼo̱o̱ nguáthá mba̱a̱ aʼkhá nikudaminaʼ ga̱jma̱a̱ maxkajxi̱i̱ mata̱nga̱a̱ a̱jkiu̱u̱n (Hech. 3:19).

RÍ NAXPRÍGÚLÚʼ JEOBÁ NAMBÁYULÚʼ

7. a) Tsáa ninindxu̱u̱ Sebná rá. b) Ndiéjunʼ dí ra̱májánʼ nigíʼdu̱u̱ niʼni Sebná rá.

7 Mu muʼthá rí gíʼdoo numuu rí nuxprigúlú, guʼyáá xkri̱da ndrígu̱ún a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ Jeobá nixprígún: Sebná, bi̱ nixtáa nákha mbiʼi rí nixtáa rey Ezequías, ga̱jma̱a̱ Graham, mbáa ndxájulú bi̱ xtáa rí mbiʼi xúgi̱. Guʼthá ginii ga̱jma̱a̱ numuu Sebná. Asndu xóo ikhaa gajkuáa ñawúunʼ náa goʼwóo Ezequías, ga̱jma̱a̱ niʼtáñajunʼ (Is. 22:15). Mú ikhaa niʼnimbamínaʼ ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ ndiʼyamajkuminaʼ ikhaa. Asndu niʼni mbá náa miʼdi̱i̱ rí májánʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ nijngruigo̱o̱ ga̱jma̱a̱ carro rí májánʼ rí nuxmajtaa xujkhúʼ (Is. 22:16-18).

Á mu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabáanʼ ga̱jma̱a̱ nuriʼkhumijná rí xóo ni̱ndxu̱lú, Jeobá maʼni tsajkurámáánʼ. (Atayáá kutriga̱ 8 asndu 10).

8. Xú káʼnii nixprígúu Jeobá Sebná ga̱jma̱a̱ xú káʼnii nimbáyúu rígi̱ xá.

8 Numuu rí Sebná ndiyáaʼ mbaʼyamajkuminaʼ, Dios nirígú káyuʼ ñajunʼ rí gajkuáa ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ nixnúu Eliaquim (Is. 22:19-21). Rígi̱ nirígá índo̱ rey asirio Senaquerib niríyaʼ awan mu maʼni gámbáa Jerusalén. Nda̱wa̱á, Senaquerib nikunguinʼ a̱jmi̱i̱n Xa̱bu̱ Ñajunʼ ga̱jma̱a̱ mbaʼin soldados mu munimiñún judíos ga̱jma̱a̱ rí Ezequías makáguabaaʼ (2 Rey. 18:17-25). Ezequías nikuʼmaa Eliaquim ga̱jma̱a̱ a̱jmi̱i̱n xa̱bekha mu magún guraʼnumíjná gajmiún bi̱ nuxna ikha náa soldados asirios. Mbá rí ikhaa nindxu̱u̱ Sebná, rí xúgi̱ xtáa rañajunʼ xóo secretario ndrígóo rey. Rígi̱ ma̱ndoo masngájma rí tániñuʼ rí sia̱nʼ ga̱jma̱a̱ rí naku̱mu̱u̱ maʼngo̱o̱ ga̱jma̱a̱ ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ guabaaʼ, numuu rí nigruigú mbá ñajunʼ dí ragíʼdoo wéñuʼ numuu ki xóo rí nigiʼdoo nákha ginii. Ndiéjunʼ gándoo gájmañulú ga̱jma̱a̱ numuu xkri̱da rígi̱ rá. Guʼyáá ajtsú ikha rí mambáyulúʼ.

9-11. a) Ndiéjunʼ xkri̱da rí gíʼdoo numuu najmañulúʼ rí nigíʼnuu Sebná rá. b) Xú káʼnii ku̱ma̱ʼ ikháánʼ índo̱ natandxa̱ʼwáminaʼ rí niʼni Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu Sebná rá.

9 Timbá, rí nindáti̱go̱o̱ ñajunʼ rí gajkuáa ñawúunʼ naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú “rí matanimbamínaʼ na̱ʼkha̱ ginii ki xóo mbá gamiéjunʼ, ga̱jma̱a̱ rí mataxuximínaʼ nákha xóó tsijpatriga̱a̱n” (Prov. 16:18). Mbáa ikháánʼ xtaʼdáá ñajunʼ kiejunʼ náa congregación ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ nundxa̱ʼwa̱míjna̱ rí xtaʼdáá numaʼ. Á mu xúʼko̱ nindxu̱u̱, lá mataniminaʼ manindxa̱ʼ xa̱bu̱ guabaaʼ ráʼ. Lá matani mba̱a̱ Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu rí najmañaʼ natani ga̱jma̱a̱ rí naʼngaʼ matani ráʼ. (1 Cor. 4:7.) Apóstol Pablo niʼnirámáʼ: “Na̱thu̱u̱n mámbáa rí ikháanʼla rí xandxaʼwáminaʼ i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, rí phú gíʼmaa maʼni, mandxaʼwáminaʼ rí májánʼ” (Rom. 12:3).

10 Raga̱jma̱, rí xóo nixpriguíí Sebná mbáa nasngájma rí Jeobá ndaʼyoo rí ma̱ndoo mariʼkuminaʼ (Prov. 3:11, 12). Rígi̱ nindxu̱u̱ mbá ikha májánʼ bi̱ nagajta káñúnʼ ñajunʼ rí guáʼdáá náa congregación rí mbiʼi xúgi̱. Ragíʼmiin makiʼníin ga̱jma̱a̱ xúyexíi sia̱nʼ, rí phú gíʼmaa muni, muni má xúʼko̱ ñajunʼ Dios asndu xó má eʼngo̱o̱ ga̱jma̱a̱ rí xóo kuwa xúgi̱ ga̱jma̱a̱ mbuyáá rí Jeobá naxprígún numuu rí nandoo kaʼñún. Garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Anu̱lú gáʼni tsajkurámáánʼ á mu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabaaʼ (atraxnuu 1 Pedro 5:6, 7). * Nandulúʼ manindxu̱lúʼ xóo ku̱ba̱ʼ guabaaʼ náa ñawúunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ muniʼñáʼ rí ikhaa maxprígúlú.

11 Ragajtsú, rí xóo Jeobá niʼni ga̱jma̱a̱ Sebná naʼsngúlú mbá xkri̱da rí gíʼdoo wéñuʼ numuu náa xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa congregación. Maski ajndu rí naxprígulú Jeobá nasngájma rí naguiyuʼ kaʼyoo aʼkhá, ma̱ngaa nasngájma rí nandoo kaʼñún má xúʼko̱ bi̱ nuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá. Ma̱ngaa Jeobá ndaʼyoo rí májánʼ eni. Á mu ikháánʼ ndayóoʼ mataxpríguii mbáa, lá matani xó má eʼni Jeobá ráʼ. (Jud. 22, 23.)

12-14. a) Xú káʼnii eni tikhun xa̱bu̱ índo̱ naxprígún Jeobá rá. b) Xú káʼnii nimbáyúu Biblia mbáa ndxájulú mu mariʼkuminaʼ rí xóo xa̱bu̱ nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ xóo nimbáyúu xá.

12 Phú gíná nindxu̱u̱ rí xa̱bu̱ nagawúunʼ wéñuʼ índo̱ naxprígúu Jeobá rí asndu natsinguminaʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ náa congregación (Heb. 3:12, 13). Lá ma̱ndoo mumbáyii xa̱bu̱ buʼko̱ ráʼ. Mu muriʼña̱a̱ graxe̱ rígi̱, guʼyáá xkri̱da ndrígóo Graham. Ikhaa nigumaa expulsar ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á nita̱ʼa̱a̱la ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á niniñuʼ raʼni ñajunʼ Jeobá. Nguáthá tsiguʼ nda̱wa̱á niʼthúu̱n mbáa bi̱ kayá edxu̱u̱ bi̱ nambáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ rí nandoo maʼnigajmaa Biblia ga̱jma̱á nindxu̱u̱.

13 Bi̱ kayá edxu̱u̱ narmáʼáan a̱jkiu̱u̱n: “Xkujndu rí niʼniuu Graham rí niʼnimbamínáʼ. Naʼthá numún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ bi̱ nithi rí mbaʼyóoʼ maguma expulsar. Ikha jngó niríyaʼ mbiʼi mu munigajmaa Biblia náa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí matanimbáminaʼ ga̱jma̱a̱ rí gárígá. Graham nigíʼdu̱u̱ ndiyaminaʼ kaʼwu náa niwanʼ ndrígóo Biblia ga̱jma̱a̱ nditháan tániguʼ rí ndiʼyoo. Rígi̱ nimbáyúu wéñuʼ. Ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí maʼnimbamínaʼ nindxu̱u̱ xóo mbá “raxpa” rí nirugoo iduu ga̱jma̱a̱ rí naʼthá numún eʼwíínʼ nindxu̱u̱ mbá xkujndu gakhi̱i̱. Núkhu nigíʼdu̱u̱ niriʼkuminaʼ. Nigíʼdu̱u̱ ni̱jkha̱a̱ reunión xúgíʼ xmáná, niʼnigajmaa ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ niʼtájkáan xúgíʼ mbiʼi. Ma̱ngaa niʼnimbánuu maʼsngúún bi̱ kuwa náa goʼwóo xóo mbáa bi̱ kayá edxu̱u̱. Rúʼko̱ niʼni rí makuwa gagi a̱ʼgiu̱u̱ ga̱jma̱a̱ waʼxiinʼ” (Luc. 6:41, 42; Sant. 1:23-25).

14 Bi̱ kayá edxu̱u̱ naʼthí xóó: “Mbóo mbiʼi, Graham niʼthúnʼ mbá rí ni̱jkha̱nú asndu náa a̱jkiu̱nʼ: ‹Naʼni má mba̱yu̱ʼ tsiguʼ rí naniʼnúʼ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ asndu ninindxu̱ʼ precursor. Mú xúgi̱ nindxu̱u̱ timbá miʼtsú rí natha gajkhun rí nandoʼ ka̱yo̱o̱ Jeobá›. Tájyúuʼ índo̱ ninda̱ʼa̱a̱ rí mayambáá ga̱jma̱a̱ micrófonos náa reunión ga̱jma̱a̱ ikhaa ndiʼyámajkuu wéñuʼ ñajunʼ rígi̱. Xkri̱da ndrígóo naʼsngóʼ rí índo̱ mbáa xa̱bu̱ naʼni guabaminaʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ naniñaminaʼ muxpriguíí naguma tsajkurámáánʼ wéñuʼ”.

GUʼYARIDÁÁ JEOBÁ GA̱JMA̱A̱ JESÚS ÍNDO̱ GATAXPRÍGUII MBÁA

15. Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni mu eʼwíínʼ muniñami̱jna̱ muxprígún xá.

15 Mu marasngáa májánʼ, ginii mbaʼyóoʼ matanigajmaa májánʼ (1 Tim. 4:15, 16). Xúʼko̱ má kayuʼ, á mu Jeobá najmiuu ni̱ndxa̱ʼ mu mataxpríguii mbáa xa̱bu̱, gíʼmaa manindxa̱ʼ mbáa xa̱bu̱ guabaaʼ ga̱jma̱a̱ matatsiʼñáminaʼ rí Jeobá maxnáʼ ikha. Á mu eʼwíínʼ nduyáá rí ni̱ndxa̱ʼ xa̱bu̱ guabaaʼ mbuyamajkuaʼ ga̱jma̱a̱ xáʼniún mingíjyúuʼ mundrigú xtágabu ndrígáʼ. Guʼyáá xkri̱da rí nigíʼ Jesús muʼni.

16. Ndiéjunʼ gándoo gajmañulú ga̱jma̱a̱ xóo niʼsngáa Jesús ga̱jma̱a̱ xóo nixprígún xa̱bi̱i̱ xá.

16 Jesús niʼnimbo̱o̱ káxi̱ kaʼyoo Anu̱u̱, maski ninindxu̱u̱ gakhi̱i̱ wéñuʼ (Mat. 26:39). Ga̱jma̱a̱ ndiʼyoo rí ku̱ma̱ rí nigiʼdoo ga̱jma̱a̱ rí niʼsngáa ni̱ʼkha̱ náa Dios (Juan 5:19, 30). Numuu rí ninindxu̱u̱ xa̱bu̱ guabaaʼ ga̱jma̱a̱ niʼnimbo̱o̱, ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ niʼsngáa májánʼ ga̱jma̱a̱ nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n, ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ nandún majmañún niguwáʼ náa ikhaa (atraxnuu Lucas 4:22). Ajngóo niʼni̱i̱ a̱jkiu̱ún bi̱ nikáguabiinʼ ga̱jma̱a̱ nakumu̱ún rí na̱nguá guáʼdáá tsiakii xó má diin rí nijmigaʼ o xóo gúmá ndrígóo lámpara náa kajnu̱ʼ aceite rí inuu majuiʼyúʼ (Mat. 12:20). Ma̱ngaa índo̱ apóstoles nisngajma rí i̱ndó nindúún kuyamijná ikhiin ga̱jma̱a̱ nindúún muguaʼdáá wéñuʼ, Jesús niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n. Rí phú niʼni, nixprígún ga̱jma̱a̱ ngajua (Mar. 9:33-37; Luc. 22:24-27).

17. Ndiéjunʼ gíʼmaa muni bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ mu muñewa̱a̱n májánʼ congregación rá.

17 Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ gíʼmaa mbuyaridáá Jesús índo̱ guxpriguíí mbáa ga̱jma̱a̱ Biblia. Xúʼko̱ esngajma rí Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús muxnún ikha. Apóstol Pedro niʼnirámáʼ: “Guñawu̱u̱n mugu̱ ndrígóo Dios bi̱ kajchún náa ñawánlaʼ, raʼkháa ga̱jma̱a̱ tsiakii, gíʼmaa munila ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱la; ma̱ngaa ragíʼmaa muni numuu dí mudaʼ mbújkha̱a̱, gíʼmaa munila nacha̱ ñajunʼ rígi̱; ma̱ngaa ragíʼmaa munimbaʼumijnala náa xa̱bu̱ bi̱ kaʼñúún Dios, rí gíʼmaa munila muxnu̱u̱n májánʼ xkri̱da mugu̱” (1 Ped. 5:2-4). Índo̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ nunimbu̱ún kuyáá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱ún Jeobá ga̱jma̱a̱ Cristo, bi̱ kayá edxu̱u̱ náa congregación, nambáñun má ikhiin ga̱jma̱a̱ bi̱ nuñewu̱u̱n (Is. 32:1, 2, 17, 18).

18. a) Ndiéjunʼ ñajunʼ nirajkuáa ñawúunʼ Jeobá xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱nʼ rá. b) Xú káʼnii embáñun Jeobá xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n munimbánii ñajunʼ rí gajkuáa ñawúúnʼ xá.

18 Ndiéjunʼ gándoo muʼthá ga̱jma̱a̱ numuu gixprígú náa guʼwúlú rá. Jeobá naʼtáñajúnʼ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa mbá guʼwíin: “Xunisngañunʼ e̱jña̱nla gunimbanu má xúʼko̱ xóo eʼthí náa xtángoo ga̱jma̱a̱ xó má endxa̱ʼóo edxu̱u̱ Jeobá” (Efes. 6:4). Rígi̱ mitsáʼkháan wéñuʼ. Proverbios 19:18 nasngájma rí xa̱bu̱ bi̱ na̱nguá exprigún e̱jñún ikhiin gajkuáa ñawúunʼ índo̱ gakhañun. Jeobá mandi̱ʼi̱i̱n cuenta xa̱bu̱ bi̱ tsixprigún e̱jñún (1 Sam. 3:12-14). Mú Jeobá naxnún ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ tsiakii xa̱bu̱ bi̱ nunda̱ʼa̱a̱ rí mambáñun ga̱jma̱a̱ nuniñaʼ rí Ajngá rawunʼ ga̱jma̱a̱ xi̱ʼ kaʼwu ndrígóo maxná ikhúún (atraxnuu Santiago 1:5). *

GAJMAÑULÚ MAKUWÁANʼ TSÍMÁÁ KÁMUU MBIʼI

19, 20. a) Xú káʼnii eguma tsajkurámáánʼ índo̱ naxprígúlúʼ Jeobá rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa imbo̱o̱ artículo rá.

19 Índo̱ nuʼniñámijna maxprígulú Jeobá ga̱jma̱a̱ nuxprígú xó má eʼni ikhaa ga̱jma̱a̱ Jesús, naguma tsajkurámáánʼ wéñuʼ. Nakuwáanʼ tsímáá náa mbá guʼwáanʼ ga̱jma̱a̱ náa congregación. Xúgiáanʼ nandún kuyulú, nduyáá rí kuaʼdáá numulúʼ. Rígi̱ nindxu̱u̱ rí xóo marigá nda̱wa̱á índo̱ gaguma tsajkurámáánʼ (Sal. 72:7). Rí naxprígulú Jeobá naʼni ratáanʼ mu makuwáanʼ má xúʼko̱ tsímáá ga̱jma̱a̱ mbá kambáxulú náa guʼwúlú ga̱jma̱a̱ rí ikhaa mañewu̱nlú (atraxnuu Isaías 11:9). * Á mu nduʼyáá rígi̱, ma̱ndoo mbuʼyáá rí Jeobá nandoo kaʼyulú índo̱ naxprígulú.

20 Náa imbo̱o̱ artículo, majmañulúʼ itháan rí xóo muxprigúmijna náa mbá guʼwíin ga̱jma̱a̱ náa congregación. Ma̱ngaa mbuʼyáá xú káʼnii gándoo guxprígumíjná ikháanʼ ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gándoo guniʼñáʼ mbá rí itháan xkawiiʼ ki xóo índo̱ nuxprigúlú.

^ párr. 4 Tito 2:11-14 “Ga̱jma̱a̱ numuu rí májánʼ wéñuʼ a̱jkiu̱u̱n Dios bi̱ maʼni káwíin xúgínʼ enii xa̱bu̱ nakujmaa pa̱jnu̱. Naʼsngúlú mu muniʼñáʼ ruʼni dí xkawiʼ ga̱jma̱a̱ rí nagua̱ʼa̱ muʼni ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ jmbu ga̱jma̱a̱ rí maʼndulú kuʼyáá Dios náa tapo̱o̱ dí rígá náa numbaaʼ rígi̱, ga̱jma̱a̱ rí kuwáanʼ raguáʼthi̱i̱n tsímáá rí marigá nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ gloria rí nisngájma Dios mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ bi̱ niʼni káwáanʼ, nindxu̱u̱ Cristo Jesús. Bi̱ nixnáximinaʼ mu maʼni káwáanʼ náa xúgíʼ rí tsejmaa ga̱jma̱a̱ maʼni kaʼwi̱i̱ xuajen ndrígóo, bi̱ nuni ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱ún dí májánʼ”.

^ párr. 10 1 Pedro 5:6, 7: “Guni gínamijná náa ñawúunʼ Dios, mu ikhaa makuxáanʼ índo̱ gáʼga̱nú mbiʼi; gutha̱a̱n xúgíʼ Dios rí naxmiéjuanla, numuu rí ikhaa naxmiéjunʼ jaʼyala”.

^ párr. 18 Santiago 1:5: “Ikha jngó, á mu rí mbáa dí ikháanʼla ndayóoʼ majmañuu xóó itháan, gando̱ʼo̱o̱ má xúʼko̱ Dios, numuu rí ikhaa naxnún xúgínʼ rí ndayóoʼ ga̱jma̱a̱ xáʼthí kikháá rí nixnáʼ”.

^ párr. 19 Isaías 11:9: “Nándáa rí guni ní má xúnigachíí kúbá ndrígóoʼ rí mikaʼwu; numuu rí náa ku̱ba̱ʼ marigá wéñuʼ ku̱ma̱ ndrígóo Jeobá xó má iyaʼ kajníʼ náa lamáa”.