ǃKhōǂgāb ǃoa ǃkharu re

ǃKharu re ǃkhōǂgāba ǃoa

TI ÛIB XA

ǀGâsa tsoatsoas​—ǃKhū hâ ǀamǂoas

ǀGâsa tsoatsoas​—ǃKhū hâ ǀamǂoas

Tita ge ǂkhariro oms ǃnâ ge ǃnae Liberty Indiana di ǀon hâ ǃās ǃnâ hîna Amerikab ǃnâ hâsa. Ti ǁgûra ge ǀnai ǃnona ǀgôana ge ūhâ i tita ge ǃnaehe o. Egas ge ti ǁgûsa ti khaoǃgâ ǀgam aore ǀgôaga tsî tare ǀgôas tsîna ge hō.

ǃNao oms tita ge ǃnae ǃnâhes

TITA ge skola gere ǂgâ kurigu ǃnâ î ge ǂgui xūna ge tawa tama hâ i. Skolats gere tsoatsoa-ū khoen ǀkhāts ge skola gere toa. ǂGui khoen ǀondets ge ge ǂan i tsîn ge ǁîn tsîna sa ǀonsa ge ǂan i.

Tita ge 7 ǀgôana ūhâ omarisa xu gere hā tsî ǂkhamsis ǃnâ ǃhana sîsen-e ge ǁkhāǁkhāsen

ǂGui ǂkhari ǃgaroǃādi ge Libertis ǀgūse ge hâ i tsî ǃhanaga ge ūhâ i. Tita ge ǃnaehe o, ob ge ti ǁgûba ǃgaroǃās ai gere sîsen. ǂKhamkhoeb ase ta ge trekkersa ǃnarisa ge ǁkhāǁkhāsen tsî ǀnî hâ xūn hîna a ǂhâǂhâsan tsîna ǃhana sîsenni ǃgao.

Tita ge ǂkham dadasa-e ge ǀū-i. Ti ǁgûb ge ge 56 kurixa i tsî ti ǁgûsa ge 35 kurixa i tita ge a ǃnaehe o. Xaweb ge ti ǁgûba ǂuru tsî ge ǀgaisa i. ǁÎb ge ǁîb sîsen-e ge ǀnam i tsî sida tsîna gere ǁkhāǁkhā î da sida sîsen-e ǃgôaǃgâ. ǁÎb ge ǂgui mari-e ge kuru tama hâ i xawe gere ǁgūtsâ î da oms, saran tsî ǂû-i tsîna ūhâ. ǁÎb ge hoaǁae gere kōǃgâ da. ǁÎb ge 93 kurixab a hîna ge ǁō. Tsî ti ǁgûs ge 86 kurixas a hîna ge ǁō. Hoa ǀgam ra ge Jehovaba ge ǃoaba tama hâ i. Ti ǃgâsab ǀguib ge 1970ǁî kuriba xu ǀhoahâb ǃûi-aob ase ǂgomǂgomsase ra ǃoaba.

TI ǂKHAMSIS TSĒDI

Ti ǁgûs ge Elobmîs ǃnâ ge ǂgom hâ i. ǁÎs ge Baptist kerkeba ǃoa Sontaxtsēs hoasa gere i ū da. 12 Kurixa ta a hîna ta ge ǂguro ǃnāsa ǃnona ǀguira elob xa ge ǁnâu. Ti ǁgûsa ta ge ge dî: “Jesuba mati ǀgui ǁaeb ai nî ǀgôa tsî nî ǁgû i?” ǁÎs ge ge ǃeream: “Nēs ge kaise ǃgom ǁnâuǃāsa. Sida ge nēsa da nî ǁnâuǃāse kuruhe tama hâ.” Nēs ge tita kaise ge ǃgomba i. Xawe ta ge 14 kurixa ta a hîna ge ǁāǁnâhe tsî ǃnona ǃnāde ge ǂhomhe ǃnona ǀguira elob ǃgao.

1952ǁÎ kuri​—17 Kurixa ta a hîna armisa ǃoa ta nî īs aiǃâ

Skoli ǃnâ ta ge ǀhōsaba ge ūhâ i hîna ge mari-e hōs ǃgao gere ǃkhama, ǁîb ge tita tsîna ge ǁgari î ta nēsa dītsâ. Tita ge ge ǁkhāǁkhāsen tsoatsoa tsî Golden Gloves di ǀon hâ ǃkhams di ǃnans ǃnâ ge xoaǂgāsen. Tita ge nē ǃkhamdi ǃnâ ge ǃgâi tama hâ i tsî ǁnās ǀkha ge ǀûsen. Ega ta ge Amerikab di armis ǃnâ ge ǁhao tsî Duitsǃhūba ǃoa ge sîhe. ǁNāpa ta hâ hîna gu ge ti ǀgapi danaga Noncommissioned Officers Academys ǃoa ge sî te, ǁîgu ge ge ǂâi hâ i tita ǃgâi ǂgaeǂguis ǀgauga ūhâ di. ǁÎgu ge ge ǂhâba hâ i î ta toroǃkham-ao kai. Tita ge toroǃkham-ao kais di turaba ge ūhâ tama hâ i tsî ǁnā-amaga ti ǀgam kurigu ge toa o, o 1956ǁî kurib ǃnâ ge oa. Xawe ta ge ǁae-i tsîn ī tama hâ hîna ǀnî hâ armis ǃnans ǃnâ ge xoaǂgāsen.

1954ǁÎ-1956ǁî kuri ǀgam kuriga ta ge Amerikab armis ǃnâ ge hâ i

ǀASA TSOATSOAS

Tita ge ti ûib ǃnâ ge ǁkhāǁkhāsen î ta ǀgaisa. Ao-i nî mûsen ǀgaub hîna muvin tsî ǀhûhâsib ǃnâ gere ǁgauǂuihe ǀgaub ge tita kaise ge tsâǀkhā. Ti ǂâi ǀgaub ǃoagu î ge ǁkhāǁkhā-aoga aore khoeb nî tanisen khami ge tanisen tama hâ i. ǀGui tsē ta dorpi ǃnâ ra ǃnari hîna ta ge ǀgam ǂkhamkhoera xa ge tawedehe. Tita ge ǁîra ge ǂan i, ǁîra ge ge ti ausis ǃgame hâ aob di ǃgâsa i. Nē ǀgam ǂkhamkhoera ge ge Jehovab di ǀHûǀguitimî-aon di ǀgui i. ǁÎra ge ǃKhē-xu ǂgō-ommi tsî Awake ǂkhanib tsîna ge mā te hâ i xawe ta ge tita ǃKhē-xu ǂgō-ommi xa ge ǃgâibahe tama hâ i. Xawe ra ge nē ǃnāsa ǀHaohâb Elobmîs ǁkhāǁkhāsa ǃoa ge ǁkhau te, ǀhaos hîna ge ǁîn oms ǃnâ gere dīhes ǃoa. Tita ge ǂâiǃgâ ta ge nî di ge mîba ra. “Mîmâi îts ra?” di ra ge ǀnom rase ge dî te. O ta ge “î” di ge mî.

ǁNā mîmâisa ta ge dī ǃkhais ǃgao ta ge kaise gere ǃhausen xawe ta ge ge tsâ nē mîmâisa ta ra dīǀoaǀoa ǂgao di. Tsî ta ge ǁnā ǃui ge ī. ǀGôaron ge kaise ge ǀō-aisaba te i. Kaise ta ge ge buru mûsa ǁîn Elobmîs ǂansa ūhâsa. Mâ Sontaxtsēs hoasa ta ge ti ǁgûs ǀkha kerkeba ǃoa gere ī xawe ta ge Elobmîs ǂansa ge ūhâ tama hâ i. Nēs ge ge ǁgari te î ta Elobmîs xa ǁkhāǁkhāsen. Tsî ta ge Elobmîs ǁkhāǁkhāsa ge ūǃoa. Elob di ǀons a Jehova ǃkhaisa ta ge ge ǁkhāǁkhāsen. Kurigu ǃkharu hâse ta ge ti ǁgûsa Jehovab di ǀHûǀguitimî-aon xa a dî o, os ge ǁîsa ge mî, “ǀnî kaira aob hîna Jehova di ǀon hâba ra ǃoaba khoen ge ǁnāna.” Xawe ta ge nēsi ti mûra ra ǁkhowamhe khami gere tsâ.

Tita ge Elobmîs ǁkhāǁkhās ǀkha ge aiǃgû, nēb a ama ǃkhaisa ta ge mûǂan o. Khoese ǁkhâgu khaoǃgâ ta ge Maarti 1957ǁî kurib ǃnâ ge ǁāǁnâhe. Ti mûǂuib ûib dib ge ge ǀkhara. Tita ge aob nî tanisen ǀgaub xa gere ǂâi ǀgaub tsîn ge ge tawa Elobmîs tae-e nēs xa ra mîsa ta ge ǁkhāǁkhāsen o. Jesub ge ǀoasa kurusa ge ūhâ i. ǁÎb ge ǁkhāsib tsî ǀgaib tsîna ge ūhâ i hîna ge ‘ǀgaiba ūhâ’ khoeb ǀkha ǀgopeǀnōhe ǁoa îba. Xaweb ge Jesuba ǃkhamdi ǃnâ ge ǁhao tama hâ i tsî ge “ǁgâiǀāhe” kēbohe ge khami. (Jes. 53:2, 7) Tita ge ge ǁkhāǁkhāsen Jesub saosaben ge nî “khoexasi mâ khoe-i hoa-i ǃoa.”—2Tim. 2:24.

1958ǁÎ kurib ǃnâ ta ge ge aimâba-ao kai. Tsî ta ge ǁaeroba aimâba-ao sîsen-e ge ǀû. Tae-i ǃaroma? ǃGame ta ge gere Glorias ǀkha, ǁîs ge tita ge ǀhaosa ǃoa a ǁkhau ǀgam ǂkhamkhoera di ǀgui. Nē mîǁguib ǃgao ta ge ge ǃhausen tama hâ i. Glorias ge ge diamant i tsî nētsēs kōse a diamant. ǁÎs ge ǁkhapos khami ge ī-i xawes ge nēsa ge ama ī. Tita ge ǁîsa ge ǃgame. As ǁîs xa ǁgamba du re:

“Tita ge 17 ǀgôana ūhâ omarisa xu ra hā. Ti ǁgûs ge ge ǂgomǂgomsa ǀHûǀguitimî-ao-i. ǁÎs ge tita a 14 kurixa hîna ge ǁō. Ti ǁgûb ge ǁnā ǁae Elobmîsa ge ǁkhāǁkhāsen tsoatsoa. Ti ǁgûb ge ti skoli danab ǀkha sī ge ǃhoa. Ti ausis ge ǁnā ǁae ǀgapi klas ǃnâ ge hâ i tsîb ge ti ǁgûba ge ǂgan im skola ǃoam ra ī tsēde ǀkharaǀkhara. Sim ge ǃnāde gere ū î-i ǀgui-e oms ai hâ tsî sim ǂkham ǃgâsana kōǃgâ tsî ǂû-e ti ǁgûb sîsen-e xu nî hās aiǃgâ sâi toa. Skoli danab ge ge mā-am tsî î ge nēsa ti ausis skola nî toas kōse ge hâ. ǀGam ǀHûǀguitimî-ao omaridi ge sida Elobmîsa gere ǁkhāǁkhā tsî î ge ti 11 ǃgâsana ge Jehovab di ǀHûǀguitimî-ao kai. Tita ge aoǁnâ sîsenni xa ge ǁkhoaxabahe i, tao ta gere xawe. Sami ge tita ti taob ǀkha ge hui.”

Tita tsî Glorias tsîn ge Februari 1959ǁî kurib ǃnâ ge ǃgame. Aimâba-ao sîsen-e ǀguiba dīs xam ge ge ǁkhoaxabahe i. Julib ǃnâm ge Betelsa ǃoa ge xoaǂgāsen. Sim ge Amerikab betels ǃnâ sī gere sîsen ǂgao. ǃGâsab Simon Krakeri ge sima gere dî ǃnâ sim xoaǂgāsens xa. ǁÎb ge ge mî Betels tawa î ge ǃgame hâ khoena ôahe tama hâ di. Xawes tsînam ge sima Betels tawa ǃoabas turaba ge ǂoaǃnâ tama hâ i. Nēs ge gaxuse ge ū.

Dana berosa ǃoam ge ge xoa im ǂhâsib hâba sîhe. ǃEreams ǃnâ î ge ǀgui ǃās ǀguisa ge hâ i: Nēs ge Pine Bluff, Arkansasa. Pine Bluffs ǃnâ î ge ǀgam ǀhoahâgu ǀguiga ge hâ, ǀguiba ǃurikhoen ǃgao tsî nauba ‘ǂnūkhoen’ ǃgao. ‘ǂNūkhoen’ ǀhaohâba ǃoam ge ge sîhe. ǁNāpa î ge 14 aoǁnâ-aon ǀguina ge hâ i.

ǃHAOǃNÂBE ǀGORASA SÎSENǂAMS

Sadu ge ǀnîsi ra ǂhâ tae-i ǃaroma i ge ǀgorasa Jehovab di ǀHûǀguitimî-aon ǁaegu hâ isa. ǃEreams ge ǁnā tsēdi ǃnâ i ge ûiba di ge tsâ i. Xoaǁguisa ǁgarab ge ge hâ i hîna gere ǁgauba tae-i ǃaroma i ǃkharagagu kōb īsiba ūhâ khoena ǀguiba hâǀhao tidesa. Tsî î ge nēs xa ǃaroma-e hâse ǂkhabadība ge ǀoa hâ i. ǂGui ǃādi ǃnân ge ǃgâsana gere ǃao în tā ǂnū tsî ǃuri ǃgâsan tsîna ǀhûǀhao. În ǁîn ǀhû-omga tā dīkākāhe. Nē xūn ge gere ī. ǂNū ǃgâsan ge ǃurikhoen omdi tawa gere aoǁnâ o, on ge gere mâǃoahe. ǁNās ǀkha da ge aoǁnâ sîsen-e aiǃgû kais ǃaroma ǂhanub di ǁgaraga gere ǁnâuǀnam. Îs nēsa mâsiba ǀkharaǀkhara ǁkhā.

Sida aoǁnâ sîsenni ǃnâ da ge ǃgomsiga gere hōǃâ. ǀNî ǁaega da ǂnūkhoen omdi ǀkhāb ai ra sîsen hîna da ge ǀū ǃgâse ǃurikhoen omdi tawa gere ǃnubu-am. Sida ge gere ǂâiǃgâ Elobmîs ai ǃgaoǃgaosa xū-e da nî mî tamas ka io da nî aiǃgûsa. ǁNās ge ǀnî ǃādi ǃnâ î ge ī i ǀgausa.

Marisise ge sima gere ǂkhâǃnâ sîsen-em ge ge ūhâ i tsî ǁnās ǀkha aimâba-ao sîsenni ǃnâ ge kōǃgâsen ǁkhā i. ǃNāsa sîsen an ge 3 dollarga gere matare. Glorias ge khoen omde gere ǃanu. Tita ge ǁîsa ǀgui oms ai sī huisa ge mā-amhe hâ i, ǁnās ge gere ǃaroma îs sîsen-e ǃhaese toa. Tsēs ǁaegub ǂûsam ge gere māhe. Nē ǂû î ge ge ǃkhai i tsî TV kharab ǂûs di gere ǂgaihe. Tita tsî Glorias tsîn ge nē ǂû-e gere ǀgoragu. Mâ wehkeb hoabas ge Gloriasa ǀgui omaris sarana gere stryk. Tita ge oms ǃgaugab tsî mûǂui daos xlāgu tsîna gere ǃanu tsî ǀnî hâ sîsen an tsîna gere dī. ǀNî ǃurikhoen omaris tawam ge hoama mûǂui daode gere ǃanu, Gloriasa ǂganagaba xu tsî tita ǃgaugaba xu. Nēs ge hoa tsēsa gere ū, ǁnās ǃgaom ge tsēs ǁaegub ǂûsa gere māhe. Glorias ge oms ǃnâ gere ǂû xawe khoen ǀkhas ose tsî tita ǃgauga. Tita ge ge ǁae tama hâ i. ǁNā ǂû-i ge ge ǁkhoaxa i. Nē omaris ge kaise ge ǃgâi i xawe ǁnā ǁaeb ǂâi ǀgaub xa ge ǃkhōhe hâ i. ǀNî ǁae ta ge petrol-e sī gere ǁai. Petroli ge ǁaihe toa o, o ta ge ǁai gere khoeba ge ǂgan is Gloriasa ǂkhari omsa sîsen-ū. ǁÎb ge ǁaixa hâ ais ǀkha kō te tsî ge mî “ǂganamsa a” di.

KHOEXAǃNÂSIGU HÎNAM RA ǂÂI OAGU

Kaisem ge ǁkhoaxa ǁaeba ǃgâsan ǀkha ge ūhâ i tsîm ge aoǁnâ sîsen-e ge ǀnam i. Pine Bluffs ǃnâm ge sī o, om ge ǃgâsab hîna ge ǀhaohâb ǃûi-ao îb ǀkha gere hâ. ǁÎb taras ge Jehovaba ge ǃoaba tama hâ tsîs ge Gloriasa ǁîsa Elobmîsa ge ǁkhāǁkhā tsoatsoa. Tsî ta ge tita ǁîra ǀgôas tsî ǁîs aob tsîna Elobmîsa ge ǁkhāǁkhā tsoatsoa. ǁGûs tsî ǀgôas tsîn ge Jehovaba ǃoabas mîǁguiba ge dī tsî ge ǁāǁnâhe.

Sim ge ǃgâi ǀhōsana ǃurikhoen ǀhaohâb ǃnâ ge ūhâ i. ǁÎn ge sima kharab ǂûs ǃgao gere ǁkhau xawem ge ǃuia ǀgui ge sī ǁkhā i. Ku Klux Klan (KKK) di ǀon hâ ǃnans hîna ge ǃhaoǃnâbe ǀgorasa gere aiǃgû kain ge kaise ge ǁaxa i ǁnā ǁaeb ǃnâ. ǀNî ǃui ta ge aob hîna ǁîb oms aisi ǂnôaba ge mû ǃuri lapasab danas ai ǂnûi hâ hîna KKKs khoen gere ana khami. Nēs ge ǃgâsan khoexaǃnâsiba ge ǀû kai tama hâ i. ǀNî ǁaem ge mari-e ge ǂhâ hâ i im ǀkharib kai ǀhaosa ǃoa ī, ǃgâsab ge ge mî ǁîb sim audosa nî ǁama di im ǀkharib kai ǀhaosa ǃoa ī ǁkhā. ǀGui ǁkhâb ǃkharu hâsem ge kaise ge tsau hâ i sores ǀgammi xa tsî Elobmîsa ǁkhāǁkhās tsîna xu. Xawem ge oms ai buruxa xū-e ge ǀhao-ū. Sim audos ge oms aisi ge mâihe hâ i. Tsîs ge sîǂkhanirosa ge hâ i mî rasa, “saro audosa ro ge a ū oa ǁkhā, tita xu ra hā ǀkhaeb ase, saro ǃgâsab.”

ǀNî hâ khoexaǃnâsib ge hâ tita ge kaise ǂoaǂamsa ba îba. 1962ǁÎ kurib ǃnâ ta ge Gaosib aoǁnâ-aon skola ǃoa ge ǁkhauhe, Lansing di ǀon hâ ǃāsa ǃoa Amerikab ǃnâ. Nē skoli ge ǁkhâba ge ū tsî ǀhaohâb ǃûi-aogu, ǃnarimâra mûǂam-aogu tsî ǃnarimâra ǀkharib mûǂam-aogu tsîna gere hui. Nē ǁkhauǂuisa ta ge hō ǁaeb ǃnâ ta ge sîsen-e ge ūhâ tama hâ i tsî marisi ǃgomsiba ge ūhâ i. Xawe ta ge Pine Bluffs ǁâǁapagu ǃkhais xa sîsenni ǃgao ge ǂgaihe hâ i. ǁÎn ga ǁnā sîsen-e mā te hâ o, o ta ge tita ga ǂguro ǂnūkhoe hâ ǁnāpa ga sîsen hâ ta. ǁÎn ge ǀams ai ge mîba te ǃgae ten nî ǃkhaisa. Tae-e ta ga dī hâ? Mari-e ta ge ge ūhâ tama hâ i Lansingsa ǃoa īs ǃgao. Amabes ǃnâ ta ge gere ǂâi nē sîsen-e ūsa tsî skoli ǁkhauǂuisa ǂhāsa. Amabes ǃnâ ta ge gere aiǂhomisen î ta sîǂkhani-e xoa mîǃā rasa skoli ǃoa ta a ī ǁoasa.

Sim ǀhaohâb ǃnâ ge hâ i ǃgâsas ǁîs aob Jehovaba ǃoaba tama hâs ge ǁgoaga hā tsî oms ai mari-e ge mā te. Nē mari-i ge ge ǂgui i. ǁÎs tsî ǁîs ǀgôan tsîn ge mâ ǁgoas hoasa khâi tsî ǃapina gere ǀhaoǀhao. ǁÎn ge ǃhoron hîna nē ǃapihain ǀkha kai ǀhao hâna gere ǀgora. Nēs ge ge ǃaroma î ta Lansingsa ǃoa ī, ǁîn ge ǂâusa mari-e a ǀhaoǀhao amaga. Nē ǃgâsas ge ge mî: “Ī re, skola ǃoa îts sī ǁkhāǁkhāsen tsî oaǀkhī tsî sida hā ǁkhāǁkhā.” Ega ta ge nē ǁâǁapab sîsen ǃkhaisa ge ǂgan î ta 5 wekhegu khaoǃgâ hā sîsen tsoatsoa. ǁÎgu ge “hî-î” di ge mî. Xawe ǁnās ge ge tsūaǂgao kai te tama hâ i. Mîǁgui-e ta ge ge dī. Kaise ta ge ra ǃgâiaǂgao ǁnā sîsen-e ta ge ū tama hâ isa.

Nēn ge Glorias Pine Bluffs xa ra ǂâi hō xūna: “Tita ge ǁnā ǃās ǃnâ aoǁnâ sîsen-e ge ǀnam i. Tita ge 15 sa xu 20 khoena Elobmîsa gere ǁkhāǁkhā. Omsa xu oms ǀkham ge ǁgoaga gere sîsen tsî ǁnāpaxū Elobmîs ǁkhāǁkhāde khoena gere ǁkhāǁkhā, 11ǁî khamab kōse ǃuia. Aoǁnâ sîsenni ge kaise ge ǁkhoaxa i. ǁNā sîsenni ge kai ǂkhîba gere mā te. Tita ge ti ǁgaumâisa ge dawa ǂgao tama hâ i ǃnarimâra sîsenni ǃgao xaweb ge Jehovaba ǀnî hâ xū-e ǂâis ǃnâ ge ūhâ i.” Nēs ge a ama.

ÛIBA ǃNARIMÂ SÎSENNI ǃNÂ

Aimâba-ao sîsen-em Pine Bluffs ǃnâ ra dī hînam ge ǀō-aisa aimâba-aose ge xoaǂgāsen. Sim ge ǀō-aisa aimâba-ao kaim nî di ge ǂâi hâ i. ǀKharib ǃnarimâra mûǂam-aob ge ge ǂhâba hâ i im Texas ǃnâ hâ ǀhaohâba ǀō-aisa aimâba-aose sī hui. Nē ǀkharaǀkharan ge sima kaise ge tsâǀkhā. Sim ge ǀhape ǁaeba ge ǃâu xawe î ge sîǂkhanidi boksisa hoaǁae ge ǀkhaiǃnâ i. ǀGui tsē î ge sîǂkhanisa ge hā hîna ra mîsa ǃnarimâra sîsenni ǃnâm ge ǁgaumâihesa. Nēs ge Januari 1965ǁî kuri ge ī. ǃGâsab Leon Weaveri tsîn ge ǁnā ǁae ǃnarimâra mûǂam-aose ge ǁgaumâihe ǁîb ge nēsi Amerikab ǁnâub beros tawa ǁnâub ǀapeǀhaos ǃnans [Tak komitee] tawa ra sîsen.

Tita ge ǃnarimâra mûǂam-aose sîsensa gere ǃao. Kuriba ǃkharu hâseb ge ǀkharib ǃnarimâra mûǂam-aob ǃgâsab James A.Thompson Jr, ti ǂansa gere ôaǃnâ. ǁÎb ge ǃgâi ǀgaub ǃnâ ge ǁgau te xūn hîna ta nî sîsen-aina tsî tae-e ta nî dīs tsîna î ta ǃgâi ǃnarimâra mûǂam-ao kai. Tita ge ǃnubu ǁaerob ǀguiba ge ǃnarimâra mûǂama-ao-i ǁnā-amaga ta ge ǁîb ǀapemāsa ge ǂhâ hâ i. ǁGaumâihe ta ge sa xub ge ǃgâsab Thompsona ge ǂguro ǀkharib ǃnarimâra mûǂam-ao-i hîna ta ge sîsen ǀhao-ūba. ǁNā ǂgomǂgomsa ǃgâsaba xu ta ge ǂgui xūna ge ǁkhāǁkhāsen.

Huib hîna ta ge ǂgomǂgomsa ǃgâsaga xu a hōba ta ge ra ǃgôaǃgâ

ǁNā ǁaeb ai î ge ǃnarimâra mûǂam-aoba ǂkhari ǁkhāǁkhās ǀguisa gere hō. ǀGui wekheba ta ge ǃnarimâra mûǂam-aoba gere kō ǀhaohâgab ra sari hîna. Tsîb ge ǁîba sao ra wekhe tita gere kō ǀnî hâ ǀhaohâba ta ra sari hîna. ǁÎb ge ǀapemā te tsî gere daoǁgau te. Xawe kham ge ǁnāpaxū mâb hoaba ǁîb ai bi ge hâ i. Gloriasa ta ge ǀnî ǃnāsa ge dî, “tae-i ǃaromab nēsi nî ī?” Xawe ta ge ǂhâǂhâsa xū-e ge mûǂan. Hoaǁae î ge ǃgâi ǃgâsaga hâ hîna a hui da ǁkhāga, ǁîgu huiba da ga ra ūǃoa o. Tita ge ǃgâsab J. R. Browni hîna ge ǀkharib ǃnarimâra mûǂam-ao îb tsî ǃgâsab Fred Ruski hîna Betels tawa ra sîsenni tsîkha di huiba ra ǃgôaǃgâ.

ǃHaoǃnâbe ǀgoras ge ge ǀoa hâ i ǁnā tsēdi ǃnâ. ǀNî ǁae î ge KKK ǃnansa sim ge sari hâ i ǃās Tennessee di ǀon hâs ǃnâ ǃgangu ǃnâ gere ǃgûmâ. ǂÂi-oa ta ge ra ǀgui tsē î ge ǃgâsana ge sâ în ǃhaese ǂû restaurants tawa. Tita ge ǂkhari omsa ǃoa a ī o, o ta ge ǀgaisa, kai mâ hâ tatoesen hâ ǃurikhoeb hîna ǂnūkhoena ǃgôaǁnâ hâb xa ge saohe. Xawe î ge ǃuri ǃgâsab hîna ǁîb tsîna kai mâ hâba ge sao kham. Tsîb ge nē ǃgâsaba ge dî, “hoa xūna a ǃgâi ǃgâsab Herd?” Tsîb ge nē kai mâ hâ khoeba ǂkhari omsa sîsen-ū tamase ge ǂoa. Tita ge ge mûǂan ǃhaoǃnâbe ǀgoras khoe-i khō-īsiba xu hâ tama hâsa xawe Adammi ǁoreb hîna da ge ǀumiba xu hâsa. Tsî ǃgâsan hoan ge a ǀgui khō-īsib ga ra ǀkhara xawe, ǁîn ge sida ǃgaos tsîna a ǁō ǁkhā.

ǃKHŪ HÂ ǀAMǂOAS

Sîm ge 33 kuriga ǃnarimâ sîsen-e ge dī tsî 21 kuriga ǀkharib ǃnarimâ sîsen-e ge dī. Nē gu ge ǂkhâǃnâs tsî ǂgui ǀkhaegu kuri ge ī ga. ǀNî hâ ǀkhaebam ge noxoba ge hōǃâ. Tsî i ge 1997 Augustub ǃnâ ǂgom tamam hâ xū-e ge ī. Sim ge ge ǁkhauhe îm Amerikab Betels tawa si ǃoaba, ǁnās ge 38 kuriga xoaǂgāsens khaoǃgâ. Tsîm ge sao ra ǁkhâ Betels tawa ge tsoatsoa. Tita ge ge ǂâi hâ i ǁaerob ǀguibam Betels tawa nî sîsen di xawe î ge xūna di ge ī tama hâ i.

Glorias ge ǃgame si ta ge o, o ge diamant i tsî nētsēs kōse a diamant

Tita ge ǀapeǀhaos departements ǃnâ ge ǁgaumâihe. Nēpa ta ge ǂgui xūna ge ǁkhāǁkhāsen. ǃGâsagu ge ǃkharagaǃnâgu dîdi ǀkha ra sîsen ǀhaohâb ǃûi-aogu tsî ǃnarimâra mûǂam-aogu tsîna xu. ǃGâsagu ge ǃnūǃnâxasib ǀkha gere hui te ǀgauba ta ge gere ǃgôaǃgâ. Tita ge ra tsâ ǁnāpa ta ga ǁkhawa sī ga ra sîsen o, o ta ge ǂgui xūna noxoba nî ǁkhāǁkhāsen di.

Tita tsî Glorias tsîn ge Betelsa a ǀnam. Sim ge ǁgoaga khâis xa ge ǁkhoaxabahe i tsîs ge nēsa Betels ûi ǀgaub ǀkha gere hui mi. ǀGui kurib khaoǃgâ ta ge ǀapeǀhaos ǃnans hui-aob ase ǂGaeǂguira soros Jehovab di ǀHûǀguitimî-aon dis tawa ge ǁgaumâihe. Tsî 1999ǁî kurib ǃnâ ǂGaeǂguira soros di ǁanib ase ge ǁgaumâihe. Tita ge ǂgui xūna nē ǁgaumâis ǃnâ ge ǁkhāǁkhāsen xawe ǂhâǂhâsase Jesub a Xristeǁîn ǀhaohâb di dana ǃkhaisa ge mûǂan.

1999ǁÎ kuriba xu ta ge ge ǂGaeǂguira soros di ǁani kai

Ti ûib xa ta ga ra ǂâi-oa o, o ta ge kēbo-aob Amosi khami ra tsâ. Jehovab ge nē ǃgamǃgamsen hâ ǃûi-aob di sîsen-e gere mûǂan ǁîb ge ǂhâǂhâsa sîsen-e dī tama hâ i xawe. ǁÎb ge ǀnomahaisa [vye hais] xu ǂû-e gere ūǁnâ tsî nē ǂûn ge ǀgâsa khoen xa ǀgui gere ǂû-e. Jehovab ge Amosa kēbo-aob ase ge ǁgaumâi, nēs ge ge gagasi ǁgaumâi i. (Amo. 7:14, 15) Jehovab ge ti sîsenni tsîna ge mû, ǀgâsa ǃgaroǃās Liberty, Indianas ǃnâ ra sîsen-aob ǀgôa ta. Tsîb ge ǁÎba ǂgui ǀkhaega ge mā te. (ǂKhm. 10:22) Ti ûiba ta ge ǀgâsase ge tsoatsoa xawe ta ge nēsi gagasise ǃkhū hâ. Tita tsîn ge nēsa a ǂgom ǁoa.