1. Ko Jehova Ēdenes dārzā atklāja par mūsu ienaidnieku?

ĀDAMS, bez šaubām, zināja, ka čūskas nerunā. Līdz ar to viņš, iespējams, nojauta, ka ar čūskas starpniecību Ievu bija uzrunājusi kāda garīga būtne. (1. Moz. 3:1—6.) Ādams un Ieva tikpat kā neko nezināja par šo garīgo būtni. Tomēr Ādams pieņēma apzinātu lēmumu pievienoties šim svešiniekam un sacelties pret savu mīlošo debesu Tēvu. (1. Tim. 2:14.) Jehova nekavējoties sāka atklāt informāciju par šo ienaidnieku un apsolīja, ka galu galā šī ļaunā būtne tiks iznīcināta. Bet Jehova arī brīdināja, ka noteiktu laiku garīgajai būtnei, kas bija runājusi ar čūskas starpniecību, būs vara vērsties pret tiem, kas mīl Jehovu. (1. Moz. 3:15.)

2., 3. Kāds, pēc visa spriežot, bija iemesls, kāpēc pirms Mesijas ierašanās par Sātanu bija atklāts ļoti maz?

² Savā gudrībā Jehova nekad neatklāja, kā sākotnēji sauca garīgo dēlu, kas pret viņu sacēlās. * Turklāt vēl kādus 2500 gadus  pēc dumpja Ēdenē viņš neatklāja arī šī ienaidnieka aprakstošo vārdu. (Īj. 1:6.) Oriģinālvalodā tikai trijās Ebreju rakstu grāmatās — 1. Laiku, Ījaba un Caharijas grāmatā — šī garīgā būtne ir minēta kā Sātans, kas nozīmē ”pretinieks”. Kāpēc pirms Mesijas ierašanās par mūsu ienaidnieku bija atklāts tik maz?

³ Pēc visa spriežot, Jehova nevēlējās, lai Sātanam tiktu pievērsta nevajadzīga uzmanība, tāpēc Ebreju rakstos nav atrodami izvērsti apraksti par viņu un viņa darbību. Galvenais šīs Bībeles daļas mērķis bija palīdzēt cilvēkiem pazīt Mesiju un vest tos pie viņa. (Lūk. 24:44; Gal. 3:24.) Kad Mesija bija ieradies, Jehova ar viņa un viņa sekotāju starpniecību atklāja lielu daļu no tā, ko mēs zinām par Sātanu un eņģeļiem, kas tam pievienojās. * Tas ir saprotami, jo tieši Jēzu un viņa svaidītos līdzvaldniekus Jehova izmantos, lai iznīcinātu Sātanu un tā sekotājus. (Rom. 16:20; Atkl. 17:14; 20:10.)

4. Kāpēc mums nav jābaidās no Sātana?

⁴ Apustulis Pēteris salīdzināja Sātanu ar ”rēcošu lauvu”, savukārt apustulis Jānis to nosauca par ”pūķi” un ”čūsku”. (1. Pēt. 5:8; Atkl. 12:9.) Taču mums nav jābaidās no Sātana, jo viņa vara ir ierobežota. (Nolasīt Jēkaba 4:7.) Mūs aizsargā Jehova, Jēzus un Jehovam uzticīgie eņģeļi. Ar viņu palīdzību mēs spējam pretoties šim ienaidniekam. Tomēr mums ir jāzina atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem: cik liela ir Sātana ietekme? Kā viņš cenšas ietekmēt cilvēkus? Kādas ir viņa varas robežas? Apskatīsim šos jautājumus un pievērsīsim uzmanību, ko mēs no tā varam mācīties.

5., 6. Kāpēc cilvēku valdības nespēj nodrošināt to, kas cilvēkiem ir vajadzīgs visvairāk?

⁵ Kad Sātans bija sacēlies pret Jehovu, viņam pievienojās liels skaits eņģeļu. Pirms plūdiem viņš daļu no tiem pamudināja stāties dzimumattiecībās ar sievietēm. Bībelē simboliskā valodā tas ir aprakstīts fragmentā, kur Sātans ir attēlots kā pūķis, kas ar asti aizvelk sev līdzi trešo daļu debesu zvaigžņu. (1. Moz. 6:1—4; Jūd. 6; Atkl. 12:3, 4.) Kad šie eņģeļi aizgāja no Dieva ģimenes, viņi pakļāvās Sātanam. Šie dumpinieki nav neorganizēti nemiera cēlāji. Sātans ir izveidojis Dieva valstības imitāciju, kurā sevi ir iecēlis par valdnieku. Neredzamajā sfērā viņš ir organizējis dēmonus valdībās, piešķīris tiem varu un padarījis tos par pasaules valdniekiem. (Efes. 6:12.)

⁶ Ar šīs garīgās organizācijas starpniecību Sātans īsteno varu pār visām cilvēku valdībām. Šo faktu apstiprina Bībelē lasāmais gadījums, kad Sātans Jēzum parādīja ”visas pasaules valstis” un teica: ”Es tev došu visu šo varu un spožumu, jo šī vara man ir nodota, un es to dodu, kam vien gribu.” (Lūk. 4:5, 6.) Protams, daudzas valdības cenšas darīt kaut ko labu savu pavalstnieku labā un atsevišķiem valdniekiem ir cēli nodomi. Tomēr neviena cilvēku valdība vai atsevišķs valdnieks nespēj nodrošināt to, kas cilvēkiem ir vajadzīgs visvairāk. (Ps. 146:3, 4; Atkl. 12:12.)

7. Kā Sātans izmanto ne vien valdības, bet arī viltus reliģiju un komerciālo sistēmu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁷ Sātans un dēmoni izmanto ne vien valdības, bet arī viltus reliģiju un komerciālo sistēmu, lai ”maldinātu visu pasauli”. (Atkl. 12:9.) Ar viltus reliģijas starpniecību Sātans izplata melus par Jehovu. Turklāt viņš vēlas, lai pēc iespējas vairāk  cilvēku aizmirstu Dieva vārdu. (Jer. 23:26, 27.) Iznākumā daudzi godprātīgi cilvēki, kas domā, ka pielūdz Dievu, īstenībā pielūdz dēmonus. (1. Kor. 10:20; 2. Kor. 11:13—15.) Sātans izplata melus arī ar komerciālās sistēmas starpniecību. Piemēram, tā veicina uzskatu, ka nauda un manta nes laimi. (Sal. Pam. 18:11.) Tie, kas tic šiem meliem, aizvada dzīvi, kalpojot bagātībai, nevis Dievam. (Mat. 6:24.) Galu galā viņu mīlestība pret mantu pilnībā noslāpē jebkādu mīlestību pret Dievu. (Mat. 13:22; 1. Jāņa 2:15, 16.)

8., 9. a) Ko mēs mācāmies no tā, kas notika ar Ādamu un Ievu un dumpīgajiem eņģeļiem? b) Kā mums nāk par labu zināšanas par to, cik liela ir Sātana ietekme?

⁸ No tā, kas notika ar Ādamu un Ievu un dumpīgajiem eņģeļiem, mēs varam mācīties kaut ko ļoti būtisku. Pirmkārt, to, ka mums ir tikai divas izvēles iespējas — vai nu saglabāt uzticību Jehovam, vai arī nostāties Sātana pusē. (Mat. 7:13.) Otrkārt, mēs uzzinām, ka pievienošanās Sātanam dod tikai ierobežotu ieguvumu. Ādams un Ieva ieguva iespēju noteikt savas laba un ļauna normas, un dēmoni tika pie zināmas varas pār cilvēku valdībām. (1. Moz. 3:22.) Tomēr cena, kas jāmaksā par šķietamajiem labumiem, ko Sātans piedāvā, vienmēr ir nesamērīgi augsta. (Īj. 21:7—17; Gal. 6:7, 8.)

⁹ Kā mums nāk par labu zināšanas par to, cik liela ir Sātana ietekme? Tās mums palīdz saglabāt līdzsvarotu viedokli par laicīgajām varām un mudina mūs sludināt. Mēs zinām, ka Jehova vēlas, lai mēs cienītu valsts varu. (1. Pēt. 2:17.) Viņš gaida, ka mēs klausīsim valsts likumiem, ja vien tie nav pretrunā ar viņa likumiem. (Rom. 13:1—4.) Bet mēs arī saprotam, ka mums jāpaliek politiski neitrāliem un nekad nav jānostājas neviena politiskā līdera vai partijas pusē. (Jāņa 17:15, 16; 18:36.) Redzot, ko Sātans cenšas darīt, lai slēptu Jehovas vārdu un aptraipītu viņa reputāciju, mēs izjūtam vēl lielāku pamudinājumu mācīt citiem patiesību par mūsu Dievu. Mēs esam lepni, ka varam saukties Jehovas vārdā un to lietot. Mēs zinām, ka mīlestība pret Dievu sniedz daudz vairāk nekā mīlestība pret naudu un mantu. (Jes. 43:10; 1. Tim. 6:6—10.)

10.—12. a) Kādu ēsmu Sātans, iespējams, izmantoja, lai kārdinātu savus garīgos brāļus? b) Ko mēs mācāmies no tā, kas notika ar daudziem eņģeļiem?

¹⁰ Sātans izmanto dažādas efektīvas metodes, lai ietekmētu citus. Lai panāktu, ka cilvēki rīkojas pēc viņa prāta,  viņš izmanto kārdinošas ”ēsmas”, kā arī tiešus uzbrukumus un apkārtējo spiedienu.

¹¹ Padomāsim par to, cik sekmīgi Sātans izmantoja ēsmu, lai kārdinātu daudzus savus garīgos brāļus. Visticamāk, pirms pārvilināt tos savā pusē, viņš labu laiku bija tos vērojis. Kad daļa no šiem eņģeļiem uzķērās uz viņiem izliktās ēsmas un iesaistījās netiklās attiecībās ar sievietēm, tiem dzima pēcnācēji, kas izauga par varmācīgiem milžiem. (1. Moz. 6:1—4.) Iespējams, Sātans nepaklausīgos eņģeļus kārdināja ne tikai ar iespēju stāties dzimumattiecībās, bet arī ar solījumu dāvāt tiem varu pār cilvēci. Tādā veidā Sātans varbūt centās nepieļaut Jehovas solītā ”sievas dzimuma” ierašanos. (1. Moz. 3:15.) Jebkurā gadījumā Jehova, sūtīdams plūdus, darīja galu šiem Sātana un dēmonu centieniem.

¹² Ko mēs no tā varam mācīties? Mēs nedrīkstam aizmirst, cik bīstama ēsma ir netikumība un kādas briesmas sevī slēpj egoisms. Eņģeļi, kas pievienojās Sātanam, neaptverami ilgu laiku bija kalpojuši Dieva tuvumā. Taču pat šādā labvēlīgā vidē daudzi ļāva sevī iesakņoties un augt nepareizām vēlmēm. Kaut kas līdzīgs varētu notikt arī ar mums. Mēs varbūt jau daudzus gadus esam piederējuši pie Jehovas organizācijas zemes daļas. Tomēr pat šādā garīgi tīrā vidē cilvēkā var iesakņoties netīras vēlmes. (1. Kor. 10:12.) Tas uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi pārbaudīt, kas ir mūsu sirdī, noraidīt amorālas domas un cīnīties ar savu lepnumu. (Gal. 5:26; nolasīt Kolosiešiem 3:5.)

13. Kādu vēl ēsmu Sātans izmanto, un kā mēs varam uz tās neuzķerties?

¹³ Vēl viena ēsma, ko Sātans izmanto, ir interese par pārdabisko. Mūsdienās viņš veicina interesi par dēmoniem, izmantojot ne vien viltus reliģiju, bet arī izklaides industriju. Filmas, datorspēles un cita veida izklaide attēlo spiritismu kā kaut ko aizraujošu. Kā mēs varam neuzķerties uz šīs ēsmas? Mums nebūtu jāgaida, ka Jehovas organizācija mums sagādās sarakstu ar to, kāda izklaide ir laba un kāda ne. Katram no mums ir jātrenē sava sirdsapziņa, lai tā darbotos saskaņā ar Dieva normām. (Ebr. 5:14.) Tāpat, lai mēs spētu pieņemt gudrus lēmumus, mums ir jāgādā, lai mūsu mīlestība pret Dievu ”būtu neliekuļota”. (Rom. 12:9.) Liekulīgs cilvēks runā vienu, bet dara otru. Izvēloties izklaidi, padomāsim: ”Vai es rīkojos saskaņā ar to, ko mācu citiem? Ko domātu mani Bībeles skolnieki un citi cilvēki, kam es  sludinu, redzot, kādu izklaidi es izvēlos?” Jo lielākā mērā tas, ko mēs runājam, saskan ar to, ko mēs darām, jo mazāka ir iespēja, ka mēs iekritīsim Sātana lamatās. (1. Jāņa 3:18.)

14. Ko vēl Sātans varētu izmantot, lai mūs novērstu no Jehovas, un kā mēs varam neļaut viņam salauzt mūsu uzticību Jehovam?

¹⁴ Lai panāktu to, ka mēs kļūstam neuzticīgi Jehovam, Sātans izmanto arī tiešus uzbrukumus un apkārtējo spiedienu. Piemēram, viņš var panākt, ka valdības aizliedz mūsu darbību. Viņš arī var ietekmēt mūsu darba vai skolas biedrus, lai tie mūs izsmietu par to, ka mēs cenšamies dzīvot pēc Bībeles normām. (1. Pēt. 4:4.) Viņš varētu ietekmēt pat mūsu neticīgos radiniekus, lai tie, iespējams, ar vislabākajiem nodomiem mēģinātu mūs atturēt no sapulču apmeklēšanas. (Mat. 10:36.) Kā mēs varam neļaut Sātanam salauzt mūsu uzticību Jehovam? Pirmkārt, mums ir jābūt gataviem Sātana uzbrukumiem, jo mēs zinām, ka viņš karo ar mums. (Atkl. 2:10; 12:17.) Otrkārt, saskaroties ar pārbaudījumiem, mums ir jāsaskata kopaina — mēs nedrīkstam aizmirst Sātana apgalvojumu, ka mēs kalpojam Jehovam vienīgi tad, kad to darīt ir viegli, un ka, pieredzot vajāšanas, mēs atteiksimies no Jehovas. (Īj. 1:9—11; 2:4, 5.) Treškārt, mums ir jāpaļaujas uz Jehovu un viņa dāvāto spēku. Atcerēsimies, ka viņš nekad mūs neatstās. (Ebr. 13:5.)

15. Vai Sātans var mūs piespiest rīkoties pretēji mūsu gribai? Paskaidrojiet.

¹⁵ Sātans nevar piespiest cilvēkus rīkoties pretēji viņu gribai. (Jēk. 1:14.) Daudzi rīkojas saskaņā ar Sātana gribu savas nezināšanas dēļ. Bet, kad cilvēks uzzina Bībeles patiesību, viņš izvēlas, kam kalpot. (Ap. d. 3:17; 17:30.) Ja mēs esam stingri apņēmušies pildīt Dieva gribu, Sātans nespēj salauzt mūsu uzticību. (Īj. 2:3; 27:5.)

16., 17. a) Ko vēl Sātans un dēmoni nespēj? b) Kāpēc mums nav jābaidās lūgt Jehovu balsī?

¹⁶ Ir arī daudz kas cits, ko Sātans un dēmoni nespēj. Piemēram, Bībelē nekur nav teikts, ka viņi spētu lasīt cilvēku domas vai arī zinātu, kas ir cilvēku sirdī. Šādas spējas piemīt vienīgi Jehovam un Jēzum. (1. Sam. 16:7; Marka 2:8.) Bet kā ir ar lūgšanām, ko mēs sakām balsī? Vai mums būtu jābaidās, ka Sātans vai dēmoni varētu tās dzirdēt un izmantot dzirdēto pret mums? Noteikti, nē! Kāpēc tā var teikt? Padomāsim: mēs taču nebaidāmies darīt labus darbus kalpošanā tāpēc vien, ka Sātans tos varētu redzēt. Tāpat mums nav jābaidās teikt lūgšanas balsī tāpēc vien, ka Sātans varētu tās dzirdēt. Bībelē ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad Dieva kalpi ir teikuši lūgšanas balsī, un nevienā no tiem nav ne mazākās norādes, ka viņi būtu baidījušies no tā, ka Sātans viņus dzirdēs. (1. Ķēn. 8:22, 23; Jāņa 11:41, 42; Ap. d. 4:23, 24.) Ja mēs pūlamies runāt un rīkoties saskaņā ar Dieva gribu, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova neļaus Sātanam nodarīt mums nelabojamu ļaunumu. (Nolasīt Psalmu 34:8.)

¹⁷ Mums ir jāpazīst savs ienaidnieks, taču mums nav no viņa jābaidās. Ar Jehovas atbalstu pat nepilnīgi cilvēki var uzvarēt Sātanu. (1. Jāņa 2:14.) Ja mēs viņam pretosimies, viņš bēgs no mums. (Jēk. 4:7; 1. Pēt. 5:9.) Pēc visa spriežot, īpašs Sātana uzbrukumu mērķis mūsdienās ir jaunieši. Ko konkrētu viņi var darīt, lai stātos Sātanam pretī? Šis jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā.