1., 2. a) Kāpēc ir gudri būt Jehovas pusē? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

PIEĶERTIES Jehovam tiešām ir gudri. Neviens nespēj līdzināties mūsu Dievam ne spēkā, ne gudrībā, ne mīlestībā. Kurš gan no mums negribētu būt viņa pusē! (Ps. 96:4—6.) Tomēr daži Jehovas kalpi, nonākot situācijā, kad ir jāapliecina uzticība Jehovam, ir sākuši svārstīties.

² Šajā rakstā ir stāstīts par cilvēkiem, kas uzskatīja, ka ir Jehovas pusē, tomēr darīja to, ko Jehova ienīst. Apskatot šos Bībelē aprakstītos gadījumus, mēs uzzināsim, kas mums var palīdzēt saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam.

3. Kāpēc Jehova vērsās pie Kaina, un ko viņš tam teica?

³ Piemēram, padomāsim par to, kas notika ar Kainu. Lai gan viņš nepielūdza nekādus viltus dievus, Jehovam viņa pielūgsme nebija pieņemama. Dziļi viņa sirdī bija manāmi ļaunuma iedīgļi. (1. Jāņa 3:12.) Jehova brīdināja Kainu: ”Ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs  valdīt pār viņu!” (1. Moz. 4:6, 7.) Būtībā Jehova Kainam teica: ”Ja tu nožēlosi grēkus un stingri nostāsies manā pusē, es būšu tavā pusē.”

4. Ko izdarīja Kains, kaut arī viņš varēja būt Jehovas pusē?

⁴ Kains būtu varējis atgūt Jehovas labvēlību, ja vien būtu mainījis savu domāšanu. Tomēr viņš neņēma vērā Jehovas padomu. Aplama domāšana un savtīgas vēlmes viņu noveda pie nepareizas rīcības. (Jēk. 1:14, 15.) Kad Kains bija jaunāks, viņš, iespējams, pat nepieļāva domu, ka reiz nostāsies pret Jehovu. Tomēr pienāca diena, kad viņš izdarīja kaut ko neiedomājamu — sadumpojās pret Dievu un nogalināja savu brāli.

5. Kādas domāšanas dēļ kristietis varētu pazaudēt Jehovas labvēlību?

⁵ Arī mūsdienās var gadīties, ka cilvēks, kas sevi uzskata par Jehovas kalpu, sāk iet pa nepareizu ceļu. (Jūd. 11.) Piemēram, kāds kristietis varbūt aktīvi piedalās sludināšanā un regulāri apmeklē draudzes sapulces, tomēr ir nodevies amorālām fantāzijām, alkatīgām vēlmēm vai arī viņam ir naidīgas jūtas pret kādu ticības biedru. (1. Jāņa 2:15—17; 3:15.) Šāda domāšana var novest pie grēcīgas rīcības. Citi cilvēki varbūt nezina, ko mēs domājam un darām, taču Jehova redz pilnīgi visu, un viņš pamana, ja mēs neesam ar visu sirdi viņa pusē. (Nolasīt Jeremijas 17:9, 10.)

6. Kā Jehova mums palīdz valdīt pār grēcīgām tieksmēm?

⁶ Tomēr pat šādos gadījumos Jehova uzreiz neatmet saviem kalpiem ar roku. Tos, kas sāk attālināties no viņa, Jehova aicina: ”Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums.” (Mal. 3:7.) Īpaši tad, ja mēs cīnāmies ar kādām vājībām, viņš vēlas, lai mēs pretotos tam, kas ir ļauns. (Jes. 55:7.) Ja mēs tā darīsim, Jehova būs mūsu pusē un dāvās mums garīgos, emocionālos un fiziskos spēkus, lai mēs spētu valdīt pār grēcīgām tieksmēm. (1. Moz. 4:7.)

7. Kā Salamans zaudēja draudzību ar Jehovu?

⁷ Mēs varam daudz mācīties no tā, kas notika ar ķēniņu Salamanu. Būdams jauns, Salamans meklēja Jehovas vadību. Dievs viņam bija piešķīris neparastu gudrību un uzticējis būvēt krāšņu templi Jeruzālemē. Tomēr Salamans zaudēja draudzību ar Jehovu. (1. Ķēn. 3:12; 11:1, 2.) Bauslībā bija teikts, ka ķēniņš ”nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga”. (5. Moz. 17:17.) Salamans nepaklausīja šim norādījumam. Galu galā viņam bija 700 sievu un 300 blakussievu. (1. Ķēn. 11:3.) Turklāt daudzas no tām bija sveštautietes, kas pielūdza viltus dievus. Tātad Salamans bija pārkāpis arī Dieva norādījumu neprecēt citu tautu sievietes. (5. Moz. 7:3, 4.)

8. Ko sliktu darīja Salamans?

⁸ Salamana mīlestība pret Jehovas likumiem pakāpeniski mazinājās. Ar laiku viņš sāka smagi grēkot. Salamans uzbūvēja altāri viltus dievietei Astartei un vismaz vienu altāri — viltus dievam Kamošam, un pievienojās savām sievām elku pielūgsmē. Turklāt viņš šos altārus uzbūvēja uz kalna, kas atradās pretī Jeruzālemei — pilsētai, kurā viņš bija uzcēlis Jehovas templi. (1. Ķēn. 11:5—8; 2. Ķēn. 23:13.) Iespējams, Salamans bija sev maldīgi iegalvojis, ka tik ilgi, kamēr viņš nesīs upurus arī templī, Jehova uz viņa pārkāpumiem raudzīsies caur pirkstiem.

9. Kāds iznākums bija tam, ka Salamans neņēma vērā Dieva brīdinājumus?

 ⁹ Tomēr Jehova nekad neatstāj pārkāpumus bez ievērības. Bībelē var lasīt: ”Tas Kungs sadusmojās pret Salamanu, jo viņa sirds bija novērsusies no Tā Kunga.., kas divas reizes viņam bija atklājies un kas viņam par šo lietu bija norādījis, lai neseko svešiem dieviem. Bet viņš to neievēroja, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.” Galu galā Salamans zaudēja Dieva labvēlību un atbalstu. Salamana pēcnācēji vairs nevaldīja pār visu izraēliešu tautu un nākamo paaudžu laikā pieredzēja daudz nelaimju. (1. Ķēn. 11:9—13.)

10. Kas var apdraudēt mūsu attiecības ar Jehovu?

¹⁰ Tas, kas notika ar Salamanu, parāda, ka draudzība ar cilvēkiem, kas nesaprot vai neciena Jehovas normas, var nodarīt lielu postu mūsu garīgumam. Šāda kaitīga ietekme var nākt arī no kāda, kas pieder pie kristiešu draudzes, taču garīgā ziņā ir vājš. Vēl starp šādiem cilvēkiem varētu būt mūsu radinieki, kaimiņi, darba kolēģi vai skolasbiedri, kas nekalpo Jehovam. Tuvas attiecības ar cilvēkiem, kam ir nevērīga attieksme pret Jehovas normām, ar laiku var postoši ietekmēt mūsu draudzību ar Jehovu.

11. Kas mums var palīdzēt gudri izvēlēties sabiedrību?

¹¹ Nolasīt 1. Korintiešiem 15:33. Gandrīz visiem cilvēkiem piemīt kādas labas īpašības. Un daudzi no tiem, kas nekalpo Jehovam, nerīkojas klaji nepareizi. Ja to var teikt arī par cilvēkiem, ar kuriem jums ir saskare, vai tas nozīmē, ka tāpēc viņus varētu uzskatīt par labu sabiedrību? Padomājiet, kā uzturēšanās viņu sabiedrībā var ietekmēt jūsu attiecības ar Jehovu. Vai viņi jums palīdz tuvoties Dievam? Kas ir viņu sirdī? Vai viņi pārsvarā runā tikai par tādām tēmām kā mode, nauda, jaunākās tehnoloģijas, izklaide un tamlīdzīgi? Vai viņu sarunās bieži izskan nievājošas piezīmes par citiem vai piedauzīgi joki? Jēzus norādīja: ”Ar ko sirds pilna, to mute runā.” (Mat. 12:34.) Ja jūs saprotat, ka cilvēki, ar kuriem jūs pavadāt laiku, nelabvēlīgi ietekmē jūsu attiecības ar Jehovu, rīkojieties bez vilcināšanās. Ierobežojiet laiku, ko pavadāt šādā sabiedrībā, vai, ja nepieciešams, pārtrauciet šādas attiecības. (Sal. Pam. 13:20.)

12. a) Ko Jehova izraēliešiem darīja zināmu neilgi pēc viņu iziešanas no Ēģiptes? b) Kā izraēlieši atsaucās uz Dieva aicinājumu būt viņam uzticīgiem?

¹² Mēs varam daudz ko mācīties arī  no tā, kas notika ar izraēliešiem neilgi pēc viņu iziešanas no Ēģiptes. Tauta bija sapulcējusies pie Sinaja kalna. Tur Jehova ļoti iespaidīgā veidā apliecināja savu klātbūtni. Pār kalnu sedzās neparasts tumšs mākonis. Jehova izraisīja pērkonu, zibeni, dūmus un troksni, kas līdzinājās spēcīgām bazūnes skaņām. (2. Moz. 19:16—19.) Šādos apstākļos Jehova izraēliešiem atklāja, ka viņš ir Dievs, kas ”prasa nedalītu padevību” (NW). Jehova viņus iedrošināja, ka izturēsies ar uzticīgu mīlestību pret tiem, kas viņu mīl un pilda viņa likumus. (Nolasīt 2. Mozus 20:1—6.) Būtībā viņš savai tautai solīja: ”Ja jūs būsiet manā pusē, es būšu jūsu pusē.” Kā jūs atsauktos uz šādu Jehovas solījumu? Droši vien jūs rīkotos līdzīgi izraēliešiem. ”Visa tauta vienā balsī atbildēja un sacīja: ”Visus šos vārdus, ko Tas Kungs ir runājis, mēs izpildīsim.”” (2. Moz. 24:3.) Tomēr pavisam drīz notika kaut kas tāds, kas pārbaudīja izraēliešu uzticību Jehovam.

13. Kā tika pārbaudīta izraēliešu uzticība Jehovam?

¹³ Izraēlieši bija izbijušies, redzot tumšo mākoni, zibeni un citas iespaidīgās zīmes no Dieva. Paklausot tautas lūgumam, Mozus piekrita būt par starpnieku starp tautu un Jehovu un devās runāt ar viņu uz Sinaja kalna virsotni. (2. Moz. 20:18—21.) Pagāja ilgs laiks, bet Mozus joprojām nebija atgriezies nometnē. Izraēliešiem varēja šķist, ka viņi tuksnesī bija palikuši vieni bez sava uzticamā vadītāja. Pēc visa spriežot, viņu ticība bija pārāk atkarīga no tā, vai viņi redzēja Mozu. Viņi sāka raizēties un sacīja Āronam: ”Darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2. Moz. 32:1, 2.)

14. Kā izraēlieši bija sevi maldinājuši, un ko par to domāja Jehova?

¹⁴ Tauta zināja, ka elkdievība ir ļoti smags grēks pret Jehovu. (2. Moz. 20:3—5.) Cik gan ātri viņi pārkāpa Jehovas norādījumu un iesaistījās zelta teļa pielūgsmē! Kaut arī izraēlieši rīkojās nepaklausīgi, viņi sevi maldināja, ka joprojām atrodas Jehovas pusē. Svinības, kurās izraēlieši pielūdza teļu, Ārons pat nosauca par ”svētkiem Tam Kungam”. Jehovu tas sarūgtināja, un viņš jutās nodots. Viņš Mozum teica, ka izraēlieši ”dara lielu grēku” un ir ”novirzījušies no tā ceļa, ko” viņš ”tiem pavēlēja”. Jehova bija tik dusmīgs, ka pat apsvēra iespēju iznīcināt visu jaunizveidoto izraēliešu tautu. (2. Moz. 32:5—10.)

15., 16. Kā Mozus un Ārons apliecināja, ka ir stingri nostājušies Jehovas pusē? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁵ Jehova nolēma neiznīcināt izraēliešus. Viņš parādīja žēlsirdību un tiem, kas gribēja būt viņam uzticīgi, deva iespēju stingri nostāties viņa pusē. (2. Moz. 32:14.) Kad Mozus redzēja, kā tauta zelta teļa priekšā klaigā, dzied un dejo, viņš šo elku ”sagrūda.. smalkos putekļos”. Pēc tam Mozus paziņoja: ”Ikviens, kas grib piederēt Tam Kungam, lai nāk pie manis!” Tad pie Mozus ”sapulcējās visi Levija dēli”. (2. Moz. 32:17—20, 26.)

¹⁶ Kaut arī Ārons bija bijis iesaistīts elka veidošanā, viņš nožēloja izdarīto un kopā ar pārējiem levītiem nostājās Jehovas pusē. Šie Jehovam uzticīgie izraēlieši ne vien nostājās Jehovas pusē, bet arī nošķīrās no tiem, kas bija neuzticīgi.  Tā bija gudra rīcība. Tajā dienā elkdievības dēļ simtiem cilvēku zaudēja dzīvību. Bet tos, kas bija Jehovas pusē, viņš solīja svētīt. (2. Moz. 32:27—29.)

17. Ko mēs varam mācīties no tā, ko Pāvils teica par notikumiem ar zelta teļu?

¹⁷ Atsaucoties uz notikumiem ar zelta teļu, apustulis Pāvils brīdināja, ka ”tas viss mums ir kļuvis par piemēru”, lai mēs nekļūtu ”par elku kalpiem”. Pāvils paskaidroja, ka šādi piemēri ”ir aprakstīti par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu beigās”, un piebilda: ”Tātad, kas domā, ka viņš stāv, lai uzmanās, ka nekrīt!” (1. Kor. 10:6, 7, 11, 12.) Kā redzams no Pāvila vārdiem, pat uzticīgi Jehovas kalpi varētu iesaistīties nepareizā rīcībā. Tie, kas padodas kārdinājumam grēkot, varētu domāt, ka Jehova joprojām raugās uz viņiem labvēlīgi. Taču, lai tā būtu, nepietiek tikai vēlēties būt par Jehovas draugu vai apgalvot, ka esam viņam uzticīgi. (1. Kor. 10:1—5.)

18. Kas varētu novest pie tā, ka kristietis attālinātos no Jehovas, un kādas tam būtu sekas?

¹⁸ Tāpat kā izraēlieši bija sākuši raizēties, ka Mozus ilgi nekāpa lejā no Sinaja kalna, kristieši mūsdienās varētu raizēties par to, ka Jehovas tiesas diena un apsolītā jaunā pasaule šķietami kavējas. Kādam varētu likties, ka šie solījumi piepildīsies kaut kad tālu nākotnē vai arī ka tie ir pārāk labi, lai būtu īstenība. Šādas domas kristieti varētu pamudināt savas vēlmes uzskatīt par svarīgākām nekā Jehovas gribu. Ar laiku viņš varētu attālināties no Jehovas un galu galā sākt darīt kaut ko tādu, ko agrāk, būdams garīgi stiprs, nebūtu pieļāvis pat savās domās.

19. Kādu pamatpatiesību mēs nekad nedrīkstam aizmirst, un kāpēc?

¹⁹ Nekad neaizmirsīsim, ka Jehova no mums prasa pilnīgu paklausību un nedalītu padevību. (2. Moz. 20:5.) Ja mēs sāktu novirzīties no tā, ko Jehova vēlas, mēs rīkotos pa prātam Sātanam, un tas mums nestu tikai postu. Tāpēc Pāvils atgādināja: ”Jūs nevarat dzert no Jehovas kausa un no dēmonu kausa; jūs nevarat ēst pie ”Jehovas galda” un pie dēmonu galda.” (1. Kor. 10:21.)

20. Kā Jehova mums var palīdzēt, ja esam spēruši kļūmīgu soli?

²⁰ Tajā, kas Bībelē stāstīts par Kainu, Salamanu un izraēliešiem pie Sinaja kalna, ir kaut kas kopīgs. Šiem cilvēkiem bija iespēja ”nožēlot grēkus un atgriezties”. (Ap. d. 3:19.) Ir skaidrs, ka Jehova uzreiz neatmet ar roku tiem, kas sper kādu kļūmīgu soli. Piemēram, Ārona gadījumā Jehova parādīja žēlsirdību un piedeva viņam. Mūsu dienās mēs varam dzirdēt Jehovas brīdinājumus, lasot Bībeli un mūsu literatūru, kā arī uzklausot ticības biedru padomus. Ja ņemam vērā Jehovas brīdinājumus, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pret mums būs žēlsirdīgs.

21. Kā mums ir jārīkojas, kad tiek pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam?

²¹ Jehova savu augstsirdīgo labestību parāda ar noteiktu mērķi. (2. Kor. 6:1.) Šādi mums tiek sniegta iespēja ”atteikties no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm”. (Nolasīt Titam 2:11—14.) Tik ilgi, kamēr mēs dzīvojam ”tagadējā laikmetā”, mēs saskarsimies ar situācijām, kurās tiks pārbaudīta mūsu uzticība Jehovam. Būsim apņēmības pilni stingri palikt Jehovas pusē un paklausīt Bībeles aicinājumam: ”Bīsties To Kungu, savu Dievu, kalpo Viņam un Viņam jo cieši pieķeries.” (5. Moz. 10:20.)