Skip to content

Skip to table of contents

Pasiénsia​—Hahalok tahan ho esperansa

Pasiénsia​—Hahalok tahan ho esperansa

ITA presiza tebes hahalok pasiénsia, liuliu tanba moris iha “loron ikus” sira-neʼe sai susar ba beibeik. (2 Timóteo 3:1-5) Ema barak iha mundu neʼe la hatudu pasiénsia. Sira hanoin an deʼit, gosta haksesuk malu, no la kontrola an. Tan neʼe presiza husu ba ita-nia an: ‘Haʼu komesa hatudu hahalok la pasiénsia hanesan mundu neʼe ka lae? Loloos, saida mak pasiénsia? Oinsá mak pasiénsia bele sai abut iha haʼu-nia laran?’

SAIDA MAK PASIÉNSIA?

Iha Bíblia, “pasiénsia” mak hahalok atu tahan, maibé laʼós tahan deʼit kona-ba problema ruma. Ema neʼebé pasiénsia tahan maibé ho esperansa katak buat hotu sei sai diʼak. Nia la hanoin an deʼit. Nia hanoin kona-ba ema seluk nia sentimentu, maski ema sira-neʼe provoka ka trata aat nia. Nia tau esperansa nafatin katak sira-nia relasaun sei sai diʼak fali. Tan neʼe mak Bíblia hatete katak hahalok pasiénsia mai husi domin. * (1 Korinto 13:4) Pasiénsia mós ‘hahalok ida neʼebé mai husi espíritu santu’. (Galásia 5:22, 23) Entaun, ita presiza halo saida atu bele hatudu pasiénsia neʼebé temi iha Bíblia?

OINSÁ MAK ATU HABURAS HAHALOK PASIÉNSIA?

Atu haburas hahalok pasiénsia, ita tenke halo orasaun ba Jeová atu husu ninia ajuda, no Jeová fó ninia espíritu santu ba ema neʼebé tau fiar ba nia. (Lucas 11:13) Espíritu santu iha forsa boot tebes, maibé ita presiza halo tuir nafatin buat neʼebé ita temi iha orasaun. (Salmo [Mazmur] 86:10, 11) Neʼe katak ita presiza hakaʼas an atu hatudu pasiénsia iha ita-nia moris loron-loron nian hodi hahalok neʼe bele sai abut iha ita-nia laran. Maibé dala ruma ita bele monu. Se nuneʼe, saida mak bele ajuda ita?

Ita presiza estuda no halo tuir Jesus nia ezemplu neʼebé perfeitu. Bainhira apóstolu Paulo koʼalia kona-ba “tau ema foun” neʼebé inklui mós hahalok pasiénsia, nia fó laran-manas ba ita hodi dehan: “Husik Kristu nia dame ukun iha imi-nia laran.” (Koloso 3:10, 12, 15) Atu bele halo nuneʼe, ita presiza halo tuir Jesus nia ezemplu no tau fiar tomak ba Maromak atu hadiʼa situasaun ruma tuir tempu neʼebé loos. Se ita iha fiar hanesan neʼe, maski buat saida deʼit neʼebé akontese, ita sei la lakon hahalok pasiénsia.​—João 14:27; 16:33.

Ita hotu hakarak mundu foun atu mai lalais. Maibé ita aprende oinsá atu hatudu pasiénsia liután bainhira ita hanoin kona-ba pasiénsia neʼebé Jeová hatudu ba ita. Bíblia fó fiar ba ita hodi dehan: “Jeová la tarde atu kumpre ninia promesa, hanesan ema barak hanoin katak nia tarde, maibé nia hatudu pasiénsia ba imi tanba nia lakohi ema ida lakon maibé nia hakarak ema hotu atu hakribi sala.” (2 Pedro 3:9) Tan neʼe, se ita mak hanoin oinsá Jeová pasiénsia tebes ba ita, ita mós sei hatudu pasiénsia liután ba ema seluk. (Roma 2:4) Iha situasaun saida deʼit mak ita presiza hatudu pasiénsia?

SITUASAUN NEʼEBÉ ITA PRESIZA HATUDU PASIÉNSIA

Ita presiza hatudu pasiénsia iha situasaun oioin. Porezemplu, se ita iha buat importante ruma atu koʼalia ba ema, karik ita presiza hatudu pasiénsia atu la atrapalla ema seluk. (Tiago 1:19) Se ema ruma halo ita hirus, ita mós presiza hatudu pasiénsia. Duké la kontrola an, diʼak atu hanoin kona-ba oinsá Jeová no Jesus nia haree kona-ba ita-nia fraku sira. Sira la buka ita-nia sala kona-ba buat hotu neʼebé ita halo. Sira buka deʼit hahalok diʼak husi ita, no sira hatudu pasiénsia hodi fó tempu ba ita atu halo mudansa.​—1 Timóteo 1:16; 1 Pedro 3:12.

Situasaun ida tan neʼebé ita presiza hatudu pasiénsia mak bainhira ema ruma hatete katak ita koʼalia ka halo buat ruma neʼebé sala. Baibain se neʼe akontese, ita sente an kedas no defende an. Maibé Maromak nia Liafuan hakarak ita atu halo buat tuirmai neʼe: “Diʼak liu pasiénsia duké sai loko an. Keta sente an lalais, tanba hahalok sente an lalais mak hela iha ema beik nia laran.” (Eclesiastes [Pengkhotbah] 7:8, 9) Neʼe duni, maski ema duun matak ita kona-ba buat neʼebé laloos, diʼak atu hatudu pasiénsia no hanoin uluk antes atu halo buat ruma. Neʼe mak buat neʼebé Jesus halo bainhira ema duun matak nia.​—Mateus 11:19.

Liuliu ba inan-aman sira atu hatudu pasiénsia bainhira hakarak ajuda oan atu korrije sira-nia hahalok ka hasees an husi hakarak ruma neʼebé aat. Haree toʼok ezemplu ida kona-ba Mattias neʼebé serbí iha Betel Eskandinávia. Bainhira nia sei joven, ninia kolega eskola goza beibeik nia kona-ba ninia fiar. Foufoun ninia inan-aman la hatene buat neʼebé akontese ba nia. Maibé ikusmai sira haree katak Mattias komesa iha duvida kona-ba ninia fiar. Gillis, Mattias nia aman hatete katak, nia ho ninia feen presiza tebes atu hatudu pasiénsia kona-ba situasaun neʼe. Pergunta sira neʼebé Mattias husu mak: “Sé mak Maromak? Oinsá mak ita hatene katak Bíblia mak Maromak nia Liafuan duni? Oinsá mak ita hatene katak, Maromak mak hakarak ita atu halo buat sira-neʼe?” Nia mós husu ba ninia aman: “Tanbasá tenke tesi-lia kona-ba haʼu se haʼu la sente ka fiar hanesan apá?”

Gillis dehan: “Dala ruma Mattias husu pergunta sira-neʼe laʼós tanba hirus ami, maibé tanba lia-loos. Nia sente katak lia-loos mak lori susar ba ninia moris.” Oinsá mak Gillis ajuda ninia oan? Gillis dehan: “Ami tuur hamutuk hodi koʼalia ba oras barak.” Baibain Gillis rona deʼit ba Mattias no husu pergunta ba nia atu komprende kona-ba ninia sentimentu no hanoin. Dala ruma Gillis esplika tiha buat ruma ba ninia oan, nia haruka ninia oan atu uza loron ida ka liu hodi hanoin didiʼak, depois mak koʼalia fali kona-ba tópiku neʼe. Iha tempu balu, se Gillis nia oan fó sai buat ruma, nia hatete ba ninia oan katak nia presiza loron balu atu hanoin kona-ba buat neʼebé nia koʼalia. Liuhusi koʼalia beibeik iha dalan hanesan neʼe, neineik-neineik Mattias komesa komprende kona-ba Bíblia nia hanorin importante sira, hanesan tanbasá Jesus nia sakrifísiu importante ba ita no katak Jeová hadomi ita no nia iha direitu atu ukun ita. Gillis dehan: “Presiza tempu barak, no baibain situasaun neʼe susar, maibé neineik-neineik domin ba Jeová sai buras iha ninia laran. Haʼu ho haʼu-nia feen kontente tebes hodi haree katak, ami-nia hakaʼas-an atu ajuda nia ho pasiénsia hodi tahan hasoru tempu joven nian, la sai saugati deʼit.”

Iha tempu Gillis ho ninia feen ajuda sira-nia oan ho pasiénsia, sira mós fiar katak Jeová sei ajuda sira. Gillis dehan: “Haʼu hatete beibeik ba Mattias katak, ami-nia domin neʼebé kleʼan ba nia book ami hodi halo orasaun makaʼas liután ba Jeová hodi ajuda nia atu bele komprende.” Inan-aman sira hanesan neʼe sente kontente tebes tanba sira hatudu pasiénsia no nunka rende an.

Ita mós presiza hatudu pasiénsia bainhira tau matan ba família ka belun ruma neʼebé moras ba tempu naruk. Ezemplu ida mak kona-ba Ellen neʼebé mós hela iha Eskandinávia. *

Maizumenus tinan ualu liubá, Ellen nia laʼen hetan estrok dala rua neʼebé estraga ninia kakutak. Tan neʼe nia la iha sentimentu tan kona-ba kontente, triste, ka hanoin ema seluk. Situasaun neʼe halo susar tebes ba Ellen. Ellen dehan: “Situasaun neʼe koko tebes haʼu-nia pasiénsia ba tinan barak no haʼu halo orasaun dala barak.” Nia hatutan: “Haʼu-nia eskritura favoritu neʼebé sempre lori kmaan ba haʼu mak Filipe 4:13 neʼebé dehan: ‘Tanba iha buat hotu haʼu hetan forsa liuhusi nia neʼebé fó kbiit mai haʼu.’” Liuhusi Jeová nia forsa no ajuda, Ellen tahan duni situasaun neʼe ho pasiénsia.​—Salmo (Mazmur) 62:5, 6.

BANATI-TUIR JEOVÁ NIA PASIÉNSIA

Ezemplu neʼebé diʼak liu hotu kona-ba hatudu pasiénsia mak husi Jeová rasik. (2 Pedro 3:15) Bíblia temi dala barak kona-ba Jeová nia pasiénsia neʼebé boot. (Neemias 9:30; Isaías [Yesaya] 30:18) Ita sei hanoin-hetan ka lae bainhira Abraão husu pergunta barak ba Jeová kona-ba Jeová nia desizaun atu halakon sidade Sodoma? Jeová la korta Abraão nia koʼalia, maibé rona ho pasiénsia ba ninia pergunta no preokupasaun ida-idak. Tuirmai Jeová temi fali buat neʼebé preokupa Abraão no fó fiar ba nia katak, se hetan deʼit ema naʼin-sanulu neʼebé laran-loos iha Sodoma, Jeová sei la halakon sidade neʼe. (Gênesis [Kejadian] 18:22-33) Sin, Jeová sempre kontrola an no rona ho pasiénsia.

Pasiénsia mak hahalok importante ida husi hahalok foun neʼebé ema kristaun tenkesér iha. Se ita mak hakaʼas an hodi hatudu pasiénsia, ita fó glória ba Jeová, ita-nia Aman neʼebé domin no pasiénsia. Neʼe halo ita sai parte ida ba “sira neʼebé simu promesa nuʼudar liman-rohan liuhusi fiar no pasiénsia”.​—Ebreu 6:10-12.

^ par. 4 Tópiku primeiru husi série sia neʼebé koʼalia kona-ba hahalok sira husi espíritu santu mak kona-ba domin.

^ par. 15 Laʼós naran neʼebé loos.