1., 2. Kādā situācijā pēc Mozus nāves atradās Jozua?

JEHOVA Jozuam sacīja: ”Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri Jordānai uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.” (Joz. 1:1, 2.) Jozuam, kas gandrīz 40 gadus bija bijis Mozus palīgs, tas nozīmēja krasas pārmaiņas.

² Tā kā Mozus tik ilgi bija vadījis izraēliešus, Jozua, iespējams, raizējās par to, vai tauta pieņems viņu kā savu jauno vadītāju. (5. Moz. 34:8, 10—12.) Kādā Bībeli skaidrojošā darbā par Jozuas grāmatas 1. nodaļas 1. un 2. pantu ir teikts: ”Gan senatnē, gan mūsdienās vadītāju maiņa ir bijusi un joprojām ir viens no kritiskākajiem brīžiem valsts drošībai.”

3., 4. Kā mēs zinām, ka Jozuas paļāvība uz Dievu nebija veltīga, un kāds jautājums varētu rasties Dieva kalpiem mūsdienās?

³ Jozuam bija pamats raizēties. Taču viņš paļāvās uz Jehovu un bez vilcināšanās sekoja Jehovas norādījumiem. (Joz. 1:9—11.) Viņa paļāvība uz Dievu nebija veltīga. Kā redzams no Bībeles, Jehova vadīja Jozuu un visu izraēliešu tautu ar eņģeļa starpniecību. Ir loģiski spriest, ka šis eņģelis bija Vārds, Dieva pirmdzimtais Dēls. (2. Moz. 23:20—23; Jāņa 1:1.)

 ⁴ Ar Jehovas palīdzību izraēlieši sekmīgi pielāgojās pārmaiņām, kas bija saistītas ar vadītāja maiņu. Arī mēs dzīvojam nozīmīgu pārmaiņu laikā, un kādam varētu rasties jautājums: vai tagad, kad Dieva organizācija strauji virzās uz priekšu, mums ir pamats uzticēties Jēzum kā Dieva ieceltajam Vadītājam? (Nolasīt Mateja 23:10.) Tāpēc pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova agrāk pārmaiņu laikos ir sniedzis uzticamu vadību.

5. Ko Jozua pieredzēja netālu no Jērikas? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁵ Drīz pēc tam, kad izraēlieši bija šķērsojuši Jordānas upi, Jozua pieredzēja kaut ko neparastu. Netālu no Jērikas viņš sastapa kādu vīru, kam rokā bija zobens. Nezinādams, kas šis vīrs ir, Jozua jautāja: ”Vai tu esi mūsu cilvēks vai mūsu pretinieks?” Jozua bija ļoti pārsteigts, dzirdot, ka tas ir Jehovas ”karaspēka virspavēlnieks” — eņģelis, kas ir gatavs aizsargāt Dieva tautu. (Nolasīt Jozuas 5:13—15.) Kaut gan citās vietās Bībelē ir teikts, ka notikumos, kas bija saistīti ar izraēliešu ieiešanu Apsolītajā zemē, ar Jozuu runāja Jehova, nav šaubu, ka viņš to darīja ar eņģeļa starpniecību, kā viņš to bieži bija darījis pagātnē. (2. Moz. 3:2—4; Joz. 4:1, 15; 5:2, 9; Ap. d. 7:38; Gal. 3:19.)

6.—8. a) Kāpēc daži Jehovas norādījumi no cilvēciskā viedokļa varēja šķist dīvaini? b) Kāpēc var teikt, ka šie norādījumi bija gudri un doti īstajā laikā? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

⁶ Jozua jau bija saņēmis vairākus norādījumus par Jērikas ieņemšanu. Pirmajā mirklī daži norādījumi varēja izklausīties dīvaini. Piemēram, Jehova pavēlēja, ka visiem vīriešiem ir jātiek apgraizītiem, kas nozīmētu, ka viņi vairākas dienas nebūtu spējīgi cīnīties. Vai tas tiešām bija īstais laiks, kad veikt apgraizīšanu? (1. Moz. 34:24, 25; Joz. 5:2, 8.)

⁷ Ļoti iespējams, izraēliešu kareivji domāja par to, kā viņi aizsargātu savas ģimenes, ja nometnē iebruktu ienaidnieki. Taču notika kaut kas negaidīts. Bībelē teikts: ”Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies.” (Joz. 6:1, LB-2012.) Šāds notikumu pavērsiens noteikti stiprināja izraēliešu paļāvību uz Dieva vadību.

⁸ Vēl izraēliešiem bija dots norādījums nevis uzbrukt Jērikai, bet gan sešas dienas pēc kārtas reizi dienā soļot ap šo pilsētu, bet septītajā dienā soļot ap to septiņas reizes. Daži kareivji varbūt domāja: ”Tā ir laika un spēku izniekošana!” Bet Jehova, kas vadīja izraēliešu tautu, labi zināja, ko viņš dara. Paklausība viņa norādījumiem ne tikai stiprināja izraēliešu ticību, bet arī ļāva ieņemt Jēriku bez kaujas. (Joz. 6:2—5; Ebr. 11:30.) *

9. Kāpēc ir gudri sekot norādījumiem, ko mēs saņemam no Jehovas organizācijas? Miniet piemēru.

⁹ Ko mēs mācāmies no šiem notikumiem? Reizēm var gadīties, ka mēs pilnībā nesaprotam, kāpēc Jehovas organizācija ievieš kādus jauninājumus. Piemēram, varbūt mēs sākumā šaubījāmies, vai izmantot elektroniskās ierīces sludināšanā, sapulcēs un personiskai Bībeles pētīšanai. Taču tagad mēs droši vien saprotam, ka šādu ierīču izmantošana var sniegt lielu labumu. Kad mēs redzam, cik labs iznākums ir Jehovas organizācijas ieviestajām izmaiņām, mūsu ticība un vienotība aug.

10. Kas vadīja notikumus, lai jautājumu par apgraizīšanu izskatītu vadošā padome Jeruzālemē?

¹⁰ Kādus 13 gadus pēc tam, kad Kornēlijs bija kļuvis par kristieti, vairāki ebreju tautības kristieši joprojām apgalvoja, ka ir nepieciešama apgraizīšana. (Ap. d. 15:1, 2.) Kad starp brāļiem Antiohijā šī iemesla dēļ radās domstarpības, tika nolemts, ka Pāvils dosies uz Jeruzālemi, lai šajā jautājumā vērstos pie vadošās padomes. Bet kas bija ietekmējis notikumu gaitu? Pāvils teica: ”Es gāju, jo biju saņēmis atklāsmi.” Ir skaidrs, ka Kristus vadīja notikumus tā, lai jautājumu par apgraizīšanu izskatītu vadošā padome. (Gal. 2:1—3.)

11. a) Kāda bija daudzu ebreju tautības kristiešu attieksme pret apgraizīšanu? b) Kā Pāvils apliecināja, ka atbalsta vecākos Jeruzālemē? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹¹ Kristus vadībā vadošā padome nonāca pie secinājuma un darīja citiem zināmu, ka cittautiešiem, kas ir kļuvuši par kristiešiem, nav nepieciešams tikt apgraizītiem. (Ap. d. 15:19, 20.) Tomēr vēl vairākus gadus pēc šī lēmuma daudzi ebreju kristieši joprojām apgraizīja savus bērnus. Kad vecākie Jeruzālemē dzirdēja runas, ka Pāvils neievēro Mozus bauslību, viņi tam deva dažus negaidītus norādījumus. * (Ap. d. 21:20—26.) Viņi Pāvilam lika paņemt līdzi uz templi četrus vīrus, lai cilvēki redzētu, ka tas ciena bauslību. Pāvils būtu varējis apšaubīt šo ieteikumu, iebilstot, ka īstā problēma bija saistīta ar tiem ebreju kristiešiem, kam trūka sapratnes jautājumā par apgraizīšanu. Tomēr, atbalstot vecāko centienus veicināt vienotību ticības biedru starpā, Pāvils pazemīgi paklausīja norādījumiem, kas viņam bija doti. Kāds varētu domāt: kāpēc Jēzus pieļāva, ka jautājums par apgraizīšanu rada problēmas tik ilgu laiku, kaut arī viņa nāve bija atcēlusi bauslību? (Kol. 2:13, 14.)

12. Kāds varētu būt iemesls, kāpēc Kristus ļāva paiet kādam laikam, līdz viņš atrisināja jautājumu par apgraizīšanu?

 ¹² Reizēm ir nepieciešams laiks, lai pieņemtu kādu jaunu skaidrojumu. Daļai ebreju kristiešu bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu faktu, ka vairs nav jāievēro bauslība. (Jāņa 16:12.) Dažiem bija grūti aprast ar domu, ka apgraizīšana vairs nav zīme, kas liecina par īpašām attiecībām ar Dievu. (1. Moz. 17:9—12.) Citi, baidīdamies, ka tiks vajāti, nevēlējās atšķirties no lielākās daļas ebreju sabiedrības. (Gal. 6:12.) Taču ar laiku Kristus sniedza tālākus norādījumus, ko draudzes saņēma ar Pāvila vēstuļu starpniecību. (Rom. 2:28, 29; Gal. 3:23—25.)

13. Kas mums var palīdzēt pakļauties Kristus vadībai?

¹³ Ja mēs pilnībā nesaprotam, kāpēc tiek veiktas kādas organizatoriskas izmaiņas, mēs varam domāt par to, kā Kristus ir īstenojis savu vadību pagātnē. Gan Jozuas laikā, gan pirmajā gadsimtā Kristus ir sniedzis vadību un devis gudrus norādījumus, lai pasargātu Dieva kalpus kopumā, stiprinātu viņu ticību un palīdzētu viņiem būt vienotiem. (Ebr. 13:8.)

14.—16. Kā norādījumos, ko mēs saņemam no ”uzticamā un gudrā kalpa”, atspoguļojas Kristus rūpes par mūsu garīgo labklājību?

¹⁴ Jēzus rūpes par mūsu garīgo labklājību skaidri atspoguļojas īstajā laikā dotajos norādījumos, ko mēs saņemam no ”uzticamā un gudrā kalpa”. (Mat. 24:45.) Marks, kuram ir četri bērni, stāsta: ”Sātans cenšas vājināt draudzes, uzbrūkot ģimenēm. Tagad, kad mēs tiekam mudināti katru nedēļu organizēt ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, ģimenes galvu uzdevums ir pilnīgi skaidrs — sargāt savu ģimeni!”

¹⁵ Kad mēs saskatām, kā Kristus mūs vada, mēs saprotam, ka viņš vēlas, lai mēs nostiprinātos ticībā. Patriks, kas kalpo par draudzes vecāko, atzīmē: ”Sākumā daži jutās mazliet vīlušies, uzzinot, ka sludināšanas sapulces nedēļas nogalēs notiks nelielās grupās. Tomēr šajās izmaiņās ir skaidri redzama viena no būtiskākajām Jēzus personības iezīmēm — viņa interese par tiem, kam ir vajadzīgs atbalsts. Tagad brāļi un māsas, kas ir kautrīgi vai sludina pavisam nedaudz, jūtas vērtīgi un vajadzīgi, un tas ir veicinājis viņu garīgo izaugsmi.”

¹⁶ Kristus ne tikai rūpējas par mūsu garīgajām vajadzībām, bet arī palīdz mums koncentrēties uz vissvarīgāko darbu, kāds mūsdienās uz zemes tiek veikts. (Nolasīt Marka 13:10.) Andrē, kas nesen ir kļuvis par draudzes vecāko, vienmēr ir sekojis līdzi izmaiņām Dieva organizācijā. Viņš saka: ”Darbinieku skaita samazināšana mūsu filiālēs mums atgādina par to, kādā īpašā laikā mēs dzīvojam, un parāda, cik svarīgi ir veltīt savus spēkus sludināšanai.”

17., 18. Kāpēc ir noderīgi domāt par to, kā mums nāk par labu pielāgošanās pēdējā laikā ieviestajām izmaiņām?

¹⁷ Norādījumi, ko mums sniedz mūsu ķēniņš Jēzus Kristus, liecina, ka viņš mūs vada ar skatu uz nākotni. Domāsim par to, kā mums nāk par labu pielāgošanās pēdējā laikā ieviestajām izmaiņām. Piemēram, ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei varētu pārrunāt, kā visai ģimenei ir nākušas par labu izmaiņas, kas saistītas ar mūsu sapulcēm un sludināšanu.

 ¹⁸ Apzinoties, ka sekošana norādījumiem, ko saņemam no Jehovas organizācijas, dod daudz laba, mums ir vieglāk ar prieku pakļauties tās vadībai. Piemēram, tā kā tagad tiek iespiests mazāk literatūras nekā agrāk, tiek ietaupīti līdzekļi. Un, izmantojot modernās tehnoloģijas, mēs varam palīdzēt vēl vairāk cilvēkiem uzzināt labo vēsti. Vai mēs varētu vēl lielākā mērā izmantot mūsu organizācijas audio un video materiālus, kā arī publikācijas elektroniskā formātā? Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam atbalstīt Kristu, kurš vēlas, lai mēs organizācijas līdzekļus izmantotu gudri.

19. Kāpēc mums būtu jāpakļaujas Kristus vadībai?

¹⁹ Pakļaujoties Kristus vadībai, mēs stiprinām brāļu un māsu ticību un veicinām vienotību mūsu starpā. Runājot par Bēteles darbinieku skaita samazināšanu visā pasaulē, Andrē stāsta: ”Brīnišķīgā attieksme, kādu pauž agrākie Bēteles darbinieki, kas ir pielāgojušies šīm izmaiņām, vairo manu cieņu pret viņiem un stiprina manu ticību. Viņi iet kopsolī ar Jehovas debesu ratiem, ar prieku veicot jebkādu uzdevumu, kas viņiem tiek uzticēts.”

20., 21. a) Kāpēc mēs varam paļauties uz Kristu, mūsu Vadītāju? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

²⁰ Mūsu Vadītājs Jēzus Kristus drīz gūs uzvaru un paveiks ”varenus darbus”. (Ps. 45:5, LB-2012; Atkl. 6:2.) Taču jau tagad viņš mūs gatavo dzīvei jaunajā pasaulē, kad mums visiem būs daudz darāmā — būs jāmāca tie, kas būs piecelti no nāves, un jāpārveido zeme par paradīzi.

²¹ Ja mēs pilnībā paļausimies uz mūsu Vadītāju un ķēniņu, lai arī kādas pārmaiņas mums nāktos pieredzēt, mēs varēsim būt starp tiem, ko viņš ievedīs jaunajā pasaulē. (Nolasīt Psalmu 46:2—4.) Reizēm mums var būt grūti pieņemt kādas pārmaiņas, it īpaši, ja to dēļ krasi mainās mūsu dzīve. Kā mēs tādās situācijās varam saglabāt iekšēju mieru un stipru ticību Jehovam? Par to ir runa nākamajā rakstā.