STEFANAM visapkārt bija naidīgi noskaņoti vīrieši. Viņš atradās sinedrija — ebreju augstākās tiesas — priekšā, kurā bija 71 tiesnesis. Šie vīrieši bija vieni no ietekmīgākajiem cilvēkiem tautā. Viņus bija sasaucis augstais priesteris Kajafa, kurš pirms dažiem mēnešiem bija vadījis tiesas sēdi, kurā Jēzum tika piespriests nāvessods. (Mat. 26:57, 59; Ap. d. 6:8—12.) Kad viņi citu pēc cita izsauca viltus lieciniekus, viņi pamanīja kaut ko pārsteidzošu — Stefana seja ”līdzinājās eņģeļa sejai”. (Ap. d. 6:13—15.)

Kā Stefans spēja saglabāt mieru tik draudīgā situācijā? Pirms Stefans tika aizvests sinedrija priekšā, viņš bija pilnībā nodevies kalpošanas darbam, kurā bagātīgi saņēma Dieva garu. (Ap. d. 6:3—7.) Tiesas laikā viņam palīdzēja šis pats gars — tas sniedza viņam mierinājumu un atgādināja domas no Svētajiem Rakstiem. (Jāņa 14:16, zemsv. piez.) Kad Stefans teica savu drosmīgo aizstāvības runu, kas lasāma Apustuļu darbu grāmatas 7. nodaļā, svētais gars atsauca viņa atmiņā kādus 20 vai vairāk fragmentus no Ebreju rakstiem. (Jāņa 14:26.) Turklāt Stefana ticība tika vēl vairāk stiprināta, kad viņš parādībā redzēja Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas. (Ap. d. 7:54—56, 59, 60.)

Kādu dienu arī mēs varam saskarties ar draudiem vai vajāšanām. (Jāņa 15:20.) Regulāri iedziļinoties Bībelē un aktīvi piedaloties kalpošanā, mēs ļaujam Jehovas garam darboties mūsos. Tā mēs gūstam spēku, lai varētu izturēt pretestību, saglabājot iekšēju mieru. (1. Pēt. 4:12—14.)