Ja gribat kādu labāk iepazīt, ir noderīgi zināt, ko viņš ir izdarījis un kādas grūtības pārvarējis. Tieši tāpat, ja vēlaties iepazīt Dievu, ir jāuzzina, ko viņš ir paveicis. Jūs droši vien pārsteigs, cik daudz no tā, ko Dievs ir darījis pagātnē, nāk mums par labu tagad un var ietekmēt mūsu nākotni.

Dievs Jehova ir Diženais Radītājs, un viņa ”neredzamās īpašības.. ir skaidri redzamas jau kopš pasaules radīšanas, jo tās ir saskatāmas radītajā”. (Romiešiem 1:20.) ”Viņš, Tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu.” (Jeremijas 10:12.) Viss apbrīnojamais, kas ir radīts, liecina, ka Dievam mēs neesam vienaldzīgi.

Piemēram, Jehova ir padarījis cilvēku dzīvi patīkamāku, radīdams mūs ”pēc Sava tēla”. (1. Mozus 1:27.) Tas nozīmē, ka viņš mums ir piešķīris spēju nelielā mērā atspoguļot viņa izcilās īpašības. Viņš mūs ir apveltījis ar garīguma potenciālu — ar spēju saprast viņa uzskatus un vērtības. Ja cenšamies dzīvot saskaņā ar tiem, mēs jūtamies laimīgāki un iegūstam dzīvē jēgu. Turklāt Dievs mums ir devis iespēju veidot attiecības ar viņu.

Tas, kas ir radīts uz zemes, liecina par Dieva attieksmi pret mums. Apustuļa Pāvila vārdiem runājot, Dievs ”nepārstāja liecināt par sevi, darot labu: dodot [mums] no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādājot [mums] uzturu un pildot [mūsu] sirdis ar prieku”. (Apustuļu darbi 14:17.) Dievs ir sagādājis vairāk nekā tikai dzīvībai nepieciešamo. Viņa veltes ir daudzas un dažādas, un tās mūs iepriecē. Tomēr tas viss ir tikai neliela daļa no tā, ko Dievs mums ir iecerējis dot.

 Jehova radīja zemi, lai cilvēki uz tās varētu dzīvot mūžīgi. Bībelē sacīts: ”Zemi Viņš deva cilvēku bērniem.” Turklāt ”Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Psalms 115:16; Jesajas 45:18.) Kam tā jāapdzīvo, un cik ilgi? ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi,” var lasīt Bībelē. (Psalms 37:29.)

Atbilstoši šim nodomam Jehova radīja pirmo vīrieti un sievieti, Ādamu un Ievu, un ierādīja tiem dzīvesvietu paradīzē uz zemes, lai tie ”to koptu un sargātu”. (1. Mozus 2:8, 15.) Dievs viņiem deva aizraujošu uzdevumu, kam bija divi aspekti: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Mozus 1:28.) Ādamam un Ievai bija iespēja dzīvot uz zemes un nekad nemirt. Diemžēl viņi izvēlējās nepaklausīt Dievam un tāpēc zaudēja izredzes būt starp ”taisnajiem”, kas ”iemantos zemi”. Tomēr, kā redzēsim, viņu rīcība nemainīja Jehovas nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem un zemi. Bet vispirms pievērsīsim uzmanību kaut kam citam, ko Dievs ir paveicis.

Bībele ir pazīstama arī kā Dieva Raksti. Kāpēc Jehova ir sagādājis Bībeli? Galvenokārt tādēļ, lai mēs varētu kaut ko uzzināt par viņu. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Tiesa, Bībelē nav atrodamas atbildes uz visiem jautājumiem, kādi varētu rasties par Dievu, — tādas nespēj dot neviena grāmata. (Salamans Mācītājs 3:11.) Taču viss, kas ir ietverts Bībelē, palīdz iepazīt Dievu. Pārdomājot viņa izturēšanos pret cilvēkiem, mēs mācāmies, kāds viņš ir. Mēs varam uzzināt, kādi cilvēki viņam patīk, un kādi — nepatīk. (Psalms 15:1—5.) Mēs varam noskaidrot viņa viedokli par to, kā viņš jāpielūdz, par morāles normām un par materiālām vērtībām. Visspilgtāk Jehovas personība atklājas, kad Bībelē lasām, ko runāja un darīja viņa Dēls, Jēzus Kristus. (Jāņa 14:9.)

Vēl viens iemesls, kāpēc Jehova ir sagādājis savus Rakstus, ir tāds, lai mūsu dzīve būtu laimīga un jēgpilna. Bībelē ir stāstīts, kā rast laimi ģimenē, kā būt apmierinātiem ar dzīvi un kā tikt galā ar raizēm. Kā tālāk minēts šajā žurnālā, Bībelē ir atrodamas atbildes uz dzīves būtiskākajiem jautājumiem, piemēram: kāpēc ir tik daudz ciešanu? Kas ir gaidāms nākotnē? Tāpat tajā paskaidrots, ko Dievs ir paveicis, lai viņa sākotnējais nodoms piepildītos.

Bībele ir īpaša grāmata vēl daudzējādā ziņā — tā patiešām ir iespaidīgs darbs. To ir sarakstījuši kādi 40 cilvēki 1600 gadu laikā, tomēr tai ir viena galvenā tēma, jo tās īstais autors ir Dievs. (2. Timotejam 3:16.) Atšķirībā no citām senām grāmatām tā ir rūpīgi saglabāta cauri gadsimtiem, kā to apstiprina tūkstošiem senu Bībeles manuskriptu. Vēl iespaidīgāk ir tas, ka Bībele ir saglabājusies par spīti centieniem nepieļaut, ka tā tiktu tulkota, izplatīta un lasīta. Mūsdienās tā ir visplašāk izplatītā un visvairāk tulkotā grāmata pasaulē. Bībeles pastāvēšana ir pierādījums, ka ”mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi”. (Jesajas 40:8.)

Dievs ir arī nodrošinājis, ka viņa nodoms noteikti piepildīsies. Kā jau minējām, Dieva iecere bija tāda, lai cilvēki mūžīgi dzīvotu uz zemes. Tomēr tad, kad Ādams nolēma nepaklausīt Dievam un sagrēkoja, viņš ne tikai pats zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi, bet liedza šādu iespēju arī saviem bērniem, kas piedzima vēlāk. ”Viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve, un tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem, jo visi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Cilvēka nepaklausība bija apgrūtinājusi Dieva nodoma īstenošanos. Kā Jehova rīkojās?

Jehovas rīcībā izpaudās viņa īpašības. Būdams taisnīgs, viņš sauca Ādamu un Ievu pie atbildības par viņu rīcību, bet aiz mīlestības viņš parūpējās par abu pirmo cilvēku pēcnācējiem. Savā gudrībā Jehova izlēma, kā pārvarēt radušos šķēršļus, un tūlīt pat paziņoja, kāds būs risinājums. (1. Mozus 3:15.) Atbrīvošanai no grēka un nāves bija jābūt  saistītai ar Dieva Dēlu, Jēzu Kristu. Ko tā sevī ietvēra?

Lai atbrīvotu cilvēkus no Ādama dumpja sekām, Jehova sūtīja Jēzu uz zemi mācīt cilvēkiem, kāds ir ceļš uz dzīvību, un ”atdot savu dvēseli par izpirkumu daudzu labā” *. (Mateja 20:28; Jāņa 14:6.) Jēzus varēja sagādāt izpirkumu, jo viņš, tāpat kā Ādams, bija pilnīgs cilvēks. Taču, atšķirībā no Ādama, Jēzus it visā palika paklausīgs Dievam līdz pat nāvei. Tā kā Jēzus nebija pelnījis mirt, Jehova viņu piecēla no nāves dzīvei debesīs. Tad Jēzus varēja paveikt to, ko neizdarīja Ādams, — dot paklausīgajiem cilvēkiem iespēju dzīvot mūžīgi. ”Kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi ir kļuvuši par grēciniekiem, tā arī viena cilvēka paklausības dēļ daudzi kļūs taisni.” (Romiešiem 5:19.) Ar Jēzus samaksātā izpirkuma palīdzību Dievs īstenos savu nodomu ļaut cilvēkiem mūžīgi dzīvot uz zemes.

No tā, kā Jehova rīkojās, kad Ādama nepaklausības dēļ radās sarežģījumi, var daudz ko uzzināt par viņu. Mēs redzam, ka Jehovam nekas nevar traucēt īstenot to, ko viņš ir uzsācis; viņa teiktais vārds katrā ziņā ”izpildīs savu uzdevumu”. (Jesajas 55:11.) Mēs saprotam arī to, cik ļoti Jehova mūs mīl. ”Lūk, kā pret mums ir izpaudusies Dieva mīlestība: Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību. Nevis tā ir mīlestība, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka viņš ir mīlējis mūs un ir sūtījis savu Dēlu — samierināšanas upuri par mūsu grēkiem.” (1. Jāņa 4:9, 10.)

Dievs ”nav žēlojis pat savu paša Dēlu, bet to ir atdevis par mums visiem”, tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka viņš ”dāvās mums arī visu pārējo”, ko ir apsolījis. (Romiešiem 8:32.) Bet ko Dievs ir apsolījis paveikt mūsu labā? Par to lasiet tālāk.