1. Kā rindkopā minētie Jehovas kalpi apliecināja uzticību Jehovam?

IZTĒLOSIMIES trīs situācijas, kurās ir nonākuši mūsu ticības biedri. 1. situācija: skolotāja klasei, kurā mācās mūsu māsa, liek piedalīties kādos noteiktos svētkos. Meitene zina, ka šie svētki nav patīkami Dievam, tāpēc laipni un ar cieņu paskaidro, ka tajos nepiedalīsies. 2. situācija: kautrīgs jaunietis sludina pa mājām. Viņš atskārst, ka nākamajā mājā dzīvo kāds viņa skolasbiedrs, kurš agrāk ir izsmējis Jehovas lieciniekus. Tomēr jaunietis tik un tā dodas uz šo māju un pieklauvē pie durvīm. 3. situācija: ģimenes galva čakli strādā savā darbavietā, lai varētu uzturēt ģimeni. Kādu dienu priekšnieks palūdz viņam izdarīt kaut ko negodīgu vai pretlikumīgu. Lai gan viņš tādēļ var zaudēt darbu, viņš paskaidro, ka vēlas rīkoties godīgi un ievērot likumus, jo to no saviem kalpiem prasa Dievs. (Rom. 13:1—4; Ebr. 13:18.)

2. Kādus jautājumus mēs apskatīsim, un kāpēc?

² Kā jūs teiktu, kas raksturo šos trīs cilvēkus? Jūs droši vien varētu minēt daudz ko, piemēram, drosmi un godīgumu. Taču īpaši būtiski ir tas, ka viņi visi apliecināja uzticību Jehovam. Katrs no viņiem atteicās pārkāpt Dieva normas. Un Jehova, bez šaubām, lepojas ar ikvienu savu kalpu, kas pauž šādu nostāju un apliecina savu uzticību viņam. Mēs noteikti vēlamies, lai mūsu debesu Tēvs ar mums lepotos. Tāpēc apskatīsim šādus jautājumus: ko sevī ietver pilnīga uzticība Jehovam? Kāpēc tā ir tik svarīga? Un kā mēs varam stiprināt savu apņēmību palikt uzticīgiem Jehovam šajos grūtajos laikos?

3. a) Ko sevī ietver uzticība Dievam? b) Kādi piemēri palīdz saprast, cik svarīgi ir būt pilnīgi uzticīgiem Dievam?

³ Cilvēks, kas ir pilnīgi uzticīgs Dievam, mīl viņu no visas sirds un apliecina viņam nedalītu padevību. Pieņemot lēmumus, viņš pirmām kārtām domā par to, kāda ir Jehovas griba. Viena no oriģinālvalodas vārda, ar kuru Bībelē izteikta doma par pilnīgu uzticību Dievam, nozīmēm ir ”tāds, kas ir vesels, bez vainas, pilnīgs”. Piemēram, izraēlieši nesa Jehovam dzīvnieku upurus, un bauslībā bija norādīts, ka šiem dzīvniekiem jābūt bez vainas. (3. Moz. 22:21, 22.) Dieva kalpiem nebija ļauts upurēt dzīvnieku, kam trūka kājas, auss vai acs, vai arī tādu, kam bija kāda slimība. Jehovam bija svarīgi, lai dzīvnieks būtu vesels un bez vainas. (Mal. 1:6—9.) Lai saprastu, kāpēc Jehovam tas bija būtiski, padomāsim: ja mēs kaut ko pērkam, vienalga, vai tas būtu kāds auglis, grāmata vai darbarīks, mēs nevēlamies, lai tam būtu lieli robi vai kaut kā trūktu. Mēs vēlamies, lai tas, ko mēs pērkam, ir vesels un bez vainas. Līdzīgi jūtas Jehova, ja runa ir par mūsu mīlestību pret viņu un mūsu uzticību viņam. Tām jābūt pilnīgām, nedalītām un bez vainas.

4. a) Kāpēc var teikt, ka nepilnīgs cilvēks spēj būt pilnīgi uzticīgs Jehovam? b) Ko, saskaņā ar Psalmu 103:12—14, Jehova no mums gaida?

⁴ Vai tas nozīmē, ka mums ir jābūt pilnīgiem, lai mēs varētu būt pilnīgi uzticīgi Jehovam? Visticamāk, mēs labi apzināmies, ka mums ir trūkumi, un mums nebūt nešķiet, ka esam bez vainām. Tomēr padomāsim par diviem iemesliem, kāpēc mums nav pamata baidīties. Pirmkārt, Jehova nepievērš galveno uzmanību mūsu kļūdām. Viņa Rakstos ir teikts: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?” (Ps. 130:3.) Viņš ņem vērā to, ka mēs esam nepilnīgi un grēcīgi, un augstsirdīgi mums piedod. (Ps. 86:5.) Otrkārt, Jehova zina, ka mūsu iespējas ir ierobežotas, un viņš negaida no mums vairāk, kā mēs spējam. (Nolasīt Psalmu 103:12—14.) Kādā ziņā tad mēs varam viņa acīs būt pilnīgi un bez vainas?

5. Kā mīlestība ir saistīta ar mūsu uzticību Jehovam?

⁵ Jehovas kalpu uzticības pamatā ir mīlestība pret Jehovu. Mūsu mīlestībai pret Dievu un mūsu padevībai viņam kā mūsu debesu Tēvam ir jābūt nedalītām, pilnīgām un bez vainas. Ja mūsu mīlestība tāda paliek arī pārbaudījumos, tad var teikt, ka mēs esam pilnīgi uzticīgi viņam. (1. Laiku 28:9; Mat. 22:37.) Atsauksim atmiņā raksta sākumā minētos trīs Jehovas lieciniekus. Kāpēc viņi rīkojās tieši tā? Vai meitenei ļoti nepatīk skolā darīt kaut ko tādu, kas sagādā prieku? Vai jaunietis vēlas sludināšanā pieredzēt neērtas situācijas? Un vai ģimenes galva grib zaudēt darbu? Protams, nē. Viņi tā rīkojās, jo zina Jehovas taisnīgās normas un galvenokārt domā par to, kā iepriecināt savu debesu Tēvu. Kad jāpieņem lēmumi, mīlestība pret Jehovu viņus mudina pirmām kārtām domāt par viņu. Tā viņi pierāda, ka ir pilnīgi uzticīgi Jehovam.

6. a) Kāpēc ir tik svarīgi saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam? b) Kas kļuva redzams, kad tika pārbaudīta Ādama un Ievas uzticība Dievam?

⁶ Kāpēc ir tik svarīgi saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam? Tas ir tāpēc, ka Sātans ir izaicinājis Jehovu un arī katru no mums.  Šis dumpīgais eņģelis Ēdenes dārzā pats sevi padarīja par Sātanu jeb ”pretinieku”. Viņš aptraipīja Jehovas reputāciju, liekot noprast, ka Dievs ir slikts, savtīgs un negodīgs valdnieks. Diemžēl Ādams un Ieva nostājās Sātana pusē un sacēlās pret Jehovu. (1. Moz. 3:1—6.) Dzīve Ēdenē viņiem bija devusi neskaitāmas iespējas stiprināt mīlestību pret Jehovu. Taču brīdī, kad viņi saskārās ar Sātana kārdinājumu, viņu mīlestība pret Jehovu nebija pilnīga, nedalīta un bez vainas. Radās jauns jautājums: vai būs cilvēki, kas, mīlestības mudināti, paliks uzticīgi Dievam Jehovam? Citiem vārdiem, vai cilvēki ir spējīgi būt pilnīgi uzticīgi Jehovam? Šis jautājums nonāca uzmanības centrā Ījaba dienās.

7. Kā uz Ījaba uzticību raudzījās Jehova, un kā — Sātans, kā to var redzēt no Ījaba 1:8—11?

⁷ Ījabs dzīvoja laikā, kad izraēlieši atradās Ēģiptē. Tajā laikā neviens cits cilvēks nelīdzinājās Ījabam uzticībā Dievam. Tāpat kā mēs, viņš bija nepilnīgs un mēdza kļūdīties. Tomēr Jehova mīlēja šo vīru viņa uzticības dēļ. Šķiet, Sātans jau bija nievājis Jehovu, apšaubot cilvēku uzticību Jehovam. Tāpēc Dievs pievērsa Sātana uzmanību Ījabam. Šī cilvēka dzīve parādīja, ka Sātans ir melis. Sātans pieprasīja, lai Ījaba uzticība Dievam tiktu pārbaudīta. Jehova paļāvās uz savu draugu Ījabu un tāpēc atļāva Sātanam to pārbaudīt. (Nolasīt Ījaba 1:8—11.)

8. Kā Sātans uzbruka Ījabam?

⁸ Sātans ir nežēlīga un ļauna būtne. Un viņš ir slepkava. Sātans atņēma Ījabam visu viņa bagātību, nogalināja viņa kalpus un sabojāja viņa reputāciju. Sātans uzbruka Ījaba ģimenei, nogalinādams Ījaba desmit bērnus. Tad viņš uzbruka Ījabam pašam  — viņš laupīja Ījabam veselību, piemeklēdams to ar sāpīgiem augoņiem, kas klāja tā miesu no galvas līdz kājām. Ījaba sieva bija izmisusi un bēdu satriekta. Viņa mudināja Ījabu atmest visam ar roku, nolādēt Dievu un mirt. Ījabs pats vēlējās nāvi, taču nelokāmi turējās pie uzticības Dievam. Tad Sātans izmēģināja cita veida uzbrukumus. Viņš izmantoja trīs Ījaba biedrus. Šie vīrieši dienām ilgi bija līdzās Ījabam, bet nesniedza tam nekādu mierinājumu. Tieši pretēji, viņi skarbi kritizēja un apsūdzēja Ījabu. Viņi apgalvoja, ka Ījaba nelaimju avots ir Dievs un ka viņam Ījaba uzticība ir vienaldzīga. Viņi pat izteica mājienu, ka Ījabs ir ļauns cilvēks, kas ir pelnījis visas briesmīgās nelaimes, ko tas pieredz. (Īj. 1:13—22; 2:7—11; 15:4, 5; 22:3—6; 25:4—6.)

9. Ko, saskāries ar pārbaudījumiem, Ījabs atteicās darīt?

⁹ Kā Ījabs rīkojās, saskāries ar šādiem uzbrukumiem? Ījabs nebija pilnīgs. Viņš dusmīgi norāja savus viltus mierinātājus un pateica daudz ko tādu, ko vēlāk nosauca par aplamu. Viņš iestājās par savu taisnīgumu vairāk nekā par Dieva taisnīgumu. (Īj. 6:3; 13:4, 5; 32:2; 34:5.) Tomēr arī visgrūtākajos brīžos Ījabs atteicās uzgriezt Jehovam muguru. Viņš atteicās noticēt viltus draugu meliem. Ījabs teica: ”Man ne prātā nenāk piešķirt jums taisnību, un līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Īj. 27:5.) Šie vārdi ir ļoti būtiski: tie parāda, ka Ījabs bija apņēmies palikt pilnīgi uzticīgs Jehovam. Mēs varam darīt to pašu.

10. Kā jautājums, ko Sātans izvirzīja attiecībā uz Ījabu, ir saistīts ar mums?

¹⁰ Kā jautājums, ko Sātans izvirzīja attiecībā uz Ījabu, skar mūs? Viņš tādā pašā veidā apsūdz ikvienu no mums. Sātans būtībā apgalvo, ka mēs patiesībā nemīlam Jehovu un pārstāsim viņam kalpot, lai glābtu sevi, un ka mūsu uzticība viņam nav patiesa. (Īj. 2:4, 5; Atkl. 12:10.) Kā šādi apgalvojumi mūs ietekmē? Tie mūs sāpina. Taču padomāsim: Jehova mums uzticas tādā mērā, ka dod mums īpašu iespēju. Jehova ļauj Sātanam pārbaudīt mūsu uzticību. Jehova ir pārliecināts, ka mēs spējam palikt pilnīgi uzticīgi viņam un pierādīt, ka Sātans ir melis. Un viņš ir apsolījis mums tajā palīdzēt. (Ebr. 13:6.) Cik gan tas ir liels gods, ka Visuma Augstākais valdnieks mums šādi uzticas! Ir skaidrs, kāpēc ir tik svarīgi saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam. Tā mums ļauj atspēkot Sātana melus, aizstāvēt Jehovas reputāciju un atbalstīt viņa valdīšanu. Ko mēs varam darīt, lai saglabātu savu uzticību viņam?

11. Ko mēs varam mācīties no Ījaba?

¹¹ Tagad, ”pēdējās dienās”, Sātans vēl lielākā mērā ir izvērsis savus uzbrukumus Jehovas kalpiem. (2. Tim. 3:1.) Ko mēs šajos smagajos laikos varam darīt, lai saglabātu pilnīgu uzticību Dievam? Arī šajā ziņā mēs daudz ko varam mācīties no Ījaba. Jau ilgu laiku pirms tam, kad viņš pieredzēja savus pārbaudījumus, viņš vairākkārt bija apliecinājis uzticību Jehovam. Apskatīsim trīs veidus, kā mēs, tāpat kā Ījabs, varam stiprināt savu apņēmību palikt pilnīgi uzticīgiem Jehovam.

12. a) Kā, saskaņā ar Ījaba 26:7, 8, 14, Ījabs vairoja cieņu un apbrīnu pret Jehovu? b) Kā mēs varam vairot savā sirdī cieņu un apbrīnu pret Dievu?

¹² Ījabs stiprināja savu mīlestību pret Dievu, vairojot cieņu un apbrīnu pret viņu. Ījabs atvēlēja laiku tam, lai pārdomātu Jehovas radītās pasaules brīnumus.  (Nolasīt Ījaba 26:7, 8, 14.) Viņu pārņēma apbrīna, kad viņš domāja par zemi, debesīm, mākoņiem un pērkonu, taču viņš arī atzina, ka zina ārkārtīgi maz par Jehovas daudzajiem radīšanas darbiem. Tāpat viņš ļoti augstu vērtēja Jehovas vārdus. Ījabs norādīja, ka ir glabājis ”Viņa mutes dotos norādījumus”. (Īj. 23:12.) Ījabs apbrīnoja un dziļi cienīja Jehovu. Šis vīrs mīlēja savu debesu Tēvu un vēlējās viņu iepriecināt. Iznākumā Ījaba apņēmība saglabāt pilnīgu uzticību Dievam kļuva aizvien stiprāka. Mums ir jārīkojas līdzīgi. Par radītās pasaules brīnumiem mēs zinām daudz vairāk nekā cilvēki Ījaba laikā. Turklāt mums ir pieejami visi Jehovas iedvesmotie Raksti, kas mums palīdz viņu labi iepazīt. Viss, ko mēs uzzinām, var vairot mūsu sirdī cieņu un apbrīnu pret viņu. Savukārt cieņa un apbrīna pret Jehovu mūs mudina viņu mīlēt un būt viņam paklausīgiem, kā arī stiprina mūsu vēlēšanos saglabāt pilnīgu uzticību viņam. (Īj. 28:28.)

13., 14. a) Kā, saskaņā ar Ījaba 31:1, Ījabs apliecināja paklausību Dievam? b) Kā mēs varam sekot Ījaba paraugam?

¹³ Ījaba paklausība palīdzēja viņam saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam. Ījabs zināja, ka uzticība Dievam iet roku rokā ar paklausību viņam. Patiesībā katru reizi, kad paklausām Jehovam, mēs stiprinām savu apņēmību saglabāt viņam uzticību. Ījabs pūlējās klausīt Dievam ik dienas. Piemēram, viņš bija uzmanīgs attiecībās ar pretējo dzimumu. (Nolasīt Ījaba 31:1.) Būdams precēts vīrietis, viņš zināja, ka ir nepareizi parādīt romantisku interesi par kādu citu sievieti kā vien par savu sievu. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā seksuāla rakstura kārdinājumi ir visapkārt. Vai mēs, tāpat kā Ījabs, sargāsimies parādīt citiem romantisku uzmanību, kāda pienākas tikai mūsu dzīvesbiedram? Vai mēs atteiksimies skatīties jebkāda veida neķītrus vai pornogrāfiskus attēlus? (Mat. 5:28.) Ja mēs ik dienas  parādām šādu savaldību, mēs stiprinām savu uzticību Jehovam.

¹⁴ Ījabs bija paklausīgs Jehovam arī tajā, kā viņš raudzījās uz mantu. Ījabs saprata, ka tad, ja viņš paļautos uz to, kas viņam pieder, viņš grēkotu un būtu pelnījis sodu. (Īj. 31:24, 25, 28.) Mēs dzīvojam materiālistiski noskaņotā pasaulē. Ja mēs, sekojot Bībeles mudinājumiem, attīstām līdzsvarotu attieksmi pret naudu un mantu, mēs stiprinām savu apņēmību saglabāt pilnīgu uzticību Jehovam. (Sal. Pam. 30:8, 9; Mat. 6:19—21.)

15. a) Par ko Ījabs bija pārliecināts, un kā tas viņam palīdzēja saglabāt uzticību Dievam? b) Kā mums nāk par labu tas, ka paturam prātā Jehovas dāvāto cerību?

¹⁵ Ījaba cerība, ka Dievs viņu atalgos, palīdzēja viņam saglabāt uzticību Dievam. Ījabs ticēja, ka Dievam rūp viņa uzticība. (Īj. 31:6.) Par spīti pārbaudījumiem, viņš bija pārliecināts, ka Dievs viņu galu galā atalgos. Šī pārliecība viņam palīdzēja cieši turēties pie savas uzticības Dievam. Jehovu tik ļoti iepriecināja Ījaba uzticība, ka viņš to bagātīgi atalgoja jau tad, kad tas vēl bija tikai nepilnīgs cilvēks. (Īj. 42:12—17; Jēk. 5:11.) Turklāt Ījabu gaida daudz lielāks atalgojums. Vai jūsu cerība, ka Jehova atalgos jūsu uzticību, ir stipra? Dievs nav mainījies. (Mal. 3:6.) Ja mēs paturam prātā, ka viņš augstu vērtē mūsu uzticību, mēs varam uzturēt dzīvu savu cerību uz brīnišķīgu nākotni. (1. Tes. 5:8, 9.)

16. Kāda apņēmība mums ir vajadzīga?

¹⁶ Darīsim visu iespējamo, lai saglabātu pilnīgu uzticību Jehovam. Reizēm mēs varētu šajā ziņā sajusties vientuļi. Tomēr mēs nekad nebūsim vieni. Mēs papildinām to cilvēku rindas, kuri visā pasaulē uzticīgi kalpo Jehovam, sekojot paraugam, ko ir rādījuši dievbijīgi vīrieši un sievietes, kas senatnē ir palikuši uzticīgi Dievam, pat saskaroties ar nāves draudiem. (Ebr. 11:36—38; 12:1.) Būsim apņēmības pilni saglabāt uzticību Dievam, kā to darīja Ījabs, kurš teica: ”Es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” Un lai mūsu uzticība sagādā godu Jehovam mūžīgi!