Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 7

Txo Hwjchim Thiaj Haum Yehauvas Siab

Txo Hwjchim Thiaj Haum Yehauvas Siab

“Txhua tus uas txo hwjchim hauv lub tebchaws . . . cia li nrhiav [Yehauvas]. . . . Cia li nrhiav ncauj kev txo lub siab kom qes.”​—XEFANIYA 2:3.

ZAJ NKAUJ 2 Koj Hu Ua Yehauvas

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. (1) Phau Vajlugkub piav tias Mauxe yog ib tug neeg zoo li cas, thiab nws tau ua dabtsi? (2) Vim li cas peb thiaj yuav tsum ua neeg txo hwjchim?

PHAU Vajlugkub hais tias Mauxe “txo hwjchim qes dhau tej neeg hauv qab ntuj huvsi.” (Xwm Txheej Taug Kev 12:3) Phau Vajlugkub hais li ntawd puas yog Mauxe yog ib tug neeg tais caus, ib tug uas ntshai neeg, lossis ib tug uas ua 2 lub siab? Ib txhia xav li ntawd. Tiamsis cov uas xav li ntawd xav yuam kev lawm. Mauxe yog ib tug teev tiam Yehauvas uas muaj siab loj siab tuab, tsis ntshai neeg, thiab tsis ua 2 lub siab. Yehauvas pab Mauxe tawm tsam yeej Iyi tus vajntxwv uas muaj hwjchim heev. Nws tseem coj tau li 3 plhom tus neeg hla tebchaws moj sab qhua thiab pab tau haiv neeg Yixayee ntaus yeej lawv tej yeeb ncuab.

2 Niaj hnub no txawm peb tsis tau ntsib tej yam nyuaj npaum li Mauxe ntsib los peb yeej tau ntsib tej tug lossis tej yam uas nyuaj heev rau peb ua neeg txo hwjchim. Peb yeej paub zoo tias vim li cas peb yuav tsum ua neeg txo hwjchim. Yehauvas cog lus tias “cov uas txo hwjchim yuav tau lub [ntiajteb] ua lawv teej lawv tug.” (Ntawv Nkauj 37:11) Koj puas xav tias koj yog ib tug neeg txo hwjchim? Lwm tus puas xav li ntawd thiab? Ua ntej peb teb 2 lo lus nug no, cia peb mus tham seb kev txo hwjchim txhais li cas tiag.

TXO HWJCHIM YOG LI CAS TIAG?

3, 4. (1) Kev txo hwjchim zoo nkaus li dabtsi? (2) Cov yeeb yam twg yuav pab tau peb txo hwjchim, thiab yog vim li cas?

3 Kev txo hwjchim zoo nkaus li ib daim duab pleev kob uas zoo nkauj heev. Ua li cas thiaj hais li ntawd? Rau qhov tus neeg pleev kob yuav tau muab ob peb yam kob los sib tov thiaj pleev tau ib daim duab. Peb yuav tau muab ob peb tug yeeb yam los coj thiaj pab tau peb txo hwjchim. Cov yeeb yam zoo li mloog lus, siab mos siab muag, thiab siab loj siab tuab. Ua li cas peb yuav tau coj cov yeeb yam no yog peb xav ua haum Yehauvas siab? *

4 Cov uas txo hwjchim thiaj kam mloog Vajtswv lus thiab ua raws li nws siab nyiam. Ib yam uas Vajtswv siab nyiam yog kom peb ua siab mos siab muag. (Mathai 5:5; Kalatia 5:23) Thaum peb ua li Vajtswv siab nyiam yuav ua rau Xatas npau taws heev. Yog li ntawd, txawm peb txo hwjchim thiab ua siab mos siab muag los coob tus hauv Xatas lub qab ntuj ntxub peb heev. (Yauhas 15:18, 19) Vim li no, peb yuav tau ua siab loj siab tuab peb thiaj tawm tsam yeej Xatas.

5, 6. (1) Vim li cas Xatas thiaj ntxub cov neeg txo hwjchim? (2) Peb yuav teb 2 lo lus nug twg?

5 Tus neeg tsis txo hwjchim tsab hwjchim, tswj tsis tau nws txojkev npau taws, thiab tsis kam mloog Vajtswv lus. Xatas zoo li ntawd ntag. Nws thiaj ntxub cov neeg txo hwjchim ua luaj! Lawv ua qhia tias Xatas phem heev, vim Xatas yeej txo tsis tau nws lub hwjchim li lawv. Qhov uas lawv txo hwjchim kuj qhia tias Xatas yog tus niag dag. Vim li cas? Vim tias Xatas cov nyom li cas thiab ua li cas los cov neeg txo hwjchim yeej tsis kam tso Yehauvas tseg!​—Yauj 2:3-5.

6 Lub sijhawm twg yuav tsis yoojyim rau peb txo hwjchim? Thiab vim li cas peb yuav tau xyaum txo hwjchim tas zog? Cia peb kawm seb Mauxe, Yexus, thiab 3 tug tub hluas Henplais uas poob cev qhev tim Npanpiloo ua qauv teb 2 lo lus nug no li cas.

THAUM TWG NYUAJ RAU PEB TXO HWJCHIM?

7, 8. Mauxe ua li cas xwb thaum lwm tus ua saib tsis taus nws?

7 Thaum muaj hwjchim: Tej zaum yuav nyuaj heev rau cov uas tuav haujlwm txo hwjchim. Hajyam nyuaj rau nws thaum ib tug uas nws saib xyuas ua saib tsis taus nws lossis tsis pom zoo raws li nws tau txiav txim. Koj puas tau ntsib li no dua? Yog ib tug hauv koj tsev neeg tau ua li ntawd rau koj ne, koj yuav ua li cas xwb? Cia peb mus saib seb Mauxe tau ua li cas thaum cov uas nws saib xyuas sawv tawm tsam nws.

8 Yehauvas tau muab Mauxe tsa ua tus coj haiv neeg Yixayee thiab kom nws muab tej kevcai uas Yehauvas muab rau haiv neeg ntawd sau cia. Tej no qhia tias Yehauvas yeej nrog nraim Mauxe. Txawm li ntawd los Mauxe tus muam Mili-as thiab nws tus tij laug Aloo nkawd tseem hais lus saib tsis taus nws thiab thuam tias nws tsis txawj xaiv pojniam. Yog lwm tus ces tej zaum twb npau taws thiab nrhiav teeb meem rau nkawd lawm, tiamsis Mauxe tsis coj li ntawd. Nws tsis npau taws sai. Nws tseem thov kom Yehauvas txhob rau txim rau Mili-as ntxiv lawm. (Xwm Txheej Taug Kev 12:1-13) Ua li cas Mauxe thiaj ua tau li ntawd?

Mauxe thov kom Yehauvas txhob rau txim rau Mili-as ntxiv lawm (Saib nqe 8)

9, 10. (1) Yehauvas tau pab Mauxe to taub txog dabtsi? (2) Mauxe tus qauv pab tau cov txiv tsev thiab cov txwj laus li cas?

9 Mauxe cia Yehauvas cob qhia nws. Plaub caug xyoo uas Mauxe nyob rau hauv vajntxwv Iyi tsev, nws tsis txo hwjchim thiab siab luv heev. Thaum nws pom ib tug txivneej ua tsis ncaj rau ib tug, nws muab tus txivneej ntawd tua tuag kiag. Mauxe xav yuam kev tias Yehauvas yeej pom zoo nws ua li ntawd. Yog li ntawd, Yehauvas thiaj siv 40 lub xyoos los pab kom Mauxe pom tias tsis yog ua siab loj siab tuab xwb thiaj coj tau haiv neeg Yixayee tiamsis nws yuav tau txo hwjchim thiab. Yuav kom nws txo tau hwjchim, nws yuav tau mloog lus thiab ua siab mos siab muag. Mauxe kawm tau zoo kawg li, nws thiaj txawj saib xyuas Vajtswv cov tibneeg heev.​—Khiav Dim 2:11, 12; Tubtxib Tes Haujlwm 7:21-30, 36.

10 Niaj hnub nimno, zoo rau cov txiv tsev thiab cov txwj laus xyaum Mauxe tus qauv. Thaum lwm tus ua saib tsis taus, tsis txhob maj npau taws. Cia li txo hwjchim es lees hlo koj lub txim. (Laj Lim Tswvyim 7:9, 20) Thaum muaj teeb meem, Yehauvas lub koom haum kom tu li cas cia li ua li ntawd. Thiab ua siab mos siab muag teb lwm tus. (Paj Lug 15:1) Cov txiv tsev thiab cov saib xyuas uas coj tau li no ua rau Yehauvas zoo siab, pab tau lub koom txoos muaj kev sib haum xeeb, thiab lawv tus qauv pab tau sawvdaws txo hwjchim.

11-13. Peb tug tub hluas Henplais tso tau tus qauv zoo li cas rau peb xyaum?

11 Thaum raug tsim txom: Yehauvas cov tibneeg yeej ib txwm raug nom tswv tsim txom puag thaum ub los lawm. Tej zaum lawv lam tau lam liam “txim” rau peb, tiamsis qhov tseeb twb yog vim peb yeem “mloog Vajtswv lus heev dua li mloog neeg lus,” lawv thiaj liam txim rau peb. (Tubtxib Tes Haujlwm 5:29) Tej zaum peb kuj raug thuam, raug kaw, lossis raug ntaus. Txawm li ntawd los Yehauvas pab tau peb ua siab mos siab muag, tsis ua phem pauj phem.

12 Cia peb tham txog 3 tug tub hluas Henplais uas poob cev qhev hu ua Hananiya, Misa-ee, thiab Axaliya lawv cov qauv. * Npanpiloo tus Vajntxwv sam hwm kom lawv pe ib tug mlom kub uas loj thiab siab heev. Tiamsis lawv ua tib zoo piav rau nws tias vim li cas lawv tsis kam pe tus mlom ntawd. Txawm vajntxwv hem tias yog lawv tsis pe, lawv yuav raug pov rau hauv cub hluavtaws los lawv yeem mloog Yehauvas lus. Txawm Yehauvas yuav cawm thiab tsis cawm lawv los lawv yeej zoo siab hlo mloog Yehauvas lus. Thaum kawg, Yehauvas thiaj cawm lawv dim tiag. (Daniyee 3:1, 8-28) Lawv ua qhia tias cov uas txo hwjchim yeej ua tau siab loj siab tuab, tsis muaj ib tug vajntxwv twg, ib txojkev hem twg, lossis ib txojkev tsim txom twg uas yuav tav tau peb tsis pe hawm peb tus Vajtswv Yehauvas.​—Khiav Dim 20:4, 5.

13 Thaum peb raug sim seb peb puas muab siab npuab Vajtswv tiag, peb yuav ua li cas? Peb yuav txo hwjchim thiab tso siab tias Yehauvas yuav pab peb. (Ntawv Nkauj 118:6, 7) Peb yuav ua tib zoo teb thiab saib taus cov uas liam txim rau peb. (1 Petus 3:15) Thiab peb yeej yuav tsis ua ib yam dabtsi los rhuav peb txojkev sib raug zoo nrog peb Leej Txiv Yehauvas uas hlub peb tshaj plaws.

Thaum muaj neeg tawm tsam peb, peb ua tib zoo teb lawv xwb (Saib nqe 13)

14, 15. (1) Thaum peb muaj kev ntxhov siab, peb kheev ua li cas? (2) Raws li Yaxaya 53:7, 10, vim li cas peb thiaj hais tias Yexus tso tau tus qauv txo hwjchim zoo tshaj plaws thaum muaj kev ntxhov siab?

14 Thaum muaj kev ntxhov siab: Muaj ntau yam ua rau peb ntxhov siab. Peb ntxhov siab thaum peb xeem ntawv tom tsev kawm ntawv lossis thaum peb ua ib yam tseem ceeb dabtsi tom haujlwm. Peb kuj ntxhov siab thaum peb yuav mus kho ib tug mob twg. Thaum peb ntxhov siab yuav tsis yoojyim rau peb txo hwjchim. Tej yam me me xwb los thaum ntawd yuav xeeb txob peb heev. Tej zaum peb kuj yuav hais tau lus tshawv thiab ua dub muag txig rau lwm tus. Thaum twg koj ntxhov siab cia li nco ntsoov txog Yexus tus qauv.

15 Ob peb lub hlis ua ntej Yexus tuag, nws ntxhov siab kawg li. Nws paub tias nws yuav raug tua thiab yuav raug tsim txom hnyav heev. (Yauhas 3:14, 15; Kalatia 3:13) Ib ob hlis ua ntej Yexus raug tua, nws hais ntxiv tias nws nyuaj siab kawg li. (Luka 12:50) Thiab ob peb hnub ua ntej Yexus raug tua, nws rov hais tias: “Kuv nyuaj siab heev.” Thaum Yexus thov Vajtswv, tej lus uas nws hais ua rau peb pom tias nws txo hwjchim thiab mloog Vajtswv lus. Nws hais tias: “‘Txiv, thov tsis txhob cia lub sijhawm no los raug kuv.’ Tiamsis tsis txhob ua li ntawd, qhov uas kuv los twb yog los kom raug txojkev txomnyem uas yuav los ntawd ntag. Txiv, thov kom koj lub npe tau koob meej!” (Yauhas 12:27, 28, TMZ) Yexus thiaj ua siab loj siab tuab muab nws tus kheej cob rau Vajtswv cov yeeb ncuab tsim txom thiab muab tua txaj muag ntsuav. Txawm nws ntxhov siab thiab raug tsim txom hnyav heev los, nws txo hwjchim ua raws li Vajtswv siab nyiam. Peb pom tias Yexus tso tau tus qauv txo hwjchim zoo tshaj plaws thaum muaj kev ntxhov siab!​—Nyeem Yaxaya 53:7, 10.

Hais txog kev txo hwjchim, Yexus tso tus qauv zoo tshaj plaws (Saib nqe 16-17) *

16, 17. (1) Yexus cov phoojywg ua nyuaj nws li cas? (2) Peb xyaum tau Yexus li cas?

16 Hmo ua ntej Yexus tuag, nws cov phoojywg kuj ua nyuaj rau nws heev. Hmo ntawd Yexus twb nyuaj siab kawg li. Nws puas yuav muab siab npuab Vajtswv mus txog thaum nws tuag kiag? Qas txhiab qas vam leej neeg tos ntsoov nws xwb. Yog nws muab siab npuab Vajtswv txog thaum nws tuag ces sawvdaws yuav tau txojsia. (Loos 5:18, 19) Qhov tseem ceeb tshaj yog nws Leej Txiv lub koob lub npe. (Yauj 2:4) Pluas hmo kawg nkaus uas nws noj nrog nws cov phoojywg uas yog cov tubtxib, lawv “sib cam” tias “lawv cov leejtwg yog tus loj dua.” Yexus twb ntuas lawv txog qhov teeb meem no ntau zaus lawm, nws nyuam qhuav ntuas lawv ib zaug hmo ntawd kiag. Txawm li ntawd los Yexus tsis npau taws. Nws ua siab mos siab muag rov ntuas lawv thiab piav rau lawv tias lawv yuav tsum coj li cas. Nws kuj qhuas txog qhov uas lawv muab siab npuab nws tsis tseg.​—Luka 22:24-28; Yauhas 13:1-5, 12-15.

17 Koj yuav ua li cas xwb yog koj raug li Yexus? Yexus tus qauv pab tau peb ua siab ntev thaum muaj kev ntxhov siab. Zoo siab hlo ua raws li Yehauvas sam hwm tias “ib leeg ua siab ntev rau ib leeg.” (Khaulauxi 3:13) Peb yeej ua tau li ntawd yog peb nco ntsoov tias peb txhua tus yeej hais thiab ua tau tej yam uas xeeb txob lwm tus. (Paj Lug 12:18; Yakaunpau 3:2, 5) Thiab thaum koj pom lwm tus ua zoo los nco ntsoov qhuas lawv.​—Efexau 4:29.

VIM LI CAS THIAJ RAU SIAB NTSO TXO HWJCHIM?

18. Yehauvas pab cov uas txo hwjchim li cas kom txawj txiav txim siab zoo, tiamsis lawv yuav tsum ua li cas?

18 Peb yuav txawj txiav txim siab dua. Thaum peb yuav tau txiav txim siab txog tej yam uas nyuaj heev, yog peb txo hwjchim ces Yehauvas yuav pab peb. Yehauvas cog lus tias nws yuav “mloog cov neeg uas tsis muab hlob tej lus thov.” (Ntawv Nkauj 10:17, TMZ) Thiab nws tseem yuav ua ntau tshaj tej peb thov thiab. Phau Vajlugkub cog lus tias: “Nws coj tus uas txo hwjchim mus qhov uas raug cai, thiab qhia nws txojkev rau tus txo lub siab qes qes.” (Ntawv Nkauj 25:9) Yehauvas siv phau Vajlugkub, tej ntaub ntawv Vajlugkub, * tej yeeb yaj kiab, thiab tej kev sib txoos uas “tus qhev ncaj thiab ntse” tau npaj tseg los coj peb txoj hau kev. (Mathai 24:45-47) Peb yuav tsum txo hwjchim los kawm tej uas Yehauvas tau npaj tseg rau peb thiab ua raws li tej peb kawm.

19-21. Mauxe tau ua yuam kev li cas ntawm Khade, thiab qhov ntawd pab tau peb li cas?

19 Peb yuav tsis ua yuam kev. Rov mus tham txog Mauxe. Nws yeej txo hwjchim thiab ua haum Yehauvas siab tau ntau caum xyoo. Tiamsis thaum lub sijhawm 40 xyoo yuav kawg, Mauxe ua tau ib yam uas qhia tias nws tsis txo hwjchim. Lub sijhawm ntawd Mauxe tus muam uas tej zaum yog tus pab cawm nws txojsia thaum nyob hauv tebchaws Iyi nyuam qhuav tuag thiab muab log rau ntawm Khade tag, cov Yixayee txawm rov tuaj “nrog Mauxe sib cav” tias tsis muaj dej haus. Txawm Yehauvas twb muab hwjchim rau Mauxe ua tau ntau yam txujci thiab txawm Mauxe twb coj tau cov Yixayee tau ntau lub xyoos lawm los lawv tseem yws nws. Lawv tsis yog yws tias tsis muaj dej haus xwb, tiamsis lawv yws tias yog tim Mauxe lawv thiaj tsis muaj dej haus.​—Xwm Txheej Taug Kev 20:1-5, 9-11.

20 Mauxe npau taws heev, nws thiaj tsis nco qab ua siab mos siab muag lawm. Yehauvas sam hwm kom Mauxe hais lus rau phab zeb, tiamsis nws hais lus rau cov tibneeg ua npau taws vog thiab muab koob meej rau nws tus kheej xwb. Nws xuas pas nrig ntaus phab zeb 2 nplawg ces dej txawm txhawv pes yaws los. Kev khav theeb thiab kev npau taws ua rau Mauxe ua yuam kev loj heev. (Ntawv Nkauj 106:32, 33) Vim zaum ntawd Mauxe tsis txo hwjchim, Yehauvas thiaj tsis pub nws mus rau hauv lub tebchaws uas nws tau cog tseg yuav muab rau cov Yixayee.​—Xwm Txheej Taug Kev 20:12.

21 Tus qauv no pab tau peb heev. (1) Peb yuav tau nco ntsoov txo hwjchim tas zog. Yog thaum twg peb tsis nco qab txo hwjchim ces yuav ua rau peb khav theeb, lam tau lam hais lus yuam kev. (2) Tej kev ntxhov siab yuav ua rau peb tsis nco txo hwjchim. Yog li ntawd, peb yuav tau nco ntsoov txo hwjchim thaum peb muaj kev nyuaj siab.

22, 23. (1) Vim li cas peb yuav tsum tas zog nrhiav kev txo hwjchim? (2) Cov lus hauv Xefaniya 2:3 txhais li cas?

22 Yuav tiv thaiv tau peb. Tshuav tsis ntev, Yehauvas yuav muab cov neeg limhiam rhuav tshem hauv lub ntiajteb mus, tsuas tshuav cov txo hwjchim nyob rau hauv lawm xwb. Thaum ntawd lub ntiajteb yuav muaj kev thaj yeeb puv nkaus. (Ntawv Nkauj 37:10, 11) Koj puas yuav yog cov neeg txo hwjchim ntawd ib tug? Yog koj zoo siab hlo ua raws li Yehauvas cov lus hauv Xefaniya 2:3 (Nyeem) koj yeej yuav pom lub sijhawm ntawd.

23 Vim li cas Xefaniya 2:3 thiaj hais tias: “Tej zaum nej yuav tau chaw nraim cev”? Cov lus no tsis txhais tias Yehauvas tsis muaj cuab kav tiv thaiv cov uas nws hlub uas xav ua haum nws siab. Tiamsis txhais tias yog peb xav kom Yehauvas tiv thaiv peb ces peb yuav tau ua peb feem. Peb yuav tau nrhiav kev txo hwjchim thiab ua tej uas haum Yehauvas siab tamsim no. Yog peb ua li ntawd ces tej zaum peb yuav dim “hnub uas [Yehauvas] npau taws” tau txojsia ib txhis tsis kawg.

ZAJ NKAUJ 125 Cov Uas Khuvleej Lwm Tus Yuav Zoo Siab!

^ nqe 5 Tsis muaj ib tug neeg uas txawj txo hwjchim hauv nruab thiab los. Peb yuav tau xyaum txo hwjchim. Tej zaum thaum peb nrog cov uas txo hwjchim ces yuav yoojyim rau peb txo hwjchim thiab, tiamsis thaum peb ntsib cov uas tsab hwjchim yuav nyuaj heev rau peb ua neeg txo hwjchim. Zaj no yuav tham seb peb yuav tsum zam tej yam twg peb thiaj ua tau ib tug neeg txo hwjchim.

^ nqe 3 TXHAIS TAWM: Txo Hwjchim. Cov neeg txo hwjchim yeej ua zoo rau lwm tus thiab thaum luag ua siab nws los nws tsis chim sai. Thiab cov neeg txo hwjchim yeej tsis khav theeb lossis tsab ua loj. Lawv xam pom lwm tus zoo dua lawv. Thaum hais tias Yehauvas txo hwjchim yog hais tias nws hlub thiab khuvleej cov uas qes dua nws.

^ nqe 12 Cov Npanpiloo muab 3 tug tub hluas Henplais tis dua npe hu ua Salab, Mesa, thiab Anpenekau.​—Daniyee 1:7.

^ nqe 18 Mus saib zaj “Make Decisions That Honor God,” hauv Phau Tsom Faj Askiv, lub 4 Hlis tim 15, 2011.

^ nqe 59 COV DUAB: Yexus ua siab mos siab muag thiab ua siab ntev ntuas nws cov thwjtim thaum lawv sib cam tias leejtwg yog tus loj dua.