1. Kā samarietis, ko Jēzus bija izdziedinājis, apliecināja pateicību?

DESMIT vīri bija neapskaužamā situācijā. Viņi sirga ar lepru, un nākotne viņiem šķita visai drūma. Taču kādu dienu viņi iztālēm pamanīja Jēzu, Izcilo Skolotāju. Viņi bija dzirdējuši, ka Jēzus ir izdziedinājis visdažādākās slimības, un bija pārliecināti, ka viņš spēj izdziedināt arī viņus. Tāpēc viņi izsaucās: ”Jēzu, Skolotāj, apžēlojies par mums!” Tad Jēzus viņus visus pilnībā izdziedināja. Bez šaubām, viņi bija ļoti pateicīgi par šo Jēzus laipnības izpausmi. Tomēr viens no viņiem ne tikai jutās pateicīgs *, bet arī parādīja Jēzum savu pateicību. Šis izdziedinātais vīrietis izjuta pamudinājumu ”skaļā balsī slavēt Dievu”. (Lūk. 17:12—19.)

2., 3. a) Kāpēc mēs reizēm neapliecinām pateicību? b) Ko mēs apskatīsim šajā rakstā?

² Līdzīgi samarietim, mēs vēlamies parādīt pateicību tiem, kas pret mums ir laipni. Taču reizēm mēs varētu aizmirst savas jūtas apliecināt vārdos vai darbos.

³ Šajā rakstā mēs apskatīsim, kāpēc ir būtiski paust pateicību vārdos un darbos. Mēs pievērsīsim uzmanību tādiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kas bija pateicīgi, un tādiem, kam pateicības trūka. Tad mēs apskatīsim, kādos veidos mēs varam apliecināt pateicību.

4., 5. Kāpēc mums jāparāda pateicība?

⁴ Jehova rāda lielisku paraugu, kā apliecināt pateicību un atzinību. Viens veids, kā viņš to dara, ir tas, ka viņš atalgo tos, kas rīkojas viņam pa prātam. (2. Sam. 22:21; Ps. 13:7; Mat. 10:40, 41.) Bībelē mēs tiekam mudināti ”līdzināties Dievam, būdami viņa mīļie bērni”. (Efes. 5:1.) Tāpēc galvenais iemesls parādīt pateicību ir tas, ka mēs vēlamies līdzināties Jehovam.

⁵ Padomāsim par vēl vienu iemeslu parādīt citiem pateicību. Pateicību var salīdzināt ar labu maltīti — tā ir daudz patīkamāka, kad tajā dalāmies. Ir skaidrs, ka tad, kad mēs jūtam, ka citi uz mums raugās atzinīgi, mēs esam priecīgi. Kad mēs paužam atzinību citiem, mēs iepriecinām viņus. Cilvēks, kas saņem no mums atzinīgus vārdus vai pateicību, zina, ka viņa centieni mums palīdzēt vai dot kaut ko tādu, kas mums bija vajadzīgs, nav bijuši veltīgi. Iznākumā mūsu draudzības saites ar viņu kļūst ciešākas.

6. Kas kopīgs ir pateicības un atzinības vārdiem ar āboliem, kas darināti no zelta?

⁶ Mūsu pateicības apliecinājumi ir ļoti vērtīgi. Bībelē sacīts: ”Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos.” (Sal. Pam. 25:11.) Iztēlojieties, cik skaists izskatītos no zelta darināts ābols sudraba traukā! Un iedomājieties, cik liela būtu tā vērtība! Kā jūs justos, ja saņemtu šādu dāvanu? Īstenībā pateicības un atzinības vārdi, ko mēs veltām citiem, var būt tikpat vērtīgi. Un padomājiet par šādu faktu: no zelta darināts ābols var saglabāties ārkārtīgi ilgi. Līdzīgi ir ar mūsu pausto pateicību un atzinību: cilvēks, kas to saņem, iespējams, to paturēs savā prātā un augstu vērtēs visu dzīvi.

7. Kā Dāvids un citi psalmu sacerētāji pauda savu pateicību?

⁷ Daudzi Jehovas kalpi, kas dzīvoja senatnē, labprāt pauda savu pateicību. Viens no viņiem bija Dāvids. (Nolasīt Psalmu 26:6—8.) Viņš ļoti augstu vērtēja patiesā Dieva pielūgsmi un apliecināja savas jūtas darbos. Viņš ziedoja lielu daļu savas bagātības tempļa būvniecībai. Asafa pēcnācēji parādīja savu pateicību, sacerot psalmus jeb slavas dziesmas. Vienā no tām viņi pateicās Dievam un izteica apbrīnu par viņa ”brīnuma darbiem”. (Ps. 75:2.) Ir skaidri redzams, ka gan Dāvids, gan Asafa pēcnācēji vēlējās parādīt Jehovam, cik augstu viņi vērtē svētības, ko no viņa bija saņēmuši. Vai jums nāk prātā, kā jūs varat līdzināties šiem psalmu sacerētājiem?

8., 9. Kā apustulis Pāvils apliecināja, ka augstu vērtē savus ticības biedrus, un kāds tam, pēc visa spriežot, bija iznākums?

⁸ Apustulis Pāvils augstu vērtēja savus brāļus un māsas, un tas izpaudās tajā, kā viņš par tiem runāja. Viņš vienmēr pateicās Dievam par tiem savās personiskajās lūgšanās. Viņš arī veltīja tiem atzinīgus vārdus savās vēstulēs. Vēstulē romiešiem, 16. nodaļas pirmajos piecpadsmit pantos, Pāvils 27 ticības biedrus ir minējis vārdā. Pāvils īpaši pieminēja, ka Akils un Priska viņa labā ”ir riskējuši ar savu dzīvību”, un norādīja, ka Foibe ”ir bijusi daudzu aizstāve”, arī Pāvila. Viņš uzslavēja šos brāļus un māsas par viņu pūlēm. (Rom. 16:1—15.)

⁹ Pāvils labi zināja, ka brāļi un māsas ir nepilnīgi, tomēr savas vēstules nobeigumā viņš galveno uzmanību pievērsa viņu labajām īpašībām. Varam tikai iztēloties, cik uzmundrināti jutās kristieši Romā, kad dzirdēja, kā draudzē tiek lasīti šie Pāvila vārdi! Nav šaubu, ka iznākumā viņu draudzības saites ar Pāvilu nostiprinājās. Vai jūs regulāri paužat savu atzinību par labo, ko saka un dara jūsu draudzes locekļi?

10. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jēzus parādīja atzinību saviem sekotājiem?

¹⁰ Savos vēstījumos noteiktām draudzēm Mazāzijā Jēzus pauda atzinību par darbu, ko viņa sekotāji veica. Piemēram, uzrunājot draudzi Tiatīrā, viņš sacīja: ”Man ir zināmi tavi darbi, tava mīlestība, ticība, kalpošana un izturība, kā arī tas, ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā sākotnējie.” (Atkl. 2:19.) Jēzus ne tikai pieminēja, ka šie kristieši veic vēl vairāk labu darbu nekā agrāk, bet arī uzslavēja viņus par īpašībām, kas viņus uz tiem bija pamudinājušas. Lai gan Jēzum bija jādod padoms dažiem Tiatīras draudzes locekļiem, viņš sāka un beidza savu vēsti ar uzmundrinājuma vārdiem. (Atkl. 2:25—28.) Padomāsim, kāda vara ir Jēzum kā draudzes galvam. Viņam nav pienākuma mums pateikties par darbu, ko veicam viņa labā. Tomēr viņš pauž pateicību. Cik brīnišķīgs paraugs tas ir draudzes vecākajiem!

11. Kāda bija Ēzava attieksme pret svētumu, kā redzams no Ebrejiem 12:16?

¹¹ Diemžēl vairākiem Bībelē minētiem cilvēkiem trūka pateicības. Piemēram, kaut arī Ēzavs uzauga ģimenē, kurā vecāki mīlēja un cienīja Jehovu, viņš pienācīgi nenovērtēja svētumu. (Nolasīt Ebrejiem 12:16.) Kā izpaudās viņa pateicības trūkums? Ēzavs bez apdomas pārdeva pirmdzimtā tiesības savam jaunākajam brālim Jēkabam par bļodu lēcu viruma. (1. Moz. 25:30—34.) Vēlāk Ēzavs rūgti nožēloja savu lēmumu. Bet, tā kā viņš nebija pienācīgi novērtējis to, kas viņam  bija, viņam nebija pamata sūdzēties par to, ka viņš nesaņēma pirmdzimtajam domāto svētību.

12., 13. Kā izraēlieši parādīja, ka viņiem trūkst pateicības, un kāds tam bija iznākums?

¹² Izraēliešiem bija daudz iemeslu būt pateicīgiem. Pēc tam, kad Jehova bija sūtījis pār Ēģipti desmit mocības, viņi tika atbrīvoti no verdzības. Tad Dievs viņus izglāba, iznīcinādams Sarkanajā jūrā visu ēģiptiešu karaspēku. Izraēlieši bija tik pateicīgi, ka slavēja Jehovu uzvaras dziesmā. Bet vai viņi arī turpmāk bija pateicīgi?

¹³ Sastopoties ar jaunām grūtībām, izraēlieši ātri vien aizmirsa visu labo, ko Jehova viņiem bija darījis. Viņi parādīja, ka viņiem trūkst pateicības. (Ps. 106:7.) Kā tas izpaudās? ”Visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu,” teikts Bībelē. Būtībā izraēlieši kurnēja pret Jehovu. (2. Moz. 16:2, 8.) Dievu apbēdināja tautas nepateicīgā attieksme. Viņš vēlāk izteica paredzējumu, ka visa šī izraēliešu paaudze, izņemot Jozuu un Kālebu, ies bojā tuksnesī. (4. Moz. 14:22—24; 26:65.) Aplūkosim, kā mēs varam nepieļaut, ka sāktu rīkoties līdzīgi tiem, kam trūka pateicības, un kā mēs varam sekot tiem, kas ir rādījuši labu paraugu.

14., 15. a) Kā laulātie var apliecināt, ka augstu vērtē viens otru? b) Kā vecāki var mācīt saviem bērniem parādīt citiem pateicību?

¹⁴ Ģimenē. Visai ģimenei nāk par labu, ja katrs tās loceklis apliecina pateicību. Jo lielākā mērā laulātie parāda viens otram pateicību, jo tuvāki viņi kļūst. Turklāt viņiem ir vieglāk piedot vienam otra kļūdas. Vīrs, kas augstu vērtē savu sievu, ne vien ievēro labo, ko viņa saka un dara, bet arī ”teic” jeb slavē viņu. (Sal. Pam. 31:10, 28.) Savukārt gudra sieva savam vīram dara zināmu, ko tieši viņa augstu vērtē viņā.

¹⁵ Vecāki, kā jūs varat mācīt saviem bērniem apliecināt pateicību? Paturiet prātā, ka jūsu bērni ievēro, ko jūs sakāt un darāt, un atdarina jūs. Tāpēc rādiet viņiem labu paraugu un pateicieties viņiem, kad viņi kaut ko izdara jūsu labā. Tāpat māciet viņiem pateikties, kad citi kaut ko izdara viņu labā. Palīdziet viņiem saprast, ka pateicībai ir jānāk no sirds un ka viņu vārdiem var būt liels spēks. To apliecina tas, ko pieredzēja kāda jauna sieviete, vārdā Klerija. Viņa stāsta: ”Manai mammai bija  32 gadi, kad viņa pēkšņi palika viena ar trim bērniem. Kad man apritēja 32 gadi, es sāku domāt par to, cik grūti viņai droši vien bija šajā vecumā. Tāpēc es viņai sacīju, ka esmu ļoti pateicīga par visiem upuriem, ko viņa bija nesusi, lai uzaudzinātu mani un manus brāļus. Nesen viņa man atklāja, ka šie vārdi viņai joprojām ļoti daudz nozīmē, ka viņa bieži par tiem domā un ka tie vienmēr liek viņai justies labāk.”

16. Miniet piemēru, kas parāda, kā, paužot savu pateicību, mēs varam citus uzmundrināt!

¹⁶ Draudzē. Kad mēs brāļiem un māsām apliecinām pateicību un atzinību, mēs viņus uzmundrinām. Piemēram, kāds 28 gadus vecs draudzes vecākais, kuru sauc Horhe, nopietni saslima. Veselu mēnesi viņš nevarēja apmeklēt draudzes sapulces. Arī tad, kad viņš to atsāka, viņš joprojām nespēja tajās uzstāties. Horhe atzīst: ”Es jutos nevērtīgs, jo manas iespējas bija ierobežotas un man nebija pa spēkam pildīt pienākumus draudzē. Bet pēc vienas no sapulcēm kāds brālis man sacīja: ”Es gribu tev pateikties par lielisko priekšzīmi, ko tu esi rādījis manai ģimenei. Tu nevari iedomāties, cik ļoti mums pēdējos gados ir patikušas tavas runas. Tās mums ir palīdzējušas garīgi augt.” Es biju ļoti aizkustināts, un man acīs sariesās asaras. Šie vārdi bija tieši tas, kas man tobrīd bija vajadzīgs.”

17. Kā mēs varam sekot Kolosiešiem 3:15 lasāmajam mudinājumam un apliecināt Jehovam pateicību par viņa dāsnumu?

¹⁷ Mūsu dāsnajam Dievam. Jehova mums pārpilnībā ir sagādājis garīgo uzturu. Piemēram, ar mūsu sapulču, žurnālu un interneta vietņu starpniecību mēs saņemam vērtīgas pamācības. Vai jums ir gadījies, ka pēc kādas runas, izlasīta raksta vai internettelevīzijas raidījuma jūs esat nodomājuši: ”Tas ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs!” Kā mēs varam apliecināt Jehovam savu pateicību? (Nolasīt Kolosiešiem 3:15.) Viens no veidiem, kā to darīt, ir lūgšanās regulāri pateikties viņam par šīm labajām dāvanām. (Jēk. 1:17.)

18. Kā mēs varam parādīt, ka esam pateicīgi par savu valstības zāli?

¹⁸ Mēs parādām Jehovam pateicību arī ar to, ka uzturam tīru un kārtīgu vietu, kur viņu pielūdzam. Mēs regulāri piedalāmies savas valstības zāles uzkopšanas un tehniskās apkopes darbos, un tie, kas rūpējas par skaņu un video aparatūru, dara  to uzmanīgi. Ja valstības zāles tiek pienācīgi uzturētas, tās kalpo daudz ilgāk un tām retāk ir vajadzīgi lieli remontdarbi. Tas ļauj veltīt vairāk līdzekļu tam, lai būvētu un atjaunotu valstības zāles citviet pasaulē.

19. Ko mēs mācāmies no tā, ko pieredzēja kāds rajona pārraugs un viņa sieva?

¹⁹ Tiem, kas pūlas mūsu labā. Ja mēs paužam kādam savu pateicību, mūsu vārdi var izmainīt šī cilvēka skatījumu uz grūtībām, ar kādām viņš saskaras. Lūk, ko pieredzēja kāds rajona pārraugs un viņa sieva. Kādā ziemas pievakarē pēc garas sludināšanā pavadītas dienas viņi noguruši atgriezās vietā, kur bija apmetušies. Bija tik auksti, ka sieva gulēja ziemas mētelī. No rīta viņa sacīja savam vīram, ka viņai ir sajūta, ka vairs nespēj turpināt šo kalpošanu. Vēlāk tajā pašā rītā no brāļiem filiālē atnāca vēstule, kas bija adresēta tieši viņai. Vēstulē viņa tika sirsnīgi uzslavēta par viņas kalpošanu un izturību. Tajā bija pausta sapratne par to, cik grūti var būt katru nedēļu nakšņot citā vietā. Viņas vīrs atceras: ”Šie atzinības pilnie vārdi viņu tik ļoti aizkustināja, ka viņa nekad vairs neieminējās par to, ka mums vajadzētu pārtraukt draudžu apmeklēšanu. Bija tieši pretēji, vairākas reizes, kad es domāju par to, vai nevajadzētu pārtraukt kalpot par ceļojošo pārraugu, viņa uzmundrināja mani un mudināja nepadoties.” Šis pāris turpināja apmeklēt draudzes gandrīz 40 gadus.

20. Ko mums ik dienas būtu jācenšas darīt?

²⁰ Centīsimies ik dienas gan vārdos, gan darbos apliecināt, ka esam pateicīgi. Iespējams, mūsu sirsnīgie vārdi vai darbi ir tieši tas, kas kādam ir vajadzīgs, lai izturētu vēl vienu dienu šajā nepateicīgajā pasaulē. Turklāt mūsu pateicības vārdi palīdz veidot draudzības saites, kas var pastāvēt mūžīgi. Un, pats galvenais, ik dienas paužot savu pateicību, mēs līdzināsimies mūsu dāsnajam debesu Tēvam Jehovam, kurš labprāt apliecina citiem pateicību un atzinību.