1., 2. a) Ko ikviens no mums vēlas? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti?

MĒS visi vēlamies justies mīlēti. Tāpat mēs vēlamies, lai citi pret mums izturētos taisnīgi. Ja mēs nesaņemam mīlestību vai pieredzam netaisnīgu izturēšanos, mēs varam justies nevērtīgi un zaudēt cerību.

² Jehova zina, ka mēs ilgojamies pēc mīlestības un taisnīguma. (Ps. 33:5.) * Mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu Dievs mūs sirsnīgi mīl un vēlas, lai citi pret mums izturētos taisnīgi. To var skaidri redzēt, iedziļinoties bauslībā, ko Dievs ar Mozus starpniecību bija devis izraēliešiem. Ja jūsu sirds ir izslāpusi pēc sirsnības un mīlestības vai arī jūsu gars ir satriekts netaisnīgas izturēšanās dēļ, pievērsiet uzmanību, kā Mozus bauslība * atklāj, cik ļoti Jehovam rūp viņa kalpi.

3. a) Ko mēs varam pamanīt, pētot Mozus bauslību, kā tas ir paskaidrots Romiešiem 13:8—10? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

³ Pētot Mozus bauslību, mēs pamanām mūsu mīlošā Dieva Jehovas siltās jūtas pret citiem. (Nolasīt Romiešiem 13:8—10.) Šajā rakstā mēs apskatīsim tikai dažus no likumiem, kas bija doti izraēliešiem, un uzzināsim atbildes uz šādiem jautājumiem: kāpēc var teikt, ka bauslības pamatā  bija mīlestība? Kāpēc var teikt, ka bauslība veicināja taisnīgumu? Kā tiem, kam bija piešķirta vara, bija jāīsteno šie likumi? Kādus cilvēkus bauslība īpaši aizsargāja? Atbildes uz šiem jautājumiem mums var sniegt mierinājumu un cerību, kā arī tuvināt mūsu mīlošajam debesu Tēvam. (Ap. d. 17:27; Rom. 15:4.)

4. a) Kāpēc var teikt, ka bauslības pamatā bija mīlestība? b) Kurus baušļus, kā redzams no Mateja 22:36—40, Jēzus uzsvēra?

⁴ Mēs varam teikt, ka Mozus bauslības pamatā bija mīlestība, jo visu, ko Jehova dara, viņš dara, mīlestības mudināts. (1. Jāņa 4:8.) Jehova visu šo likumu kopumu balstīja uz diviem pamatlikumiem, proti, jāmīl Dievs un jāmīl tuvākais. (3. Moz. 19:18; 5. Moz. 6:5; nolasīt Mateja 22:36—40.) Tāpēc ir loģiski, ka ikviens no vairāk nekā 600 likumiem, kas veido Mozus bauslību, mums atklāj kādu no Jehovas mīlestības šķautnēm. Apskatīsim dažus piemērus.

5., 6. Ko Jehova gaida no dzīvesbiedriem, un ko viņš labi zina? Miniet piemēru.

⁵ Esiet uzticīgi dzīvesbiedram un gādājiet par saviem bērniem. Jehova vēlas, lai dzīvesbiedri attīstītu tik stipru mīlestību viens pret otru, ka tā nezustu visu mūžu. (1. Moz. 2:24; Mat. 19:3—6.) Laulības pārkāpšana ir viens no briesmīgākajiem grēkiem, kādu cilvēks var izdarīt pret savu dzīvesbiedru. Ne velti septītais no desmit baušļiem aizliedza laulības pārkāpšanu. (5. Moz. 5:18.) Tas ir grēks ”pret Dievu” un nežēlīgs trieciens dzīvesbiedram. (1. Moz. 39:7—9.) Cietusī puse laulātā nodevības dēļ var izjust sāpes vēl gadiem ilgi.

⁶ Jehova labi zina, kā dzīvesbiedri izturas viens pret otru. Viņš vēlējās, lai izraēlieši labi izturētos pret savām sievām. Vīrs, kas cienīja bauslību, mīlēja sievu un nešķīrās no tās maznozīmīgu iemeslu dēļ. (5. Moz. 24:1—4; Mat. 19:3, 8.) Tomēr, ja radās kāda nopietna problēma un viņš šķīrās no sievas, viņam tai bija jādod šķiršanās apliecība. Šī apliecība sievieti aizsargāja no nepatiesām apsūdzībām netiklībā. Turklāt, lai vīrs varētu dot sievai šķiršanās apliecību, viņam, pēc visa spriežot, sākumā bija jāvēršas pie pilsētas vecākajiem. Tā vecākajiem pavērās iespēja sniegt laulātajiem palīdzību, lai tie varētu glābt savu laulību. Ja kāds izraēlietis šķīrās no savas sievas savtīgu iemeslu dēļ, Jehova ne vienmēr iejaucās, piemēram, ar vecāko vai praviešu starpniecību. Tomēr viņš redzēja šādas sievietes sāpes un asaras un juta tai līdzi. (Mal. 2:13—16.)

7., 8. a) Kādu norādījumu Jehova ir devis vecākiem? (Sk. attēlu uz vāka.) b) Ko mēs mācāmies no tā, kas bauslībā bija teikts par laulību un bērnu audzināšanu?

⁷ Bauslība arī atklāj, ka Jehovam ļoti rūp bērnu labklājība. Jehova vecākiem bija licis gādāt ne vien par bērnu fiziskajām, bet arī par viņu garīgajām vajadzībām. Vecākiem bija jāizmanto visas iespējas, lai palīdzētu saviem bērniem augstu vērtēt Jehovas likumus un mācītu tiem viņu mīlēt. (5. Moz. 6:6—9; 7:13.) Viens no iemesliem, kāpēc Jehova bija sodījis izraēliešus, bija saistīts ar viņu neiedomājami nežēlīgo izturēšanos pret bērniem. (Jer. 7:31, 33.) Vecākiem bija jāraugās uz bērniem nevis kā uz savu īpašumu, pret kuru var izturēties nevērīgi vai ļaunprātīgi, bet kā uz dāvanu no Jehovas, kura ir jālolo. (Ps. 127:3.)

⁸ Ko mēs mācāmies. Jehova pievērš lielu uzmanību tam, kā dzīvesbiedri izturas  viens pret otru. Viņš vēlas, lai vecāki mīlētu savus bērnus, un vecāki ir atbildīgi Jehovas priekšā par to, kā viņi pret tiem izturas.

9.—11. Kāpēc Jehova deva likumu, kas aizliedza iekārot?

⁹ Neiekārojiet. Pēdējais no desmit baušļiem aizliedza iekārot jeb attīstīt nepareizu vēlmi iegūt to, kas pieder citam. (5. Moz. 5:21; Rom. 7:7.) Jehova deva šo likumu, lai saviem kalpiem iemācītu kaut ko svarīgu — to, ka viņiem jāsargā sava sirds, tas ir, savas domas un jūtas. Viņš zina, ka ļauna rīcība aizsākas domās un jūtās. (Sal. Pam. 4:23.) Ja izraēlietis ļautu savā sirdī augt nepareizām vēlmēm, viņš, visticamāk, pret citiem sāktu izturēties bez mīlestības. Šādās lamatās iekļuva ķēniņš Dāvids. Kopumā viņš bija labs cilvēks. Bet reiz viņš iekāroja cita vīrieša sievu. Iekāre viņu pamudināja uz grēku. (Jēk. 1:14, 15.) Dāvids pārkāpa laulību, mēģināja maldināt šīs sievietes vīru un tad panāca, ka tas tiek nogalināts. (2. Sam. 11:2—4; 12:7—11.)

¹⁰ Jehova zināja, ja kāds izraēlietis pārkāpa norādījumu neiekārot, — viņš spēj redzēt, kas ir cilvēka sirdī. (1. Laiku 28:9.) Likums, kas aizliedza iekārot, mudināja izraēliešus sargāties no domām, kas var novest pie nepareizas rīcības. Cik gan gudrs un mīlošs ir mūsu debesu Tēvs Jehova!

¹¹ Ko mēs mācāmies. Jehova saskata vairāk par cilvēka ārieni. Viņš redz, kādi mēs esam savā sirdī, savā dziļākajā būtībā. (1. Sam. 16:7.) No viņa nevar noslēpt ne domas, ne jūtas, ne rīcību. Viņš mūsu sirdī meklē labo un vēlas, lai tas vairotos. Viņš grib, lai mēs pamanītu savas nepareizās domas un savaldītu tās, pirms esam izdarījuši kaut ko nepareizu. (2. Laiku 16:9; Mat. 5:27—30.)

12. Ko parāda Mozus bauslība?

¹² No Mozus bauslības ir redzams arī tas, ka Jehova mīl taisnīgumu. (Ps. 37:28; Jes. 61:8.) Viņš ir rādījis nevainojamu paraugu, kā izturēties pret citiem taisnīgi. Kad izraēlieši paklausīja Jehovas dotajiem likumiem, Jehova viņus svētīja. Kad viņi neņēma vērā viņa taisnīgās normas, viņi cieta. Pievērsīsim uzmanību vēl diviem no desmit baušļiem.

13., 14. Kas bija norādīts pirmajos divos baušļos, un kā to ievērošana izraēliešiem nāca par labu?

¹³ Pielūdziet vienīgi Jehovu. Pirmajos divos no desmit baušļiem bija norādīts, ka izraēliešiem ir jāpielūdz vienīgi Jehova, un izteikts brīdinājums, ka viņi nedrīkst pielūgt elkus. (2. Moz. 20:3—6.) Jehova nedeva šos likumus, domājot par savu labumu. Šie baušļi nāca par labu pašiem izraēliešiem. Kad viņi bija Jehovam uzticīgi, viņiem klājās labi. Kad viņi pielūdza citu tautu dievus, viņi pieredzēja ciešanas.

¹⁴ Padomāsim par kanaāniešiem. Viņi pielūdza nedzīvus elkus, nevis patieso un dzīvo Dievu. Iznākumā viņi morāli pagrima. (Ps. 115:4—8.) Viltus pielūgsme bija saistīta ar neiedomājamu izvirtību un bērnu upurēšanu. Kad izraēlieši novērsās no Jehovas un izvēlējās pielūgt elkus, viņi nodarīja daudz ļauna sev un savām ģimenēm. (2. Laiku 28:1—4.) Tie, kam bija piešķirta vara, neievēroja Jehovas taisnīguma normas. Viņi savu varu izmantoja ļaunprātīgi un apspieda tos, kas bija vāji un viegli ievainojami. (Ecēh. 34:1—4.) Jehova brīdināja izraēliešus, ka sodīs tos, kas slikti izturas pret neaizsargātām sievietēm un bērniem. (5. Moz. 10:17, 18; 27:19.) Turpretī, kad izraēlieši bija uzticīgi Jehovam un cits pret citu izturējās taisnīgi, Jehova viņus svētīja. (1. Ķēn. 10:4—9.)

15. Ko mēs mācāmies par Jehovu?

 ¹⁵ Ko mēs mācāmies. Jehova nav vainojams, ja tie, kas apgalvo, ka viņam kalpo, neievēro viņa normas un nodara ļaunu viņa kalpiem. Jehova mūs mīl un redz, kad mēs ciešam kādas netaisnības dēļ. Viņš jūt mums līdzi vairāk nekā māte jūt līdzi savam zīdainim, kad tas cieš sāpes. (Jes. 49:15.) Kaut arī Jehova var neiejaukties notiekošajā uzreiz, noteiktā laikā viņš visus ļauna darītājus, kas nenožēlo savu rīcību, sauks pie atbildības par to, kā tie ir izturējušies pret citiem.

16.—18. Kādas dzīves jomas aptvēra Mozus bauslība, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹⁶ Mozus bauslība aptvēra daudzas izraēliešu dzīves jomas, tāpēc bija svarīgi, lai vecākie, kas bija iecelti tiesāt Jehovas tautu, darītu to taisnīgi. Viņiem bija jārisina ne tikai garīgi jautājumi, bet arī jāizskata civillietas un krimināllietas. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem.

¹⁷ Ja izraēlietis kādu nogalināja, tas automātiski nenozīmēja, ka viņam tiks izpildīts nāvessods. Pirms pilsētas vecākie pieņēma lēmumu, vai viņš ir pelnījis šādu sodu, viņi noskaidroja visus apstākļus. (5. Moz. 19:2—7, 11—13.) Vecākajiem bija jāiztiesā arī dažādi ar ikdienas dzīvi saistīti jautājumi — sākot ar strīdiem par īpašumu un beidzot ar nesaskaņām laulāto starpā. (2. Moz. 21:35; 5. Moz. 22:13—19.) Kad vecākie rīkojās godīgi un visa tauta ievēroja bauslību, tas visiem nāca par labu un tika sagādāts gods Jehovam. (3. Moz. 20:7, 8; Jes. 48:17, 18.)

¹⁸ Ko mēs mācāmies. Jehovam ir svarīgi, kā mēs rīkojamies ikvienā savas dzīves jomā. Viņš vēlas, lai mēs pret citiem izturētos taisnīgi un ar mīlestību. Un viņš pievērš uzmanību tam, ko mēs sakām un darām — arī tad, kad esam savās mājās un citi mūs neredz. (Ebr. 4:13.)

19.—21. a) Kā vecākajiem un tiesnešiem bija jāizturas pret citiem Dieva tautā? b) Kā Mozus bauslība pasargāja cilvēkus, un ko mēs no tā mācāmies?

¹⁹ Jehova vēlējās pasargāt izraēliešus no apkārtējo tautu kaitīgās ietekmes. Tāpēc viņš prasīja, lai vecākie un tiesneši bauslību piemēro bez aizspriedumiem. Tāpat tie, kam bija uzticēts tiesāt tautu, nedrīkstēja pret cilvēkiem būt stingri vai bargi. Viņiem bija jāmīl taisnība. (5. Moz. 1:13—17; 16:18—20.)

²⁰ Jehova bija līdzjūtīgs pret savu tautu, tāpēc viņš noteica likumus, kas pasargāja cilvēkus no netaisnīgas izturēšanās. Piemēram, bauslība mazināja iespēju, ka kāds varētu tikt netaisnīgi apsūdzēts. Cilvēkam, kas bija apsūdzēts kādā noziegumā, bija tiesības zināt, kas viņu tajā apsūdz. (5. Moz. 19:16—19; 25:1.) Un, pirms viņš tika atzīts par vainīgu, bija nepieciešama liecība vismaz no divu liecinieku puses.  (5. Moz. 17:6; 19:15.) Bet ko var teikt par gadījumiem, kad kāda izraēlieša noziegumam bija tikai viens liecinieks? Vainīgajam nebija pamata domāt, ka viņš paliks nesodīts. Jehova redzēja, ko viņš bija izdarījis. Ģimenē vara tika dota tēvam, bet viņa varai bija robežas. Noteiktu ģimenes jautājumu risināšanā bija jāiesaistās pilsētas vecākajiem un jāpieņem gala lēmums. (5. Moz. 21:18—21.)

²¹ Ko mēs mācāmies. Jehova mums rāda nevainojamu paraugu; viņš ir taisnīgs it visā. (Ps. 89:15.) Viņš atalgo tos, kas uzticīgi ievēro viņa normas, bet soda tos, kas izmanto savu varu nepareizi. (2. Sam. 22:21—23; Ecēh. 9:9, 10.) Var šķist, ka ir tādi cilvēki, kas rīkojas ļauni, bet paliek nesodīti. Tomēr Jehova tos sauc pie atbildības, kad uzskata, ka ir īstais laiks rīkoties. (Sal. Pam. 28:13.) Un, ja viņi nenožēlo savu rīcību, viņiem nākas pārliecināties, ka ”ir baisi krist dzīvā Dieva rokās”. (Ebr. 10:30, 31.)

22.—24. a) Kādus cilvēkus bauslība īpaši aizsargāja, un ko mēs no tā mācāmies par Jehovu? b) Kāds brīdinājums ir lasāms 2. Mozus 22:21—23?

²² Bauslība īpaši aizsargāja tos, kas nevarēja paši sevi aizsargāt, piemēram, bāreņus un atraitnes, kā arī sveštautiešus, kuri dzīvoja izraēliešu vidū. Izraēliešu tiesnešiem bija norādīts: ”Nepārgrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem ķīlā atraitnes drēbes.” (5. Moz. 24:17.) Jehova apliecināja  sirsnīgas rūpes par tiem, kas bija vismazāk aizsargāti. Un tos, kas pret viņiem izturējās slikti, Jehova sauca pie atbildības. (Nolasīt 2. Mozus 22:21—23.)

²³ Bauslība arī aizsargāja ģimenes locekļus no seksuāla rakstura noziegumiem, aizliedzot jebkāda veida incestu. (3. Moz. 18:6—30.) Atšķirībā no apkārtējām tautām, kas bija iecietīgas pret šādu rīcību vai pat uzskatīja to par pieņemamu, Jehovas tautai uz šādiem pārkāpumiem bija jāraugās tāpat kā viņam — kā uz kaut ko riebīgu.

²⁴ Ko mēs mācāmies. Jehova vēlas, lai tie, kam ir uzticēta kāda vara, izrādītu patiesu interesi par visiem, kas atrodas viņu pārraudzībā. Viņš ienīst seksuālas dabas pārkāpumus un vēlas, lai visi cilvēki, un jo īpaši tie, kas ir viegli ievainojami, tiktu aizsargāti, un citi pret viņiem izturētos taisnīgi.

25., 26. a) Kāpēc var teikt, ka starp mīlestību un taisnīgumu pastāv tikpat cieša saikne kā starp elpošanu un dzīvību? b) Kas tiks apskatīts šīs sērijas nākamajā rakstā?

²⁵ Mīlestība un taisnīgums ir tikpat cieši saistīti kā elpošana un dzīvība — uz zemes tās viena bez otras nepastāv. Ja mēs esam pārliecināti, ka Jehova pret mums izturas taisnīgi, mūsu mīlestība pret viņu aug. Un, ja mēs mīlam Dievu un viņa taisnīgās normas, mēs izjūtam pamudinājumu mīlēt citus un izturēties pret tiem taisnīgi.

²⁶ Mozus bauslības līgums padarīja izraēliešu attiecības ar Jehovu ciešākas. Tomēr bauslībai pienāca gals, kad Jēzus to bija piepildījis, un tā tika aizstāta ar kaut ko labāku. (Rom. 10:4.) Apustulis Pāvils norādīja, ka bauslība ir ”gaidāmo labo lietu ēna”. (Ebr. 10:1.) Nākamajā šīs sērijas rakstā tiks apskatītas dažas no šīm ”labajām lietām”, kā arī tas, kāda nozīme mīlestībai un taisnīgumam ir kristiešu draudzē.